Pēdējā ceļā ar masku uz sejas: par ko liecina bēru noteikumi Latvijā

104
(atjaunots 11:01 10.01.2021)
Cilvēkus šokējušas apbedīšanas firmu prasības uzlikt ar Covid-19 mirušam cilvēkam aizsargmasku vai organizēt izvadīšanu slēgtā zārkā. Tomēr ārzemēs dzīvojoši paziņas mierina: daudzās valstīs sastopamas vēl trakākas prasības.

RĪGA, 10. janvāris — Sputnik, Zinaīda Juškeviča. Veselības ministra rīkojums Nr. 83 no 2020. gada 9. aprīļa "Par pasākumiem rīcībai ar tāda miruša cilvēka ķermeni, kurš ir bijis inficēts ar Covid-19 vai par kuru ir pamatotas aizdomas, ka tas ir bijis inficēts ar Covid-19" zaudējis spēku 10. jūnijā, taču arī tagad daudzas apbedīšanas firmas uzliek aizgājējiem aizsargmaskas vai pat iesaka tuviniekiem atvadīties no mirušā slēgtā zārkā. Iedzīvotāji ir šokēti, tomēr ārzemēs dzīvojoši paziņas mierina: daudzās valstīs atvadas atceļ pavisam un tuviniekiem atdod tikai urnu pēc kremācijas.

Bēdīgi slavenais rīkojums bija spēkā tikai divus mēnešus, un tā pieņemšanas procesā Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs apgalvoja, ka no Covid-19 mirušie ir bīstami arī pēc nāves, tāpat kā citu infekcijas slimību gadījumā. Protams, nelaiķi vairs neelpo un nešļauda, tomēr, kā pauž sakāmvārds, kas pats sargā, to arī Dievs sargā.

Aprīlī pieņemtie noteikumi paredzēja, ka Covid-19 upurus ir jāievieto maisos vai jāapglabā slēgtā zārkā.

Zārku tēma tika skarta arī sarunās par grozījumiem tirdzniecībā pieejamo preču sarakstā – tajā iekļauti arī šie apbedīšanas piederumi, kas raisīja dzīvu diskusiju sabiedrībā.

Tomēr speciālisti atgādina, ka aizliegums zārku pārdošanai nekad nav bijis noteikts, tāpēc joki par šo tēmu ir lieki. Cita lieta – atvadu ceremonija: sociālo ierobežojumu dēļ aizgājēja tuviniekiem tagad nākas izvēlēties, ko uzaicināt, ko – ne, jo ļauts pulccēties vien desmit cilvēkiem. Ārpus atļautajām "divām mājsaimniecībām" ir aizgājēja draugi, un faktiski viņi pārkāpj noteikumu, ierodoties kapos un izliekoties, ka viņiem ar notiekošo nav nekāda sakara, vai atļaujoties atklātu pārkāpumu. Parasti bērēs tik un tā pulcējas 30-50 cilvēki.

Atvadas kapličās ir aizliegtas, tāpēc ne vienmēr arī laikapstākļi ļauj cilvēcīgi atvadīties – nelaiķus pavada slēgtā zārkā. Dažkārt to pieprasa apbedīšanas firmas, atsaucoties uz slimnīcu morgu prasībām.

Absurdā prasība uzlikt mirušajam masku, lai arī zināms, ka ārpus cilvēka organisma vīruss nedzīvo vairāk kā 6 stundas, rada sašutumu. Izmanīgie britu zinatnieki apgalvo, ka līķis var izplatīt vīrusus pat 72 stundas pēc pēdējā elpas vilciena, lai arī "ticamu datu par to nav". Tāpēc Lielbritānijas sabiedriskās veselības resors ne tikai atcēlis pandēmijas sākumā pieņemtos noteikumus darbībām ar aizgājēju mirstīgajām atliekām (līdzīgus Latvijā pieņemtajiem), bet arī pastāvīgi atjauno tos (pēdējo reizi tas notika 2020. gada 14. decembrī).

