Vakanču skaits Latvijā samazinājās divas reizes

44
(atjaunots 16:10 14.01.2021)
Darba devēji Latvijā nevēlas veidot jaunas darba vietas un piesaistīt papildu darbiniekus Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ.

RĪGA, 14. janvāris - Sputnik. Salīdzinot ar 2019. gadu, brīvo darba vietu skaits 2020. gadā Latvijā samazinājās gandrīz divreiz. Ja 2020. gada sākumā piedāvāto vakanču skaits bija aptuveni 30 tūkstoši, tad gada beigās palikušas tikai 14 500 vakances, raksta jauns.lv.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone informēja, ka reģistrētā bezdarba līmeņa pieaugums pagaidām ir neliels, tāpēc neizraisa bažas, taču strauja vakanču samazināšana jau kļūst par problēmu. Pēc viņas vārdiem, šāda situācija neapšaubāmi saistīta ar Covid-19 pandēmiju, darba devēji sāka reģistrēt mazāk vakanču pēc sarežģītas situācijas iestāšanās pasaulē.

© Sputnik / Евгений Одиноков

"Ja pirms krīzes mums bija apmēram 30 000 aktuālo brīvo darba vietu, tad jau pavasarī šis skaits strauji samazinājās - vasaras mēnešos vidēji mums bija 18 000 aktuālo brīvo darba vietu. Šobrīd šis skaits ir samazinājies vēl vairāk, 2020. gada beigās mums bija 14 500 vakanču," atzīmēja Simsone.

Viņa tāpat atzīmēja, ka daļa uzņēmumu saistībā ar Covid-19 krīzes sekām pagaidām neatlaiž darbiniekus, jo saņem valsts atbalstu pabalstu veidā, bet acīmredzot tie neplāno štata palielināšanu un neveido jaunas darbavietas.

Pēc viņas vārdiem, Latvijā ir vairākas nozares, kurās brīvo darba vietu daudzums paliek stabili augsts: tā ir celtniecība, ražošana, transports, loģistika un mazumtirdzniecība.

"Šīs nozares joprojām ir ar vislielāko brīvo darba vietu skaitu. Tirdzniecības nozarē ir ne tik daudz jaunveidotas darba vietas, bet gan darbaspēka kustības dēļ izveidojušās vakances," norādīja Simsone.

Iepriekš NVA direktore atzīmēja, ka decembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Tas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā novembra beigās un par 1,5 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada decembrī.

Tradicionāli zemākais reģistrētā bezdarba līmenis ir Rīgā un Rīgas rajonā - 5,8% (+0,1 procentpunkts salīdzinājumā ar novembra beigām), bet augstākais – Latgalē, kur tas sastāda 15,4% (+0,3 procentpunkti).

44
Tagi:
darba tirgus, bezdarbs, darbs
Pēc temata
Nosauktas profesijas ar gaidāmu algu pieaugumu pēc pandēmijas
Covid-19 netraucē: Latvijā ieradušies tūkstošiem viesstrādnieku
Kurš Latvijā pelna visvairāk: CSP publicēja algas
Kā mainījies darba tirgus Latvijā: patlaban pieprasītākās profesijas
Ainārs Šlesers

Šlesers: Latvijas parādus maksās mūsu mazbērni

33
(atjaunots 15:55 10.04.2021)
Patlaban Latvijas valsts parāds sasniedzis 14 miljardus eiro, un šo naudu vajadzēs atstrādāt nākamajām paaudzēm, apliecina Ainārs Šlesers.

RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Par visām darbībām, kas novedušas pie kaitējuma valstij, Latvijā atbild atsevišķi ierēdņi, nevis Krišjāņa Kariņa valdība, konstatēja bijušais satiksmes ministrs, uzņēmējs Ainārs Šlesers radio Baltkom ēterā.

Marta beigās Latvijas Ģenerālprokuratūra iepriekš ierosinātās krimināllietas ietvaros izvirzīja Šleseram apsūdzības par iespējamiem pārkāpumiem. Viņu tur aizdomās par krāpšanos un naudas atmazgāšanu, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu tālāko legalizāciju. Pēc tam uzņēmējs ziņoja, ka atgriežas politikā.

