Latvijas Ģenerālprokuratūra

Latvija soda investorus! Juristi pieprasa apturēt Finanšu izlūkošanas dienesta patvaļu

63
(atjaunots 15:43 03.01.2021)
Valstī pazīstami zvērinātie advokāti uzskata, ka rūpes par valsts drošību nedrīkst izaugt līdz visatļautībai, kas notiek patlaban, tāpēc sūta vēstuli Latvijas ģenerālprokuroram ar lūgumu noskaidrot situāciju.

RĪGA, 3. janvāris — Sputnik. Pieci pazīstami zvērinātie advokāti: Daiga Siliņa, Saulvedis Vārpiņš, Lauris Liepa, Oskars Rode un Aivo Leimanis ar atklātu vēstuli vērsušies pie ģenerālprokurora Jura Stukāna, stāsta Pietiek.com. Viņi aicina apturēt Finanšu izlūkošanas dienesta patvaļu.

Latvija atkal pārcentusies

"A. god. J. Stukāna kungs! Iepazīstoties ar 2020. gada 14. decembra publikāciju portālā Nra.lv "Finanšu izlūkošanas dienests vispirms publisko, tad paslēpj”, vēlamies izteikt atbalstu Jūsu paustajam viedoklim par Finanšu izmeklēšanas dienesta (FID) vadības mēģinājumiem mūsdienās pieņemtus normatīvos aktus attiecināt uz notikumiem pirms desmit un divdesmit gadiem: "Mums ir jāatceras, ka ir sācies tā sauktais finanšu remonts. Nav jēgas uz notikumiem 2000. gadā attiecināt šodienas prasības pret līdzekļu aprites uzraudzību un kontroli. Tur ir jāaizmirst, jāpiedod un jāatdod tā nauda, ja mēs nevaram pierādīt citus noziedzīgus nodarījumus."

Tāpat atzinīgi vērtējama atziņa par Latvijas pārcentību Krimināllikumā (KL) ierakstītajās normās par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju. Arī mēs praksē novērojam, ka šīs normas apgrūtina ne vien likuma izpratni un jēgpilnu piemērošanu, bet arī mantas īpašnieka tiesību aizstāvību.

Tomēr vēlamies norādīt, ka pēc Jūsu 2020. gada 29. septembra intervijas LTV 1 raidījumā "1:1", kurā minējāt, ka aptuveni 50% krimināllietu, kas uzsāktas pēc KL 195. panta, nebūs iespējams uzrādīt apsūdzību un saukt personas pie kriminālatbildības un ka praksē tiek jaukti jēdzieni par noziedzīgi iegūtiem un nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļiem, nav sekojusi rīcība, kas mainītu līdzšinējo praksi un novērstu nepamatotu mantas īpašnieku tiesību aizskārumu.

Šobrīd investori (ārvalstu pilsoņi) ar atpakaļejošu datumu faktiski tiek sodīti par Latvijas banku pakalpojumu izmantošanu un par Latvijas īstenoto politiku investīciju piesaistē. Šķiet, esam aizmirsuši, ka tā bija valdības veicinātā politika ārvalstu noguldījumu piesaistē, kas gāja tiešā sazobē ar grozījumiem Imigrācijas likumā un kas pusgada laikā kopš grozījumu spēkā stāšanās Latvijas tautsaimniecībā ienesa 142,5 miljonus latu.

Pieņēmumi pierādījumu vetā

Turklāt pēc KL 195. panta ierosinātie kriminālprocesi visbiežāk ir subjektīvi un balstīti pieņēmumos. Pazeminātais līdzekļu noziedzīgās izcelsmes pierādīšanas standarts ir radījis apstākļus, kuros mantu valsts var konfiscēt uz aizdomu pamata, pat nepierādot tās faktisko noziedzīgo izcelsmi. Šāda pieeja rada ļoti nopietnus draudus demokrātijai un nepamatotu pamattiesību aizskārumu. Minētie gadījumi ir sasnieguši jau tādu apjomu, kas šo negatīvo parādību padara par nacionālās drošības jautājumu.

