Ārsts

Ārste sūdzas par krievu valodas prasībām Rīgas bērnu slimnīcā

75
(atjaunots 08:10 28.12.2020)
Sludinājums par māsu un māsu palīgu vakancēm ar "labām krievu valodas zināšanām" raisījis asus strīdus sociālajos tīklos – vieni kritizē Rīgas bērnu slimnīcu, citi aizstāv vairāk nekā 30% iedzīvotāju.

RĪGA, 28. decembris — Sputnik. Diskusiju sociālajā tīklā īpaši pikantu padara fakts, ka to iniciējusi emigrante no Latvijas Somijā un strīdā iesaistījušies citi latviski runājoši emigranti no dažādām valstīm. Publikācijas autore Twitter raksturota kā "bērnu ārsts uz polārā loka, kam tomēr nav vienalga, kas notiek Latvijā".

"Skumji, ka mana mīļā  @bernuslimnica (Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Rīgā – red.) 2020.gadā vēl joprojām prasa jaunajiem darbiniekiem "labas krievu valodas zināšanas", lakonisku ierakstu Twitter atstāja somu Rovaniemi iedzīvotāja Linda Rautiainene, papildinot to ar sludinājumu, kurā līdz ar latviešu valodas prasībām lūgtas labas krievu un vēlams – arī angļu valodas zināšanas.

​​"Un nē, sāpe nav par to, ka māsu palīgs drīkstētu zināt krievu valodu. Bet pēc šī sludinājuma sanāk, ka visādi citādi pēc izglītības atbilstošs un slimnīcā strādāt gribošs cilvēks netiks pieņemts darbā, ja nebūs labas krievu valodas zināšanas," ārste pūlējās pamatot savu viedokli.

​Tikai dažs labs komentētājs nejuta līdzi somu ārstes "​sāpēm".

"Skumji, ka jāprasa... jo ir taču svarīgi, lai mazs bērniņš tiktu saprasts, ja mammas nav blakus..." teica žurnāliste Baiba Strautmane.

​Viņai iebilda cits ārsts-emigrants no Latvijas. Viņš tagad strādā Amerikā.

"Viss kas slimnīcai būtu jānodrošina, labi apmācīti medicīniski tulki, valstij tie būtu jāapmaksā, domāju tāda prasība zināt labā līmenī krievu valodu ir pret likumu," uzskata Uģis Gruntmanis.

​"Un kādā valodā bērnu slimnīcas darbiniekiem būtu jāsazinās ar vienu trešdaļu Latvijā dzimušo bērnu, kuru dzimtā valoda ir krievu?!" mediķi norāja Andrievs Niedra.

​Diskusijai pievienojās vēl viens mediķis – no Vācijas.

"Es esmu integrācijas paraugs, bet arī es runāšu ar savu bēbi latviski. Tā nu kamēr neies dārzā, iespēja, ka runās tikai latviski (Vācijā - svešvaloda) ir ļoti liela. Krievu mazuļiem tāpat, ja nav latviešu draugu," mazo pacientu pusē nostājās Kristīne Pitkeviča.

​​"Nu, tāds nu ir Latvijas etniskais sastāvs. Kā citādi sapratīsies ar pacientiem un viņu vecākiem?" raksta reālaIVFmamma.

​Daudzi pievērsa uzmanību faktam, ka diskusijas autore pati ir emigrante un dzīvo svešumā.

"Raksta Linda, kura ir emigrējusi Somijā. Nu tādi mēs te esam. Visus krievvalodīgus neizsūtījā (čemodan, vokzal, roģina) un ar trīsgadīgo bērnu būs jārunā krieviski. Getto mums arī nav. Bērnu slimnīcu drīkst izmantot arī 30% krievvalodīgo sabiedrības daļa," sarkasktiski atgādināja komentētājs ar lietotājvārdu"JK #wearyourfuckingmask".

​Daži bija sašutuši par nepieciešamību prast runāt krieviski.

"Un tā mēs paši savus tautiešus sūtām trimdā. Un Bērnu slimnīca galīgi nav vienīgā Latvijas iestāde, kurā obligāti jāprot krieviski," viedokli pauda Juris Bisnieks.

​​"Viens no iemesliemm kāpēc atmetu iespēju strādāt kā klīniskais logopēds. Es krieviski neprotu gandrīz neko un pacientiem ar insultu, kuriem pirmā valoda ir krievu, es nevaru palīdzēt, un krievvalodīgs ir katrs trešais pacients," reālo ainu atklāja Kristiāna.

​​"Latvijā darbu ir vieglāk atrast bez latviešu valodas zināšānām nekā bez krievu valodas zināšānām," uzskata Normunds Siliņš.

​Vētraina saruna sākās arī pēc uztura blogeres, juristes un cilvēktiesību ekspertes Lindas Mazures analoģiskās publikācijas.

