"Novest valsti līdz epidēmijai, cilvēkus līdz kliņķim": Ušakovs kritizē valdību
(atjaunots 19:01 04.01.2021)
Par "izteiktu idiotismu" bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs nosauca valdības pasaukumus cīņai ar Covid-19. Īpaši asu kritiku izpelnījusies "komandanta stunda".RĪGA, 5. janvāris — Sputnik. "Katastrofa", "pilnīga necieņa" pret cilvēkiem, "kolapss", "idiotisms", "neprofesionālisms" – tādiem nejaukiem vārdiem bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs raksturoja valdības soļus publikacijā savā lapā Facebook.
Publikācijai Ušakovs izvēlējās virsrakstu: "LATVIJAS VALDĪBA UN KOMANDANTU STUNDA - "MĒS JŪS IEMĀCĪSIM PADOMJU VARU MĪLĒT!" (autora ortogrāfija un interpunkcija saglabāta).
Bijušais Rīgas mērs vispirms pārmeta valdības apmaksātiem ekspertiem, kuri nāk klajā ar tēzēm par to, ka Latvijas iedzīvotāji paši ir atbildīgi par epidēmijas izplatību un valdības ierobežojumu neizpildīšanu.
Kā "apmaksāta eksperta" piemēru viņš minēja politologu Filipu Rajevski
"Viņa uzņēmumam ir noslēgts līgums ar Veselības ministriju. Tas ir, tikai Latvijas mediji var viņu saukt par neatkarīgu ekspertu. Šis "neatkarīgais" eksperts, kurš saņem naudu no jūsu samaksātajiem nodokļiem, nesen LTV1 paziņoja: "Fakts, ka esam sasnieguši komandantstundu, lielā mērā parāda, ka rudenī sabiedrība nav pietiekami domājusi par valdības teikto. Šeit mēs drīzāk redzam, ko nozīmē neuzticēšanās valdībai. Šī ir visizteiktākā neuzticības izpausme."
Tas, kā Latvijā un Rīgā tika ieviesta un organizēta komandantstunda pirms Jaunā gada, ir katastrofa un pilnīga necieņa pret valsts iedzīvotājiem," Ušakovs bija sašutis par Rajevska izteikumiem.
Katastrofa un necieņa
Pēc tam politiķis pievērsās "komandanta stundas" organizācijai Latvijā un uzsvēra, ka tā ir pilnīga necieņa pret iedzīvotājiem.
"Sākumā valdība nespēj laicīgi un bez izteikta idiotisma noteikt nepieciešamos ierobežojumus. Visi lēmumi par ierobežojumu noteikšanu tika pieņemti ar lielu kavēšanos. Cilvēki par ieviestajiem ierobežojumiem uzzināja pēdējā brīdī.
Ieviestie ierobežojumi bieži bija pretrunīgi, kā rezultātā ierobežojumi pēc ieviešanas tika daudzkārt mainīti.
Labāk pat neatgādināt par to, kā valdība komunicē ar iedzīvotājiem. Novest valsti līdz epidēmijai, novest cilvēkus līdz klinķim ar neierobežotu stulbumu un neprofesionālismu cīņā pret epidēmiju, dot cilvēkiem vienu dienu iepirkties pirms Ziemassvētkiem, kā rezultātā Jaunajā gadā pēdējā brīdī ieviest komandantstundu un saukt to par mājsēdi. Kurš ir vainīgs? Jūs paši esat vainīgi! Kā var neuzticēties Latvijas valdībai?" Ušakovs neslēpa dusms.
Tikai un vienīgi valdība ir vainīga pārpildītās slimnīcās, ka ārsti un visa veselības aprūpes sistēma ir pilnīgā sabrukumā un ka Latvijā bija jāievieš komandanta stunda.
Mēģināt pārmest valsts iedzīvotājiem kaut ko ir visaugstākā mēra ņirgāšanās pat pēc Latvijas standartiem!
