Tālrunis, foto no arhīva

Cik tagad maksā zvans uz Lielbritāniju?

186
(atjaunots 23:02 05.01.2021)
Lielbritānija vairs nav Eiropas Savienībā, tātad vairs neizdosies turp piezvanīt no Latvijas par to pašu naudu, kā agrāk? Vai tā patiešām ir?

RĪGA, 6. janvāris — Sputnik. No 1. janvāra uz Lielbritāniju vairs neattiecas noteikumi, kas dod iespēju zvanīt uz Eiropas Savienības valstīm par to pašu cenu, kā mājās. Tagad tarifu plāni ir atkarīgi no katra vietējā operatora līgumiem ar starptautiskajiem operatoriem, stāsta Latvijas Avīze.

Tele2 un Bite saglabā agrākos noteikumus

Piemēram, "Tele2 un "Bite" klientiem arī no 1. janvāra saglabājušies līdzšinējie noteikumi un zvanīt uz Lielbritāniju un Gibraltāru varēs tāpat kā līdz šim.

"Izvērtējot pašreizējos apstākļus, "Tele2" no 1. janvāra atstās spēkā līdzšinējos noteikumus. Proti, visi mūsu klienti, kuri lietos mobilos sakarus Lielbritānijā un Gibraltārā, to droši varēs darīt arī pēc 1. janvāra, nesatraucoties par papildu izmaksām," apsolīja "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Brexit
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Nekādas izmaiņas nav sagaidāmas arī "Bite" klientiem. Uzņēmuma pārstāve Una Ahuna-Ozola piebilda, ka uzņēmums savlaicīgi informēs klientus par jebkādām izmaiņām, ja tādas tiks plānotas.

Būtiska izmaiņa ir saistīta ar mobilā interneta lietošanu Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīs. Visiem "Tele2" mobilo sakaru lietotājiem ar bezlimita mobilā interneta pieslēgumu Latvijā, palielināsies ārvalstīs pieejamais mobilo datu apjoms.

Samazināsies 1 MB datu cena pēc tarifu plānā iekļautā bezmaksas datu apjoma iztērēšanas ārvalstīs.

"Šie ES kopējie noteikumi attiecas uz visiem mobilo sakaru operatoriem. Piemēram, "Tele2" klienti, kuriem ir standarta bezlimita tarifa plāna pieslēgums, EEZ valstīs varēs lietot par 2GB vairāk datu," norādīja Rosts.

LMT klientiem gaidāmas pārmaiņas

Savukārt izmaiņas gaidāmas "LMT" klientiem. Pašreizējo "LMT" tarifu plānu ietvaros ar Lielbritānijā dzīvojošajiem vairs nevarēs sazināties. Zvaniem un īsziņām no Latvijas uz Lielbritāniju un Gibraltāru tiks piemēroti 2. zonas tarifi – zvani 0,29 eiro/minūtē, bet īsziņas 0,08 eiro/gabalā.

"LMT" kartes lietotājiem zvani izmaksās 0,51 eiro/minūtē, bet īsziņas 0,06 eiro/gabalā. Atrodoties Lielbritānijā un Gibraltārā, telekomunikāciju pakalpojumiem tiks piemēroti tarifi un nosacījumi, kādi ir citās Eiropas valstīs ārpus EEZ.

Tāpat Lielbritānijā un Gibraltārā turpmāk vairs nebūs pieejams tarifu plānā vai interneta pakalpojumā iekļautais interneta apjoms. Turpmāk šajās valstīs būs pieejams "Internets ceļojumā Pasaule 1" – 1 GB 15 dienām par 12,99 eiro.

Toties par 60% izdevīgāki būs balss un īsziņu pakalpojumi Eiropas valstīs ārpus EEZ, kas ietvers arī Lielbritāniju un Gibraltāru. "LMT" kartes lietotājiem pakalpojumu izmaksas samazināsies līdz pat 68%.

Izmaiņas ietver izmaksas par zvaniem, zvanu saņemšanu un SMS uz Latviju un citām EEZ valstīm no "LMT" draudzīgajiem tīkliem. Šāds zvans maksās 0,59 eiro/minūtē, zvanu saņemšana – 0,35 eiro/minūtē, bet īsziņas – 0,12 eiro/gabalā.