"Nožēlojami, ka Bērnu slimnīca 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas sagaida, ka profesionāls darbinieks runās labā krievu valodā. Profesionāļi, kas skolā apguvuši vācu valodu, šajā slimnīcā nav gaidīti un aizbrauc no LV. Krievu valodas nezināšana nav darbinieka problēma," bija sašutusi Linda Mazure.

​​"Katastrofa," Mazures sašutumam pievienojās politiķis Veiko Spolītis.

​Tomēr arī šajā diskusijā parādījās cits viedoklis.

"Nožēlojami šeit ir tikai tas, ka Latvijā ir sabiedrības atkritumi, kuriem liekas, ka prasība ārstam sniegt pakalpojumu cilvēka dzimtajā valodā liekas nožēlojama. Pie tam vēl jātvīto šis Ziemassvētkos," norādīja Ivars Lipskis.

​Neskatoties uz visiem mēģinājumiem izspiest krievu valodu no sabiedriskās telpas Latvijā, vietējie darba devēji vēl joprojām dod priekšroku darbiniekiem, kuri līdztekus latviešu valodai pārvalda arī citas, un par priekšrocību tiek uzskatītas krievu un angļu valodu zināšanas.

75
Tagi:
veselības aprūpes sistēma, krievu valoda, latviešu valoda
Pēc temata
Dombrovskis paskaidroja, kādēļ Latvijas elite domā, ka spēs asimilēt krievus
Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei
Runājiet latviski, mīliet krievu valodu: Ušakovs aicina krievus strādāt politikā
Krievu aizsardzība apdraud Latviju? EP atkal strīdas Ždanoka un Melbārde
Covid-19 vakcinācijas punkts Rīgā, foto no arhīva

Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens

15
(atjaunots 09:51 16.04.2021)
Brīvdienās ikviens interesents varēs ierasties vienā no vakcinācijas punktiem septiņās Latvijas pilsētās, un vakcinēties Covid-19 profilaksei, ja paspēs, pirms izsīks vakcīnas krājumi.

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Šajā nedēļas nogalē vakcinācijas punktos Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā un Cēsīs ikviens varēs vakcinēties Covid-19 profilaksei dzīvās rindas kārtībā. To pastāstīja Vakcinācijas projektu biroja pārstāve Agnese Strazda, vēsta Mixnews.lv.

Tiesa, pieejams tikai AstraZeneca preparāts.

Prioritārās vakcinācijas grupās iekļautie cilvēki tomēr saņems priekšrocības – viņi tiks aicināti veidot speciālu rindu, kurā varēs vakcīnu saņemt ātrāk. Pārējiem tāpat tiks organizēta atsevišķa rinda.

Tiklīdz vakcinācijas punktā izsīks preparāta krājumi, iedzīvotāju pieņemšana tiks pārtraukta, punkts – slēgts.

15. aprīlī Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča jau pastāstīja, ka drīz vien Latvija varēšot atvērt masveida vakcinācijas punktu durvis ne tikai cilvēkiem no prioritārajām grupām, bet arī visiem, kas vēlas vakcinēties.

Atgādināsim, ka aizvadītajā nedēļas nogalē Rīgā noritēja eksperiments ar dzīvo rindu divos vakcinācijas punktos – konferenču centrā "Atta" un izstāžu zālē Ķīpsalā. Vakcinācijas birojs atzina, ka eksperiments ir izdevies, lai arī no diviem tūkstošiem vakcīnas devu, kas bija piegādātas šajos vakcinācijas centros, izdevies izmantot tikai 1034.

Pie tam saņemt vakcīnu varēja vienīgi cilvēki no prioritārajām grupām. Šajā kategorijā iekļauti cilvēki vecumā no 60 gadiem, hroniski pacienti, personas, kas dzīvo kopā ar hroniski slimiem bērniem un bērniem ar imūnsupresiju, kā arī personas, kas kopj smagi slimus cilvēkus mājās.

Juhņēviča atzīmēja, ka tuvākajā laikā dzīvo rindu varēs piedāvāt visiem, ir tikai viena problēma – vakcīnu trūkums. Kamēŗ preparātu apjoms nav liels, prioritārajām grupām tiek dota priekšroka.

Jāpiebilst, ka 14. aprīlī Dānija informēja, ka plāno pilnībā atteikties no AstraZeneca vakcīnas lietošanas, – varasiestādes norāda, ka preparāts retos gadījumos var radīt trombu veidošanos.

Tiklīdz parādījās ziņas par Dānijas lēmumu, Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts savā lapā Twitter ziņoja, ka VM nekavējoties sazināsies ar Dānijas valdību, lai uzzinātu noraidīto vakcīnas devu tālāko likteni, jo Latvija vēlētos tās saņemt savām vajadzībām.