Briti precīzi noteikuši, kā jārīkojas speciālistiem un nespeciālistiem, saskaroties ar letālu iznākumu koronavīrusa pandēmijas rezultātā mājās, slimnīcā, pansionātā, un izklāstījuši šo informāciju saprotamā valodā. Latvijas noteikumus pārpilda atsauces uz kaut kādiem citu likumdošanas aktu paragrāfiem, kas attiecas uz saistīto dokumentu vai rada izņēmumu. Pat juristam nav viegli izlauzties cauri šiem birokrātijas džungļiem, nerunājot jau par vienkāršiem cilvēkiem.

Viņiem atlikt tikai dusmoties, redzot masku uz aizgājēja sejas vai atteikties no atvadām, nopirkt ziedus vai kapu sveces (pēdēais aizliegums atcelts no 12. janvāra). Pat ar apbedīšanas ceremoniju noteikumiem valdība demonstrē: viņi strādā nevis ar mērķi aizsargāt līszpilsoņu veselību vai rūpēties par epidemioloģisko drošību, bet gan ar mērķi parādīt nodokļu maksātājiem viņu vietu. Pat ar gluži necilvēciskiem paņēmieniem.

104
Tagi:
ierobežojumi, pandēmija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (794)
Pēc temata
Griež nost kaķim asti pa gabalam vien: Gilis kritizē pasākumus pret Covid-19
Tie nav ārvalstnieki: apdraudējuma meklējumi Latvijā noveduši pie valdības
Sociologs: valdība ir pelnījusi žagarus
Covid-19 dēļ Latvijā sākas problēmas ar morgiem
Grūtniece, foto no arhīva

Cilvēku nav, valsts nepalīdz: kas notiek ar dzimstības līmeni Latvijā

37
(atjaunots 23:09 23.01.2021)
2020. gadā Latvija uzstādījusi jaunu antirekordu dzimstības jomā simt gadu laikā, bet 2021. gadā var pārspēt arī šo "sasniegumu": demogrāfs Ilmārs Mežs devis skumdinošu prognozi.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. 2020. gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo, bet 2021. gadā rādītājs var būt vēl mazāks. Demogrāfs Ilmārs Mežs pastāstījis par katastrofālās lejupslīdes iemesliem, stāsta Mixnews.lv.

Demogrāfs konstatēja, ka dzimstības līmeni cita starpā ietekmējuši tādi faktori, kā nepietiekams valsts atbalsts, potenciālo vecāku skaita krišanās, kā arī pandēmija Covid-19.

Pie tam pandēmijas negatīvās sekas vēl nāksies novērot 2021. gadā. Demogrāfs paskaidroja: tā kā vīruss izplatījies martā, noteiktu slēdzienu par tā ietekmi būs iespējams izdarīt pēc decembra datiem.
2021. gadā, ņemot vērā pandēmijas ietekmi situācija ar dzimstības līmeni Latvijā var kļūt vēl ļaunāka, uzskata eksperts.
Atgādināsim, ka, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2020. gada decembris izcēlies ar zemāko dzimstības līmeni pēdējo simt gadu laikā.

2020. gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo – par 1,3 tūkstošiem, jeb 6,9% mazāk nekā 2019. gadā (18,8 tūkstoši).
Pie tam CSP atskaitījās arī par to, ka 2020. gadā mirušo skaits par 11,2 tūkstošiem pārsniedzis jaundzimušo skaitu. 2020. gada decembrī jaundzimušo bija par 1905 mazāk nekā mirušo.

Saskaņā ar CSP datiem, 2021. gada 1. janvārī Latvijas iedzīvotāju skaits sastādīja 1,894 milj. cilvēku.