Un svētku dienās policija tika nolikta zem sitiena, kas acīmredzot bija spiesta strādāt režīmā ar minimālu toleranci pret pārkāpējiem. Nu sodīja viņi par 1500 eiro izmisušo bezdarbnieku, kurš ir neizpratnē par visu notiekošo... Nu un?
Tas jau ir līdzīgs vecajam principam - "mēs liksim jums mīlēt padomju varu!"
Tā rezultātā parasts Latvijas iedzīvotājs ir gatavs inficēties ar kovidu, ka tik neieklausīties visās nejēdzībās, kuras valdība viņam periodiski saka,"konstatēja politiķis.
"Komandanta stundas" rezultāti
Atgādināsim, ka 4. janvārī pl. 5:00 noslēdzās pirmais valdības ieviesto "komandanta stundas" ierobežojumu periods, kas sākās 30. decembrī pl. 22:00.
Iedzīvotājiem bija aizliegts līdz 4. janvārim bez neatliekamas vajadzības pamest dzīvesvietu līdz pulksten pieciem rītā. Naktī ārpus mājas varēja atrasties tikai cilvēki savu darba pienākumu ietvaros. Pie tam veikalu un pakalpojumu sniegšanas vietu darba laiks bija ierobežots no pl. 6:00 līdz 21:00, lai darbinieki varētu paspēt nokļūt darbā un atkal mājās, nepārkāpjot noteikumus. Degvielas uzpildes staciju un avārijas komunālo dienestu darba laiks nebija ierobežots.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Prasību atrasties mājās varēja neievērot arī situācijā, ja nepieciešama medicīniskā palīdzība, veterinārā palīdzība vai jāapmeklē diennakts aptieka.
No 30. decembra līdz 3. janvārim sakarā ar "komandanta stundas" pārkāpumiem Valsts policija sastādījusi 2957 administratīvos protokolus pie tam 1136 no tiem sastādīti Jaungada naktī. Vienlaikus Valsts policija informēja, ka vēl tiks atvērtas aptuveni 900 papildu administratīvās lietas.
Soda nauda, tostarp arī maksimālā – 2000 eiro apmērā – piespriesta cilvēkiem, kuri ar nodomu un rupji pārkāpuši ierobežojumus, vēl 7468 cilvēki saņēmuši mutisku brīdinājumu.
Tāda pati kārtība būs spēkā arī šīs nedēļas beigās – 8. un 9. janvārī.
Uzņēmumu pārvākšanās no Baltkrievijas uz Latviju ir meli? Raksta latviešu mediji
(atjaunots 12:43 18.04.2021)
Versija: baltkrievu uzņēmumu skaits Latvijā ir liels, taču tie baidās atklāt savus nosaukumus. RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Pērnā gada septembrī valdības līmenī tika plaši rakstīts par 12 uzņēmumiem no Baltkrievijas, kuri it kā esot pieņēmuši lēmumu pārcelties uz "demokrātisko Latviju" no savas "totalitārās dzimtenes". Tagad, pēc pusgada kļuvis skaidrs, ka šī "lielā pārvākšanās" bijusi tikai pasaka.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) nespēj nosaukt ne vienu vienīgu baltkrievu uzņēmumu, kurš tiešām būtu pārcēlies uz Latviju, apliecina portāls Pietiek.
Liela pārvākšanās? Nē, liels blefs
Uz lūgumu sniegt informāciju par to, cik no pērn septembrī minētajiem 12 Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri esot pieņēmuši lēmumu pārcelties uz Latviju, šobrīd darbojas Latvijā vai vismaz ir sākuši pārcelšanos, LIAA nevarēja atbildēt, tāpat kā pastāstīt, kādi ir šo uzņēmumu nosaukumi, kādas nozares, kādās pilsētās tie sākuši darbību un cik cilvēkus nodarbina. Un vēl: vai ir pieņemti reāli atvieglojumi darba atļauju saņemšanai cilvēkiem no Baltkrievijas?
