Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, un aizsardzības ministrs Artis Pabriks, foto no arhīva

Vakcinācijas procesā Latvijā varētu iesaistīt armiju

64
(atjaunots 02:16 12.01.2021)
Latvijas iedzīvotāju vakcinācijas procesā varētu piedalīties pašvaldību civilās aizsardzības komitejas un valsts bruņotie spēki.

RĪGA, 12. janvāris — Sputnik. Premjerministrs Krišjānis Kariņš apspriedīs ar jauno veselības ministru Danielu Pavļutu iespēju piesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus vakcinēšanas procesam, politiķis paziņoja intervijā izdevumam Latvijas Avīze.

Vakar Latvijā sākās medicīnas darbinieku vakcinācija. Kariņš, kurš iepriekš atstādināja no posteņa veselības ministri Ilzi Viņķeli, jo nebija apmierināts ar vakcinācijas tempiem valstī, plāno apspriest armija iesaistīšanu procesā ar jauno ministru.

"Šobrīd valdībā iesniegtais vakcinācijas plāns to gan neparedz, bet šo iespēju noteikti apspriedīšu ar jauno veselības ministru Danielu Pavļutu," apgalvoja valdības vadītājs.

Atzīmēsim, ka aizsardzības ministrs Artis Pabriks iepriekš norādīja, ka ir gatavs darbam, ja valdība ieviesīs stingrākus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai, un piesaistīt zemessargus situācijas kontrolei. Pēc Viņķeles atstādināšanas Kariņš pat piedāvāja viņas posteni Pabrikam, tomēr politiķis no šī amata atteicās un ieteica premjeram pašam uzņemties veselības ministra pienākumus.

Nepieciešama centralizācija

Intervijā Kariņš atzīmēja, ka ir jāizveido cilvēkiem ērti pieejami vakcinācijas centri, kā arī jānodrošina savlaicīga cilvēku apziņošana par to, ka viņi var saņemt vakcīnu. Pēc viņa domām, procesu var uzlabot, ja tajā tiks iesaistītas pašvaldību civilās aizsardzības komisijas, kas varētu sniegt atbalstu loģistikas jautājumos.

"Šobrīd iesniegtais plāns paredz pilnīgu vakcinācijas procesa decentralizāciju. Tas nozīmē, ka nav viena atbildīgā. Tas nav pareizi, tāpēc nepieciešams izveidot centralizētu darba organizāciju," teica premjerministrs.

"Mēs esam atkarīgi no vakcīnu ražotāju piegāžu tempiem, un tie ir mainīgi, tāpēc mēs nevaram paredzēt, cik daudz vakcīnu kurā nedēļā tiks atsūtītas, taču mums ir jāizdara tas, kas ir atkarīgs no mums, lai, tiklīdz tās ir atvestas, varam ātrā tempā nodrošināt vakcinēšanu," piezīmēja politiķis.

Svētdien Latvijā bija vakcinēti 6 583 cilvēki – 5120 mediķi un 1463 veselības aprūpes iestāžu darbinieki.

64
Tagi:
Nacionālie bruņotie spēki, vakcinācija, Latvija
Pēc temata
Temperatūra un roku tirpšana: Austrumu slimnīca noliedz problēmas pēc vakcinācijas
Tikai trešdaļa Latvijas iedzīvotāju piekristu vakcinēties pret Covid-19
Baltkrievijā sācies vakcinēšanās ar "Sputnik V"
Imunologs paskaidroja, kam vajadzētu vakcinēties pret Covid-19 pirmajiem
Latvijas un NATO karogs, foto no arhīva

Latvijas mediji: NATO - demokrātiskā dzīvesveida garants Latvijā?

15
(atjaunots 12:03 18.01.2021)
Politologs Veiko Spolītis apgalvo, ka NATO ir demokrātisku valstu vienotība - labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Kopš 2016. gada dažu lielvaru vadītāju divdomīgie spriedelējumi par NATO nākotni rosināja ģenerālsekretāru J. Stoltenbergu pēc 2019. gada alianses septiņdesmitās jubilejas svinībām paziņot, ka "vecajo padome" sagatavos alianses nākotnes politiskās attīstības redzējumu, Latvijas Avīzē stāsta politologs Veiko Spolītis.

NATO aizsargās "mūsu demokrātisko dzīvesveidu"?

Tagad "daži" lielvalstu vadītāji atkāpjas vēsturē un gandrīz vienlaikus NATO galvenajā mītnē Briselē tika publicēts ziņojums "NATO 2030: vienoti jaunam laikmetam", kas kalpos par stratēģisku priekšrakstu Eiroatlantiskās kopienas turpmākajai attīstībai.

Ziņojuma autori secina, ka pirmo reizi trīsdesmit gadu laikā no 2014. gada NATO ir nepieredzēti pastiprinājusi kolektīvās aizsardzības militāro komponentu. Lai alianse darbotos militāri nevainojami, NATO ilgtspējai ir nepieciešams politiskais komponents jeb organizatoriskā pieskaņošanās un dalībvalstu vienotība.

"Alianse ir pārdzīvojusi PSRS sabrukumu, Suecas krīzi, dalībvalstu atšķirīgos uzskatus par Vjetnamas karu, militārās huntas alianses dalībvalstīs, spīvas debates par kodolieroču izvietošanu Eiropā, domstarpības par NATO paplašināšanu un Irākas karu. Neskatoties uz to, vienoti principi, demokrātiskās institūcijas un tas, ka visi sabiedrotie ir ieguvēji no kolektīvās drošības, ir ļāvis NATO palikt vienotai."