37
Tagi:
dzimstība, depopulācija, Latvija
Pēc temata
Zemākā dzimstība 100 gadu laikā: demogrāfija Latvijā krītas neredzētā ātrumā
Demogrāfs: šogad dzimstība Latvijā varētu uzstādīt jaunu antirekordu
Zemā dzimstība un sociālie tīkli piebeidza slaveno Rīgas geju klubu
Latviešu skaits sarūk: dzimstība valstī samazinās jau ceturto gadu no vietas
Vakcinācija pret Covid-19, foto no arhīva

Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas

71
(atjaunots 19:00 23.01.2021)
Dažos gadījumos radusies nepieciešamība atcelt vakcinācijas otro posmu, jo mediķi saslimuši laika posmā starp pirmo un otro vakcīnas devu.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.

Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.

Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.

Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.

Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.

Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.

 

71
Tagi:
mediķi, vakcinācija, vakcīna
Pēc temata
Vakcinācijas procesā Latvijā varētu iesaistīt armiju
Publicēts vakcinācijas tempu grafiks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā
"Tas ir nepiedodami un nepieņemami": premjers neapmierināts ar vakcinācijas gaitu
Temperatūra un roku tirpšana: Austrumu slimnīca noliedz problēmas pēc vakcinācijas
Dzelzceļš, foto no arhīva

Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav

0
(atjaunots 14:45 24.01.2021)
Lietuva plāno elektrificēt dzelzceļa iecirkņus, kuros pastāv pietiekamas slodzes un rentabilitātes potenciāls.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Pēc dzelzceļa iecirkņa no Kaišadores līdz Klaipēdai, kā ari Viļņas dzelzceļa mezgla elektrifikācijas noslēguma 2023. gadā Lietuva plāno elektrificēt vēl vairākus iecirkņus, tostarp – Kaļiņingradas virzienu, ko uzskata par perspektīvu, vēsta obzor.lt.

Uzņēmuma "LTG Infra" vadītājs Karolis Sankovskis informēja, ka, iespējams, tiks elektrificēti aptuveni 50% valsts dzelzceļu.

"Domāju, ir pilnīgi reāli, ka mums būs gan Rail Baltica, gan (elektrificēts iecirknis – red.) Viļņa-Klaipeda un vēl divi vai trīs papildu iecirkņi – šobrīd tiek izskatīti virzieni uz Kaļiņingradu, kā arī Baltkrieviju, bet pēc tam, kad mums būs šie iecirkņi, būs elektrificēti jau 50%," plānoja Sankovskis.

Viņš paskaidroja, ka lēmumi par nākamo iecirkņu elektrifikāciju tiks pieņemti atbilstoši to noslogojumam un pārvadātāju vajadzībām. "Izvēlēsimies atbilstoši slodzei, rentabilitātei, pārvadātāju vajadzībām. Lielu potenciālu saskatām Kaļiņingradas virzienā," viņš uzsvēra.

Iepriekš Igaunijas dzelzceļi ziņoja par iniciatīvu sadarbībā ar Krieviju elektrificēt 35 kilometrus garu dzelzceļa iecirkni no Kingisepas (Krievija) līdz Igaunijas robežai, kas ļautu izmantot elektriskos vilcienus reisos no Tallinas uz Sanktpēterburgu un organizēt preču sastāvu blīvāku kustību. Pašā Igaunijā jau pieņemts lēmums par dzelzceļa iecirkņu Tallina-Tartu un Tallina-Narva elektrifikāciju četru gadu laikā.

Latvijas dzelzceļš, ņemot vērā kravu pārvadājumu lejupslīdi, ir pārskatījis iespējas īstenot plānotos un sāktos projektus, kas saņem ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

0
Tagi:
Rail Baltica, Igaunija, dzelzceļš, Lietuva, Latvija
Pēc temata
"Latvijas Dzelzceļa" peļņa sastādījusi nulli eiro
Latvieši aizbrauks, bet atbrauks bagāti amerikāņi: fantastiskais Latvijas attīstības plāns