Avīzes, foto no arhīva

Latviešu mediji: valstī aug augumā cenzūras mašīna

104
(atjaunots 13:30 11.01.2021)
Šis un tas Latvijā rada iespaidu, ka atgriežas laiki, kad Preses namā strādāja 18. stāvs, kur kontrolēja ideoloģiski pareiza noskaņojuma saglabāšanos presē.

RĪGA, 11. janvāris — Sputnik. Portāla Neatkarīgā publicists Māris Krautmanis ar svaigu piemēru ilustrēja, kā valstī strādā cenzūras un valdības kritikas ierobežojumu mašīna.

Autors bija pārsteigts par to, kā latviešu politiķi skatās mutē katram atbraukušam Rietumu padomdevējam, bet paši pret saviem iedzīvotājiem un politiskajiem oponentiem izturas jo sliktāk.

Kas atslēdzis televīziju opozicionāram?

Krautmanis atgādināja, ka Vecgada vakarā sacīt runu televīzijas kanālā TV24 bija iecerējis pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Aldis Gobzems. Nu Gobzems ir zināms, raksta publicists - reizēm viņš mēdz palaist muti. Taču, vai viņš tiešām grasījās kaut kā agresīvi izrunāties pašā gadumijā, kad cilvēkiem labs prāts?

Lai nu būtu, kā būdams, tomēr TV24 viņa apmaksāto raidlaiku atteica, publicējot ierakstu savā mājaslapā, ka tas pamatots ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) "uzdotajiem jautājumiem un bažām, ka video varētu tikt uztverts kā mēģinājums apšaubīt valstī pieņemtos lēmumus krīzes laikā".

Gobzems sociālajos tīklos apgalvo, ka viņš runu iesniedzis jau pirms līguma noslēgšanas "tieši ar mērķi parādīt, ka nevienu nekritizēšu un sevi nelielīšu". Tātad TV24 redakcijai viņa runas saturs bija zināms, un bija redzams un dzirdams, ka tajā "nekā tāda nav".

"Bet - pat ja būtu, - interesējas Krautmanis. – Vai tad tagad vairs nedrīkst kritizēt valdības lēmumus? Tam vajadzētu būt ļautam jebkurā dienā un stundā. Šis jautājums atkrīt, jo politiķis taču nekritizēja. Ja nu vienīgi vienā mazā vietiņā ierunājās, ka viņa topošā partija "zmēzīs visus vecos praulus". Bet tā ir retorika, kuru var tulkot visādi. Tāds Gobzemam darbs - viņš ir opozīcijā. Opozīcijas pienākums ir skatīties valdībai uz nagiem un censties norādīt uz tās neizdarībām un kļūdām, izrādīt sevi par gudrāku, kompetentāku un godīgāku, lai nākamajā politiskā procesa ciklā mēģinātu kļūt par pozīciju. Tā tas parasti notiek demokrātiskās valstīs," raksta Krautmanis

Nevienu ne uz ko neaicināja, naidu nekurināja...

Varbūt Gobzema runā bija kas tāds, kas ir noziegums? Vai viņš aicināja bruņoti gāzt valsts iekārtu? Varbūt kurināja rasu un nacionālo naidu?

Tieši otrādi, žurnālists atgādina, viņš aicināja uz saticību ar tiem, kas mājās runā krieviski.

Gobzema runa bija pat negaidīti rātna - liriskas metaforas un aicinājumi neko daudz neatšķīrās no parastām runām, kādas politiķi daždien mēdz sacīt.

Tātad paniskajam pārbīlim no tā, ko politiķis var pateikt, nebija nekāda pamata.

Acīmredzot TV24 redakcija nav bažījusies par Gobzema runas saturu, bet baidījusies no NEPLP. Pret vēju nevar čurāt, jo NEPLP ir vareni ietekmīgs kantoris, kura spēkos ir sagādāt nepatikšanas. Kaut kad nākamībā var, piemēram, atgadīties tā, ka televīzijas kanāls nesaņem valsts pasūtījumu. Un vēl ir gana daudz veidu, kā ieriebt tiem, kas neklausa.

Savukārt NEPLP laikam bija lasījusi ierakstus sociālajos tīklos, kur Inga Spriņģe kā patiesības ministre pēdējā instancē cēla brēku. Pēc Gobzema rakstītā, ka viņš būs redzams TV24, viņa uzreiz izpaudās dziļā nesaprašanā: "Šis ir taisnība? Arī TV24 būs viņa uzruna? Kādēļ?"

Rezultāts ir iznācis diezgan atbaidošs. Nav jau runas par Gobzemu. Principā iznāk tā, ka tie runasvīri, kam spēks un vara, kam pieder administratīvie resursi ar iespējām brīvi iekāpt sabiedriskajā televizorā un vāvuļot tur bez maksas, citādi domājošam opozicionāram neļauj izpausties pat par maksu, pat privātā kanālā.

TV24 redakcija ir bijusi spiesta pakļauties NEPLP. Savukārt no NEPLP puses tas ir nepārprotams, brutāls politiskais spiediens. NEPLP demonstrē, kuriem politiskajiem spēkiem tā kalpo, kurus slāpē un nelaiž pie vārda.

Autors savā rakstā citēja Voltēra vārdus: "Es nepiekrītu tam, ko jūs sakāt, bet esmu gatavs atdot savu dzīvību par to, lai jums būtu tiesības izteikties." Taču šis teiciens nav par NEPLP. NEPLP uzvedas kā brutāla cenzore – kā no Preses nama 18. stāva nokāpusi. Tie, kas atminas okupācijas laiku, zina, ka 18. stāvā sēdēja čekisti, kas lasīja visas avīzes, lai nepalaistu drukā kaut ko ideoloģiski nepareizu.

Tāpat NEPLP loma šajā valstī tagad ir sargāt valdību un valdošās koalīcijas "pareizos" politiķus, lai neizskan viņiem netīkams viedoklis.

Pats jocīgākais: ja mērķis bija aizbāzt politiķim muti, tad tas pagalam nav izdevies. Kamēr Valsts prezidenta un premjera gadumijas runas vietnē Facebook bija skatījušies astoņi tūkstoši interesentu, Gobzemam skatījumu skaits sniedzas pāri 140 tūkstošiem. Tātad NEPLP pataisījusi viņu teju vai par īstu popzvaigzni.

104
Tagi:
Latvija, mediji, cenzūra, NEPLP
Pēc temata
Fantastiskas būtnes
Kurējais kung-fu būs stiprāks: kā latviešu cenzūra ar krievu taisnību cīnās
Taisnās tiesas degradācija Latvijā: gada rezultāti
Dzīve rit tālāk: Facebook cenzūra kļūs stingrāka pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām
Latvijas ĀM uzskata krievu žurnālistu vajāšanu par valsts iekšējo lietu
Navigācija, foto no arhīva

Uz darbu var, pie ciemiņiem gan nē: kurp var doties vienā automašīnā

7
(atjaunots 09:01 19.01.2021)
Covid-19 ierobežojumi un "komandanta stunda" brīvdienās paliek spēkā līdz 25. janvārim.

RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks paskaidroja noteikumus, kas regulē pārvietošanos ar vienu automašīnu dažādu mājsaimniecību pasažieriem un naudas sodu piemērošanas kārtību, "Rīga Tv24" raidījumā.

Pēc Ruka vārdiem, policijai ir tiesības apturēt automašīnu, un pārbaudīt, cik daudzu mājsaimniecību pasažieri tajā atrodas.

Policijas vadītājs atgādināja, ka divu mājsaimniecību pārstāvju atrašanas vienā mašīnā tiks uzskatīta, kā sanāksme. Naudas sods par šādu pārkāpumu ir līdz 2 000 eiro, jo tagad ir spēkā aizliegums rīkot sapulces. Viņš paskaidroja, ka runa ir par vairāku mājsaimniecību locekļu braucieniem vienā automobilī bez attaisnojoša iemesla, piemēram, pie ciemiņiem vai uz veikalu.

Tomēr ir izņēmumi, viņš piebilda.

"Izņēmums, kurā dažādu mājsaimniecību pasažieriem ir atļauts pārvietoties ar vienu automašīnu, ir veicot un pildot savus darba pienākumus. Proti, cilvēki no divām vai vairākām mājsaimniecībām var pārvietoties vienā automašīnā uz darbu vai no tā, vai veikt darba pienākumus," skaidro Ruks.

