RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Politologs Vadims Poļeščuks pārraidē "Punkti uz i" apsprieda konflikta eskalāciju Ukrainā, kur valdība koncentrē smago tehniku Donbasā, kur dzīvo arī krieviski runājošie Ukrainas pilsoņi, un deva prognozes arī Latvijā dzīvojošajiem krieviem, stāsta Rus.lsm.lv.

Pēc viņa domām, pilsoņu karš Ukrainā, kļūs par iemeslu vēl lielākam Baltijas valstu specdienestu spiedienam pret vietējiem krievvalodīgajiem pilsoņiem.

© Sputnik / Максим Блинов

Krievu valoda "iegāž": Wargaming IT speciālisti nevēlas mācīties latviešu valodu

Te rodas jautājums, kāda ir saikne starp Latvijas vai Igaunijas krieviem un notikumiem Ukrainā? Politologs deva vienkāršu atbildi, kas itin labi atbilst "latviskas Latvijas" doktrīnai: "Viņi runā krieviski, neskatoties uz aizliegumiem, skatās Krievijas telekanālus."

Izrādās, pēc politologa domām, runādami krieviski un skatīdamies Krievijas telekanālus, Baltijas valstīs dzīvojošie krievi var aplipināties ar "Krievijas propagandu", gluži kā ar ērču encefalītu vai koronavīrusu.

Savukārt varasiestādes, uzskata politologs, aizvien aizdomīgāk skatās uz krieviem un neuzskata par vajadzīgu piešķirt viņiem kaut kādas papildu tiesības izglītības jomā vai ļaut piedalīties sabiedriski politiskajā dzīvē.

Politologs atzina, ka tā ir kļūdaina pozīcija, taču pieļāva: arī tai ir tiesības pastāvēt.

"No krievvalodīgo iedzīvotāju viedokļa tas ir bēdīgi," secināja Poļeščuks.

Patiešām, bēdīgi

Spriežot pēc jaunākajiem notikumiem, politologs neviļas. Latvijas valdība ignorē pat ANO rekomendācijas jautājumā par vietējiem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.

Atsauksim atmiņā ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas nesenos skandalozos secinājumus un ieteikumus – Latvijas mazākumtautību valodu tēma tajā ieņēma īpašu vietu.

© Sputnik / Sergey Melkonov

"Hibrīdkara izpausme": juristi izbiedējusi vēstule krievu valodā

Komiteja pauda bažas par to, ka pašreizējā politika mazākumtautību valodu jomā Latvijā var diskriminēt mazākumtautību ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, it īpaši izglītības, nodarbības un pakalpojumu piekļuves jomā.

Vēl vairāk, komiteja secināja, ka Latvijas Izglītības likuma grozījumi diskriminē mazākumtautību grupas un rada nepamatotus ierobežojumus mācībām mazākumtautību valodās, kā arī pasniegšanai mazākumtautību valodās pirmsskolas un sākumskolas iestādēs – gan privātajās, gan valsts iestādēs.

ANO komiteja ieteica Latvijas valdībai veikt pasākumus, lai mazinātu pie minoritātēm tieši vai netieši piederošo personu diskrimināciju, kā arī izskatīt iespēju mainīt savu valodas politiku un likumus izglītības jomā, lai veicinātu mācības mazākumtautību valodās un nodrošinātu, lai likumi nevarētu negatīvi ietekmēt pie norādītajām grupām piederošo bērnu sekmes.

Proti, valdībai faktiski ieteica atgriezties pie divvalodības. Taču valdība skaidri lika noprast – tas nenotiks.

Īpaši satraucās Nacionālā apvienība, kas nekavējoties atgādināja: viņi veido valdību Latvijā un, kamēr nacionālisti ir pie stūres, galvenā un vienīgā valstī būs latviešu valoda, lai ko ANO tur ieteiktu.

Piedevām arī Latvijas specdienesti neļauj sevi aizmirst krievvalodīgajiem žurnālistiem. 14. aprīlī kļuva zināms, ka Latvijas Valsts drošības dienests izsaucis uz nopratināšanu piecus žurnālistus, kuri publicē materiālus Sputnik Latvija un Baltnews portālos. Viņiem tiks piešķirts aizdomas turamo statuss lietā par ES sankciju režīma pārkāpšanu.

Cita starpā Latvija visiem spēkiem slēdz vietējiem iedzīvotājiem piekļuvi Krievijas televīzijai pat internetā. Aizbildinoties ar izdomātiem ieganstiem par jau minētajām sankcijām un citām nenozīmīgām atrunām, mediju regulators jau paspējis slēgt 16 Krievijas telekanālus, atstājot pensionārus Latvijā bez izklaides šoviem, ko starp citu, neniecināja arī latvieši.

© Sputnik / Илья Питалев

Represijas turpinās internetā: Latvija bloķē vietni "RT krievu valodā"

Apogeju situācija ar krieviem un Krieviju Latvijā, šķiet, sasniedza laikā, kad premjerministrs Krišjānis Kariņš izjusti paskaidroja, ka valstij esot laiks atkāpties no "tranzīta domāšanas", jo nevarot kļūt bagāti no "pirkt, pārdot un vest".

Protams, daudz vienkāršāk ir tirgot savu politisko viedokli un skaļus izteikumus.

To spilgti apliecina Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča nesenā vizīte Kijevā. Politiķis apliecināja Ukrainas valdībai, ka Latvija viņus pilnībā atbalsta. Acīmredzot, pat par spīti tam, ka viņi kurina pilsoņu karu savā valstī. Ko tad iesākt, ja Donbass vēsturiski runā krievu valodā...

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Šajā nedēļas nogalē vakcinācijas punktos Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā un Cēsīs ikviens varēs vakcinēties Covid-19 profilaksei dzīvās rindas kārtībā. To pastāstīja Vakcinācijas projektu biroja pārstāve Agnese Strazda, vēsta Mixnews.lv.

Tiesa, pieejams tikai AstraZeneca preparāts.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Vai daugavpiliešiem ļaus izvēlēties Covid-19 vakcīnu?

Prioritārās vakcinācijas grupās iekļautie cilvēki tomēr saņems priekšrocības – viņi tiks aicināti veidot speciālu rindu, kurā varēs vakcīnu saņemt ātrāk. Pārējiem tāpat tiks organizēta atsevišķa rinda.

Tiklīdz vakcinācijas punktā izsīks preparāta krājumi, iedzīvotāju pieņemšana tiks pārtraukta, punkts – slēgts.

15. aprīlī Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča jau pastāstīja, ka drīz vien Latvija varēšot atvērt masveida vakcinācijas punktu durvis ne tikai cilvēkiem no prioritārajām grupām, bet arī visiem, kas vēlas vakcinēties.

Atgādināsim, ka aizvadītajā nedēļas nogalē Rīgā noritēja eksperiments ar dzīvo rindu divos vakcinācijas punktos – konferenču centrā "Atta" un izstāžu zālē Ķīpsalā. Vakcinācijas birojs atzina, ka eksperiments ir izdevies, lai arī no diviem tūkstošiem vakcīnas devu, kas bija piegādātas šajos vakcinācijas centros, izdevies izmantot tikai 1034.

Pie tam saņemt vakcīnu varēja vienīgi cilvēki no prioritārajām grupām. Šajā kategorijā iekļauti cilvēki vecumā no 60 gadiem, hroniski pacienti, personas, kas dzīvo kopā ar hroniski slimiem bērniem un bērniem ar imūnsupresiju, kā arī personas, kas kopj smagi slimus cilvēkus mājās.

© AP Photo / Bernat Armangue

Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā

Juhņēviča atzīmēja, ka tuvākajā laikā dzīvo rindu varēs piedāvāt visiem, ir tikai viena problēma – vakcīnu trūkums. Kamēŗ preparātu apjoms nav liels, prioritārajām grupām tiek dota priekšroka.

Jāpiebilst, ka 14. aprīlī Dānija informēja, ka plāno pilnībā atteikties no AstraZeneca vakcīnas lietošanas, – varasiestādes norāda, ka preparāts retos gadījumos var radīt trombu veidošanos.

Tiklīdz parādījās ziņas par Dānijas lēmumu, Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts savā lapā Twitter ziņoja, ka VM nekavējoties sazināsies ar Dānijas valdību, lai uzzinātu noraidīto vakcīnas devu tālāko likteni, jo Latvija vēlētos tās saņemt savām vajadzībām.