Tālrunis, foto no arhīva

Cik tagad maksā zvans uz Lielbritāniju?

104
(atjaunots 23:02 05.01.2021)
Lielbritānija vairs nav Eiropas Savienībā, tātad vairs neizdosies turp piezvanīt no Latvijas par to pašu naudu, kā agrāk? Vai tā patiešām ir?

RĪGA, 6. janvāris — Sputnik. No 1. janvāra uz Lielbritāniju vairs neattiecas noteikumi, kas dod iespēju zvanīt uz Eiropas Savienības valstīm par to pašu cenu, kā mājās. Tagad tarifu plāni ir atkarīgi no katra vietējā operatora līgumiem ar starptautiskajiem operatoriem, stāsta Latvijas Avīze.

Tele2 un Bite saglabā agrākos noteikumus

Piemēram, "Tele2 un "Bite" klientiem arī no 1. janvāra saglabājušies līdzšinējie noteikumi un zvanīt uz Lielbritāniju un Gibraltāru varēs tāpat kā līdz šim.

"Izvērtējot pašreizējos apstākļus, "Tele2" no 1. janvāra atstās spēkā līdzšinējos noteikumus. Proti, visi mūsu klienti, kuri lietos mobilos sakarus Lielbritānijā un Gibraltārā, to droši varēs darīt arī pēc 1. janvāra, nesatraucoties par papildu izmaksām," apsolīja "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Brexit
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Nekādas izmaiņas nav sagaidāmas arī "Bite" klientiem. Uzņēmuma pārstāve Una Ahuna-Ozola piebilda, ka uzņēmums savlaicīgi informēs klientus par jebkādām izmaiņām, ja tādas tiks plānotas.

Būtiska izmaiņa ir saistīta ar mobilā interneta lietošanu Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīs. Visiem "Tele2" mobilo sakaru lietotājiem ar bezlimita mobilā interneta pieslēgumu Latvijā, palielināsies ārvalstīs pieejamais mobilo datu apjoms.

Samazināsies 1 MB datu cena pēc tarifu plānā iekļautā bezmaksas datu apjoma iztērēšanas ārvalstīs.

"Šie ES kopējie noteikumi attiecas uz visiem mobilo sakaru operatoriem. Piemēram, "Tele2" klienti, kuriem ir standarta bezlimita tarifa plāna pieslēgums, EEZ valstīs varēs lietot par 2GB vairāk datu," norādīja Rosts.

LMT klientiem gaidāmas pārmaiņas

Savukārt izmaiņas gaidāmas "LMT" klientiem. Pašreizējo "LMT" tarifu plānu ietvaros ar Lielbritānijā dzīvojošajiem vairs nevarēs sazināties. Zvaniem un īsziņām no Latvijas uz Lielbritāniju un Gibraltāru tiks piemēroti 2. zonas tarifi – zvani 0,29 eiro/minūtē, bet īsziņas 0,08 eiro/gabalā.

"LMT" kartes lietotājiem zvani izmaksās 0,51 eiro/minūtē, bet īsziņas 0,06 eiro/gabalā. Atrodoties Lielbritānijā un Gibraltārā, telekomunikāciju pakalpojumiem tiks piemēroti tarifi un nosacījumi, kādi ir citās Eiropas valstīs ārpus EEZ.

Tāpat Lielbritānijā un Gibraltārā turpmāk vairs nebūs pieejams tarifu plānā vai interneta pakalpojumā iekļautais interneta apjoms. Turpmāk šajās valstīs būs pieejams "Internets ceļojumā Pasaule 1" – 1 GB 15 dienām par 12,99 eiro.

Toties par 60% izdevīgāki būs balss un īsziņu pakalpojumi Eiropas valstīs ārpus EEZ, kas ietvers arī Lielbritāniju un Gibraltāru. "LMT" kartes lietotājiem pakalpojumu izmaksas samazināsies līdz pat 68%.

Izmaiņas ietver izmaksas par zvaniem, zvanu saņemšanu un SMS uz Latviju un citām EEZ valstīm no "LMT" draudzīgajiem tīkliem. Šāds zvans maksās 0,59 eiro/minūtē, zvanu saņemšana – 0,35 eiro/minūtē, bet īsziņas – 0,12 eiro/gabalā.

104
Tagi:
Brexit, Latvija, Lielbritānija
Pēc temata
Arī latviešus sāk dzīt prom: pēc Brexit Lielbritānijā aktualizē valsts valodas jautājumu
Pēc Brexit Roterdamas Erasms pārvērtīsies par Alanu Tjūringu
Džonsons piekāpies: politologs novērtēja Lielbritānijas un ES Brexit vienošanās
Kredīti, braucieni, muita, mācību maksa: Latvijas ĀM pastāstīja par dzīvi pēc Brexit
Navigācija, foto no arhīva

Uz darbu var, pie ciemiņiem gan nē: kurp var doties vienā automašīnā

6
(atjaunots 09:01 19.01.2021)
Covid-19 ierobežojumi un "komandanta stunda" brīvdienās paliek spēkā līdz 25. janvārim.

RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks paskaidroja noteikumus, kas regulē pārvietošanos ar vienu automašīnu dažādu mājsaimniecību pasažieriem un naudas sodu piemērošanas kārtību, "Rīga Tv24" raidījumā.

Pēc Ruka vārdiem, policijai ir tiesības apturēt automašīnu, un pārbaudīt, cik daudzu mājsaimniecību pasažieri tajā atrodas.

Policijas vadītājs atgādināja, ka divu mājsaimniecību pārstāvju atrašanas vienā mašīnā tiks uzskatīta, kā sanāksme. Naudas sods par šādu pārkāpumu ir līdz 2 000 eiro, jo tagad ir spēkā aizliegums rīkot sapulces. Viņš paskaidroja, ka runa ir par vairāku mājsaimniecību locekļu braucieniem vienā automobilī bez attaisnojoša iemesla, piemēram, pie ciemiņiem vai uz veikalu.

Tomēr ir izņēmumi, viņš piebilda.

"Izņēmums, kurā dažādu mājsaimniecību pasažieriem ir atļauts pārvietoties ar vienu automašīnu, ir veicot un pildot savus darba pienākumus. Proti, cilvēki no divām vai vairākām mājsaimniecībām var pārvietoties vienā automašīnā uz darbu vai no tā, vai veikt darba pienākumus," skaidro Ruks.

Tāpat vienā mašīnā var pārvietoties cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ja runa ir par pamatotiem braucieniem, piemēram, ja cilvēks jānogādā pie ārsta bet radinieki nedzīvo kopā.

Valsts policijas priekšnieks uzsvēra, ka, ja divi cilvēki dzīvo kopā, bet viņiem ir atšķiras deklarētās adreses, policija viņus nesodīs, ja viņi brauks vienā mašīnā.

"Valsts policija joprojām balstās uz faktiskās kopdzīves principu. Tādējādi kopdzīve vienā mājsaimniecībā nenozīmē deklarēšanos vienā mājsaimniecībā, runa ir tikai par kopdzīvi," sacīja Ruks.

Viņš piebilda, ka nav nepieciešams meklēt noteikumos trūkumus, ir vērts saprast, ka tie tika ieviesti tikai ar vienu mērķi - novērst Covid-19 izplatīšanos.

6
Tagi:
ierobežojumi, automašīnas, darbs, koronavīruss
Pēc temata
Preces, ko aizliegts tirgot brīvdienās, pieejamas internetā
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Cīņa ar Covid-19 Benija Hila šovu stilā: Ušakovs par to, kāpēc cilvēki netic vakcīnai
Nopirkt šnabi ir vienkāršāk nekā grāmatu: cilvēku attiecības ar alkoholu
 COVID-19

"Bīstama blakusparādība": vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā

18
(atjaunots 08:44 19.01.2021)
Vakcinēties pret koronavīrusu vai nē - tas ir jautājums, kas rūp visiem Latvijas iedzīvotājiem. Būtu labi, ja kāda slavenība parādītu piemēru citiem. Bet pagaidām tas nenotiek. Kas par lietu?

Briesmīga lieta ir tā vakcīna pret koronavīrusu. Latvijā ar to potējies vien retais, bet komplikācijas jau spraucas laukā pa visām malām. Pasaulē, sak, notiek "vakcīnu karš". Var jau būt, ka tas notiek arī Latvijā, tomēr tas ir pilsonisks karš: sabiedrība ir sadalījusies divās grupās – tie kas plāno vakcinēsies un tie, kas neplāno.

Izskatās, viņi kaut ko zina...

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts ziņo par gatavību vakcinēt 10 000 cilvēku nedēļā. Pēc viņa aicinājuma ar sagatavotām šļircēm jau stāv aptiekāri, veterinārārsti un zobārsti. Taču tauta rindā pēc vakcīnas nestājas. Sak, kādam ir jāparāda piemērs un jāvakcinējas pirmajam. - Kam? Protams, mediķiem, jo, ja viņi visi (nedod Dievs!) saslimst, nebūs neviena, kam mūs ārstēt un vakcinēt.

Bet te sanāk sviests. Cilvēki uzskata, ka ārstiem, kuri reiz kaut ko mācījušies medicīnas institūtā, vajadzētu būt pašiem apzinīgākajiem. Sak, viņi jau nu gan zina: ja vakcīna arī nav droša par 100%, tad vismaz tas ir mazākais no ļaunumiem. Bet ārsti nesteidzas vakcinēties. Tā ir labākā vakcīnas antireklāma: varbūt viņi kaut ko zina. Jo viņi saprot, ko tas nozīmē.

