Ventspils

Krievijas attieksme pret tranzītu mainīsies: Ventspils osta saskata iespēju ietekmēt KF

121
(atjaunots 16:07 23.12.2020)
Ventspils ostas valdes priekšsēdētāja vietnieks Ģirts Valdis Kristovskis uzskata, ka Krievijas attieksme varot mainīties, pateicoties ES vienotai pozīcijai, kas iebilst pret subsidējamu un sakropļotu transporta tirgu.

RĪGA, 23. decembris — Sputnik. Ventspils ostā – otrajā lielākajā Latvijā – OFAC sankciju, pandēmijas, energonesēju cenu izmaiņu un Krievijas kravu pārorientēšanas politikas rezultātā šogad būtiski samazinājušies kravu aptrādes apjomi. Ostas pārstāvji uzskata, ka izeja meklējam ostas darbības organizācijas grozījumos – tai jāpievēršas jaunu pakalpojumu sniegšanai, stāsta Diena.

Ostas pārvaldes valdes priekšsēdētāja Inguna Strautmane atzīmēja, ka 2020.gadā gandrīz pilnībā apstājies akmeņogļu tranzīts no Krievijas – 11 mēnešos kritums sasniedzis 90%. Viņa atzīmēja, ka Krievija, akmeņogļu kravu izcelsmes valsts, cenšas pārorientēt tās uz savām ostām – tā ir ilgtermiņa politika. Koronavīrusa pandēmijas radītā krīze to iezīmējusi vēl spilgtāk

Naftas produktu cenu svārstības pandēmijas laikā būtiski ietekmējušas Venstpils ostu – naftas produktu kravu apmērs ir samazinājies par 20%, stāstīja Strautmane.

Viņa arī atzīmēja, ka Ventspils brīvosta no plānotajiem ieņēmumiem šobrīd atpaliek par aptuveni 22%. "Tas nav labs rādītājs, bet bija prognozējams. Ventspils brīvostas pārvalde pašlaik no savas puses ir nodrošinājusi visu infrastruktūru, ostas darbība nav pārtraukta, kuģi var ienākt. Mēs pildām visas saistības ar kredītiestādēm," sacīja Strautmane.

Viņa piezīmēja, ka jau gadiem tiek strādāts pie citu kravu piesaistes, taču ir skaidrs, ka Krievijas kravu apmēru ar nevienas citas valsts kravām pilnībā aizstāt nebūs iespējams.

Pēc viņas domām, nākotnē finansiālajai situācijai uzlabojoties, Ventspils brīvostas pārvalde varētu atsākt domāt par industriālo objektu būvniecību.

"Visi iesāktie objekti tiek turpināti, bet tālākās ieceres pašlaik ir atliktas līdz "labākiem laikiem". Pateikšu arī kādēļ - pašlaik Ventspils brīvostas pārvaldei nav iespēju saņemt jaunus aizņēmumus. Jau šogad saskārāmies ar lielu izaicinājumu pārkreditēties, jo mums atteica 10 bankas. Te jāsaka paldies par iesaistīšanos satiksmes un finanšu ministram, jo mēs varējām pārkreditēt savas saistības Valsts kasē. Taču jaunu aizņēmumu mēs pašlaik bankās nevaram saņemt," atzina Strautmane, norādot, ka tās ir OFAC sankciju sekas.

Strautmane atklāja, ka no Valsts kasē saņemtā 15,3 miljonu eiro aizdevuma, 7,4 miljoni ir izlietoti Ventspils brīvostas pārvaldes esošo kredītsaistību pārfinansēšanai. Otra daļa tiek izmantota iesākto infrastruktūras objektu turpināšanai.

Pašlaik brīvostas pārvaldes kredītsaistību apmērs ir 33 miljoni eiro, un osta nesaskata grūtības to izpildē – tā ir samērīga finansiālā slodze.

Savukārt Ventspils brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājas vietnieks Ģirts Valdis Kristovskis pasziņoja, ka patlaban ostai jādomā par pievienotās vērtības palielināšanu, loģistikas pakalpojumu, kravu pārfasēšanas, starpproduktu pārstrādes kvalitātes paaugstināšanu un jaunu produktu ražošanu brīvostas teritorijā.

"Tas ļaus arī kravu īpašniekiem saskatīt Ventspils ostas priekšrocības, ja mēs Krievijas jaunās ostas spējam izkonkurēt ar pakalpojumu kvalitāti. Tā ir stratēģiska iespēja, un šajā virzienā ir jāstrādā," uzsvēra Kristovskis.

Taujāts, kā osta plāno konkurēt ar Krieviju par kravām, ja kaimiņvalstij ir iespēja piešķirt atlaides kravu pārvadāšanai pa dzelzceļu līdz savām ostām, Kristovskis paziņoja, ka ir ļoti grūti konkurēt, ja ekonomikā iejaucas politika. Pēc viņa domām, Krievijas attieksme varot mainīties, pateicoties ES vienotai pozīcijai, kas iebilst pret subsidējamu un sakropļotu transporta tirgu, jo tas mazina transporta un loģistikas efektivitāti, palielina CO2 izmešus.

Viņš arī norādīja, ka iepriekšējos gados līdzekļi ir ieguldīti ne tik daudz brīvostas attīstībā, cik objektos, kuri drīzāk ir saistīti ar pilsētas attīstību - pievedceļos, augsto tehnoloģiju parkā, industriālajā zonā. "Šādi objekti nevairo brīvostas konkurētspēju, pārkrauto kravu apmērus vai ostas kapteiņa dienesta darba kvalitāti, proti, funkcijas, kuras ir tieši saistītas ar ostas darbību," uzsvēra Ventspils brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājas vietnieks.

Jautājumā par investoru piesaisti viņš atzīmēja, ka esot grūti radīt jaunas ražotnes ostkas teritorijā Ventspils domas pozīcijas dēļ, kas nevēlas noslēgt ilgtermiņa zemes nomas līgumus – bieži vien kontrakti tiek slēgti uz vienu gadu, un potenciālos rezidentus tas atbiedē.

Tagad brīvosta esot gatava iznomāt gan ēkas, gan zemi uz 25 gadiem, lai piesaistītu investorus, kuri ostas teritorijā varēs izveidot jaunus uzņēmumus, radīt jaunas darba vietas, tomēr jūtama Ventspils domes pretestība. Kristovskis pauda cerību uz pašvaldības sapratni un izmaiņām vietvaras politikā.

121
Tagi:
Kravu pārvadājumi, tranzīts, Ventspils
Pēc temata
Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma
Drauds biznesam: stividori Latvijā nevēlas laist valsti pie kravu pārkraušanas lietām
Cilvēki stāv rindā saņemt poti pret Covid-19

Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā

4
(atjaunots 23:57 16.04.2021)
Vairāk nekā miljonu eiro mēnesī Latvijai izmaksā vakcinācijas centru uzturēšana – lūk, kur meklējamas lielākās dīkstāves izmaksas! Par to stāsta bijušais Rīgas mērs, EP deputāts Nils Ušakovs.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs publikācijā savā lapā Facebook novēlēja sekmes eksperimentam ar dzīvajām rindām masveida vakcinācijas punktos Latvijā.

Atgādināsim, ka piektdien un visu nedēļas nogali Latvijā masveida vakcinācijas punktos pieņems visus, kas vēlas vakcinēties bez reģistrācijas un dzīvās rindas kārtībā, ja vien pietiks vakcīnas. Jau piektdienas rītā pie centra "Atta" Rīgā cilvēki stājās rindā pēc vakcīnas.

Ušakovs novēlēja eksperimentam panākumus – acīmredzot, viņš uzskata, ka rindas ir labāk nekā tukši vakcinācijas punkti, jo masveida vakcinācijas centru uzturēšana valstij izmaksā 1,1 miljonu eiro mēnesī. Tāda nauda par dīkstāvi vēl nevienam nav maksāta, atzīmēja bijušais Rīgas mērs.