186
Tagi:
Brexit, Latvija, Lielbritānija
Temats:
Atvadas angļu stilā (143)
Pēc temata
Arī latviešus sāk dzīt prom: pēc Brexit Lielbritānijā aktualizē valsts valodas jautājumu
Pēc Brexit Roterdamas Erasms pārvērtīsies par Alanu Tjūringu
Džonsons piekāpies: politologs novērtēja Lielbritānijas un ES Brexit vienošanās
Kredīti, braucieni, muita, mācību maksa: Latvijas ĀM pastāstīja par dzīvi pēc Brexit
Covid-19 vakcinācijas punkts Rīgā, foto no arhīva

Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens

13
(atjaunots 09:51 16.04.2021)
Brīvdienās ikviens interesents varēs ierasties vienā no vakcinācijas punktiem septiņās Latvijas pilsētās, un vakcinēties Covid-19 profilaksei, ja paspēs, pirms izsīks vakcīnas krājumi.

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Šajā nedēļas nogalē vakcinācijas punktos Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā un Cēsīs ikviens varēs vakcinēties Covid-19 profilaksei dzīvās rindas kārtībā. To pastāstīja Vakcinācijas projektu biroja pārstāve Agnese Strazda, vēsta Mixnews.lv.

Tiesa, pieejams tikai AstraZeneca preparāts.

Prioritārās vakcinācijas grupās iekļautie cilvēki tomēr saņems priekšrocības – viņi tiks aicināti veidot speciālu rindu, kurā varēs vakcīnu saņemt ātrāk. Pārējiem tāpat tiks organizēta atsevišķa rinda.

Tiklīdz vakcinācijas punktā izsīks preparāta krājumi, iedzīvotāju pieņemšana tiks pārtraukta, punkts – slēgts.

15. aprīlī Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča jau pastāstīja, ka drīz vien Latvija varēšot atvērt masveida vakcinācijas punktu durvis ne tikai cilvēkiem no prioritārajām grupām, bet arī visiem, kas vēlas vakcinēties.

Atgādināsim, ka aizvadītajā nedēļas nogalē Rīgā noritēja eksperiments ar dzīvo rindu divos vakcinācijas punktos – konferenču centrā "Atta" un izstāžu zālē Ķīpsalā. Vakcinācijas birojs atzina, ka eksperiments ir izdevies, lai arī no diviem tūkstošiem vakcīnas devu, kas bija piegādātas šajos vakcinācijas centros, izdevies izmantot tikai 1034.

Pie tam saņemt vakcīnu varēja vienīgi cilvēki no prioritārajām grupām. Šajā kategorijā iekļauti cilvēki vecumā no 60 gadiem, hroniski pacienti, personas, kas dzīvo kopā ar hroniski slimiem bērniem un bērniem ar imūnsupresiju, kā arī personas, kas kopj smagi slimus cilvēkus mājās.

Juhņēviča atzīmēja, ka tuvākajā laikā dzīvo rindu varēs piedāvāt visiem, ir tikai viena problēma – vakcīnu trūkums. Kamēŗ preparātu apjoms nav liels, prioritārajām grupām tiek dota priekšroka.

Jāpiebilst, ka 14. aprīlī Dānija informēja, ka plāno pilnībā atteikties no AstraZeneca vakcīnas lietošanas, – varasiestādes norāda, ka preparāts retos gadījumos var radīt trombu veidošanos.

Tiklīdz parādījās ziņas par Dānijas lēmumu, Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts savā lapā Twitter ziņoja, ka VM nekavējoties sazināsies ar Dānijas valdību, lai uzzinātu noraidīto vakcīnas devu tālāko likteni, jo Latvija vēlētos tās saņemt savām vajadzībām.

13
Tagi:
vakcinācija
Pēc temata
Ģimenes ārstiem lūdz pārdot vakcinācijas sertifikātu un izliet vakcīnu ārā
Ārsti iesaka Latvijai turpināt vakcināciju ar AstraZeneca preparātu
ES pēta jaunu AstraZeneca vakcīnas blakni
Edgars Rinkēvičs

Latvijas ārlietu ministrs devies uz Kijevu "atbalstīt Ukrainu"

28
(atjaunots 08:30 16.04.2021)
Baltijas valstu ārlietu ministri devušies vizītē uz Kijevu "paust atbalstu un demonstrēt solidaritāti".