Kā norādīja Valsts prezidents Egils Levits 2020. gada 5. oktobra intervijā laikrakstam "Diena", "[..] mēs esam no viena grāvja iegājuši otrā grāvī un tas ir kaut kādā veidā jāierobežo [..] pilsonim nav jātaisnojas, kā viņš – normāls pilsonis – izlieto savu naudu, tas nav demokrātisks jautājums, izņemot tad, ja viņš pārkāpj likumu, ja ir konkrētas aizdomas. Bet tad tās aizdomas ir jāpamato [..]".

Turpinot ignorēt tiesību pārkāpumus, valsts riskē ar starptautiskām tiesvedībām par investīciju aizsardzību daudzu desmitu miljonu eiro apmērā. Tas nodara kaitējumu arī valsts starptautiskajai reputācijai un samazina Latvijas konkurētspēju ārvalstu investīciju piesaistē. Gadiem ilgi dažādos politikas plānošanas dokumentos un valdības deklarācijās kā viens no pamatmērķiem bija minēta investīciju piesaiste un uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Diemžēl pašreizējās FID aktivitātes ir vērstas pretējā virzienā.

Neviens neapstrīd, ka ir jācīnās pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu apriti valsts ekonomikā. Taču šīs cīņas kampaņveida raksturs, kurā kriminālprocesi tiek uzsākti pat uz mazāko aizdomu pamata, liecina par Ģenerālprokuratūras nespēju rīkoties tiesiski, atbilstoši likuma mērķim un garam, panākot taisnīgu un faktiskajiem apstākļiem atbilstošu, nevis formālu risinājumu.

Nav pieļaujams, ka FID savu rīcību pamato tikai ar formālu atsaukšanos uz tiesību aktiem un tajos piešķirtajām pilnvarām un uzliktajiem pienākumiem. Tāpat nav pieļaujams, ka FID no sevis var noņemt jebkādu atbildību par savas rīcības sekām, vien pamatojoties uz plaša rakstura interpretācijām drošības jautājumos. Rūpes par valsts drošību nedrīkst pāraugt visatļautībā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietās aizskartajam mantas īpašniekam netiek garantēts procesuālo tiesību minimums, tiek ignorētas tiesības savlaicīgi saņemt informāciju par darījumiem, kas FID ieskatā ir aizdomīgi un kuru līdzekļu legālā izcelsme ir jāpierāda. Tie nav principi, pēc kuriem vajadzētu darboties tiesiskā valstī.

Demokrātiskā sabiedrībā personai, kura iesniedz sūdzību, ir tiesības sagaidīt, ka tā tiks izvērtēta pēc būtības, nevis ka Ģenerālprokuratūra tikai pārbaudīs lēmuma pieņēmēja formālās tiesības un pilnvaras šādu lēmumu pieņemt, informējot, ka lieta jau ir nodota policijā un ierosināts kriminālprocess, ko ģenerālprokurora īpaši pilnvarots prokurors vairs nevar ietekmēt. Sūdzību izskatīšanai ir jābūt pamatotai ar likumu un objektīvai, brīvai no aizspriedumiem un tiesību formālisma.

Starp galvenajām prioritātēm valstī ir jābūt drošību garantējošas un efektīvas tiesību aizsardzības un piemērošanas sistēmas pastāvēšanai. Tomēr notiekošais liecina par patvaļu un bezatbildīgu rīcību, kas jau robežojas ar tiesisku nihilismu. Vēlamies norādīt, ka neviens nav atcēlis amatpersonu atbildību par nepamatotu kriminālprocesu uzsākšanu un amatpersonas bezdarbību.

Ne kontroles, ne atbildības

FID rīkojumu tiesiskums šobrīd nav pakļauts izvērtēšanai, un FID nenes nekādu atbildību par saviem rīkojumiem. Tas ir atbrīvots no pienākuma paziņot naudas līdzekļu īpašniekiem par konkrētiem faktiskiem un juridiskiem apstākļiem, kas likti pieņēmumu pamatā par līdzekļu noziedzīgo izcelsmi.

