RĪGA, 25. janvāris - Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Sestdien, 23. janvārī, Rīgā notika nesankcionēts mītiņš Krievijas blogera Alekseja Navaļnija atbalstam. Pieteikumu mītiņa rīkošanai pie Krievijas vēstniecības Latvijā Rīgas domei iesniedza organizācija "Protests" — partijas "Attīstībai/par!" jaunatnes spārns, kas strādā galvaspilsētas pašvaldības valdošajā koalīcijā un sevi pozicionē kā sociāli liberālu politisku kustību. Kā zināms, Rīgas dome atļauju pasākumam neizsniedza.

Organizāciju "Protests" pārstāv galvenokārt latviski runājoši aktīvisti ar kreisi radikālajiem uzskatiem. Atzīmēsim, ka tas bija visklusākais un mierīgākais protests, šķiet, visā Eiropā, nemaz nerunājot par Krieviju, kur protestētāji uzbruka kārtības sargiem. Diezin vai kāds ļaus uzbrukt policistiem Latvijā.

Sergey Melkonov

Mītiņš Krievijas blogera atbalstam Rīgā

Atgādinām, ka Navaļniju aizturēja 17. janvārī Maskavas lidostā "Šeremetjeva" pēc atgriešanās no Vācijas, kur blogeris ārstējas pēc tā saucamās "saindēšanās". Krievijas Federālais sodu izpildes dienests iepriekš informēja par plāniem aizturēt opozicionāru, jo tiesai jāpieņem lēmums par nosacītā termiņa nomaiņu pret reālu ieslodzījumu sakarā ar rupjiem soda izciešanas režīma pārkāpumiem. Navaļnijam ir divas nosacītas sodāmības. Tās saistītas ar vairāk nekā 16 miljonu rubļu izšķērdēšanu ("Kirovļes" lieta) un ar vairāk nekā 30 miljonu rubļu izlaupīšanu ("Yves Rocher" lieta).

18. janvārī Himku pilsētas tiesa izbraukuma sesijā pieņēma lēmumu par Alekseja Navaļnija arestu uz 30 dienām. Viņš nogādāts izolatorā "Matrosskaja tišina", kur pavada 14 dienu karantīnu – viens trīsvietīgajā kamerā.

Kā "mēs izgājām pastaigāties"

Interesanti gan, ka tieši tie paši puiši un meitenes, kas protestēja pie Krievijas vēstniecības Rīgā ar prasību atbrīvot blogeru, iepriekš rīkoja publiskas akcijas Grētas Tūnbergas ekoloģisko iniciatīvu atbalstam, pieprasīja LGBT pārstāvju tiesību paplašināšanu un stāvēja uz ceļiem solidaritātei ar Black Lives Matter kustību pagājušā gada vidū.

Taču rudenī Latvijā tika ieviests ārkārtējas situācijas režīms, lai apturētu Covid-19 izplatību, kas samazināja protestu kustības aktivitātes dinamiku. Rīgas dome neizsniedza atļauju mītiņa rīkošanai Navaļnija atbalstam 23. janvārī koronavīrusa izplatības riska dēļ.

© Sputnik / Павел Бедняков

Nesankcionēta akcija Maskavā: policija apmētāta ar pudelēm un sniega pikām

Taču apņēmīgie jaunieši atraduši izeju – plaši aicinājumi uz protestiem sociālajos tīklos. Aktīvisti aicināja atnākt pie vēstniecības pa vienam ar paštaisītiem plakātiem, kuros jāatspoguļo pilsoniskā pozīcija.

Plakātu vidū dominēja aicinājumi "Brīvību Navaļnijam" pārsvarā krievu valodā, bija daži plakāti angļu valodā, bet valsts valodu akcijas laikā praktiski ignorēja. Loģiski gan, ka plakātu Krievijas karoga krāsās "Laidiet vaļā Navaļniju!" no vēstniecības logiem pamanīs ātrāk nekā tādu pašu saukli latviski. Taču diplomātiskās misijas aizsardzība tika pastiprināta, bet Krievijas Federācijas vēstniecība LR nereaģēja uz protestētājiem, kuri sapulcējās pie pieminekļa Andrejam Upītim.

