Посетитель Братского кладбища в Риге

Decembrī mirstība Latvijā pieaugusi par ceturtdaļu

22
(atjaunots 08:25 13.01.2021)
Pērnā gada pirmajos deviņos mēnešos mirstība Latvijā pat samazinājās, bet sākot ar oktobri, situācija sāka pasliktināties.

RĪGA, 13. janvāris - Sputnik. Mirušo skaits Latvijā 2020. gada decembrī palielinājās par 26,9%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2019. gadā, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020. gada decembrī miruši 3178 cilvēki, kas ir par 673 cilvēkiem vairāk nekā 2019. gada decembrī (2505 mirušie).

Turklāt mirstības rādītājs decembrī vēl var palielināties – nāve jāreģistrē sešu dienu laikā, bet pagājušajā mēnesī bija daudz svētku dienu, un dati par mirušajiem tika ierakstīti vēlāk.

Neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, 2020. gada pirmajos deviņos mēnešos mirstība valstī pat samazinājās par 0,5%, salīdzinot ar iepriekšējā gada deviņiem mēnešiem. Tomēr, sākot ar oktobri, tā sāka strauji augt - salīdzinot ar septembri, tās pieaugums bija 6,4%. Novembrī salīdzinājumā ar oktobri mirstība pieauga par 9%, decembrī salīdzinājumā ar novembri – par 26,1%.

Saskaņā provizoriskajiem datiem 2020. gadā mirušo skaits bija par 937 cilvēkiem (3,4%) lielāks nekā 2019. gadā. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, pandēmijas laikā ar Covid-19 nomira 864 cilvēki.

Pēc demogrāfa Ilmāra Meža vārdiem, gada laikā jaundzimušo skaits Latvijā varētu sastādīt aptuveni 18 000, un tas būs zemākais rādītājs kopš pagājušā gadsimta 20. gadiem, proti, kopš laika, kad Latvijā sāka apkopot šādu statistiku.

Saskaņā ar CSP datiem, 2020. gada 1. oktobrī Latvijā dzīvoja 1 898 000 cilvēku.

22
Tagi:
mirstība, koronavīruss
Pēc temata
Tagad Moderna: Eiropas Savienībā apstiprināja vēl vienu Covid-19 vakcīnu
PVO ziņo par jauna Covid-19 paveida izplatīšanu Eiropā
Tikai trešdaļa Latvijas iedzīvotāju piekristu vakcinēties pret Covid-19
Kāpēc Latvijas izredzes nodrošināt kolektīvo imunitāti pret Covid-19 nav lielas
Covid-19 vakcinācijas punkts Rīgā, foto no arhīva

Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens

3
(atjaunots 09:51 16.04.2021)
Brīvdienās ikviens interesents varēs ierasties vienā no vakcinācijas punktiem septiņās Latvijas pilsētās, un vakcinēties Covid-19 profilaksei, ja paspēs, pirms izsīks vakcīnas krājumi.

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Šajā nedēļas nogalē vakcinācijas punktos Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā un Cēsīs ikviens varēs vakcinēties Covid-19 profilaksei dzīvās rindas kārtībā. To pastāstīja Vakcinācijas projektu biroja pārstāve Agnese Strazda, vēsta Mixnews.lv.

Tiesa, pieejams tikai AstraZeneca preparāts.

Prioritārās vakcinācijas grupās iekļautie cilvēki tomēr saņems priekšrocības – viņi tiks aicināti veidot speciālu rindu, kurā varēs vakcīnu saņemt ātrāk. Pārējiem tāpat tiks organizēta atsevišķa rinda.

Tiklīdz vakcinācijas punktā izsīks preparāta krājumi, iedzīvotāju pieņemšana tiks pārtraukta, punkts – slēgts.

15. aprīlī Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča jau pastāstīja, ka drīz vien Latvija varēšot atvērt masveida vakcinācijas punktu durvis ne tikai cilvēkiem no prioritārajām grupām, bet arī visiem, kas vēlas vakcinēties.