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Kamēr Ukrainas Bruņotie spēki savelk smago tehniku pie saskarsmes līnijas Donbasā, lai sāktu jaunu posmu karā ar pašu valsts pilsoņiem, Baltijas valstu ārlietu ministru delegācija dodas uz Kijevu, lai demonstrētu solidaritāti, vēsta BВ.lv.

Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, Igaunijas ārlietu ministri Evu Mariju Līmetsu un Lietuvas ārlietu ministru Gabrielu Landsberģi ielūdza apmeklēt Kijevu Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuļeba.

​Baltijas valstu ārlietu ministri dodas vizītē uz Ukrainu, lai paustu atbalstu un saņemtu detalizētu informāciju par situāciju. Tāpat ministri plāno apspriest sadarbības stiprināšanu drošības jomā un Ukrainas Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas attīstību.

Atgādināsim, ka 2021. gada maijā-jūnijā ieplānotas NATO mācības "Defender Europe 2021". Manevru gaitā plānots izspēlēt uzbrukuma un aizsardzības darbības Austrumeiropā un Baltijas valstīs. NATO manevros piedalīsies arī Ukraina.

Iepriekš Ukrainas pārstāvis trīspusējā kontaktu grupā Donbasa lietās Aleksejs Arestovičs, uzstājoties Ukrainas televīzijā, iepriekš paziņoja, ka mācībās "Defender Europe" tiks izspēlēts "karš ar Krieviju".

28
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, Donbass, Ukraina, Baltija
Pēc temata
Krievija iesaka ASV atturēties no divu kara kuģu reisa uz Melno jūru
Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO
"Viss – Donbasa dēļ": ko ASV armija sarīkojusi Eiropā
Krievijā atbildēja uz Ukrainas un NATO spēku gatavošanos karam Krimā
Korņilovs

Politologs par Kijevas kodolsapņiem: pērtiķis ar kodolgranātu nevienam nav vajadzīgs

0
(atjaunots 15:05 16.04.2021)
Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Ukraina varēs garantēt savu drošību tikai gadījumā, ja "apbruņosies" un atjaunos savu kodollielvalsts statusu, paziņoja Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks. Diplomāts uzskata, ka tā ir vienīgā alternatīva dalībai NATO, kas patlaban Kijevai nav pieejama.

Protams, Rietumiem vēl tikai trūkst jaunas kodolvalsts, ironiski atzīmēja politologs Vladimirs Korņilovs radio Sputnik ēterā.

"Meļņiks ir pārsteidzošs cilvēks. Viņš kļuvis slavens ar to, ka pēdējā laikā gan izvirzījis ultimātu Berlīnei, gan pieprasījis Vācijas prezidenta atvainošanos. Šķiet, viņš ir kaut ko sajaucis. Paskatījies, kā uzvedas "Lielā septītnieka" vēstnieki Ukrainā, ieraudzījis, ka viņi var itin vienkārši dot norādījumus Ukrainas valdībai, un nolēlmis, ka viņš var uzdevies tāpat Vācijā. Bārsta paziņojumus, ultimātus un prasības, it kā kaut ko lemtu viņšm nevis Kijevas vara un tie, kas to vada no citām vēstniecībām," paziņoja Korņilovs.

Politologs uzsvēra, ka Rietumos neviens nopietni neizskatīs tamlīdzīgas Ukrainas kodolvēlmes.

"Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu," secināja Korņilovs.

Saskaņā ar Budapeštas memorandu no 1994. gada kodolarsenāls, ko Kijeva saņēma pēc PSRS sabrukuma, tika likvidēts. Ukraina pievienojās Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, pasaules kodollielvalstis garantēja tās drošību.

Обезьяна с атомной гранатой: Корнилов высмеял ядерные потуги Киева
0
Tagi:
kodolieroči, NATO
Pēc temata
Neticams dāsnums: Latvija nodevusi Ukrainai apvidus mašīnas no 40. gadiem
Piepūšamās laivas no ASV – Ukrainas Jūras spēku tagadne un nākotne
Ukrainas vadība sapņo ieņemt Krimu un atbrīvoties no krieviem
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu