Militārās mācības Ādažos, foto no arhīva

Naudas sūknis pareizās rokās: kurp nabagā Latvija novirza simtiem tūkstošu eiro

176
(atjaunots 14:03 05.01.2021)
Kāpēc mazajai Baltijas valstij vajag barot armiju, kas tik un tā nevienam nav vajadzīga. Valsts taču netaisās nevienam uzbrukt, pie tam nav neviena, no kā aizsargāties...

RĪGA, 5. janvāris — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Gandrīz 800 miljonus eiro Latvija ik gadus maksā par dalību NATO, kas ne valstij, ne tās iedzīvotājiem absolūti nav vajadzīga, pie tam sociālā sfēra valstī ir viena no nabadzīgākajām Eiropā.

Latviešu organizācija "Prāta spēks", kas decembra nogalē svinēja savu 20. jubileju, novēlēja, lai valsts iedzīvotāji biežāk domātu, nevis pakļautos oficiālo amatpersonu propagndiskajiem lozungiem.

Organizāciju vada pazīstamais sabiedriskais darbinieks un politiķis Igors Kuzmuks, kurš 11 gadus strādāja Rīgas domē, bet pirms tam bija panākumiem bagāts sportists – viņš kļuva par PSRS sporta meistaru mākslas vingrošanā. Pēc tam viņš, strādājot pašvaldībā, palīdzēja virknei sporta klubu un skolu Rīgā. Tomēr viņa politiskā karjeea sākās nevis no galvaspilsētas pašvaldības, bet gan no sabiedriskās darbības organizācijā "Prāta spēks".

Naudas sūknis

Vispirms jāatzīmē, ka jūs, šķiet, Latvijā neatradīsiet nevienu sabiedrisko organizāciju, kas būtu pastāvējusi 20 gadus un visu šo laiku būtu aktīvi strādājusi. Tātad ir nopietns iemesls apsveikt Igoru Kuzmuku un viņa domubiedrus ar godājamu gadskārtu. Viņš tikās ar Sputnik Latvija korespondentu un aprunājās par "Prāta spēku".

"Toreiz, pirms 20 gadiem, sapulcējās biedru grupa – jaunieši, kam nebija vienaldzīgs valsts liktenis, kurā viņi dzīvo. Oficiālā Latvija pilnā sparā gatavojās iestāties NATO un skaloja smadzenes, cik bija spēka. Piemēram, jauniešiem – caur Aizsardzības ministrijas kabatas organizāciju LATO. Par milzīgu naudu no valsts budžeta organizēja "politiski pareizas" vasaras nometnes jauniešiem un rīkoja "politiski pareizas" spēles un konferences skolēniem un studentiem. Starp citu, LATO darbojas vēl joprojām. Tas ir teicams naudas sūknis "pareizās" rokās, un neviens Aizsardzības ministrijā to pat nedomā likvidēt," stāsta Kuzmuks.

Pie tam, viņš atgādināja, "Prāta spēku" neviens nesponsorēja.

"Mēs paši to nodibinājām, paši uzturējām un paši visu organizējām, piemēram, organizācijas darbības aizsākumā rīkojām monitoringu ar mērķi izsekot demokrātiskos procesus valstī," viņš atcerējās.

Tobrīd pirmā tēma bija aktuāla: vai iedzīvotāji vēlas valsts iestāšanos NATO un ik gadus maksātu milzīgu naudu par dalību aliansē. Skaidrs, ka organizācija pieprasīja tautas plebiscītu par iestāšanos NATO.

"Toreiz mēs apbraukājām gandrīz visu Latviju un tikāmies ar daudziem cilvēkiem: stāstījām, kas ir NATO, kāpēc vietējie ierēdņi tik ļoti vēlas, lai Latvija iestātos aliansē. Protams, lielākā daļa iedzīvotāju iebilda pret Latvijas iestāšanos NATO, protams, ne velti valdība neizšķīrās rīkot referendumu, jo tā rezultāti bija viegli paredzami. Loģiski, ka iedzīvotāji nobalsotu par to, ka miljoni no budžeta tiktu atvēlēti vietējai medicīnai un izglītībai, nevis nonāktu Ziemeļatlantijas bloka kasītē. Un neviens no vecākiem noteikti negribētu, ka viņa bērnu nosūtītu uz Irāku vai Afganistānu lielgabalu gaļai," uzsvēra Kuzmuks.