Tāpat vienā mašīnā var pārvietoties cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ja runa ir par pamatotiem braucieniem, piemēram, ja cilvēks jānogādā pie ārsta bet radinieki nedzīvo kopā.

Valsts policijas priekšnieks uzsvēra, ka, ja divi cilvēki dzīvo kopā, bet viņiem ir atšķiras deklarētās adreses, policija viņus nesodīs, ja viņi brauks vienā mašīnā.

"Valsts policija joprojām balstās uz faktiskās kopdzīves principu. Tādējādi kopdzīve vienā mājsaimniecībā nenozīmē deklarēšanos vienā mājsaimniecībā, runa ir tikai par kopdzīvi," sacīja Ruks.

Viņš piebilda, ka nav nepieciešams meklēt noteikumos trūkumus, ir vērts saprast, ka tie tika ieviesti tikai ar vienu mērķi - novērst Covid-19 izplatīšanos.

7
Tagi:
ierobežojumi, automašīnas, darbs, koronavīruss
Pēc temata
Preces, ko aizliegts tirgot brīvdienās, pieejamas internetā
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Cīņa ar Covid-19 Benija Hila šovu stilā: Ušakovs par to, kāpēc cilvēki netic vakcīnai
Nopirkt šnabi ir vienkāršāk nekā grāmatu: cilvēku attiecības ar alkoholu
 COVID-19

"Bīstama blakusparādība": vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā

20
(atjaunots 08:44 19.01.2021)
Vakcinēties pret koronavīrusu vai nē - tas ir jautājums, kas rūp visiem Latvijas iedzīvotājiem. Būtu labi, ja kāda slavenība parādītu piemēru citiem. Bet pagaidām tas nenotiek. Kas par lietu?

Briesmīga lieta ir tā vakcīna pret koronavīrusu. Latvijā ar to potējies vien retais, bet komplikācijas jau spraucas laukā pa visām malām. Pasaulē, sak, notiek "vakcīnu karš". Var jau būt, ka tas notiek arī Latvijā, tomēr tas ir pilsonisks karš: sabiedrība ir sadalījusies divās grupās – tie kas plāno vakcinēsies un tie, kas neplāno.

Izskatās, viņi kaut ko zina...

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts ziņo par gatavību vakcinēt 10 000 cilvēku nedēļā. Pēc viņa aicinājuma ar sagatavotām šļircēm jau stāv aptiekāri, veterinārārsti un zobārsti. Taču tauta rindā pēc vakcīnas nestājas. Sak, kādam ir jāparāda piemērs un jāvakcinējas pirmajam. - Kam? Protams, mediķiem, jo, ja viņi visi (nedod Dievs!) saslimst, nebūs neviena, kam mūs ārstēt un vakcinēt.

Bet te sanāk sviests. Cilvēki uzskata, ka ārstiem, kuri reiz kaut ko mācījušies medicīnas institūtā, vajadzētu būt pašiem apzinīgākajiem. Sak, viņi jau nu gan zina: ja vakcīna arī nav droša par 100%, tad vismaz tas ir mazākais no ļaunumiem. Bet ārsti nesteidzas vakcinēties. Tā ir labākā vakcīnas antireklāma: varbūt viņi kaut ko zina. Jo viņi saprot, ko tas nozīmē.

Romāns Meļņiks Dienā vispār piedāvā visus mediķus vakcinēt piespiedu kārtā. Ne velti premjerministrs Krišjānis Kariņš gribēja vakcinēšanas procesā iesaistīt armiju. Un jau atkal nūja ar diviem galiem. Baumo, ka Vācija pārvilina Latvijas ārstus un māsas – aicina braukt uz Minheni un Frankfurti, solot trīs vai četras reizes lielāku algu. Tāpēc nebūtu prātīgi piespiest mediķus – ja nu aizbēgs?

Nē, neizskatās vis, ka mediķi vienotā vilnī dosies vakcinēties un aizraus mūs visus līdzi.

Vai premjers visiem ir piemērs?

Kas varētu būt nākamais? Saeimā tika ierosināts vakcinēties jaunajam veselības ministram Pavļutam, lai uzmundrinātu tautu. Atkal – nemaz tik vienkārši nav. Tas ir vienīgais cilvēks Latvijā, kurš piekrita šajos grūtajos laikos kļūt par veselības ministru un atbildīgo par vakcinācijas procesu. Grēkāžus vajadzētu pietaupīt.