Spolītis ieskatās 2030. gadā un redz, kā NATO kolektīvā aizsardzība aizsargās Eiroatlantiskās telpas iedzīvotājus no fiziskas drošības apdraudējumiem un aizsargās demokrātisko dzīvesveidu.

Izaicinājumi

Gandrīz uz septiņdesmit lapām uzskaitīti Eiroatlantiskās drošības kopienas izaicinājumi un rekomendācijas to risinājumiem. Apdraudējumi nav sarindoti prioritārā secībā, saraksts ir paredzami iespaidīgs, un pirmo reizi NATO vēsturē tiek minēta Ķīna.

Пресс-служба Минобороны РФ

Citi mūsu izaicinājumi, apgalvo politologs, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, ir Krievija, nekontrolēta tehnoloģiju attīstība, terorisms, dienvidu puslodē notiekošais, masu iznīcināšanas ieroču kontrole, enerģijas piegāžu drošība, globālā sasilšana un tās sekas, pandēmiju izplatība, cilvēkdrošība, hibrīdie un kiberdraudi, kosmosā notiekošais un visbeidzot stratēģiskā komunikācija un dezinformācijas izplatība.

Izaicinājumu saraksts ir pietiekami plašs, lai pārliecinātos, ka neviena NATO dalībvalsts ar šiem izaicinājumiem nevar tikt galā viena. Līdzīga sapratne ir izveidojusies arī Eiropas Savienībā, un darba dalīšana, lai veicamie uzdevumi nepārklātos, būs viens no institucionālās savietojamības uzdevumiem divu starptautisko organizāciju starpā.

Lai risinātu šos stratēģiskos uzdevumus, dalībvalstu pārvaldes kvalitātes uzlabojumi ar digitālajiem risinājumiem un mākslīgā intelekta palīdzību būs neizbēgami. Tas nozīmē, ka likuma varas nostiprināšana un cīņa ar korupciju dalībvalstīs tiks pastiprināta, jo, lai civilmilitārā kontrole efektīvi darbotos, ir nepieciešama pašpietiekama un izglītota pilsoniskā sabiedrība.

"Situācijā, kur mūsu austrumu kaimiņš ir NATO pasludinājis par galveno ienaidnieku, mums nav jāizgudro jauns ritenis," ir pārliecināts autors. Labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai, raksta Spolītis, ir demokrātisku valstu vienotība.

Tāpēc ziņojuma autori secina: "Mieram, kuru eiropieši ir baudījuši pēdējos septiņdesmit gadus, ir izņēmuma raksturs, un NATO saglabājas, lai nodrošinātu šo nenovērtējamo sasniegumu."

NATO uzstādījums paliek nemainīgs: "Viens par visiem un visi par vienu," Spolītis noslēgumā atsauca atmiņā musketieru devīzi.

Jā, tas jau ir labāk, nekā "visi pret vietu". Savā iepriekšējā rakstā Latvijas Avīzē Spolītis minēja tādu piemēru, skaidrodams, kāpēc NATO valstīm nevajagot baidīties no Krievijas.

"Lietderīgi atgādināt, ka NATO valstu iedzīvotāju skaits pārsniedz Krieviju deviņas reizes," viņš atzīmēja, acīmredzot, cerībā, ka mūsdienīgi bruņoto lielvalsti varēs ar cepurēm apmētāt... Tiesa gan, autors ir aizmirsis vēsturi – tas nevienam un nekad nav izdevies.

15
Tagi:
Latvija, NATO
Sniegs Rīgā, foto no arhīva

Namīpašniekus Rīgā sodīs par sniegu uz jumtiem

14
(atjaunots 11:50 18.01.2021)
Rīgas dome vērsusies pie namu īpašniekiem un pārvaldniekiem ar lūgumu rūpīgi sekot jumtu un pagalma teritoriju stāvoklim sniegputeņu laikā. Maksimālais sods par prasību pārkāpumu – 1400 eiro.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Sakarā ar bagātīgajiem sniegputeņiem un mainīgajiem laikapstākļiem Rīgas dome lūdz namu īpašniekus un pārvaldniekus sekot jumtu un pagalma teritoriju stāvoklim atbilstoši normatīvo aktu prasībām, raksta Bb.lv.

Rīgas dome atgādināja, ka teritoriju uzkopšanas un ēku uzturēšanas noteikumi paredz arī sniega un ledus novākšanu no gājēju ietvēm un koplietošanas celiņiem pagalmos. Sniegs jānotīra ik dienas rīta pusē, lai nepakļautu gājējus riskam.

Vienlaikus namu īpašnieki un pārvaldnieki atbild par balkonu, lodžiju un jumtu stāvokli. Sods par minēto objektu neatbilstošu uzturēšanu var sasniegt 1400 eiro juridiskām personām un 350 eiro – fiziskām personām.

Pagalmu un ēku stāvokli pārbauda Rīgas domes administratīvā inspekcija. No 2020. gada decembra tā ierosinājusi jau 31 administratīvā pārkāpuma lietu par pagalmu un ēku neatbilstošu stāvokli ziemas periodā.

Tāpat Rīgas dome atgādināja, ka jumtu tīrīšana jāuzdod profesionāļiem – jumtu tīrīšana saviem spēkiem vai piesaistot privātpersonas nav pieļaujama. Uz jumta var atrasties tikai profesionālis, nodrošināts ar visām nepieciešamajām iekārtām darbu veikšanai augstumā.

14
Tagi:
sniegs, Rīgas dome
Pēc temata
Jaungada dāvana no austrumiem: Latvijai tuvojas sniegputenis