RĪGA, 11. janvāris — Sputnik. Pagaidām kaimiņi – Lietuva un Igaunija – ievērojami apsteidz Latviju vakcinācijas procesā pret koronavīru. Par to liecina grafiks, ko publicēja sociologs Jānis Hermanis savā lapā Twitter.
Vakcinācijas tempu grafika dati atbilst informācijai par 9. janvāri.
Atgādināsim, ka piektdien, 8. janvārī izskanēja informācija par to, ka diennakts laikā vakcinēti vien 722 cilvēki, par 12 cilvēkiem mazāk nekā dienu iepriekš.
Vakcinēšanas gaita Baltijas valstīs 🇱🇹🇪🇪🇱🇻 līdz 9.janvārim. pic.twitter.com/Jv1K6ZlvC5
— Jānis Hermanis (@J_Hermanis) January 9, 2021
Tobrīd kopumā bija vakcinēti 6072 cilvēki – ārsti un citi veselības aprūpes iestāžu darbinieki.
Lielākais vakcinēto personu skaits fiksēts 5. janvārī – vakcīnas saņēmuši 888 cilvēki. Pēc tam rādītājs pakāpeniski samazinājās. Vismazākais vakcinēto personu skaits fiksēts 28. decembrī – tikai 594 cilvēki.
8. janvārī Latvijas Veselības ministrija pieņēma lēmumu par visu medicīnas darbinieku brīvprātīgu vakcināciju. Sestdien, 9. janvārī Latvijā sākās ģimenes ārstu vakcinēšana.
Dažādi vērtējumi liecina, ka kolektīvās imunitātes saņemšanai nepieciešams, lai noturību pret infekciju iegūtu, proti, vakcinētos vai pārslimotu 60-80% iedzīvotāju. Speciālisti vērtē, ka Latvijai izredzes sasniegt tādu efektu nav lielas – ņemot vērā izvēlēto vakcīnu efekticitāti, iedzīvotāju struktūru valstī un to, cik liels skaits iedzīvotāju nevēlas vakcinēties.
RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Jautājumu par to, kāpēc Krievijas televīzija "Pirmajā kanālā" krāšņi nosvinējusi ar koncertu latviešu komponista Raimonda Paula 85. gadu jubileju, bet LTV nav piešķīrusi laiku viņa jubilejas vakaram, savā mikroblogā Twitter uzdeva Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.
"Šovakar Krievijas sabiedriskā tv (140milj skatītāju) ir atvēlējusi,izdomājusi un izbrīvējusi 3h25 min sava raidlaika mūsu Raimondam Paulam viņa apaļajā 85 gadu jubilejā.Mūsu LTV vadība Maestro paša veidotā Jubilejas koncerta translācijai naudu savā budžetā neatrada. Prioritātes," bija sašutis politiķis.
Šovakar Krievijas sabiedriskā tv(140milj skatītāju) ir atvēlējusi,izdomājusi un izbrīvējusi 3h25 min sava raidlaika mūsu Raimondam Paulam viņa apaļajā 85 gadu jubilejā.Mūsu LTV vadība Maestro paša veidotā Jubilejas koncerta translācijai naudu savā budžetā neatrada. Prioritātes. pic.twitter.com/9tgK65M5YB
— Artuss Kaimins (@artuss) January 16, 2021
Tiesa, nākamajā publikācijā deputāts atzīmēja, ka, par laimi līdzekļus aptuveni 5000 eiro apmērā Paula jubilejas koncertam sameklējis vismaz ReTV. "Tā ir viena mēneša darba alga LTV vadītājam," atgādināja Kaimiņš.
Labi, ka šos līdzekļus, kas bija ap 5000€ ar visu uzfilmēšanu un translāciju atrada ReTV. Tā ir viena mēneša darba alga LTV vadītājam.
— Artuss Kaimins (@artuss) January 16, 2021
Maestro Raimonds Pauls ir labi pazīstams un iemīļots gan Latvijā, gan Krievijā. 12. janvārī viņš svinēja 85. gadskārtu. Komponists joprojām strādā pie jaunām kompozīcijām. Aizvadītajā gadā Pauls turpināja uzstāties, neskatoties uz pandēmiju, lai ari daudzas programmas nācās atcelt.
