Ārsts

Ārste sūdzas par krievu valodas prasībām Rīgas bērnu slimnīcā

70
(atjaunots 08:10 28.12.2020)
Sludinājums par māsu un māsu palīgu vakancēm ar "labām krievu valodas zināšanām" raisījis asus strīdus sociālajos tīklos – vieni kritizē Rīgas bērnu slimnīcu, citi aizstāv vairāk nekā 30% iedzīvotāju.

RĪGA, 28. decembris — Sputnik. Diskusiju sociālajā tīklā īpaši pikantu padara fakts, ka to iniciējusi emigrante no Latvijas Somijā un strīdā iesaistījušies citi latviski runājoši emigranti no dažādām valstīm. Publikācijas autore Twitter raksturota kā "bērnu ārsts uz polārā loka, kam tomēr nav vienalga, kas notiek Latvijā".

"Skumji, ka mana mīļā  @bernuslimnica (Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Rīgā – red.) 2020.gadā vēl joprojām prasa jaunajiem darbiniekiem "labas krievu valodas zināšanas", lakonisku ierakstu Twitter atstāja somu Rovaniemi iedzīvotāja Linda Rautiainene, papildinot to ar sludinājumu, kurā līdz ar latviešu valodas prasībām lūgtas labas krievu un vēlams – arī angļu valodas zināšanas.

​​"Un nē, sāpe nav par to, ka māsu palīgs drīkstētu zināt krievu valodu. Bet pēc šī sludinājuma sanāk, ka visādi citādi pēc izglītības atbilstošs un slimnīcā strādāt gribošs cilvēks netiks pieņemts darbā, ja nebūs labas krievu valodas zināšanas," ārste pūlējās pamatot savu viedokli.

​Tikai dažs labs komentētājs nejuta līdzi somu ārstes "​sāpēm".

"Skumji, ka jāprasa... jo ir taču svarīgi, lai mazs bērniņš tiktu saprasts, ja mammas nav blakus..." teica žurnāliste Baiba Strautmane.

​Viņai iebilda cits ārsts-emigrants no Latvijas. Viņš tagad strādā Amerikā.

"Viss kas slimnīcai būtu jānodrošina, labi apmācīti medicīniski tulki, valstij tie būtu jāapmaksā, domāju tāda prasība zināt labā līmenī krievu valodu ir pret likumu," uzskata Uģis Gruntmanis.

​"Un kādā valodā bērnu slimnīcas darbiniekiem būtu jāsazinās ar vienu trešdaļu Latvijā dzimušo bērnu, kuru dzimtā valoda ir krievu?!" mediķi norāja Andrievs Niedra.

​Diskusijai pievienojās vēl viens mediķis – no Vācijas.

"Es esmu integrācijas paraugs, bet arī es runāšu ar savu bēbi latviski. Tā nu kamēr neies dārzā, iespēja, ka runās tikai latviski (Vācijā - svešvaloda) ir ļoti liela. Krievu mazuļiem tāpat, ja nav latviešu draugu," mazo pacientu pusē nostājās Kristīne Pitkeviča.

​​"Nu, tāds nu ir Latvijas etniskais sastāvs. Kā citādi sapratīsies ar pacientiem un viņu vecākiem?" raksta reālaIVFmamma.

​Daudzi pievērsa uzmanību faktam, ka diskusijas autore pati ir emigrante un dzīvo svešumā.

"Raksta Linda, kura ir emigrējusi Somijā. Nu tādi mēs te esam. Visus krievvalodīgus neizsūtījā (čemodan, vokzal, roģina) un ar trīsgadīgo bērnu būs jārunā krieviski. Getto mums arī nav. Bērnu slimnīcu drīkst izmantot arī 30% krievvalodīgo sabiedrības daļa," sarkasktiski atgādināja komentētājs ar lietotājvārdu"JK #wearyourfuckingmask".

​Daži bija sašutuši par nepieciešamību prast runāt krieviski.

"Un tā mēs paši savus tautiešus sūtām trimdā. Un Bērnu slimnīca galīgi nav vienīgā Latvijas iestāde, kurā obligāti jāprot krieviski," viedokli pauda Juris Bisnieks.

​​"Viens no iemesliemm kāpēc atmetu iespēju strādāt kā klīniskais logopēds. Es krieviski neprotu gandrīz neko un pacientiem ar insultu, kuriem pirmā valoda ir krievu, es nevaru palīdzēt, un krievvalodīgs ir katrs trešais pacients," reālo ainu atklāja Kristiāna.