Tomēr LIAA apgalvo, ka kopš 2020. gada septembra lēmumu par pārcelšanos uz Latviju vai paplašināšanos esot pieņēmuši nu jau 17 Baltkrievijas uzņēmumi, kuri pārsvarā pārstāvot tehnoloģiju nozari. Esot plānots, ka "pārskatāmā periodā" tiks izveidotas vismaz 1000 jaunas darba vietas.
Šā gada janvārī LIAA apgalvoja, ka jau februārī tā plānojot informēt sabiedrību par divu jaunu Baltkrievijas uzņēmumu ienākšanu Latvijā: "Abi uzņēmumi būs nostabilizējušies Latvijā un veikuši visas administratīvās procedūras, lai pilnvērtīgi uzsāktu savu darbību. Viens no uzņēmumiem plāno radīt 200 jaunas darbavietas un pārstāv nišas patērētājam zināmu pasaules līmeņa zīmolu, otrs uzņēmējs ir pārvedis no Baltkrievijas uz Latviju savu galveno darbinieku komandu, aptuveni 15 cilvēku sastāvā un kopumā plāno Latvijā nodarbināt līdz 100 cilvēkiem, tostarp aicinot darbā vietējos speciālistus."
LIAA klāsta, ka darba atļaujas un citi ar migrāciju saistīti jautājumi Baltkrievijas uzņēmumu pārstāvjiem esot kārtoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu, vienkārši paātrinot dokumentu izskatīšanas procedūras. Darba atļaujas Baltkrievijas uzņēmumu pārstāvjiem tika izsniegtas uz ES zilās kartes pamata augsti kvalificētiem speciālistiem, vai tā sauktās jaunuzņēmumu vīzas, ja uzņēmums kvalificējās "Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma" prasībām.
Taču februāris sen pagājis, bet nevienu baltkrievu uzņēmumu, kurš tiešām būtu pārcēlies uz Latviju, LIAA nosaukt nespēj. Aģentūra apgalvo, ka tā vairākkārt esot lūgusi Baltkrievijas uzņēmumiem – LIAA klientiem, kuri pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz Latviju, atļauju publiskot šo uzņēmumu vārdus, tomēr "šobrīd drošības apsvērumu dēļ neviens uzņēmums tam nav piekritis".
LIAA pūlas norādīt uz faktu, ka Lursoft apkopotajā statistikā par 2020. gadā reģistrētajiem uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu varot redzēt, ka laika periodā no 2020. gada augusta beigām, kad LIAA sāka uzrunāt Baltkrievijas uzņēmumus, Latvijā ir reģistrējušies vairāk nekā 11 tādi uzņēmumi, proti, ne visi izmantojuši aģentūras atbalstu.
Patiesībā Lursoft dati rāda kaut ko pavisam citu: 2020. gada janvārī bija 875 Latvijā reģistrēti uzņēmumi ar baltkrievu investoru, bet gadu vēlāk – vairs tikai 837, savukārt baltkrievu tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā gada laikā bija sarukušas par aptuveni miljonu eiro, līdz 10,45 miljoniem eiro, stāsta portāls Pietiek.
Tagi:
Izmirs visi un latviešu valoda nebūs vajadzīga?
(atjaunots 12:42 18.04.2021)
Latvijā palicis tik vien tautas, cik pēdējo reizi bija reģistrēts pēc Otrā pasaules kara beigām. Demogrāfi prognozē katastrofu.RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Līdz 2021. gadam iedzīvotāju skaits Latvijā sarucis tiktāl, ka demogrāfi situāciju salīdzina ar cilvēku skaitu pēc Otrā pasaules kara drausmīgajiem notikumiem. 2021. gada februāra sākumā valstī dzīvojuši 1 891 300 cilvēku, raksta Press.lv.