Tomēr notika tā, kā notika. Referendumu par Latvijas dalību NATO valsts neorganizēja, un valsti vienkārši klusām pievienoja aliansei. Protams, "Prāta spēks" pēc tam darbību nepārtrauca – organizācija meklēja citas aktuālas tēmas, lai strādātu.

Piemēram, 2000. gadu sākumā daudzi Latvijā gribēja kļūt par pilsoņiem, taču nevarēja naturalizēties, jo nepārvaldīja latviešu valodu. Toreiz "Prāta spēks" organizēja pirmos bezmaksas latviešu valodas kursus Rīgā. Klases bija pārpildītas. Kursi notiek vēl joprojām, jau gandrīz 20 gadus.

"Tagad mēs redzam, ka vajadzīga palīdzība latviešiem: daudziem trūkst krievu valodas zināšanu, lai sekmīgi būvētu savu nākotni. No jaunā gada plānojam sākt bezmaksas krievu valodas kursus latviešiem. Protams, mēs nepārtrauksim latviešu valodas kursus krieviem. Organizācija nav aizmirsusi arī to, ar ko sāka savu darbību, un tagad jau tīmekļa plašumos, sociālajos tīklos stāsta tautai par NATO īsu informācijas bloku veidā," turpināja Kuzmuks.

Ar ko taisās karot?

Viņš atzīmēja, ka nekādi nespēj aptvert, kādiem nolūkiem Latvijai vajadzīga sava armija, ja ir viss NATO militārais spēks un patiešām lielas un teicami ekipētas armijas. Piemēram, arī Islande ir NATO, bet savas armijas tai nav, par dalību aliansē valsts maksā daudz mazāk nekā 2% no IKP. Bet Latvija maksā pilnu summu un plāno maksāt pat vairāk.

"Pie tam mums un Islandei ir absolūti tādas pašas drošības garantijas. Mūsu mazajai valstij arī armija ir pavisam sīciņa. Kādā karā tā var noderēt? Ar ko Latvijai karot – ar Lietuvu vai Igauniju? Muļķības! Varbūt Latvijas armija ir liels spēks militārā konfliktā ar Krieviju? Kāpēc tad mums jāuztur dārga un nevienam nevajadzīga armija? Armija te vajadzīga tikai atskaitēm lielajam NATO blokam laikā, kad pašu valstī ir papilnam problēmu, kuru risināšanai vajadzīga nauda. Latvijai ir, kur ik gadus tērēt 800 miljonus, nevis ieskaitīt alianses kasē. 800 miljoni – tas ir gandrīz galvaspilsētas gada budžets," Kuzmuks bija sašutis.

Rīgai tagad budžets ir pavisam caurumains, viņš atzīmēja, problēmu ir papilnam. Piemēram, nav naudas ceļu un tiltu remontam (tas pats Brasas tilts stāv "iesaldēts"), mājokļu celtniecībai rindā stāvētājiem, un tā tālāk – līdz bezgalībai. Un tāda situācija ir ne tikai galvaspilsētai.

"Būtu labāk atvēlējuši tos 800 miljonus, teiksim, mediķu algām, kuru Latvijā katastrofāli trūkst, jo agrāk viņi ir aizbraukuši uz ārzemēm, kur viņu darbu novērtē adekvāti, un te nu būs rezultāts – tagad, kad plosās koronavīruss, republikā katastrofāli trūkst medicīniskā personāla. Līdzekļu trūkst arī skolotājiem skolās, audzinātājiem bērnudārzos, kuri saņem tikai 400 eiro mēnesī, - par to pat smiekli nenāk mūsu laikos," konstatēja aktīvists.

Kam izdevīga Krievijai naidīgā histērija?