​​"Latvijā darbu ir vieglāk atrast bez latviešu valodas zināšānām nekā bez krievu valodas zināšānām," uzskata Normunds Siliņš.

​Vētraina saruna sākās arī pēc uztura blogeres, juristes un cilvēktiesību ekspertes Lindas Mazures analoģiskās publikācijas.

"Nožēlojami, ka Bērnu slimnīca 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas sagaida, ka profesionāls darbinieks runās labā krievu valodā. Profesionāļi, kas skolā apguvuši vācu valodu, šajā slimnīcā nav gaidīti un aizbrauc no LV. Krievu valodas nezināšana nav darbinieka problēma," bija sašutusi Linda Mazure.

​​"Katastrofa," Mazures sašutumam pievienojās politiķis Veiko Spolītis.

​Tomēr arī šajā diskusijā parādījās cits viedoklis.

"Nožēlojami šeit ir tikai tas, ka Latvijā ir sabiedrības atkritumi, kuriem liekas, ka prasība ārstam sniegt pakalpojumu cilvēka dzimtajā valodā liekas nožēlojama. Pie tam vēl jātvīto šis Ziemassvētkos," norādīja Ivars Lipskis.

​Neskatoties uz visiem mēģinājumiem izspiest krievu valodu no sabiedriskās telpas Latvijā, vietējie darba devēji vēl joprojām dod priekšroku darbiniekiem, kuri līdztekus latviešu valodai pārvalda arī citas, un par priekšrocību tiek uzskatītas krievu un angļu valodu zināšanas.

70
Tagi:
veselības aprūpes sistēma, krievu valoda, latviešu valoda
Pēc temata
Dombrovskis paskaidroja, kādēļ Latvijas elite domā, ka spēs asimilēt krievus
Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei
Runājiet latviski, mīliet krievu valodu: Ušakovs aicina krievus strādāt politikā
Krievu aizsardzība apdraud Latviju? EP atkal strīdas Ždanoka un Melbārde
IKEA

IKEA beidzot sāks pārdot rezerves daļas savai produkcijai

2
(atjaunots 16:36 26.01.2021)
Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

RĪGA, 26. janvāris – Sputnik. Zviedrijas kompānija IKEA plāno pārdot rezerves daļas savām mēbelēm visā pasaulē, lai pagarinātu to kalpošanas laiku, informē ražotāja pārstāve Lena Pripp-Kovača.

"Galvenais aspekts produkcijas kalpošanas laika pagarināšanā ir rezerves detaļu esamība, tāpēc būs iespējams atjaunināt lietas, piemēram, iegādāties jaunu pārvalku vai kājiņas dīvānam," pastāstīja viņa laikrakstam Financial Times.

Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

IKEA ir pasaulē lielākais mājsaimniecības preču tirdzniecības tīkls, kas dibināts 1943. gadā. Tas darbojas vairāk nekā 30 valstīs.

Latvijā Zviedrijas mēbeļu tirdzniecības milzis atvēra savu veikalu 2018. gada augustā, bet 2020. gada martā Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem kļuva pieejams interneta veikals.

2
Tagi:
IKEA
Pēc temata
Ko var nopirkt veikalos? Biznesu šokējuši jaunie ierobežojumi
Lieli saimniecības preču un mēbeļu veikali Latvijā pārtrauc darbu brīvdienās
Demontēts dzelzceļš. Foto no arhīva

Melnie metāllūžņi: "Latvijas dzelzceļš" izsludināja jaunu izsoli

11
(atjaunots 16:22 26.01.2021)
"Latvijas dzelzceļš" piedāvā izsolē metāllūžņus ar sākumcenu 230 eiro par tonnu, kopā plānots realizēt apmēram 4300 tonnu.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" no februāra līdz maijam izsolē pārdos ap 4300 tonnu metāllūžņu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē piedāvās iegādāties dažāda garuma lietotas dzelzceļa sliedes, nepārsniedzot 12,5 metru garumu, kā arī pārmiju daļas, sliežu stiprinājumus, dzelzceļa vagonu lēninātājus un ritošā sastāva mezglus un detaļas.

Izsoles sākumcena būs 230 eiro par tonnu.

Iepriekš Sputnik ziņoja, ka kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

11
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Meževičs pastāstīja, kad Krievija sāks ar Latviju "citādu sarunu"
Ar traku rusofobiju tālu netiksi: eksperts brīdināja Baltiju
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām – par 30%