©
Foto : pixabay / PublicDomainPictures
Demogrāfu prognozes ir drūmas – katru dienu Latvijā kļūst par 47 cilvēkiem mazāk. Perspektīvas nav nekādas iepriecinošās. Eksperti aplēsuši, ka tādos tempos līdz 2103. gadam valstī nepaliks neviena.
Patiesībā tas nemaz nav tik ilgs laiks. Vai tiešām nepaies ne gadsimts, un latviešu valoda nevienam vairs nebūs vajadzīga?
Eksperti atzīmēja, ka demogrāfijas uzplaukums Rīgā bija vērojams 1990. gadā, kad valstī dzīvoja 2 668 140 cilvēki.
2021. gadā Latvijā gaidāma iedzīvotāju skaitīšana. Pēdējā bija pirms 10 gadiem – toreiz speciālisti apstaigāja mājas un aptaujāja ar interneta starpniecību. Tagad iedzīvotājus saskaitīs saskaņā ar 40 dažādiem datora reģistriem, kas ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras utt. rīcībā.
Tautas skaitīšana Latvijā
Pirmā tautas skaitīšana pēc neatkarīgās Latvijas Republikas dibināšanas notika 1920. gada 14. jūnijā. Tolaik Latvijā dzīvoja 1 596 131 cilvēks.
Pēc tam tautas skaitīšanas notika reizi piecos gados -1925., 1930. un 1935. gadā. Savukārt 1943. gadā vācu okupācijas režīms organizēja savu skaitīšanu, taču oficiālā statistika šos rezultātus neatzīst, jo tie neietvēra karavīrus, karagūstekņus un ebrejus.
Pēc Otrā pasaules kara tautas skaitīšana PSRS republikās notika 1959., 1970., 1979. un 1989. gg. To gaitā saņemtie dati pārsvarā tika izmantoti plānošanas vajadzībām.
Pēc neatkarības atjaunošanas tautas skaitīšana Latvijā organizēta divas reizes – 2000. un 2011. gadā. Iedzīvotāju skaita aprēķināšanai 2011. gadā tika izmantota jauna tehnoloģija – iedzīvotājiem tika dota iespēja aizpildīt anketas internetā.
Slepenais moku objekts. Vai tiks slēgts baismīgākais cietums ASV
(atjaunots 13:10 18.04.2021)
Darbu pārtraucis viens no Guantanamo cietuma slepenajiem blokiem – "Nometne Nr. 7". Ilgu laiku nevienam nebija ne jausmas par to, kas tur notika. Tiesībsargi bija šausmās, kad uzpeldēja informācija.Starptautiskās organizācijas pieprasīja slēgt iestādi, kurā par terorismu aizdomās turamos spīdzina bez tiesas un izmeklēšanas. Džo Baidens sola likvidēt bēdīgi slaveno iestādi, tomēr tas nav viegls uzdevums. Par to, kādas šausmas valda Guantanamo, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.
Īpaši slepens
"Nometne Nr. 7", pazīstama arī kā "Platīna nometne" radās 2006. gadā. Tajā notiekošo turēja noslēpumā. 14 gadus vēlāk korpuss noplucis, un arestantus pārveda uz "Nometni Nr. 5", lai "uzlabotu ēku ekspluatācijas efektivitāti".
Speciālais cietums atrodas jūras kara bāzē Guantanamo līcī Kubā. ASV BS militārpersonas, kas to vada, nesniedz ziņas par jaunajās kamerās izvietoto ieslodzīto skaitu. Iepriekš izskanēja informācija, ka "Nometnē Nr. 7" turot 17 noziedzniekus, bet kopā iestādē "mīt" 40 cilvēki.
AP / Ben Fox
Cietums Guantanamo.
Cietuma pastāvēšanas laikā – 19 gados – tajā pabijuši gandrīz 800 cilvēki, arī astoņi Krievijas pilsoņi, ko turēja aizdomās par sakariem ar "Al Kaida" un "Taliban" (Krievijā un vairākās citās valstīs – ar likumu aizliegtas teroristiskas organizācijas).