Mēs uzskatām, ka Ģenerālprokuratūrai būtu jāvērtē, vai FID rīkojumi satur pietiekamu informāciju kriminālprocesu uzsākšanai un vai ikvienā gadījumā objektīvās patiesības noskaidrošanai ir nepieciešams pielietot kriminālprocesuālās metodes un līdzekļus.

Ģenerālprokuratūrai uzraudzības kārtībā nekavējoties ir jāpārtrauc nepamatoti uzsāktie kriminālprocesi. Nav pieļaujama FID nekritiska viedokļa akceptēšana noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jautājumos. Mēs sagaidām aktīvāku un saprotamu ģenerālprokurora pozīciju šajos sabiedrībai svarīgajos jautājumos.

Ņemot vērā minēto, lūdzam nekavējoties pārtraukt iedibināto nekontrolēto praksi kriminālprocesu uzsākšanai pēc FID ziņojumiem. Lūdzam darīt zināmu atklātībai Jūsu rīcības plānu trūkumu novēršanai, lai stiprinātu tiesiskumu Latvijā.

Zvērināta advokāte Daiga Siliņa, zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš, zvērināts advokāts Lauris Liepa, zvērināts advokāts Oskars Rode, zvērināts advokāts Aivo Leimanis."

63
Tagi:
Finanšu izlūkošanas dienests, investīcijas
Pēc temata
Cīņa ar naudas atmazgāšanu saasinās: uzmanība tiks pievērsta NVO
Znotiņa: Latvijā uzkrājušies nelegāli iegūti līdzekļi, konfiskāciju vajag vienkāršot
"Ar ugunsmetēju ir nodedzinājis visu": Latvijas bankas pasūdzējās FID un saņēma atbildi

Mājokļa noma Latvijā pandēmijas laikā: mainījušas cenas, kas gaidāms nākotnē

8
(atjaunots 15:06 16.05.2021)
Īres maksa pirmskara mājās samazinājusies par 13%, renovētajās mājās – par 7%, tipveida mājās – par 8%, jaunceltnēs – par 19%.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Covid-19 pandēmijas laikā dzīvokļu īres maksa jaunceltnēs kritusies par 19%, paziņoja pakalpojumu sniedzējs nekustamo īpašumu jomā – uzņēmums "Colliers". Dzīvokļu ilgtermiņa nomas piedāvājums pandēmijas sākumā pieauga par 65%, vēsta Тvnet.lv.

Uzņēmuma direktora vietniece Agija Vērdiņa pastāstīja, īres maksa pirmskara mājās samazinājusies par 13%, renovētajās mājās – par 7%, tipveida mājās – par 8%.

Vidējais īres maksas apmērs jaunceltnēs sastāda 12,2 eiro par kvadrātmetru mēnesī, dažkārt var sasniegt 15 eiro par kvadrātmetru. Vidējā īres maksa renovētajās mājās – 9,4 eiro par kvadrātmetru, citās mājās – 7,4 eiro par kvadrātmetru.

Kopumā 11% nomas tirgū piedāvāto dzīvokļu atrodas jaunceltnēs, 54% - renovētajās majās, 34% - citās mājās.

Pēc Covid-19 pandēmijas sākuma dzīvokļu ilgtermiņa nomas piedāvājums pieaudzis par 65%, jo tūristu plūsmas sarukuma un īstermiņa tirgū iepriekš bijušo dzīvokļu cenu pieauguma tempu lejupslīdes dēļ tie tiek piedāvāti ilgtermiņā nomai. Tomēr šogad piedāvājums krities, atzīmēja Vērdiņa.

Pērn Rīgā uzbūvētas tikai divas nomas ēkas. Patlaban Rīgā ir apmēram 175 mājas ar aptuven 5500 iznomājamiem dzīvokļiem.

Iepriekš SEB banka organizēja aptauju jautājumā par iedzīvotāju cerībām uz mājokļu cenām. Vairāk nekā 42% respondentu gaida nekustamo īpašumu cenu pieaugumu šogad. Un cenu krišanos cer tikai 14,5% respondentu, 25,4% prognozē stabilitāti.