Romāns Meļņiks Dienā vispār piedāvā visus mediķus vakcinēt piespiedu kārtā. Ne velti premjerministrs Krišjānis Kariņš gribēja vakcinēšanas procesā iesaistīt armiju. Un jau atkal nūja ar diviem galiem. Baumo, ka Vācija pārvilina Latvijas ārstus un māsas – aicina braukt uz Minheni un Frankfurti, solot trīs vai četras reizes lielāku algu. Tāpēc nebūtu prātīgi piespiest mediķus – ja nu aizbēgs?

Nē, neizskatās vis, ka mediķi vienotā vilnī dosies vakcinēties un aizraus mūs visus līdzi.

Vai premjers visiem ir piemērs?

Kas varētu būt nākamais? Saeimā tika ierosināts vakcinēties jaunajam veselības ministram Pavļutam, lai uzmundrinātu tautu. Atkal – nemaz tik vienkārši nav. Tas ir vienīgais cilvēks Latvijā, kurš piekrita šajos grūtajos laikos kļūt par veselības ministru un atbildīgo par vakcinācijas procesu. Grēkāžus vajadzētu pietaupīt.

Varbūt tad prezidents un premjerministrs? Arī viņi ir gabalkrava. Sociālajos tīklos piedāvā upurēt Saeimas deputātus. Loģiski gan. Kalpot savai tautai (un zinātnei), - vai tas nav katra tautas kalpa sapnis? Nē?

Lieta tāda, ka no šīs tautas tik un tā nesagaidīsi nedz atzinību, nedz pateicību. Tik un tā pūlis apsūdzēs deputātus, kuri vakcinējušies ārpus rindas, atstumjot malā sirmgalvjus. Vienīgā iespēja izpelnīties deputātem pēcnācēju pateicību - gadījumā, ja vakcīna pienācīgi nedarbosies (nedod Dievs). Tad mums paradīsies "100 mocekļu panteons", kuri upurēja sevi un izglāba pārējos iedzīvotājus. Viņu portreti rotās mācību grāmatas skolās. Stāsta gan, ka arī mācību grāmatu drīz vairs nebūs.

Bet pagaidām vakcīna diemžēl nav saliedējusi sabiedrību, gluži pretēji — sašķēla. Pēc pēdējās aptaujas datiem, tikai 34% respondentu paziņoja, ka viņi vakcinētos pret Covid-19, kad vakcīna būs pieejama. 49% iedzīvotāju norādīja, ka nevakcinēsies, bet 17% nolēma vēl padomāt. Tikai 22% respondentu, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, norāda, ka viņi plāno vakcinēt savu bērnu. Vairāk nekā puse jeb 58% iedzīvotāju norādīja, ka neplāno vakcinēt bērnus. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai viņiem būtu mazbērni.

"Vakcīnpesimistu" uzmanību noteikti piesaistījis fakts, ka visiem vakcinētajiem pirms injekcijas lika parakstīt papīru par to, ka viņi esot informēti par iespējamām blakusparādībām, un uzņemas atbildību.

Gatavi stāvēt rindā un maksāt!

No otras puses, latviešu sociālajos tīklos (tur mīt gados jaunākā iedzīvotāju daļa) ir papilnam neizpratnes mocītu ļaužu, kuri gatavi jau rīt skriet pēc vakcīnas, gatavi par to pat samaksāt.

Īpaši apņēmīgie jau grib vilkt mugurā balto halātu un izlikties par mediķiem, lai iegūtu iekāroto injekciju. Daudzi piekrīt tam, ka ir jāizstrādā rindas algoritms: ja ārsts nevēlēsies, tad vakcīna tiks pensionāram. Ja pensionārs atteiksies, tad jaunākam cilvēkam.

Taču varbūt tas ir labi, ka nav ažiotāžas vakcinēšanas punktos. Ja visi mediķi, visi policisti, skolotāji un ierēdņi, ugunsdzēsēji, kā arī pārējie iedzīvotāji vēlētos vakcinēties, tad visiem vienkārši nepietiktu vakcīnu. Atgādinām, ka pagaidām Latvija ir iegādājusies niecīgu preparāta daudzumu, pat salīdzinot ar kaimiņu Lietuvu un Igauniju, turklāt ir iespējamas problēmas ar tā uzglabāšanu un loģistiku.

18
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
"Sputnik V" nokļuvusi līdz Āfrikai. Kāpēc Krievijas vakcīna pelnījusi uzticību?
Rietumi ir apjēguši: Covid-19 ir Hitlers, tātad laiks aliansei ar Krieviju