Vladimirs Lindermans

"Varasvīri grib, lai cilvēki baidītos": Lindermans par žurnālistu vajāšanu Latvijā

111
(atjaunots 18:08 17.01.2021)
Krievvalodīgie žurnālisti pēc Valsts drošības dienesta organizētajām aizturēšanām un pratināšanām nav salūzuši – viņiem ne prātā nenāk pakļauties muļķīgām apsūdzībām, uzsvēra Vladimirs Lindermans intervijā RT.

RĪGA, 14. janvāris – Sputnik. RT uzsācis informatīvu kampaņu Latvijā aizturēto krievvalodīgo žurnālistu atbalstam Marijas Butinas projekta #Своихнебросаем ietvaros.

2020. gada 3. decembrī Latvijas Valsts drošības dienests aizturēja un nopratināja septiņus krievvalodīgos žurnālistus sakarā ar apsūdzībām par ES sankciju režīma pārkāpšanu, ņemot vērā sadarbību ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa". Sankcijas ieviestas pret holdinga vadītāju Dmitriju Kiseļovu, taču tie ir individuāli ierobežojumi, un Krievija ne vienu reizi vien ir uzsvērusi: ir absurdi attiecināt tos pret visiem, kas sadarbojas ar aģentūru.

Trīs aizturētie žurnālisti ekskluzīvās intervijās RT pastāstīja par kratīšanām, kolēģu reakciju par šīm represijām un Latvijas varasiestāžu mērķiem.

Projekta ietvaros nākusi klajā publicista Vladimira Lindermana intervija. Viņš ir pārliecināts, ka Latvijas specdienestu mērķis ir maksimāli iebiedēt ne tikai žurnālistus, bet arī visus, kam ir profesionāli un personiski sakari ar Krieviju.

Lindermans pastāstīja, kas interesējis VDD darbiniekus kratīšanas laikā un kāpēc viņš turpinās sadarbību ar holdingu "Rossija segodņa".

"Kratīšana sākās aptuveni pusdesmitos no rīta 3. decembrī piezvanīja pie durvīm, stādījās priekšā kā santehniķi, es atvēru. Dzīvoklī iegāja kādi divpadsmit santehniķi – izmeklētājs, operatīvie darbinieki, kaut kāda spēka vienība atbalstam. Piedevām – cilvēks ar kaut kādām dīvainām iekārtām, laikam sienas iztaustīja. Skaidrs taču, nopietna lieta," viņš atcerējās.

"Kāpēc izraudzīti tieši šie septiņi žurnālisti? Man šķiet, te ir liela nejaušība. Kāds viņiem biežāk trāpījies acīs. Kāds varbūt raksta ar pseidonīmu, un viņi vienkārši nepievēra uzmanību. Skaidrs ir viens: pats galvenais mērķis, ko viņi nosprauž ar tādām kratīšanām un iebiedēšanu, - atņemt "Rossija sogdoņa" izdevumiem šeit korespondentus, lai cilvēki šeit baidītos sadarboties ar Krievijas izdevumiem, tātad lai šeit kristos Krievijas mediju ietekme,"  ir pārliecināts publicists.

"Viņus visvairāk interesēja elektroniskies informācijas nesēji. Šajā gadījumā runa bija par manu sadarbību ar "Rossija segodņa", un viņus interesēja dokumenti, kas apstiprināja šo sadarbību. To visu viņi izņēma. (..) Visu manu tehniku, visus telefonus, zibatmiņas – tas viss tika izņemts. Kratīšana ilga apmēram četras stundas," par VDD darbinieku rīcību stāstīja Lindermans.

Sarunā ar žurnālistu Lindermans konstatēja, ka izdevumi ar aptuveni 10 tūkstošu lasītāju auditoriju Latvijā jau var ietekmēt politisko situāciju. Pēc viņa domām, tas ir viens no iemesliem, kas paātrināja VDD uzbrukumu.

"Es uzskatu, ka tas ir tikai iegansts nodemonstrēt, ka mēs neesam salūzuši un nedomājam pakļauties šādām muļķīgām apsūdzībām," norādīja publicists.

"Tagad vajag pastiprināt sadarbību. Ja agrāk rakstīju vienu rakstu nedēļā, tagad vajag rakstīt divus," pasmējās Lindermans.

"Šī situācija neatbilst sankciju pārkāpumam. Varu teikt, ka, pirmkārt, mūsu raksti, ko sūtām "Rossija segodņa" izdevumiem – Sputnik, Baltnews, nav saistīti ar saimniecisko darbību. Ļoti svarīgs aspekts: tā ir Krievijas Federācijas valsts kompānija, valsts unitārais uzņēmums, oficiāli sakot, un Dmitrijs Kiseļovs, persona no sankciju saraksta, nav tās īpašnieks. Tā ir ļoti svarīga nianse. Tomēr, manuprāt, Latvijas valdība, tāpat kā daudzos citos gadījumos, cer, ka viņiem izdosies paplašināt Eiropas normas, tā saucamā, paplašinošā interpretācija," varasiestāžu soļus paskaidroja Lindermans.

"Pie tam Latvijas varasiestādes pūlas kriminalizēt jebkādus sakarus ar Krieviju, - viņš piezīmēja. – Lai viņi pret katru cilvēku, kas uztur profesionālus sakarus ar Krieviju, varētu jebkurā brīdī ierosināt krimināllietu."

111
Tagi:
Vladimirs Lindermans, žurnālistu vajāšana, Drošības dienests, Latvija
Temats:
Sputnik demokrātijas žņaugos (85)
Pēc temata
Beidziet melot! Zaharova norāja Latvijas ārlietu ministru par "žurnālistu lietu"
"Jums viss ir atļauts": specdienestiem iesaka "radošu" pieeju sankcijām pret Krieviju
Lindermans: kas devis atļauju žurnālistu aizturēšanai Latvijā?
Ainārs Šlesers

Šlesers: Latvijas parādus maksās mūsu mazbērni

36
(atjaunots 15:55 10.04.2021)
Patlaban Latvijas valsts parāds sasniedzis 14 miljardus eiro, un šo naudu vajadzēs atstrādāt nākamajām paaudzēm, apliecina Ainārs Šlesers.

RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Par visām darbībām, kas novedušas pie kaitējuma valstij, Latvijā atbild atsevišķi ierēdņi, nevis Krišjāņa Kariņa valdība, konstatēja bijušais satiksmes ministrs, uzņēmējs Ainārs Šlesers radio Baltkom ēterā.

Marta beigās Latvijas Ģenerālprokuratūra iepriekš ierosinātās krimināllietas ietvaros izvirzīja Šleseram apsūdzības par iespējamiem pārkāpumiem. Viņu tur aizdomās par krāpšanos un naudas atmazgāšanu, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu tālāko legalizāciju. Pēc tam uzņēmējs ziņoja, ka atgriežas politikā.

Sarunā ar radio Baltkom viņš komentēja lēmumu par sodu Veselības ministrijas ierēdņiem par lielu vakcīnas partiju piegādes izjaukšanu. Viņš konstatēja, ka valdība atkal izvairījusies no atbildības un iecēlusi vainīgos.

Šlesers uzsvēra: cilvēkiem ir apnicis vērot, kas notiek valstī, kā mūsu valdība, pēc būtības ne par ko neatbild. Viņš atgādināja, kā atrasts par nepareizo vakcināciju vainīgais, atkal vainīgs ierēdnis. Bet kāpēc ministrs neatkāpjas no amata, kāpēc atlaiž ierēdni, kāpēc visa valdība neatkāpjas, taujāja uzņēmējs? Viņš uzskata: tā notiek, jo viņi paši baidās pat no ēnas un vainu uzveļ ierēdņiem, bet paši grib palikt malā. Pēc būtības, valsti vada ierēdņi, bet politiķu, kuri bīdītu uz priekšu ekonomiku un attīstītu valsti, gandrīz vairs nav, viņš teica.

Šlesers asi kritizēja valdības lēmumus ekonomikā. Pēc viņa vārdiem, patlaban Latvijas valsts parāds sasniedzis 14 miljardus eiro, un šo naudu vajadzēs atstrādāt nākamajām paaudzēm.

"Šodien valdība strādā uz parāda. Viņi ņem naudu un vienkārši tērē. Es nesaku, ka šodien nevajag investēt, nevajag atbalstīt bērnus… Bet viņi vispār nerunā par to, kā attīstīt biznesu, kā attīstīt ostas. Tagad valsts parāds valstī ir 14 miljardi eiro. Vai varat iedomāties? To nevarēs atdot tuvākajā laikā. Tas nozīmē, ka mūsu bērni, mazbērni un mazmazbērni dzīvos un maksās šo parādu," teica Šlesers.

Politiķis konstatēja, ka patlaban vairākums cilvēku ir neapmierināti ar to, kas notiek valstī, piemēram, transporta nozarē, kuras stāvokli Šlesers nežēlīgi kritizē.