"Toties "gudrās galvas" no Latvijas Aizsardzības ministrijas visu laiku atrod, kam vēl var iztērēt valsts līdzekļus (un, protams, visa šī informācija ir aizslepenota), piemēram, norakstītai militārajai tehnikai no attīstītām bagātajām rietumvalstīm, kas, domājams, pat labākajā gadījumā var izšaut tikai katru otro reizi. Tas ir piedevām tiem 800 miljoniem, ko Latvija ik gadus izšķiež par dalību NATO. Un visi šie izdevumi parasti notiek, aizbildinoties ar domājamo konfrontāciju ar Krieviju, kas, protams, ir "agresors" un sapņo "ieņemt Latviju", bonusā saņemot slogu – simtiem tūkstošu liekēžu un zemju, ko vēl vajag apstrādāt. Tomēr AM regulārie iepirkumi, domāju, ir ļoti izdevīgi kādam resorā, jo naudas piešķiršanas un pārskaitīšana procesā kaut kur kaut kas pie kaut kādām rokām noteikti pielīp... Un kāda, Latvijā ir ļoti izdevīga Krievijai naidīgā histērija," piezīmēja Kuzmuks.

Tagad, kad ekonomiskā situācija Latvijā koronavīrusa dēļ ir šausmīga, nekādā gadījumā nevar mētāties ar naudu. Pie tam NATO bloks cīņā ar koronavīrusu ir absolūti bezjēdzīgs, ir pārliecināts aktīvists.

Viņš atzīmēja, ka ļaudis mainās, laiki – tāpat, un iespējams, reiz radīsies jautājums: vai nevajadzētu organizēt visas Latvijas referendumu par to, cik lietderīga ir dalība NATO? Gan jau tad uzpeldēs dati, ka valsts iedzīvotāji pārsvarā iebilst pret republikas pārlieku dārgo dalību Ziemeļatlantijas blokā. Un organizācija "Prāta spēks", kam 27. decembrī apritēja 27 gadi, noteikti neklusēs.

176
Tagi:
drošība, aizsardzība, NATO, Nacionālie bruņotie spēki, Finanses, Latvija
Pēc temata
Varēs uzņemt trīs vilcienus ar 300 tankiem: Rail Baltica aprīkos laukumus NATO
Politologs: Baltija pieprasa NATO nodemonstrēt "vairogu"
NATO rīkojas provokatīvi: KF ĀM redz konflikta potenciāla izaugsmi Baltijas jūras reģionā
Pentagona pundurmanevri Polijā un NATO mācības Baltijas jūrā – pret ko tās organizētas?
 COVID-19

"Bīstama blakusparādība": vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā

9
(atjaunots 08:44 19.01.2021)
Vakcinēties pret koronavīrusu vai nē - tas ir jautājums, kas rūp visiem Latvijas iedzīvotājiem. Būtu labi, ja kāda slavenība parādītu piemēru citiem. Bet pagaidām tas nenotiek. Kas par lietu?

Briesmīga lieta ir tā vakcīna pret koronavīrusu. Latvijā ar to potējies vien retais, bet komplikācijas jau spraucas laukā pa visām malām. Pasaulē, sak, notiek "vakcīnu karš". Var jau būt, ka tas notiek arī Latvijā, tomēr tas ir pilsonisks karš: sabiedrība ir sadalījusies divās grupās – tie kas plāno vakcinēsies un tie, kas neplāno.

Izskatās, viņi kaut ko zina...

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts ziņo par gatavību vakcinēt 10 000 cilvēku nedēļā. Pēc viņa aicinājuma ar sagatavotām šļircēm jau stāv aptiekāri, veterinārārsti un zobārsti. Taču tauta rindā pēc vakcīnas nestājas. Sak, kādam ir jāparāda piemērs un jāvakcinējas pirmajam. - Kam? Protams, mediķiem, jo, ja viņi visi (nedod Dievs!) saslimst, nebūs neviena, kam mūs ārstēt un vakcinēt.