Atgādināsim, ka aizvadītajā nedēļas nogalē Rīgā noritēja eksperiments ar dzīvo rindu divos vakcinācijas punktos – konferenču centrā "Atta" un izstāžu zālē Ķīpsalā. Vakcinācijas birojs atzina, ka eksperiments ir izdevies, lai arī no diviem tūkstošiem vakcīnas devu, kas bija piegādātas šajos vakcinācijas centros, izdevies izmantot tikai 1034.

Pie tam saņemt vakcīnu varēja vienīgi cilvēki no prioritārajām grupām. Šajā kategorijā iekļauti cilvēki vecumā no 60 gadiem, hroniski pacienti, personas, kas dzīvo kopā ar hroniski slimiem bērniem un bērniem ar imūnsupresiju, kā arī personas, kas kopj smagi slimus cilvēkus mājās.

Juhņēviča atzīmēja, ka tuvākajā laikā dzīvo rindu varēs piedāvāt visiem, ir tikai viena problēma – vakcīnu trūkums. Kamēŗ preparātu apjoms nav liels, prioritārajām grupām tiek dota priekšroka.

Jāpiebilst, ka 14. aprīlī Dānija informēja, ka plāno pilnībā atteikties no AstraZeneca vakcīnas lietošanas, – varasiestādes norāda, ka preparāts retos gadījumos var radīt trombu veidošanos.

Tiklīdz parādījās ziņas par Dānijas lēmumu, Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts savā lapā Twitter ziņoja, ka VM nekavējoties sazināsies ar Dānijas valdību, lai uzzinātu noraidīto vakcīnas devu tālāko likteni, jo Latvija vēlētos tās saņemt savām vajadzībām.

3
Tagi:
vakcinācija
Pēc temata
Ģimenes ārstiem lūdz pārdot vakcinācijas sertifikātu un izliet vakcīnu ārā
Ārsti iesaka Latvijai turpināt vakcināciju ar AstraZeneca preparātu
ES pēta jaunu AstraZeneca vakcīnas blakni
Edgars Rinkēvičs

Latvijas ārlietu ministrs devies uz Kijevu "atbalstīt Ukrainu"

20
(atjaunots 08:30 16.04.2021)
Baltijas valstu ārlietu ministri devušies vizītē uz Kijevu "paust atbalstu un demonstrēt solidaritāti".

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Kamēr Ukrainas Bruņotie spēki savelk smago tehniku pie saskarsmes līnijas Donbasā, lai sāktu jaunu posmu karā ar pašu valsts pilsoņiem, Baltijas valstu ārlietu ministru delegācija dodas uz Kijevu, lai demonstrētu solidaritāti, vēsta BВ.lv.

Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, Igaunijas ārlietu ministri Evu Mariju Līmetsu un Lietuvas ārlietu ministru Gabrielu Landsberģi ielūdza apmeklēt Kijevu Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuļeba.

​Baltijas valstu ārlietu ministri dodas vizītē uz Ukrainu, lai paustu atbalstu un saņemtu detalizētu informāciju par situāciju. Tāpat ministri plāno apspriest sadarbības stiprināšanu drošības jomā un Ukrainas Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas attīstību.

Atgādināsim, ka 2021. gada maijā-jūnijā ieplānotas NATO mācības "Defender Europe 2021". Manevru gaitā plānots izspēlēt uzbrukuma un aizsardzības darbības Austrumeiropā un Baltijas valstīs. NATO manevros piedalīsies arī Ukraina.

Iepriekš Ukrainas pārstāvis trīspusējā kontaktu grupā Donbasa lietās Aleksejs Arestovičs, uzstājoties Ukrainas televīzijā, iepriekš paziņoja, ka mācībās "Defender Europe" tiks izspēlēts "karš ar Krieviju".