15
Tagi:
vakcinācija
Pēc temata
Ģimenes ārstiem lūdz pārdot vakcinācijas sertifikātu un izliet vakcīnu ārā
Ārsti iesaka Latvijai turpināt vakcināciju ar AstraZeneca preparātu
ES pēta jaunu AstraZeneca vakcīnas blakni
Edgars Rinkēvičs

Latvijas ārlietu ministrs devies uz Kijevu "atbalstīt Ukrainu"

28
(atjaunots 08:30 16.04.2021)
Baltijas valstu ārlietu ministri devušies vizītē uz Kijevu "paust atbalstu un demonstrēt solidaritāti".

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Kamēr Ukrainas Bruņotie spēki savelk smago tehniku pie saskarsmes līnijas Donbasā, lai sāktu jaunu posmu karā ar pašu valsts pilsoņiem, Baltijas valstu ārlietu ministru delegācija dodas uz Kijevu, lai demonstrētu solidaritāti, vēsta BВ.lv.

Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, Igaunijas ārlietu ministri Evu Mariju Līmetsu un Lietuvas ārlietu ministru Gabrielu Landsberģi ielūdza apmeklēt Kijevu Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuļeba.

​Baltijas valstu ārlietu ministri dodas vizītē uz Ukrainu, lai paustu atbalstu un saņemtu detalizētu informāciju par situāciju. Tāpat ministri plāno apspriest sadarbības stiprināšanu drošības jomā un Ukrainas Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas attīstību.

Atgādināsim, ka 2021. gada maijā-jūnijā ieplānotas NATO mācības "Defender Europe 2021". Manevru gaitā plānots izspēlēt uzbrukuma un aizsardzības darbības Austrumeiropā un Baltijas valstīs. NATO manevros piedalīsies arī Ukraina.

Iepriekš Ukrainas pārstāvis trīspusējā kontaktu grupā Donbasa lietās Aleksejs Arestovičs, uzstājoties Ukrainas televīzijā, iepriekš paziņoja, ka mācībās "Defender Europe" tiks izspēlēts "karš ar Krieviju".

28
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, Donbass, Ukraina, Baltija
Pēc temata
Krievija iesaka ASV atturēties no divu kara kuģu reisa uz Melno jūru
Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO
"Viss – Donbasa dēļ": ko ASV armija sarīkojusi Eiropā
Krievijā atbildēja uz Ukrainas un NATO spēku gatavošanos karam Krimā
Korņilovs

Politologs par Kijevas kodolsapņiem: pērtiķis ar kodolgranātu nevienam nav vajadzīgs

0
(atjaunots 15:05 16.04.2021)
Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Ukraina varēs garantēt savu drošību tikai gadījumā, ja "apbruņosies" un atjaunos savu kodollielvalsts statusu, paziņoja Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks. Diplomāts uzskata, ka tā ir vienīgā alternatīva dalībai NATO, kas patlaban Kijevai nav pieejama.

Protams, Rietumiem vēl tikai trūkst jaunas kodolvalsts, ironiski atzīmēja politologs Vladimirs Korņilovs radio Sputnik ēterā.

"Meļņiks ir pārsteidzošs cilvēks. Viņš kļuvis slavens ar to, ka pēdējā laikā gan izvirzījis ultimātu Berlīnei, gan pieprasījis Vācijas prezidenta atvainošanos. Šķiet, viņš ir kaut ko sajaucis. Paskatījies, kā uzvedas "Lielā septītnieka" vēstnieki Ukrainā, ieraudzījis, ka viņi var itin vienkārši dot norādījumus Ukrainas valdībai, un nolēlmis, ka viņš var uzdevies tāpat Vācijā. Bārsta paziņojumus, ultimātus un prasības, it kā kaut ko lemtu viņšm nevis Kijevas vara un tie, kas to vada no citām vēstniecībām," paziņoja Korņilovs.

Politologs uzsvēra, ka Rietumos neviens nopietni neizskatīs tamlīdzīgas Ukrainas kodolvēlmes.

"Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu," secināja Korņilovs.

Saskaņā ar Budapeštas memorandu no 1994. gada kodolarsenāls, ko Kijeva saņēma pēc PSRS sabrukuma, tika likvidēts. Ukraina pievienojās Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, pasaules kodollielvalstis garantēja tās drošību.

Обезьяна с атомной гранатой: Корнилов высмеял ядерные потуги Киева
0
Tagi:
kodolieroči, NATO
Pēc temata
Neticams dāsnums: Latvija nodevusi Ukrainai apvidus mašīnas no 40. gadiem
Piepūšamās laivas no ASV – Ukrainas Jūras spēku tagadne un nākotne
Ukrainas vadība sapņo ieņemt Krimu un atbrīvoties no krieviem
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu