RĪGA, 11. janvāris — Sputnik. Pagaidām kaimiņi – Lietuva un Igaunija – ievērojami apsteidz Latviju vakcinācijas procesā pret koronavīru. Par to liecina grafiks, ko publicēja sociologs Jānis Hermanis savā lapā Twitter.

Vakcinācijas tempu grafika dati atbilst informācijai par 9. janvāri.

Atgādināsim, ka piektdien, 8. janvārī izskanēja informācija par to, ka diennakts laikā vakcinēti vien 722 cilvēki, par 12 cilvēkiem mazāk nekā dienu iepriekš.

​Tobrīd kopumā bija vakcinēti 6072 cilvēki – ārsti un citi veselības aprūpes iestāžu darbinieki.

Lielākais vakcinēto personu skaits fiksēts 5. janvārī – vakcīnas saņēmuši 888 cilvēki. Pēc tam rādītājs pakāpeniski samazinājās. Vismazākais vakcinēto personu skaits fiksēts 28. decembrī – tikai 594 cilvēki.

© CC BY-SA 3.0 / mikroskops / Gaiļezers

Temperatūra un roku tirpšana: Austrumu slimnīca noliedz problēmas pēc vakcinācijas

8. janvārī Latvijas Veselības ministrija pieņēma lēmumu par visu medicīnas darbinieku brīvprātīgu vakcināciju. Sestdien, 9. janvārī Latvijā sākās ģimenes ārstu vakcinēšana.

Dažādi vērtējumi liecina, ka kolektīvās imunitātes saņemšanai nepieciešams, lai noturību pret infekciju iegūtu, proti, vakcinētos vai pārslimotu 60-80% iedzīvotāju. Speciālisti vērtē, ka Latvijai izredzes sasniegt tādu efektu nav lielas – ņemot vērā izvēlēto vakcīnu efekticitāti, iedzīvotāju struktūru valstī un to, cik liels skaits iedzīvotāju nevēlas vakcinēties.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Latvijas pasākumi pret Krievijas mediju žurnālistiem ir starptautisko tiesību pārkāpums, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Iepriekš kļuva zināms, ka Latvijas Valsts drošības dienests izsaucis uz nopratināšanu piecus žurnālistus, kuri sadarbojās ar portāliem Sputnik Latvija un Baltnews. Viņiem tiks piešķirts aizdomas turamo statuss lietā par ES sankciju režīma pārkāpumu.

"Žurnālistu kriminālvajāšanu šajā valstī (Latvijā – red.) mēs uzskatām par starptautisko tiesību atklātu pārkāpumu daļā, kas attiecas uz sava viedokļa izpausmes brīvību un plašsaziņas līdzekļu plurālisma principu," teica Zaharova brīfingā.

Diplomāte uzsvēra, ka Latvija turpina vajāt krievvalodīgos žurnālistus, taču tas nerada nosodījumu pasaulē.

"Par šiem piemēriem mēs runājam oficiālā līmenī, šie dati ir apstiprinati. Kāpēc par tiem neinteresējas tie paši amerikāņu žurnālisti, tās pašas amerikāņu tiesībsargājošās organizācijas, tās pašas amerikāņu specializētās struktūras, kas nodarbojas ar vārda brīvības un žurnālistu tiesību aizsardzības jautājumiem? Viņus tas neinteresē? Tā nevar būt," sprieda Zaharova. 

Krievija iesaka Latvijai atteikties no represīvajām metodēm un represīvās politikas mediju jomā, uzsvēra Krievijas ĀM pārstāve.

VDD iniciēja atbilstošo kriminālprocesu 2020. gada janvārī, kad tika bloķēti Krievijas portālu Latvijā dzīvojošo autoru konti bankās. Runa ir par iespējamu Krimināllikuma 84. panta 1. daļas pārkāpumu. Par to paredzētais sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.

© Photo Baltnews

Represijas pret žurnālistiem Latvijā: VDD tur aizdomās vēl piecus

2020. gada decembrī septiņiem Sputnik un Baltnews autoriem tika piešķirts aizdomās turamo statuss, viņu mājās notika kratīšana, konfiscēti elektroniskie informācijas nesēji un banku kartes.

Latvijas specdienesti uzskata, ka sadarbība ar Sputnik un Baltnews ir nelikumīga, jo šie portāli strādā mediju holdinga "Rossija segodņa" struktūrā. Holdingu vada Dmitrijs Kiseļovs, pret kuru Eiropas Savienība ieviesusi individuālas sankcijas. Taču – Krievija to jau vairākkārt norādījusi – nav iespējams attiecināt pret Kiseļovu vērstās individuālās sankcijas uz visu organizāciju, ko viņš vada. Paši aizdomās turamie uzskata, ka kriminālprocess ir daļa Latvijas valdošās elites centienu slēgt alternatīvās informācijas avotus un vērsties ar spiedienu pret krievvalodīgo kopienu.

Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja VDD darbības. Diplomāti uzskata tās par demokrātiskas sabiedrības pamatu – mediju un viedokļu brīvības – graušanas kliedzošu piemēru.