20
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, Donbass, Ukraina, Baltija
Pēc temata
Krievija iesaka ASV atturēties no divu kara kuģu reisa uz Melno jūru
Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO
"Viss – Donbasa dēļ": ko ASV armija sarīkojusi Eiropā
Krievijā atbildēja uz Ukrainas un NATO spēku gatavošanos karam Krimā
Marija Zaharova

Krievijas mediju autoru vajāšana: Latvija atklāti pārsniedz starptautiskās tiesības

0
(atjaunots 09:54 16.04.2021)
Krievija iesaka Latvijai atteikties no represīvajām metodēm un represīvās politikas mediju jomā, uzsvēra Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Latvijas pasākumi pret Krievijas mediju žurnālistiem ir starptautisko tiesību pārkāpums, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Iepriekš kļuva zināms, ka Latvijas Valsts drošības dienests izsaucis uz nopratināšanu piecus žurnālistus, kuri sadarbojās ar portāliem Sputnik Latvija un Baltnews. Viņiem tiks piešķirts aizdomas turamo statuss lietā par ES sankciju režīma pārkāpumu.

"Žurnālistu kriminālvajāšanu šajā valstī (Latvijā – red.) mēs uzskatām par starptautisko tiesību atklātu pārkāpumu daļā, kas attiecas uz sava viedokļa izpausmes brīvību un plašsaziņas līdzekļu plurālisma principu," teica Zaharova brīfingā.

Diplomāte uzsvēra, ka Latvija turpina vajāt krievvalodīgos žurnālistus, taču tas nerada nosodījumu pasaulē.

"Par šiem piemēriem mēs runājam oficiālā līmenī, šie dati ir apstiprinati. Kāpēc par tiem neinteresējas tie paši amerikāņu žurnālisti, tās pašas amerikāņu tiesībsargājošās organizācijas, tās pašas amerikāņu specializētās struktūras, kas nodarbojas ar vārda brīvības un žurnālistu tiesību aizsardzības jautājumiem? Viņus tas neinteresē? Tā nevar būt," sprieda Zaharova. 

Krievija iesaka Latvijai atteikties no represīvajām metodēm un represīvās politikas mediju jomā, uzsvēra Krievijas ĀM pārstāve.

VDD iniciēja atbilstošo kriminālprocesu 2020. gada janvārī, kad tika bloķēti Krievijas portālu Latvijā dzīvojošo autoru konti bankās. Runa ir par iespējamu Krimināllikuma 84. panta 1. daļas pārkāpumu. Par to paredzētais sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.

2020. gada decembrī septiņiem Sputnik un Baltnews autoriem tika piešķirts aizdomās turamo statuss, viņu mājās notika kratīšana, konfiscēti elektroniskie informācijas nesēji un banku kartes.

Latvijas specdienesti uzskata, ka sadarbība ar Sputnik un Baltnews ir nelikumīga, jo šie portāli strādā mediju holdinga "Rossija segodņa" struktūrā. Holdingu vada Dmitrijs Kiseļovs, pret kuru Eiropas Savienība ieviesusi individuālas sankcijas. Taču – Krievija to jau vairākkārt norādījusi – nav iespējams attiecināt pret Kiseļovu vērstās individuālās sankcijas uz visu organizāciju, ko viņš vada. Paši aizdomās turamie uzskata, ka kriminālprocess ir daļa Latvijas valdošās elites centienu slēgt alternatīvās informācijas avotus un vērsties ar spiedienu pret krievvalodīgo kopienu.

Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja VDD darbības. Diplomāti uzskata tās par demokrātiskas sabiedrības pamatu – mediju un viedokļu brīvības – graušanas kliedzošu piemēru.

0
Tagi:
Zaharova, Ārlietu ministrija, žurnālistu vajāšana, Latvija
Pēc temata
"Tas ir kā cilvēku nogalināt": IMHOtube kanāls par politiskajām represijām Latvijā
Žurnālistu vajāšana: Rietumi apskaudīs Baltijas panākumus
Savējos nepametam: Kas nostājies Latvijā aizturēto žurnālistu pusē
Valdība nav sasniegusi mērķi: žurnālisti pārrunāja kratīšanas un pratināšanas