"Paskatieties, kas notiek manā iemīļotajā transporta nozarē. Tā nekad nav bijis, ka uzņēmums "Latvijas dzelzceļš" būtu dotējams – 45 miljoni pērn, un tāda dotācija, saskaņā ar prognozēm turpināsies līdz 2025. gadam. 250 miljonus eiro iedeva airBaltic glābšanai, slēdza lidostu. Absolūti absurda situācija. Tagad starptautiskie pasažieri lido nevis caur Rīgu, bet gan uz Viļņu un Tallinu. It kā mazliet pavēra, bet zaudējumi pārsniegs 250 miljonus. Tātad, ja man kāds grib pārmest, ka es it kā tur kaut ko esmu sadarījis, attīstot lidostu, attīstot transporta un loģistikas sektoru un ekonomiku kopumā, tad šodien tur ir miljardiem lieli zaudējumi. Un tas saistīts ar mūsu valdību," teica Šlesers.

Savu atgriešanos politikā viņš skaidro ar to, ka Latvijai pienācis profesionāļu laiks.

"Es uzskatu, ka pienācis laiks, kad politķiem jābūt profesionāļiem, tādiem, kam zināma gan politika, gan bizness. Tieši tāpēc esmu pieņēmis lēmumu radīt komandu, kas piedalīsies nākamajās vēlēšanās, un esmu pārliecināts, ka lielākā daļa cilvēku mūs atbalstīs," teica Šlesers.

36
Tagi:
valsts parāds, Latvija
Pēc temata
Krištopāns: nabago nebūs mazāk, kamēr bizness bēg no Latvijas
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Tikai 30 neatkarības gadi, un ar Latviju ir cauri. Ko raksta latviešu mediji
 Spice

Valdība piešķirs tirdzniecības centru īpašniekiem 20 miljonus eiro

21
(atjaunots 08:46 10.04.2021)
Latvijas valdība piešķirs 20 miljonus eiro tirdzniecības centru īpašniekiem, kuri zaudē naudu, jo nevar iekasēt nomas naudu no dīkstāvē esošajiem veikaliem. Paši veikali no šīs summas nesaņems neko.

RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Valdība pieņēmusi lēmumu atvēlēt 20 miljonus eiro pandēmijā cietušo lielo tirdzniecības centru atbalstam. Valsts palīdzība lielajam biznesam tiek vērtēta dažādi.

Iniciatīva par 20 miljonu eiro piešķiršanu tirdzniecības centriem tapa Ekonomikas ministrijā un MK to atbalstīja. Palīdzību nomas maksājumu atbalsta programmas ietvaros varēs saņemt tirdzniecības centri, kuru platība pārsniedz 7 tūkstošus kvadrātmetru – to darbība patlaban ir ierobežota. Atbalsta apjoms – 15 eiro par katru kvadrātmetru, izņemot autostāvvietas. Viens TC var pretendēt uz summu līdz 1,8 milj. eiro. Uz atbalstu var cerēt tirdzniecības centri, kuru kopējais nomas maksas nestais ienākums šī gada pirmo triju mēnešu laikā krities vairāk nekā par 30%, salīdzinājumā ar šo pašu periodu 2019. vai 2020. gadā.

No 7. aprīļa pret TC ieviesti salīdzinoši stingrāki ierobežojošie pasākumi. Atsevišķi stāvošioem veikaliem valdība ļauj strādāt, bet saglabāja aizliegumu lielajiem TC ar platību virs 7000 kvadrātmetriem, kuri apvieno 5 un vairāk veikalus.

Norvēģijas tirdzniecības kamera Latvijā vēstulē valdībai atzīmēja, ka tās lēmumi ietekmēs ārvalstu investīciju tālāku piesaisti, komerciālo telpu sektoru un visu Latvijas konkurētspēju reģionā. Vēstulē, ko parakstījis kameras valdes priekšsēdētājs Matīss Kukainis, tiek atbalstīts Latvijā strādājošo tirdzniecības centru aicinājums valdībai kompensēt ierobežojumu radītos zaudējumus.

Uzņēmēju pārstāvji uzsvēra, ka Norvēģija ir viens no lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā – ieguldījumu summa patlaban pārsniedz 350 miljonus eiro.

Vēstules autori apgalvo, ka minētie pasākumi ierobežo Satversmē paredzētās ārvalstu investoru tiesības uz savu īpašumu un nostāda tos nevienlīdzīgā stāvoklī ar citām tautsaimniecības nozarēm. Vēstule tika operatīvi nosūtīta pirms Ministru kabineta sēdes. Atgādināsim, ka iepriekš tirdzniecības centri nāca klajā ar informāciju par to, ka pandēmijas dēļ viņu kopējie nomas maksas nestie ienākumi sarukuši par 40 miljoniem eiro.

Izskatās, ka valdība pieņēmusi labu lēmumu – palīdzēt biznesam pandēmijas laikā, it īpaši lielajam ārvalstu biznesam, kam valstī labprāt palīdz visiem iespējamiem paņēmieniem. Tomēr uz šo atbalstu var paskatīties arī no otras puses.

Lūk, ko savā lapā Facebook raksta bijušais Rīgas domes deputāts Vjačeslavs Stepaņenko: "Labs piemērs nodokļu maksātāju naudas izzalgšanai Covid piesegā. Uzmanīgi izlasiet ziņu: samaksās nevis īrniekiem – tirdzniecības punktiem, kuru darbību valdība ar saviem liegumiem praktiski pilnībā paralizējusi uz pusgadu (viņi cieta īstus zaudējumus, cita starpā, arī tāpēc, ka tirdzniecības centru īpašnieki nomas maksu par slēgtajiem veikaliem viņiem nesamazināja). Nē!

"Labā valdība" no visu mūsu naudas samaksās 15 eiro par katru kvadrātmetru tirdzniecības centru ipašniekiem! Nevis kompensēs viņu zaudējumus, jo saviem nomniekiem izstādītos rēķinus tirdzniecības centru īpašniekiem nevajag anulēt un viņi to nedarīs (viņi žņaugs savus nomniekus, līdz viens otrs izputēs). Viņi tā vienkārši grūtā brīdī aiz labas sirds palīdzēs ar naudiņu. Jūs gribat zināt, kur ir loģika? Tā ir pavisam vienkārša – dabūt atalgojumu no desmit tirdzniecības centru konkrētajiem īpašniekiem ir vieglāk un ātrāk, nekā no tūkstošiem mazu un daudzveidīgu nomnieku (no viņiem noteikti neko nedabūs...)... Shēmas organizatori un viņu līdzinātāji valdībā – laipni lūgti uz melno kasi! Vienkāršie tirgotāji – slaukiet asaras!"

21
Tagi:
kompensācija, ierobežojumi, investīcijas, tirdzniecība, Norvēģija
Pēc temata
Valdība apstiprinājusi vairāk nekā 3 miljonu eiro piešķiršanu privātajiem medijiem
Darbs maiņās un vitāli nepieciešamie pakalpojumi: Latvijā apspriež jaunus ierobežojumus
Kur ir ierobežojumu loģika? Ekonomiste pastāstīja, kā ministri kaitē Latvijai

Zinātnes brīnumi: pērtiķis ar čipu vada pingponga spēli ar domas spēku

0
(atjaunots 00:02 11.04.2021)
Ilona Maska dibinātā neirotehnoloģiskā kompānija Neuralink demonstrēja, kā pērtiķis ar smadzenēs iedzīvinātu čipu vada virtuālo spēli ar domas palīdzību.

Ilona Maska dibinātā neirotehnoloģiskā kompānija Neuralink no ASV, kas pievērsusies implantējamu neirodatora interfeisu izstrādei un ražošanai, parādīja, kā pērtiķis ar domas spēku vada virtuālu pingponga spēli, ko kompānijā nosauca par Monkey MindPong, vēsta RIA Novosti.

Pērtiķa Peidžera – šī video ieraksta galvenā varoņa - smadzeņu abās puslodēs iedzīvināts čips. Tagad, ar banānu smūtiju stimulēts, Peidžers spēlē datorspēles.

Neuralink paskaidroja, ka neironi smadzeņu zonā, kur iedzīvināts čips, regulē darbību uz ķepu ieplānotu kustību pamata. Piemēram, vieni var aktivizēties, kad Peidžers paceļ ķepu, citi – gan tas pavirza to pa labi.

Neironu rādītāji tiek ierakstīti, to aktivitāti noraida atšifrējošajam algoritmam, tāpēc parādās iespēja reālajā laikā prognozēt darbības, ko Peidžers gatavojas izpildīt.

Jau pēc dažas minūtes ilgas kalibrēšanas pētnieki var izmantot atšifrētāja datus, lai iemācītu Peidžeru kustināt kursoru, tikai tagad – bez kursorsviras.

Pērtiķis aiz ieraduma turpina kustināt no datora atslēgto kursorsviru, taču pie tam kursoru kontrolē "vienīgi ar atšifrētās neironu aktivitātes palīdzību".

Paskatieties, kā izskatās šis brīnums.

0
Tagi:
Ilons Masks
Pēc temata
Krimas safari parkā pērtiķi nosauca par godu iPhone 7
Ķīniešu zinātnieki demonstrējuši pirmos klonētos pērtiķus pasaulē