Kas ir brīvība?

Akcijā, ievērojot divu metru sociālo distanci, piedalījās no 50 līdz 100 cilvēkiem. Objektīvi, aicinājums sociālajos tīklos "Iziet pastaigāties" nebija efektīvs, sabiedrība nav pamanījusi Navaļnija atbalstītāju kampaņu TikTok un citos sociālajos tīklos.

"Vai jūs zināt, ka Krievijā cilvēkiem nav nekādas brīvības? Policejiska valsts, kas kalpo režīmam, arestē jauniešus par katru sīkumu, un visi mani draugi Krievijā ir izgājuši ielās cīnīties ar režīmu. Jūs zināt, ka Maskavā jūs aizturēs, pat ja jūs mēģināsiet pačurāt no tilta?" sašutis jauneklis ar paštaisīto plakātu "Brīvību Navaļnijam" izstāstīja "briesmīgo patiesību".

Man šķita, ka esmu pārklausījies. Pag, ko padarīt no tilta? Un tas ir brīvības simbols un valsts progresa pazīme? Bet Dimam jau ir apmēram 20 gadi. 13 gadu vecumā viņš ar vecākiem pārcēlās uz Latviju, saņemot uzturēšanas atļauju apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi, paspēja pabeigt skolu krievu valodā un sāka iegūt augstāko izglītību IT jomā.

Sergey Melkonov

Mītiņš Krievijas blogera atbalstam Rīgā

Pēc puiša vārdiem, Krievijā viņš nav bijis 7 gadus, taču sociālajos tīklos uztur attiecības ar draugiem un tāpēc "es labi zinu, kas tur notiek, no draugiem, kuri šodien ir izgājuši ielās par mūsu vadoni".

Bēdīgi gan, bet fakts ir tāds, ka mītiņa aktīvisti nodemonstrēja neticami zemu kompetences līmeni.

Цэ зрада!

Simt metru attālumā no Krievijas vēstniecības atrodas Ukrainas vēstniecība. Protams, diplomāti ir radikāli noskaņoti ārpolitikas jautājumos, īpaši Krimas aspektā.

Te nu sanācis neērti. 2014. gadā radio "Eho Moskvi" ēterā Aleksejs Navaļnijs paziņoja, ka "Krima paliks Krievijas daļa un nekad vairs nekļūs par Ukrainas daļu". Tā ir зрада, tulkojumā no ukraiņu valodas - "nodevība". Ukraina nekad neaizmirst nevienu provokāciju.

Sergey Melkonov

Rīgas dome nesaskaņoja mītiņu Navaļnija atbalstam: protestējošos izgaiņāja policija

Protams, no Ukrainas vēstniecības neviens protesta akcijā nebija manāms.

Turklāt interesanti: dažādu Navaļnija kampaņu un akciju vektors ne vienmēr ir orientēts uz pretstatu Krievijas varas iestādēm.

Cilvēki vēl atceras jaunā blogera Navaļnija skandalozo paziņojumu LiveJournal 2008. gada augustā "piecu dienu kara" laikā, kad Gruzijas armija uzbruka Dienvidu Osetijai un īsi pēc tam tika aizdzīta gandrīz līdz Tbilisi. Tolaik Navaļnijs aicināja Krievijas politiķus ieviest Gruzijas blokādi, izraidīt no Krievijas visus gruzīnus, aicināja palaist spārnoto raķeti, slēgt debesis virs Gruzijas un notriekt Gruzijas lidmašīnas ar PGA raķetēm. Gruzīnus viņš sauca par grauzējiem.

Mūsdienās tādi fakti piemirsti gan Gruzijā, kas daļēji atbalstīja diskursu par Navaļnija brīvību, gan Ukrainā, kur daudzi jau pamazām aizmirst, ka viņš neuzskata Krimu par Ukrainas teritoriju. 23. janvārī Kijevā uz Krievijas vēstniecības sienas projicēja gaismas saukli "Brīvību Navaļnijam".

Kas ir Navaļnijs?

Protestētāji nav gatavi nekādam dialogam un diskutēt negrasās – nedz Kijevā, nedz Rīgā.