Bet te sanāk sviests. Cilvēki uzskata, ka ārstiem, kuri reiz kaut ko mācījušies medicīnas institūtā, vajadzētu būt pašiem apzinīgākajiem. Sak, viņi jau nu gan zina: ja vakcīna arī nav droša par 100%, tad vismaz tas ir mazākais no ļaunumiem. Bet ārsti nesteidzas vakcinēties. Tā ir labākā vakcīnas antireklāma: varbūt viņi kaut ko zina. Jo viņi saprot, ko tas nozīmē.

Romāns Meļņiks Dienā vispār piedāvā visus mediķus vakcinēt piespiedu kārtā. Ne velti premjerministrs Krišjānis Kariņš gribēja vakcinēšanas procesā iesaistīt armiju. Un jau atkal nūja ar diviem galiem. Baumo, ka Vācija pārvilina Latvijas ārstus un māsas – aicina braukt uz Minheni un Frankfurti, solot trīs vai četras reizes lielāku algu. Tāpēc nebūtu prātīgi piespiest mediķus – ja nu aizbēgs?

Nē, neizskatās vis, ka mediķi vienotā vilnī dosies vakcinēties un aizraus mūs visus līdzi.

Vai premjers visiem ir piemērs?

Kas varētu būt nākamais? Saeimā tika ierosināts vakcinēties jaunajam veselības ministram Pavļutam, lai uzmundrinātu tautu. Atkal – nemaz tik vienkārši nav. Tas ir vienīgais cilvēks Latvijā, kurš piekrita šajos grūtajos laikos kļūt par veselības ministru un atbildīgo par vakcinācijas procesu. Grēkāžus vajadzētu pietaupīt.

Varbūt tad prezidents un premjerministrs? Arī viņi ir gabalkrava. Sociālajos tīklos piedāvā upurēt Saeimas deputātus. Loģiski gan. Kalpot savai tautai (un zinātnei), - vai tas nav katra tautas kalpa sapnis? Nē?

Lieta tāda, ka no šīs tautas tik un tā nesagaidīsi nedz atzinību, nedz pateicību. Tik un tā pūlis apsūdzēs deputātus, kuri vakcinējušies ārpus rindas, atstumjot malā sirmgalvjus. Vienīgā iespēja izpelnīties deputātem pēcnācēju pateicību - gadījumā, ja vakcīna pienācīgi nedarbosies (nedod Dievs). Tad mums paradīsies "100 mocekļu panteons", kuri upurēja sevi un izglāba pārējos iedzīvotājus. Viņu portreti rotās mācību grāmatas skolās. Stāsta gan, ka arī mācību grāmatu drīz vairs nebūs.

Bet pagaidām vakcīna diemžēl nav saliedējusi sabiedrību, gluži pretēji — sašķēla. Pēc pēdējās aptaujas datiem, tikai 34% respondentu paziņoja, ka viņi vakcinētos pret Covid-19, kad vakcīna būs pieejama. 49% iedzīvotāju norādīja, ka nevakcinēsies, bet 17% nolēma vēl padomāt. Tikai 22% respondentu, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, norāda, ka viņi plāno vakcinēt savu bērnu. Vairāk nekā puse jeb 58% iedzīvotāju norādīja, ka neplāno vakcinēt bērnus. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai viņiem būtu mazbērni.

"Vakcīnpesimistu" uzmanību noteikti piesaistījis fakts, ka visiem vakcinētajiem pirms injekcijas lika parakstīt papīru par to, ka viņi esot informēti par iespējamām blakusparādībām, un uzņemas atbildību.

Gatavi stāvēt rindā un maksāt!

No otras puses, latviešu sociālajos tīklos (tur mīt gados jaunākā iedzīvotāju daļa) ir papilnam neizpratnes mocītu ļaužu, kuri gatavi jau rīt skriet pēc vakcīnas, gatavi par to pat samaksāt.

Īpaši apņēmīgie jau grib vilkt mugurā balto halātu un izlikties par mediķiem, lai iegūtu iekāroto injekciju. Daudzi piekrīt tam, ka ir jāizstrādā rindas algoritms: ja ārsts nevēlēsies, tad vakcīna tiks pensionāram. Ja pensionārs atteiksies, tad jaunākam cilvēkam.