SEB bankas ekonomists Gatis Gašpuitis, komentējot aptaujas rezultātus, atzīmēja, ka Covid-19 pandēmijas radītā krīze nav tik smaga, kā bija gaidīts, turklāt daudzu iedzīvotāju finansiālais stāvoklis pēdējos gados pat uzlabojies. Nekāda "burbuļa" nekustamo īpašumu tirgū nav, un mājokļu cenu krišanās nav sagaidāma.

8
Tagi:
nekustamais īpašums, Latvija
Pēc temata
Latvijā sadārdzināsies nekustamo īpašumu darījumi: kā to ietekmēs jaunā apdrošināšana
Covid-19 būtiski ietekmē ofisa telpu tirgu Latvijā
Kapi mājas vietā: Valsts kontrole pieķērusi Rīgas domi nevīžībā
Dzīvokļu cenas sērijveida mājās turpina pieaugt
Brāļu kapi Priedainē

Neviens nav aizmirsts: brāļu kapus Jūrmalā kopj vietējā skolniece

10
(atjaunots 09:29 16.05.2021)
Dažs pavasarī rīko inventarizāciju skapī, bet skolniece Marija Doņņikova kopā ar tēti kopj brāļu kapus. Kāda īsti dzīvajiem daļa gar svešiem aizgājējiem?

RĪGA, 16. maijs — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Latvijā ir pieņemts rūpēties par brāļu kapiem – mēs atceramies karu un tā upurus. Kāpēc es nolēmu pastāstīt par Mariju? Tā nu iznāca, ka mani talkā uzaicināja mans draugs, viņas tētis, bet daudz interesanta pastāstīja pati Marija. Turklāt ir ļoti patīkami apzināties, ka jauniešiem nav vienaldzīgas tavas vērtības.

Šogad Maša kopā ar tēvu saved kārtībā brāļu kapus Priedainē. Jūrmalā ir pieci brāļu kapi, un Doņņikovi pieskata visus. Šie viņiem ir īpaši nozīmīgi – te apglabāts viņu vectēva un tēva draugs, frontinieks. Kapi nav lieli, te apglabāti tikai 44 cilvēki. Lielākā daļa kapakmeņu nes krievu vārdus un uzvārdus. Uz astoņiem uzraksts ir lakonisks: "Nezināms". Tie apkopti īpaši rūpīgi – Maša ir pacentusies. Viņa jau vairākus gadus pavada tēti talkās kapsētās. Nezināmie skolnieci ļoti skumdina.

"Tas ir tik netaisnīgi, viņi ziedoja savas dzīvības par mums, bet mēs pat viņu vārdus nezinām, - saka Maša, notraucot no kapa priežu skuju. – Es visu saprotu, karā bija daudz cilvēku, daudzi gāja bojā, dažiem pat kapa vieta nav tikusi. Bija labs puisis, karoja kā visi, bet neviens neatceras, kā viņu sauca. Tie, kas atcerējās, paši guļ zemē. Droši vien viņam mājās bija mamma, varbūt pat meitene gaidīja, nesagaidīja, bet viņš, nezināms, guļ šeit. Viņi pat nevarēja atbraukt šurp, pie viņa."

Братское кладбище в Предайне
Владимир Дорофеев / Sputnik Латвия
Brāļu kapi Priedainē

Maša uzsmidzina uz plāksnītes līdzekli pret pelējumu un rūpīgi berž akmeni ar asu birstīti. Akmens pamazām zaudē aizmirstības netīrumus.

"Kad mēs ar tēti tīrījām citu kapsētu, Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku kapus, tur atgadījās baismīga lieta, - stāsta Maša un nopūž nepaklausīgu matu šķipsnu no vaiga. – Tur kapos apglabāti 80 strēlnieki un viena sirmgalve – māte. Karavīrus apglabāja ziemā, kad bija Ziemassvētku kaujas, un viņi visi krita. Bet vecenīte atbrauca pēc vairākiem gadiem, apciemot dēlu. Un viņa palika kapos. Nomira pie dēla kapa, viņu tikai no rīta atrada. Viņu apglabāja līdzās, tagad viņi guļ kopā. Ziniet, ļoti aizkustinoši. Burzmā mirušie aizmirstas. Līdz viņu vidū nonāk tas, bez kura dzīve vairs nav neko vērta. Viņa taču nekaroja, tā strēlnieka mamma. Taču iznāk, arī viņa ir kara upuris."