Sarunā ar radio Baltkom viņš komentēja lēmumu par sodu Veselības ministrijas ierēdņiem par lielu vakcīnas partiju piegādes izjaukšanu. Viņš konstatēja, ka valdība atkal izvairījusies no atbildības un iecēlusi vainīgos.

Šlesers uzsvēra: cilvēkiem ir apnicis vērot, kas notiek valstī, kā mūsu valdība, pēc būtības ne par ko neatbild. Viņš atgādināja, kā atrasts par nepareizo vakcināciju vainīgais, atkal vainīgs ierēdnis. Bet kāpēc ministrs neatkāpjas no amata, kāpēc atlaiž ierēdni, kāpēc visa valdība neatkāpjas, taujāja uzņēmējs? Viņš uzskata: tā notiek, jo viņi paši baidās pat no ēnas un vainu uzveļ ierēdņiem, bet paši grib palikt malā. Pēc būtības, valsti vada ierēdņi, bet politiķu, kuri bīdītu uz priekšu ekonomiku un attīstītu valsti, gandrīz vairs nav, viņš teica.

Šlesers asi kritizēja valdības lēmumus ekonomikā. Pēc viņa vārdiem, patlaban Latvijas valsts parāds sasniedzis 14 miljardus eiro, un šo naudu vajadzēs atstrādāt nākamajām paaudzēm.

"Šodien valdība strādā uz parāda. Viņi ņem naudu un vienkārši tērē. Es nesaku, ka šodien nevajag investēt, nevajag atbalstīt bērnus… Bet viņi vispār nerunā par to, kā attīstīt biznesu, kā attīstīt ostas. Tagad valsts parāds valstī ir 14 miljardi eiro. Vai varat iedomāties? To nevarēs atdot tuvākajā laikā. Tas nozīmē, ka mūsu bērni, mazbērni un mazmazbērni dzīvos un maksās šo parādu," teica Šlesers.

Politiķis konstatēja, ka patlaban vairākums cilvēku ir neapmierināti ar to, kas notiek valstī, piemēram, transporta nozarē, kuras stāvokli Šlesers nežēlīgi kritizē.

"Paskatieties, kas notiek manā iemīļotajā transporta nozarē. Tā nekad nav bijis, ka uzņēmums "Latvijas dzelzceļš" būtu dotējams – 45 miljoni pērn, un tāda dotācija, saskaņā ar prognozēm turpināsies līdz 2025. gadam. 250 miljonus eiro iedeva airBaltic glābšanai, slēdza lidostu. Absolūti absurda situācija. Tagad starptautiskie pasažieri lido nevis caur Rīgu, bet gan uz Viļņu un Tallinu. It kā mazliet pavēra, bet zaudējumi pārsniegs 250 miljonus. Tātad, ja man kāds grib pārmest, ka es it kā tur kaut ko esmu sadarījis, attīstot lidostu, attīstot transporta un loģistikas sektoru un ekonomiku kopumā, tad šodien tur ir miljardiem lieli zaudējumi. Un tas saistīts ar mūsu valdību," teica Šlesers.

Savu atgriešanos politikā viņš skaidro ar to, ka Latvijai pienācis profesionāļu laiks.

"Es uzskatu, ka pienācis laiks, kad politķiem jābūt profesionāļiem, tādiem, kam zināma gan politika, gan bizness. Tieši tāpēc esmu pieņēmis lēmumu radīt komandu, kas piedalīsies nākamajās vēlēšanās, un esmu pārliecināts, ka lielākā daļa cilvēku mūs atbalstīs," teica Šlesers.

33
Tagi:
valsts parāds, Latvija
Pēc temata
Krištopāns: nabago nebūs mazāk, kamēr bizness bēg no Latvijas
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Tikai 30 neatkarības gadi, un ar Latviju ir cauri. Ko raksta latviešu mediji
 Spice

Valdība piešķirs tirdzniecības centru īpašniekiem 20 miljonus eiro

20
(atjaunots 08:46 10.04.2021)
Latvijas valdība piešķirs 20 miljonus eiro tirdzniecības centru īpašniekiem, kuri zaudē naudu, jo nevar iekasēt nomas naudu no dīkstāvē esošajiem veikaliem. Paši veikali no šīs summas nesaņems neko.

RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Valdība pieņēmusi lēmumu atvēlēt 20 miljonus eiro pandēmijā cietušo lielo tirdzniecības centru atbalstam. Valsts palīdzība lielajam biznesam tiek vērtēta dažādi.