Pirms Guantanamo daudzi pabijuši "melnajās vietās" – CIP slepenajos cietumos. Ne vienmēr viņi zināja, par ko viņus apsūdz. Saprata vien, ka viņus tur aizdomās par sakariem ar teroristiem un grib izsist pēc iespējas vairāk vērtīgas informācijas.
Darba metodes par humānām nekādi nevar saukt – tas jau sen radījis starptautisko organizāciju bažas. "Terorisma draudi ir plaši visā EDSO teritorijā, arī vairākos konfliktu reģionos. Tomēr cilvēktiesību ievērošana nav izvēles jautājums, tā ir juridiska saistība," atgādināja Eiropas drošības un sadarbības organizācija, kritizējot Guantanamo.
Nesen britu aktieris Benedikts Kamberbēčs, kurš tēloja vienu no galvenajām lomām "Mauritānietis" par Guanatanamo kļūdaini nokļuvušu cilvēku, pastāstīja: viņš ir gatavs lūgt Baidenu slēgt cietumu.
Ar viduslaiku metodēm
Metodes, ar kuru palīdzību amerikāņu varasiestādes cīnās pret terorismu, izpelnījušās plašu uzmanību. Pirms gada psihologs, kurš piedalījās CIP nopratināšanas programmas izstrādē, pastāstīja, ka arestanti spīdzināti, līdz devuši liecības, pēc tam mocības turpinājās – bija jāpārliecinās, vai viņi nav samelojuši. Un tas viss – ar Džordža Buša administrācijas Tieslietu ministrijas atbalstu.
AFP / PAUL J. RICHARDS
Važās iekaltas ieslodzītā kājas Guantanamo cietumā
Viens no pirmajiem nopratināšanas pēc jaunās shēmas pārcieta pakistānis Zeins al Abidins Muhameds Huseins. Taču aizdomas par to, ka viņš ir augstu stāvošs "Al Kaidas" loceklis un saistīts ar 2001. gada teroraktiem, bija kļūdainas. CIP slepenajos cietumos Huseins pavadīja četrus gadus, apsūdzību viņam neizvirzīja. Spriežot pēc izmeklēšanas dokumentiem, - pat neplānoja.
Pakistānis atainoja pārciesto. Ar daiļradi cietumā nodarboties aizliegts, ilustrācijas viņš radīja speciāli sava advokāta Marka Danbes pārskatam "Kā Amerika spīdzina" – par metodēm darbā ar īpaši bīstamiem noziedzniekiem.
Ļoti izplatīta mocība, ko Huseins pārcieta 83 reizes, ir spīdzināšana ar ūdeni, pazīstama jau kopš spāņu inkvizīcijas laikiem. Kailu gūstekni sasien un nogulda, seju pārklāj ar audumu, pēc tam lej virsū ūdeni tā, lai cilvēkam šķistu, ka viņš tūlīt noslīks.
Vēl viena informācijas izspiešanas metode – "stresa poza": piestiprināt delmus pie sienas virs galvas tā, lai arestants stāvētu uz pirkstgaliem. Tādā stāvoklī viņu tur stundām ilgi. Pēc tam nopratināšana turpinās. Dažkārt ieslodzīto vienkārši sasēja embrija pozā un pieslēdza ar važām pie restēm.
Lai nopratināmais zaudētu orientāciju, viņu ar pakausi trieca pret betona sienu. Huseins atcerējās – pēc tādiem sitieniem viņš uz brīdi zaudēja redzi un krita. Pēc tam procedūru atkārtoja. Pie tam CIP psihologs apgalvoja, ka tādu darbību mērķis ir vienkārši apmulsināt, - ja arestantam sagādā sāpes, darbinieks "kaut ko dara nepareizi".