Tomēr komponista dzimšanas dienā koncertzālē "Dzintari" notika svētku koncerts, ko translēja arī ReTV. Tajā piedalījās mūziķi, ar ko Paulu jau ilgus gadus saista īpaša muzikāla draudzība.
Maestro pavadījumā uz skatuves kāpa Dināra Rudāne un Ance Krauze, Intars Busulis, Daumants Kalniņš, visā pasaulē pazīstamais tenors Aleksandrs Antoņenko, vokālā grupa Framest un Latvijas radio bigbends.
Krievijā par godu maestro jubilejai "Pirmais kanāls" 16. janvārī translēja Paula koncertu "Miljons sārtu rožu".
RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Ja likumprojekts par Satversmes grozījumiem, kuri nosaka ģimenes – vīrieša un sievietes savienības jēdzienu, netiks pieņemts Saeimā pirmajā lasījumā, deputāti ir gatavi sākt parakstu vākšanu par referendumu, pastāstīja neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko radio Baltkom ēterā.
Iepriekš Saeima iesniedza izskatīšanai komisijām Nacionālās apvienības sagatavotos Satversmes 110. panta grozījumus, kas paredz nostiprināt jēdzienu par ģimeni kā vīrieša un sievietes savienību.
Daudzi šiem grozījumiem nepiekrīt vai vismaz uzskata, ka patlaban nav tiem piemērots brīdis. Piemēram, premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") paziņoja, ka patlaban šis jautājums neesot uzmanības centrā. Frakcija "Saskaņa" paziņoja, ka balsojumā nepiedalīsies.
Savukārt Jūlija Stepaņenko ir gatava darīt visu iespējamo, lai panāktu grozījumus Satversmē.
"Ja mums pietrūks 3-4 balsis, mēs jau esam gatavi iet uz tautas referendumu. Grozījumu redakcija mums ir gandrīz gatava, tiek izstrādāta anotācija," viņa pastāstīja.
"Iespējams, to varētu vēlreiz koriģēt, jo mums bijušas vairākas juristu sapulces, kas grozījumu sagatavoja. Tā vēl sīkāk skaidros, uz ko attieksies grozījumi, lai cilvēkiem nerastos jautājumi: "Ai, es esmu vientuļa mamma, mani apvaino, manis te nav." Varbūt tādā aspektā mūsu redakcija nebija tik juridiski perfekta, tā sakot, toties saprotamāka cilvēkiem, kuru viedokli mēs plānojam vaicāt," pastāstīja Stepaņenko.
Par pamatu mēģinājumiem grozīt Satversmi kļuva Satversmes tiesas spriedums, kas paredzēja, ka Satversmē noteiktā ģimeņu aizsardzība paredz valsts pienākumu aizsargāt arī viendzimuma ģimenes.
Vienlaikus Igaunijā jautājums par ģimenes jautājumam veltītu referendumu ir slēgts – trešdien parlaments nobalsoja pret jautājuma "Vai laulībām Igaunijā joprojām jābūt vīrieša un sievietes savienībai?" piedāvāšanu referendumam 2021. gada 18. aprīlī, vēstīja Postimees. Reformu partijas priekšsēdētāja Kaija Kallasa konstatēja, ka referendumam izgāzties likusi opozīcijas taktika: piemēram, pirmdien balsojuma rezultāts būtu citāds.
Atgādināsim, ka trešdien premjerministrs Jiri Ratass atkāpās no amata un paziņoja, ka koalīcija ar partiju EKRE, kas pieprasīja referendumu, ir pārtraukta. Demisija bija saistīta ar korupcijas skandālu, kurā izrādījās iejaukta Centra partija.
Prezidente Kersti Kaljulaida uzticēja valdības veidošanu Kallasai – vienai no skaļākajiem referenduma kritiķiem.