Владимир Дорофеев / Sputnik Латвия
Maša kopā ar tēti apkopj nezināmo karavīru apbedījumus Priedaines brāļu kapos

Sava vectēva Ivana Froloviča Doņņikova, tankista, kapu Maša kopā ar tēvu ik gadus uzkopj tikpat rūpīgi kā nezināmo kareivju kapus.

"Redziet, viņi taču te ir drošībā. Tā ir kopīgā atmiņa, kamēr to nenodzēsīs, lai arī kaps izskatās neglīti. Bet parastos kapos kaps nedrīkst būt aizlaists. Citādi tā vietā parādīsies cits. Tur neskaidros – tankists apglabāts vai lidotājs. Kara varonis vai civilais. Ja nekopj, tas nozīmē, nevienam nav vajadzīgs ne viņš, ne piemiņa par viņu. Esmu tādas lietas jau redzējusi – bija krūmiem aizaudzis piemineklis ar senu fotogrāfiju – vīrietis ar medaļām. Pēc tam fotogrāfija nokrita, krūmi pavisam aizsedza kapu, un tā vietā parādījās jauns kaps. Tagad tur vairs nav kara varonis, tur guļ cits cilvēks. Tas, kura piemiņa vēl nav izdzēsta."

Школьница Маша Донникова чистит таблички на братском кладбище в Предайне
Владимир Дорофеев / Sputnik Латвия
Skolniece Maša Doņņikova tīra plāksnītes Priedaines brāļu kapos

Šogad Maša ar tēti nolēmuši kapitāli atjaunot šos kapus. Ne tikai novākt skujas un saslaucīt atkritumus. Atjaunot arī zvaignes ar zeltainu krāsu, notīrīt plāksnītes. Tas jau ir pavisam cits darbs.

"Tas ir pārsteidzoši: esam pārcietuši tik briesmīgu karu, un daudzi neko neatceras, - Maša bija neizpratnē. – Tur taču daudzi ir cietuši. Pie mums Latvijā kara laikā gāja bojā katrs ceturtais. Cik bija cietušo – ne saskaitīt. Re, mūsu vecmāmiņu nacisti aizveda spaidu darbos. Vienkārši arestēja uz ielas, paziņoja, ka viņa tagad strādās reiha labā. Lika strādāt bez maksas un dzīvot barakās. Bet vectētiņš visu karu tankā izgāja. Viņam pat visa ģimene aizgāja brīvprātīgajos, gan tēvs, gan brāļi, pat māsa aizgāja sanitārajā bataljonā. Nevienu no viņiem neesmu redzējusi, tētis stāstīja. Taču es dažkārt iedomājos: ja šodien gadīsies tāda nelaime, vai daudzi mani klasesbiedri riskēs ar dzīvībām citu labā?" Uz brīdi Maša apklusa, tikai tīrīja nost sūnas no kārtējā nezināmā kapa.

"Re, šis te puisis, par ko viņš cīnījās? – Maša retoriski pavaicāja. – Jābūt taču iemeslam, kura dēļ viņš gāja nogalināt un mirt? Vai viņš ieraudzīja, kā deg viņa māja, kā viņa zemē saimnieko ienaidnieki? Vai viņš saprata, ka nevar palikt malā, tikai tad, kad ienaidnieki ieradās viņa dzimtajā pilsētā, vai gāja armijā uzreiz, negaidot, kapēc ienaidnieks sāks bumbot dzimtās vietas? Varbūt viņu iesauca, un viņš nemaz negribēja karot, varbūt viņš gribēja dzīvē paveikt kaut ko svarīgu un nepaspēja? Varbūt cilvēce ar viņa nāvi ir zaudējusi kaut ko svarīgu, nelabojamu? Vai tuvinieki viņu atcerējās pēc kara? Varbūt viņš aizgāja karot tāpēc, ka ienaidnieki noslepkavoja visu viņa ģimeni?"