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo. Bloks "6.nometne"
Aizdomās turamos varēja iesēdināt lielos un mazos krātiņos. Lielajā viņi sēž uz taburetes, nevarēdami piecelties. Mazajā – gulēja sarāvušies. Reizēm tajos ielaida kukaiņus. Pakustēties un ieņemt daudzmaz ērtu pozu neizdevās. Huseins stāstīja, ka stundām ilgi sēdējis krātiņos un gandrīz nepārtraukti kliedzis no sāpēm un krampjiem muskuļos.
CIP skaidroja: lai ieslodzītais "pievērstos notiekošajam, nevis sava ideoloģijai", viņam neļāva gulēt. Horizontālā stāvokli sasēja tā, lai aiz sāpēm nebūtu iespējams iemigt. Huseins mocījās divas, pat trīs nedēļas no vietas. "Šķita, tas ilgst veselu mūžību, - viņš teica. – Reizēm tomēr iemigu, un tad sargs aplēja mani ar ūdeni."
Mēģinājums kaulus nelauž
"Nometnes Nr.7" likvidācija vēl nenozīmē, ka Guantanamo tiek slēgta. To solīja jau Baraks Obama, taču viņa plāniem pretojās Kongress, kurā republikāņi bija vairākumā.
Desmit gadus vēlāk Donalds Tramps parakstīja rīkojumu, saskaņā ar kuru valdība atteicās likvidēt cietumu. Tagad Obamas idejas atgriezusies Baidena administrācija – tūlīt pēc viņa stāšanās amatā Baltais nams paziņoja, ka Guantanamo darbība tiks revidēta un iestādi slēgs tuvākajos četros gados.
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo.
Pārbaudēs piedalīsies vairāki resori, arī Tieslietu ministrija un Aizsardzības ministrija, ziņoja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki. Viņa pastāstīja miglaini: "Mūsu tālāko soļu apspriešanā jāpiedalās virknei darbinieku no dažādām organizācijām."
Pagaidām Baidena komanda nav sniegusi nekādu konkrētu informāciju. Arestantus varētu repatriēt vai sameklēt viņiem cietumus citās valstīs. Pārrunas šajā jautājumā reiz organizēja Valsts departamenta speciālais pārstāvis Guantanamo lietās – tādu amatu ieviesa Obama. Tramps to likvidēja, bet Baidens, domājams, atjaunos, uzskata informēti avoti. Vienlaikus iespējams, ka Pentagons pārskatīs ieslodzīto lietas, lai noskaidrotu, vai viņi rada reālus draudus.
Pie tam Obamas laiku problēma nekur nav pazudusi, un Baidenam, domājams, tāpat Kongress stāsies pretī. Kad jaunais aizsardzības ministrs Loids Ostins paziņoja, ka administrācija centīsies panākt cietuma slēgšanu, Pārstāvju palātā ar protestu nāca klajā republikāņi – kara veterāni.
"Ja mēs atbrīvosim Guantanamo, viņi kļūs par varoņiem, zvaigznēm islāmistu-ekstrēmistu pasaulē. Amerikai tas radīs vēl lielākus draudus," uzskata Afganistānas veterāns, kongresmenis Maiks Volcs.
Neskatoties uz tiesībsargu pūlēm un Baidena iniciatīvu, pretinieku argumenti var gūt virsroku. Deviņiem arestantiem Guantanamo jau izvirzītas apsūdzības vai pat pasludināts spriedums. Viens no pazīstamākajiem ir Halids Šeihs Mahameds. Militārā komisija lēma, ka viņš ir vainīgs 11. septembra teroraktu organizācijā, kas aiznesa triju tūkstošu amerikāņu dzīvības. Vēl 20 ieslodzītos uzskata par pārāk bīstamiem, lai izlaistu. Baidenam un viņa komandai nāksies pārliecināt amerikāņus, kuri tik drīz vis neaizmirsīs 2001. gada traģiskos notikumus. Vai jaunajam prezidentam izdosies noskaņot sabiedrību sev par labu? Tas vēl nav zināms.