Taču varbūt tas ir labi, ka nav ažiotāžas vakcinēšanas punktos. Ja visi mediķi, visi policisti, skolotāji un ierēdņi, ugunsdzēsēji, kā arī pārējie iedzīvotāji vēlētos vakcinēties, tad visiem vienkārši nepietiktu vakcīnu. Atgādinām, ka pagaidām Latvija ir iegādājusies niecīgu preparāta daudzumu, pat salīdzinot ar kaimiņu Lietuvu un Igauniju, turklāt ir iespējamas problēmas ar tā uzglabāšanu un loģistiku.

9
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
"Sputnik V" nokļuvusi līdz Āfrikai. Kāpēc Krievijas vakcīna pelnījusi uzticību?
Rietumi ir apjēguši: Covid-19 ir Hitlers, tātad laiks aliansei ar Krieviju
Latvijas un NATO karogs, foto no arhīva

Latvijas mediji: NATO - demokrātiskā dzīvesveida garants Latvijā?

18
(atjaunots 12:03 18.01.2021)
Politologs Veiko Spolītis apgalvo, ka NATO ir demokrātisku valstu vienotība - labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Kopš 2016. gada dažu lielvaru vadītāju divdomīgie spriedelējumi par NATO nākotni rosināja ģenerālsekretāru J. Stoltenbergu pēc 2019. gada alianses septiņdesmitās jubilejas svinībām paziņot, ka "vecajo padome" sagatavos alianses nākotnes politiskās attīstības redzējumu, Latvijas Avīzē stāsta politologs Veiko Spolītis.

NATO aizsargās "mūsu demokrātisko dzīvesveidu"?

Tagad "daži" lielvalstu vadītāji atkāpjas vēsturē un gandrīz vienlaikus NATO galvenajā mītnē Briselē tika publicēts ziņojums "NATO 2030: vienoti jaunam laikmetam", kas kalpos par stratēģisku priekšrakstu Eiroatlantiskās kopienas turpmākajai attīstībai.

Ziņojuma autori secina, ka pirmo reizi trīsdesmit gadu laikā no 2014. gada NATO ir nepieredzēti pastiprinājusi kolektīvās aizsardzības militāro komponentu. Lai alianse darbotos militāri nevainojami, NATO ilgtspējai ir nepieciešams politiskais komponents jeb organizatoriskā pieskaņošanās un dalībvalstu vienotība.

"Alianse ir pārdzīvojusi PSRS sabrukumu, Suecas krīzi, dalībvalstu atšķirīgos uzskatus par Vjetnamas karu, militārās huntas alianses dalībvalstīs, spīvas debates par kodolieroču izvietošanu Eiropā, domstarpības par NATO paplašināšanu un Irākas karu. Neskatoties uz to, vienoti principi, demokrātiskās institūcijas un tas, ka visi sabiedrotie ir ieguvēji no kolektīvās drošības, ir ļāvis NATO palikt vienotai."

Spolītis ieskatās 2030. gadā un redz, kā NATO kolektīvā aizsardzība aizsargās Eiroatlantiskās telpas iedzīvotājus no fiziskas drošības apdraudējumiem un aizsargās demokrātisko dzīvesveidu.

Izaicinājumi

Gandrīz uz septiņdesmit lapām uzskaitīti Eiroatlantiskās drošības kopienas izaicinājumi un rekomendācijas to risinājumiem. Apdraudējumi nav sarindoti prioritārā secībā, saraksts ir paredzami iespaidīgs, un pirmo reizi NATO vēsturē tiek minēta Ķīna.

Пресс-служба Минобороны РФ

Citi mūsu izaicinājumi, apgalvo politologs, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, ir Krievija, nekontrolēta tehnoloģiju attīstība, terorisms, dienvidu puslodē notiekošais, masu iznīcināšanas ieroču kontrole, enerģijas piegāžu drošība, globālā sasilšana un tās sekas, pandēmiju izplatība, cilvēkdrošība, hibrīdie un kiberdraudi, kosmosā notiekošais un visbeidzot stratēģiskā komunikācija un dezinformācijas izplatība.