Varbūt tad prezidents un premjerministrs? Arī viņi ir gabalkrava. Sociālajos tīklos piedāvā upurēt Saeimas deputātus. Loģiski gan. Kalpot savai tautai (un zinātnei), - vai tas nav katra tautas kalpa sapnis? Nē?

Lieta tāda, ka no šīs tautas tik un tā nesagaidīsi nedz atzinību, nedz pateicību. Tik un tā pūlis apsūdzēs deputātus, kuri vakcinējušies ārpus rindas, atstumjot malā sirmgalvjus. Vienīgā iespēja izpelnīties deputātem pēcnācēju pateicību - gadījumā, ja vakcīna pienācīgi nedarbosies (nedod Dievs). Tad mums paradīsies "100 mocekļu panteons", kuri upurēja sevi un izglāba pārējos iedzīvotājus. Viņu portreti rotās mācību grāmatas skolās. Stāsta gan, ka arī mācību grāmatu drīz vairs nebūs.

Bet pagaidām vakcīna diemžēl nav saliedējusi sabiedrību, gluži pretēji — sašķēla. Pēc pēdējās aptaujas datiem, tikai 34% respondentu paziņoja, ka viņi vakcinētos pret Covid-19, kad vakcīna būs pieejama. 49% iedzīvotāju norādīja, ka nevakcinēsies, bet 17% nolēma vēl padomāt. Tikai 22% respondentu, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, norāda, ka viņi plāno vakcinēt savu bērnu. Vairāk nekā puse jeb 58% iedzīvotāju norādīja, ka neplāno vakcinēt bērnus. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai viņiem būtu mazbērni.

"Vakcīnpesimistu" uzmanību noteikti piesaistījis fakts, ka visiem vakcinētajiem pirms injekcijas lika parakstīt papīru par to, ka viņi esot informēti par iespējamām blakusparādībām, un uzņemas atbildību.

Gatavi stāvēt rindā un maksāt!

No otras puses, latviešu sociālajos tīklos (tur mīt gados jaunākā iedzīvotāju daļa) ir papilnam neizpratnes mocītu ļaužu, kuri gatavi jau rīt skriet pēc vakcīnas, gatavi par to pat samaksāt.

Īpaši apņēmīgie jau grib vilkt mugurā balto halātu un izlikties par mediķiem, lai iegūtu iekāroto injekciju. Daudzi piekrīt tam, ka ir jāizstrādā rindas algoritms: ja ārsts nevēlēsies, tad vakcīna tiks pensionāram. Ja pensionārs atteiksies, tad jaunākam cilvēkam.

Taču varbūt tas ir labi, ka nav ažiotāžas vakcinēšanas punktos. Ja visi mediķi, visi policisti, skolotāji un ierēdņi, ugunsdzēsēji, kā arī pārējie iedzīvotāji vēlētos vakcinēties, tad visiem vienkārši nepietiktu vakcīnu. Atgādinām, ka pagaidām Latvija ir iegādājusies niecīgu preparāta daudzumu, pat salīdzinot ar kaimiņu Lietuvu un Igauniju, turklāt ir iespējamas problēmas ar tā uzglabāšanu un loģistiku.

20
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
"Sputnik V" nokļuvusi līdz Āfrikai. Kāpēc Krievijas vakcīna pelnījusi uzticību?
Rietumi ir apjēguši: Covid-19 ir Hitlers, tātad laiks aliansei ar Krieviju
Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs

"Nelikt mieru pārkāpējam": Lavrovs par krievu žurnālistu aizstāvēšanu Latvijā

0
(atjaunots 09:52 19.01.2021)
Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzskata, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa var izskatīt sūdzības par situāciju saistībā ar Krievijas žurnālistu stāvokli Rietumu valstīs.

RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Krievija turpinās panākt starptautisko institūciju konkrētu rīcību situācijā ar Sputnik un Baltnews žurnālistiem Latvijā. Paralēli Krievijas puse plāno piesaistīt nevalstiskās organizācijas, kuras var griezties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) un citās tiesās, paziņoja Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, atbildot uz žurnālistes Allas Berezovskas jautājumu, kuru kopā ar citiem decembrī aizturēja Latvijas VDD.

Krievvalodīgie žurnālisti, tostarp arī portālu Baltnews un Sputnik Latvija ārštata autori, decembra sākumā tika aizturēti, nopratināti un atlaisti pret parakstu par lietas materiālu neizpaušanu, viņiem aizliegts izbraukt no valsts.

Žurnālistiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu – par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu, kas paredz sodu – no naudas soda līdz brīvības atņemšanai. Pēc nopratināšanas žurnālistiem aizliegts pamest valsti. Viņiem var draudēt sods – no naudas soda līdz brīvības atņemšanai. Sputnik Latvija un Baltnews ir saistīti ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa", kuras ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs iekļauts ES sankciju saraksta. Individuālās sankcijas nevar tikt attiecinātas uz visiem, kas sadarbojas ar mediju holdingu.

Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atbildot uz Allas Berezovskas jautājumu par to, kāpēc starptautiskās tiesiskās aizsardzības organizācijas nereaģēja uz krievvalodīgo žurnālistu aizturēšanas un kratīšanas kliedzošu faktu Latvijā, paziņoja, ka tās "parasti raksta vēstules", jo, lai gan arī ziņo par to atklāti, tomēr nevar piekrist šādai varas iestāžu rīcībai. Tomēr Krievija no šīm institūcijām — gan no ANO, gan no Eiropas Padomes, gan no EDSO — vēlas panākt, lai tiktu iesaistīti konkrēti mehānismi no attiecīgajām konvencijām, kuri pieprasa no attiecīgās valsts novērst šādus pārkāpumus, kā arī mehānismi, kuri prasa "nelikt mieru pārkāpējam, kamēr pārkāpums nav novērsts".

"Taču te, protams, mūsu kolēģi no daudzpusējām institūcijām ir daudz mazāk noskaņoti cīnīties par patiesību, kad runa ir par masu informācijas līdzekļiem krievu valodā. Lai gan Latvijas gadījumā, kā es saprotu, krievu valoda ir vai nu dzimta, vai nu tajā domā un to izmanto gandrīz puse iedzīvotāju, precīzāk 40%. Un lai šādi izpaust savu necieņu pret saviem tautiešiem – te ir jābūt specifiskai politiskai orientācijai," sacīja Lavrovs.

Pēc viņa teiktā, Krievija turpinās panākt "adekvātu darbību" no starptautiskajām struktūrām, turklāt paralēli Maskavai vēlas piesaistīt nevalstiskās organizācijas, kurām ir visi iemesli vērsties tiesās, bet zaudēšanas gadījumā – ECT.

"Tā (ECT – red. piez) pāris reižu saskāries ar plašsaziņas līdzekļu tēmu, lai gan tādu precedentu nebija. Taču nesen tādi precedenti parādījās attiecībā uz tiem pārmetumiem, ko izteica Rietumi Krievijas plašsaziņas līdzekļu adresē. Tāpēc ECT ir jāizskata situācija, kuru pat nav iespējams interpretēt divējādi, tā ir tik acīmredzama, ka es nedomāju, ka tiesai tā būs ilgi jāizskata, pirms pasludināt spriedumu," sacīja Lavrovs.

Tāpat viņš piebilda, ka Krievija strādā un turpinās strādāt ar juristiem, kuri specializējas starptautiskajās tiesībās, lai aizsargātu žurnālistus Latvijā, kā arī piesaistīs Tautiešu atbalsta un tiesību aizsardzības fondu.

Nobeigumā Lavrovs izsaka atbalstu Sputnik un Baltnews žurnālistiem, ne tikai tāpēc, ka tie ir Krievijas mediji, bet arī tāpēc, ka jebkuras valsts pilsoņiem ir tiesības uz alternatīviem informācijas avotiem.

"Piekļuvi informācijai garantē gan daudzi EDSO lēmumi, gan Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām," sacīja Lavrovs.

0
Tagi:
Sergejs Lavrovs, žurnālistu vajāšana
Pēc temata
Latvijas ĀM uzskata krievu žurnālistu vajāšanu par valsts iekšējo lietu
Krievijas VD deputāts: Latvija pārkāpusi visas robežas attiecībās ar Krieviju
"Varasvīri grib, lai cilvēki baidītos": Lindermans par žurnālistu vajāšanu Latvijā
"Izņēma visu, ko varēja": Jakovļevs pastāstīja par kratīšanu, apsūdzībām un VDD mērķiem