Iniciatīva par 20 miljonu eiro piešķiršanu tirdzniecības centriem tapa Ekonomikas ministrijā un MK to atbalstīja. Palīdzību nomas maksājumu atbalsta programmas ietvaros varēs saņemt tirdzniecības centri, kuru platība pārsniedz 7 tūkstošus kvadrātmetru – to darbība patlaban ir ierobežota. Atbalsta apjoms – 15 eiro par katru kvadrātmetru, izņemot autostāvvietas. Viens TC var pretendēt uz summu līdz 1,8 milj. eiro. Uz atbalstu var cerēt tirdzniecības centri, kuru kopējais nomas maksas nestais ienākums šī gada pirmo triju mēnešu laikā krities vairāk nekā par 30%, salīdzinājumā ar šo pašu periodu 2019. vai 2020. gadā.

No 7. aprīļa pret TC ieviesti salīdzinoši stingrāki ierobežojošie pasākumi. Atsevišķi stāvošioem veikaliem valdība ļauj strādāt, bet saglabāja aizliegumu lielajiem TC ar platību virs 7000 kvadrātmetriem, kuri apvieno 5 un vairāk veikalus.

Norvēģijas tirdzniecības kamera Latvijā vēstulē valdībai atzīmēja, ka tās lēmumi ietekmēs ārvalstu investīciju tālāku piesaisti, komerciālo telpu sektoru un visu Latvijas konkurētspēju reģionā. Vēstulē, ko parakstījis kameras valdes priekšsēdētājs Matīss Kukainis, tiek atbalstīts Latvijā strādājošo tirdzniecības centru aicinājums valdībai kompensēt ierobežojumu radītos zaudējumus.

Uzņēmēju pārstāvji uzsvēra, ka Norvēģija ir viens no lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā – ieguldījumu summa patlaban pārsniedz 350 miljonus eiro.

Vēstules autori apgalvo, ka minētie pasākumi ierobežo Satversmē paredzētās ārvalstu investoru tiesības uz savu īpašumu un nostāda tos nevienlīdzīgā stāvoklī ar citām tautsaimniecības nozarēm. Vēstule tika operatīvi nosūtīta pirms Ministru kabineta sēdes. Atgādināsim, ka iepriekš tirdzniecības centri nāca klajā ar informāciju par to, ka pandēmijas dēļ viņu kopējie nomas maksas nestie ienākumi sarukuši par 40 miljoniem eiro.

Izskatās, ka valdība pieņēmusi labu lēmumu – palīdzēt biznesam pandēmijas laikā, it īpaši lielajam ārvalstu biznesam, kam valstī labprāt palīdz visiem iespējamiem paņēmieniem. Tomēr uz šo atbalstu var paskatīties arī no otras puses.

Lūk, ko savā lapā Facebook raksta bijušais Rīgas domes deputāts Vjačeslavs Stepaņenko: "Labs piemērs nodokļu maksātāju naudas izzalgšanai Covid piesegā. Uzmanīgi izlasiet ziņu: samaksās nevis īrniekiem – tirdzniecības punktiem, kuru darbību valdība ar saviem liegumiem praktiski pilnībā paralizējusi uz pusgadu (viņi cieta īstus zaudējumus, cita starpā, arī tāpēc, ka tirdzniecības centru īpašnieki nomas maksu par slēgtajiem veikaliem viņiem nesamazināja). Nē!

"Labā valdība" no visu mūsu naudas samaksās 15 eiro par katru kvadrātmetru tirdzniecības centru ipašniekiem! Nevis kompensēs viņu zaudējumus, jo saviem nomniekiem izstādītos rēķinus tirdzniecības centru īpašniekiem nevajag anulēt un viņi to nedarīs (viņi žņaugs savus nomniekus, līdz viens otrs izputēs). Viņi tā vienkārši grūtā brīdī aiz labas sirds palīdzēs ar naudiņu. Jūs gribat zināt, kur ir loģika? Tā ir pavisam vienkārša – dabūt atalgojumu no desmit tirdzniecības centru konkrētajiem īpašniekiem ir vieglāk un ātrāk, nekā no tūkstošiem mazu un daudzveidīgu nomnieku (no viņiem noteikti neko nedabūs...)... Shēmas organizatori un viņu līdzinātāji valdībā – laipni lūgti uz melno kasi! Vienkāršie tirgotāji – slaukiet asaras!"

20
Tagi:
kompensācija, ierobežojumi, investīcijas, tirdzniecība, Norvēģija
Pēc temata
Valdība apstiprinājusi vairāk nekā 3 miljonu eiro piešķiršanu privātajiem medijiem
Darbs maiņās un vitāli nepieciešamie pakalpojumi: Latvijā apspriež jaunus ierobežojumus
Kur ir ierobežojumu loģika? Ekonomiste pastāstīja, kā ministri kaitē Latvijai
Kompānijas AstraZeneca vakcīna, foto no arhīva

ES pēta jaunu AstraZeneca vakcīnas blakni

0
(atjaunots 23:52 10.04.2021)
Saņemtie dati liecina, ka pēc vakcinācijas ar AstraZeneca preparātu iespējama ne tikai bīstama tromboze, bet arī rets sistēmiskais kapilāru noplūdes sindroms.

RĪGA, 11. aprīlis - Sputnik. Eiropas zāļu aģentūra (EMA) sākusi izvērtēt informāciju par kapilāru noplūdes sindromu – jaunu iespējamu bīstamu blakusparādību pēc vakcinācijas koronavīrusa profilaksei ar kompānijas AstraZeneca preparātu Vaxzevria.

"PRAC (farmaceitisko līdzekļu kontroles komiteja – red.) sācis izskatīt "drošības signālu", novērtējot informāciju par kapilāru noplūdes sindromu pacientiem, kuri saņēmuši vakcīnu Vaxzevria. Pieci ļoti retā sindroma gadījumi, kam raksturīga šķidruma noplūde no asinsvadiem, fiksēti datubāzē EudraVigilance", teikts resora atskaitē.

Saskaņā ar RIA Novosti informāciju, speciālisti vēl nevar apgalvot, vai pastāv saikne starp AstraZeneca vakcīnu un minēto sindromu.

"Pēc izmeklēšanas par kapilāru noplūdes sindroma gadījumiem EMA publicēs slēdzienus un, iespējams, veiks pasākumus risku minimizēšanai,"atzīmēts paziņojumā.

Parasti tamlīdzīgos gadījumos informācija par iespējamām blaknēm tiek iekļauta anotācijā, ko iesaiņo katrā preparāta pakā.

Iepriekš šonedēļ EMA Zāļu drošības komiteja atzina, ka, iespējams, AstraZeneca ražotā vakcīna ir saistīta ar ļoti reto tromboembolijas blakusparādību izpausmēm pacientiem. Pie tam komiteja uzsvēra, ka vakcīnas dāvātās priekšrocības pārsniedz ar to saistītos riskus. Regulators secināja, ka būs pietiekami iekļaut reto blaknes risku AstraZeneca blakusparādību sarakstā.

Informācija par bīstamām blaknēm vairākiem pacientiem, kas vakcinēti ar AstraZeneca preparātu ES, parādījās martā. Pirmā par plašas trombozes gadījumu pēc vakcīnas ziņoja Austrija. 10 dienas vēlāk vakcinētais cilvēks miris. Cits pacients pēc vakcinācijas ar AstraZeneca tika hospitalizēts ar plaušu artērijas tromboemboliju.

Pēc Austrijas ziņas par blakusparādībām ar AstraZeneca preparātu vakcinētām personām sniedza arī citas ES valstis. Vairākas pieņēma lēmumu drošības apsvērumu dēļ apturēt potenciāli problemātiskā preparāta lietošanu vakcinācijai koronavīrusa profilaksei.

Brisele plānoja līdz 2021. gada rudenim vakcinēt līdz 70% pieaugušo ES iedzīvotāju. Tomēr jau kopš vakcinācijas kampaņas sākuma ES valstis saskārušās ar vakcīnas piegāžu aizkavēšanos, ar laiku priekšplānā izvirzījās jautājumi par preparātu drošību.


0
Tagi:
vakcīna, AstraZeneca, ES
Pēc temata
ES apstiprinājusi saikni starp vakcīnu AstraZeneca un trombu embolijas blaknēm
NYT: fabrika ASV pārtraukusi AstraZeneca vakcīnas ražošanu
Latvija atsāk vakcināciju ar "AstraZeneca"
Eiropa atriebjas AstraZeneca