Izaicinājumu saraksts ir pietiekami plašs, lai pārliecinātos, ka neviena NATO dalībvalsts ar šiem izaicinājumiem nevar tikt galā viena. Līdzīga sapratne ir izveidojusies arī Eiropas Savienībā, un darba dalīšana, lai veicamie uzdevumi nepārklātos, būs viens no institucionālās savietojamības uzdevumiem divu starptautisko organizāciju starpā.

Lai risinātu šos stratēģiskos uzdevumus, dalībvalstu pārvaldes kvalitātes uzlabojumi ar digitālajiem risinājumiem un mākslīgā intelekta palīdzību būs neizbēgami. Tas nozīmē, ka likuma varas nostiprināšana un cīņa ar korupciju dalībvalstīs tiks pastiprināta, jo, lai civilmilitārā kontrole efektīvi darbotos, ir nepieciešama pašpietiekama un izglītota pilsoniskā sabiedrība.

"Situācijā, kur mūsu austrumu kaimiņš ir NATO pasludinājis par galveno ienaidnieku, mums nav jāizgudro jauns ritenis," ir pārliecināts autors. Labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai, raksta Spolītis, ir demokrātisku valstu vienotība.

Tāpēc ziņojuma autori secina: "Mieram, kuru eiropieši ir baudījuši pēdējos septiņdesmit gadus, ir izņēmuma raksturs, un NATO saglabājas, lai nodrošinātu šo nenovērtējamo sasniegumu."

NATO uzstādījums paliek nemainīgs: "Viens par visiem un visi par vienu," Spolītis noslēgumā atsauca atmiņā musketieru devīzi.

Jā, tas jau ir labāk, nekā "visi pret vietu". Savā iepriekšējā rakstā Latvijas Avīzē Spolītis minēja tādu piemēru, skaidrodams, kāpēc NATO valstīm nevajagot baidīties no Krievijas.

"Lietderīgi atgādināt, ka NATO valstu iedzīvotāju skaits pārsniedz Krieviju deviņas reizes," viņš atzīmēja, acīmredzot, cerībā, ka mūsdienīgi bruņoto lielvalsti varēs ar cepurēm apmētāt... Tiesa gan, autors ir aizmirsis vēsturi – tas nevienam un nekad nav izdevies.

18
Tagi:
Latvija, NATO

Iebraukt aizliegts: Latvijas "melnais saraksts" Krievijas zvaigznēm

0
(atjaunots 09:00 19.01.2021)
Lietuvas ĀM iecerējusi iekļaut "melnajā sarakstā" un aizliegt iebraukšanu valstī Krievijas māksliniekiem Filipam Kirkorovam un Mihailam Šufutinskim. Šajā kontekstā atcerēsimies māksliniekus, ko jau aizliegusi Latvija

Iepriekš noskaidrojies, ka Lietuva uzskata Krievijas mākslinieku Filipa Kirkorova un Mihaila Šufutinska koncertus par "Krievijas maigās politiskās propagandas instrumentu" un gatavojas iekļaut savā "melnajā sarakstā", kur jau tāpat ir papilnam pazīstamu un iemīļotu Krievijas zvaigžņu, kuru koncerti Lietuvā pulcēja milzum daudz pielūdzēju.

Latvija no Lietuvas neatpaliek. Arī tur cilvēki mīl Krievijas estrādi, krievu mākslinieku koncertos manīti pat vietējie ministri. Tomēr sankciju sarakstā ir daudz slavenību. Dažiem viņu vidū ir pat nekustamie īpašumi Jūrmalā.

Atsauksim atmiņā, ko Latvijas Ārlietu ministrija jau paspējusi aizliegt.

0
Tagi:
melnais saraksts, estrādes zvaigznes, Krievija, Latvija
Pēc temata
Latvijas "melnajā sarakstā" iekļauti 47 ārzemnieki
Uzreiz aiz Ļepsa: Lietuva iekļaus Lukašenko melnajā sarakstā
Kāpēc Grigorijs Ļepss nav melnajā sarakstā? ĀM nav kam pieķerties, IeM gaida signālu
Mamikins lūdz Eiropas Komisiju tikt skaidrībā ar Latvijas melnajiem sarakstiem