Sergey Melkonov

Mītiņš Krievijas blogera atbalstam Rīgā

Piemēram, jaunais rīdzinieks ar plakātu, kas prasīja "atlaist Navaļniju", pauda pārliecību, ka "Navaļnijs kļūs par prezidentu Vladimira Putina vietā." Man bija interesanti pārbaudīt respondenta zināšanu līmeni.

Uz jautājumu, kas ir Navaļnijs - tas, kurš agrāk strādāja Valsts prezidenta administrācijā vai tas, kurš filmēja Kremļa filmas (patiesībā ļoti labas filmas par Krievijas prezidentu filmēja nevis Aleksejs Navaļnijs, bet gan Latvijas kinofestivāla "Artdocfest" prezidents un režisors Vitālijs Manskis, kurš emigrēja no Krievijas uz Latviju un arī aicināja piedalīties antikrievijas mītiņos – red. piez.). Kas viņš tāds ir, Navaļnijs?

Atbilde ir lakoniska: "Tas ir opozicionārs, kas sagraus režīmu." Bet uz jautājumu, vai jūs zināt, ka šis opozicionārs sauca gruzīnus par grauzējiem un aicināja notriekt Gruzijas lidmašīnas, sarunbiedrs pārliecināti atbildēja, ka nekas tamlīdzīgs nav bijis un ka "tā ir provokācija". Ticiet man, bija gan, un Google to apstiprina.

Vismierīgākais protests

Mazā un ļoti mierīgā Veronika pārvākusies uz Rīgu no Maskavas. Viņa atzinās, ka viņai patīk Latvija. Bet te viņai ir garlaicīgi, jo gandrīz nav cilvēku, un viņa skumst pēc Krievijas galvaspilsētas cilvēku pūļiem.

"Varbūt ar Navaļniju priekšgalā nekas nemainīsies, bet jādomā par labāko," teica meitene, kura atnākusi uz akciju, turot divus spilgti sarkanus gaisa balonus ar burtu "N" un aicinājumu brīvībai. Palika nezināms, kas, pēc Latvijā dzīvojošās krievu meitenes domām, būtu jāmaina Krievijā.

Sergey Melkonov

Mītiņš Krievijas blogera atbalstam Rīgā

Vēl divas meitenes, apmēram 20 gadus vecas, pārvākušās uz Rīgu no Sanktpēterburgas un mācās institūtā. Arī viņas ļoti skumst pēc atstātās Krievijas. Mēs mazliet parunājām par Pēterburgas virtuļiem, loftiem, tiltiem un ziemeļu galvaspilsētas prospektiem. Spriežot pēc meiteņu smaidiem, tik vienkāršas vērtības viņiem ir tuvākas un saprotamākas nekā liberālā "opozicionārā fīrera" pseidopolitiskā kustība, kas atbalsta cilvēku, kurš ierādās no Vācijas ar lidsabiedrības "Pobeda" lidmašīnu kopā ar desmitiem Rietumu žurnālistu, kuri publicējuši skaļus sižetus par viņa aizturēšanu. Navaļnijs – tas vispār ir garām Latvijai, te viņš nav modē un nevienu neinteresē, pat ieskaitot 99,9% Krievijas ekspātu.

Kopumā akcija Kronvalda parkā, iepretī vēstniecībai, ilga vairākas stundas, bet nepievērsa nekādu vietējo politiķu un pat Krievijai naidīgi noskaņoto propagandistu absolūtā vairākuma uzmanību.

Latvijai Navaļnijs nav vajadzīgs

Iespējami vairāki iemesli, kāpēc Latvijā ignorē Navaļniju: pirmkārt, Latvijas politika mums ir svarīgāka, un epidēmijas periodā nevienu vispār neinteresē modernas publiskas sanāksmes. Par mītiņa audiofonu kalpoja nebeidzami brīdinājumi no policijas mašīnas skaļruņa par nepieciešamību ievērot distanci koronavīrusa epidēmijas dēļ.

Galu galā policistiem tas apnika. Pēc 2009. gadā "Rīgas dumpja", kad pēc Rīgas opozīcijas partijas "Sabiedrība citai politikai" (šī partija līdzinājās Navaļnija kustībai, bet tās līderim Artim Pabrikam izdevās laikus apstāties un iespējams, tāpēc tagad viņš ieņem aizsardzības ministra amatu — red. piez.) mītiņa pademolēja daļu Vecrīgas, Latvijas policija stingri raugās uz mītiņiem.

Sergey Melkonov

Mītiņš Krievijas blogera atbalstam Rīgā

Tā kā "Protests" kustības mītiņš nebija atļauts juridiski, policija aicināja dalībniekus iet prom. Aizvācot plakātus un talismanus somās, un apspriežot šo uzvaras posmu, pasākuma dalībnieki izklīda, un iepretim ēkai ar Krievijas karogu viss kļuva kā iepriekš.

RĪGA, 25. janvāris - Sputnik. 2021. gada beigās Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs īstenoja aptauju, saskaņā ar kuru aptuveni 63% Latvijas iedzīvotāju cieš no mentālās veselības pasliktināšanas. Aptaujātie paskaidroja, ka tā notikusi Covid-19 pandēmijas laikā, raksta Bb.lv.

Aptuveni 70% aptaujāto teica, ka pēdējo divu nedēļu laikā ir piedzīvojuši nomāktību un depresiju, bet 79,2% sastopas ar grūtībām mācīties. Turklāt vairāk nekā 60% jauniešu piedzīvo uzmācīgas domas vai ir ļoti viegli aizkaitināmi.

Sergey Melkonov

Vai valdība respektē sabiedrības viedokli: ko domā Latvijas iedzīvotāji

Jāatzīmē, ka Covid-19 pirmā viļņa laikā jaunieši savu mentālo veselību vērtēja lielākoties labi, tā atbildēja 38,1% aptaujāto. Par pieņemamu to nosauca 24,3% respondentu, bet kā "sliktu" to aprakstīja tikai 29,8%.

Strauji samazinājās jauniešu skaits, kuri pandēmijas laikā jūtas ļoti labi - ja pirmā viļņa laikā tādu bija 19,5%, tad otrā viļņa laikā - tikai 7,6%. Tāpat palielinājies jauniešu skaits, kuri jūtas kritiski slikti - no 4,6% pirmajā vilnī līdz 7,8% otrajā vilnī.

Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Konstantinovs, komentējot aptaujas rezultātus, atzīmēja, ka valstij būs jādomā ne tikai par Covid-19 sekām ekonomikā, bet arī par pandēmijas ietekmi jauniešu mentālo veselību.

Pēc viņa domām, jau tagad atbildīgajām iestādēm ir nopietni jāplāno, kā palīdzēt jauniešiem atjaunot mentālo veselību pēc krīzes. Tā kļūs par vienu no prioritātēm skolās un ģimenēs un jau šobrīd jādomā par to, kā iemācīt pusaudžiem un jauniešiem pašpalīdzību, spēju atpazīt un reaģēt uz savu vai savu draugu mentālās veselības pasliktināšanos.

© REUTERS / INTS KALNINS

Kāpēc Latvijas izredzes nodrošināt kolektīvo imunitāti pret Covid-19 nav lielas

Kā atzīmē centrā, Latvijā psihisko un uzvedības traucējumu izplatības rādītāji pusaudžu vidū ir īpaši augsti jau ilgstoši. Uz šādu traucējumu lielo izplatību norāda arī Latvijas negatīvās līderpozīcijas citu attīstīto valstu starpā tādos ar psihisko veselību cieši saistītos rādītājos kā jauniešu pašnāvību skaits, psihoaktīvo vielu lietošana pusaudžu vidū un vardarbības izplatība skolās. Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem, vēl pirms Covid-19 pandēmijas Latvija ieņēma ceturto vietu pasaulē pēc pašnāvību skaita jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem.

Koronavīrusa pandēmija būtiski saasināja situāciju. Kā norādīja Konstantinovs, Latvijā vāji organizēta vai pat nepieejama psihiskās veselības aprūpe, tāpēc pandēmija, visticamāk, radīs ievērojamas negatīvas īstermiņa un ilgtermiņa sekas jauniešu populācijā.

Aptauja tika veikta 2020. gada novembrī un decembrī, tajā piedalījās vairāk nekā 1660 bērni un pusaudži vecumā no 12 līdz 19 gadiem.