Братское кладбище в Предайне
Владимир Дорофеев / Sputnik Латвия
Brāļu kapi Priedainē

Kad ejam prom, kapi ir tīri un sakopti. Viss ir paveikts. Ap sirdi ir silti pēc padarītā labā darba. Tomēr skaidrs, ka tas nav uz visiem laikiem. Lai kapi vienmēr būtu kopti, jāstrādā katru gadu. Pēc 5-6 gadiem atkal vajadzēs notīrīt plāksnītes. Labi, ka ir tādi skolēni, kam tas šķiet svarīgi.

10

Google "prokrieviskā" attieksme pret boršču radījusi sašutumu Ukrainā

0
(atjaunots 15:06 16.05.2021)
Sašutumu Kijevā izraisījusi informācija Google Arts & Culture projekta ietvaros – borščs ir starp krievu ēdieniem.

RĪGA, 16. maijs – Sputnik. Fakts, ka amerikaņu kompānija Google pieminējusi boršču kā krievu virtuves ēdienu, nav pieļaujams. To apgalvo Ukrainas kultūras ministrs Aleksandrs Tkačenko pēc iepazīšanās ar tīmekļa giganta un Krievijas organizācijas "Rosturizm" kopīgo projektu.

"Borščs ir etnisks ukraiņu ēdiens. Piesavināties teritorijas, pagātni, etnosus – tas ir kremlinieku stilā jau vairāk nekā simt gadus," ukraiņu politiķis uzrakstīja Telegram kanālā.

Pēc Tkačenko domām, Google ir jāatsakās no tamlīdzīgas boršča pozicionēšanas, jo UNESCO jau iesniegts Kijevas lūgums iekļaut "ukraiņu boršča pagatavošanas kultūru" starptautiskās organizācijas nemateriālā mantojuma sarakstā.

"Esmu pārliecināts, pasaule atzīs mūsu nacionālo ēdienu. Var radīt tik daudzas interneta lappuses ar boršča reklāmu, cik gribi, tik un tā tas nebūs krievu!" pasludināja Ukrainas ministrs.

Iepriekš Google projekts Arts & Culture iekļāva boršču krievu ēdienu sarakstā, kļuvuši vēsturiski. Ukraiņu borščs norādīts kā viens no daudziem krievu ēdiena variantiem, kas tiek gatavots ar sasmalcinātu speķi un ķiplokiem.

Nesen Ukrainā jau klīda runas par to, ka nav pieņēmams saukt par krievu spēkavīriem pazīstamās Viktora Vasņecova gleznas varoņus. Kijevas eksperti, kuri sevi uzskata par speciālistiem vēsturē un filoloģijā, apgalvoja, ka Iļja Muromietis, Aļoša Popovičs un Dobriņa Ņikitičs esot ukraiņi.

Pēc tā saucamo "zinātnieku" domām, Iļjas Muromieša īstais vārds esot Iļja Čobitjko, jeb Iļja Murovietis. Kijevā skaidro, ka spēkavīrs esot dzimis nevis netālu no Muromas pilsētas Krievijā, bet gan Morovskas ciemā pie Čerņigovas.

Skolnieki Ļvivā
© Sputnik / Павел Паламарчук

Aļošu Popoviču, klāsta ukraiņu "pētnieki", saukuši par Oļeško: viņš bijis bruņinieks, nevis bajāts. Pēc viņu domām, Aļoša dzimis Pirjatinas pilsētā Poltavas apgabalā, nevis Rostovā

Savukārt Dobriņa Ņikitičs, apgalvo "eksperti", jāuzskata par "kņaza Vladimira Lielā vojevodu". Šis personāžs dzīvojis Kijevas Krievzemes teritorijā tagadējā etniskajā Ukrainā, kas turklāt esot pletusies uz ziemeļiem – līdz pat Novgorodai.

0
Tagi:
Krievija, Ukraina
Pēc temata
Ukrainā būs sava Ņujorka: ciems atgūs savu vēsturisko nosaukumu
"Uz mājām, kurvas!" Kā ukraiņu strādniekus sagaida Eiropā
"Ķersies pie mietiem": Ukrainas ģenerālis piedraudējis Polijai ar strādnieku sacelšanos