"Novēlēsim panākumus šim eksperimentam! Citādi iznāks, ka pašus lielākos dīkstāves pabalstus pie mums Latvijā izmaksā nevis cilvēkiem, bet tukšajiem vakcinācijas centriem. 1,1 miljonu eiro mēnesī izmaksā to uzturēšana," pastāstīja politiķis.

Atgādināsim, ka no Covid-19 pandēmijas sākuma Latvijā pieņemto ierobežojumu rezultātā daudzi uzņēmēji bija spiesti daļēji apturēt vai pat pilnībā slēgt savu biznesu. Uzņēmumi zaudēja milzu naudu un atlaida darbiniekus, atstājot cilvēkus bez darba un ienākumiem.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka laikā no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 11. janvārim izmaksāti pabalsti un algu subsīdijas par kopsummu vairāk nekā 13, 152 miljonu eiro apmērā. tos saņēmuši 7027 uzņēmumi: 8,73 milj. eiro dīkstāves pabalstos un vairāk nekā 2,8 milj. eiro algu subsīdijām. Dīkstāves pabalstus saņēmušas arī 4542 pašnodarbinātās personas (1,24 milj. eiro) un 1295 patentu maksātāji (352 tūkst. eiro).

4
Tagi:
Latvija, vakcinācija, pabalsts, Nils Ušakovs
Pēc temata
Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens
Tikai katrs piektais pedagogs izteicis vēlmi vakcinēties
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc vakcinācija ES — tas ir panākumu stāsts
Tālvadības pults, foto no arhīva

Kāpēc visus krievus Latvijā tur aizdomās? Viņi runā krieviski un skatās Krievijas TV!

11
(atjaunots 23:45 16.04.2021)
Politologs Latvijas televīzijas raidījumā "Punkti uz i" sāka ar Donbasu un nonāca pie secinājuma, ka visus Latvijā dzīvojošos krievus tur aizdomās specdienesti un jo tālāk, jo bēdīgāk viņiem klāsies. Kāpēc? Vienkārši tāpēc, ka viņi runā krieviski.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Politologs Vadims Poļeščuks pārraidē "Punkti uz i" apsprieda konflikta eskalāciju Ukrainā, kur valdība koncentrē smago tehniku Donbasā, kur dzīvo arī krieviski runājošie Ukrainas pilsoņi, un deva prognozes arī Latvijā dzīvojošajiem krieviem, stāsta Rus.lsm.lv.

Pēc viņa domām, pilsoņu karš Ukrainā, kļūs par iemeslu vēl lielākam Baltijas valstu specdienestu spiedienam pret vietējiem krievvalodīgajiem pilsoņiem.

Te rodas jautājums, kāda ir saikne starp Latvijas vai Igaunijas krieviem un notikumiem Ukrainā? Politologs deva vienkāršu atbildi, kas itin labi atbilst "latviskas Latvijas" doktrīnai: "Viņi runā krieviski, neskatoties uz aizliegumiem, skatās Krievijas telekanālus."

Izrādās, pēc politologa domām, runādami krieviski un skatīdamies Krievijas telekanālus, Baltijas valstīs dzīvojošie krievi var aplipināties ar "Krievijas propagandu", gluži kā ar ērču encefalītu vai koronavīrusu.

Savukārt varasiestādes, uzskata politologs, aizvien aizdomīgāk skatās uz krieviem un neuzskata par vajadzīgu piešķirt viņiem kaut kādas papildu tiesības izglītības jomā vai ļaut piedalīties sabiedriski politiskajā dzīvē.

Politologs atzina, ka tā ir kļūdaina pozīcija, taču pieļāva: arī tai ir tiesības pastāvēt.

"No krievvalodīgo iedzīvotāju viedokļa tas ir bēdīgi," secināja Poļeščuks.

Patiešām, bēdīgi

Spriežot pēc jaunākajiem notikumiem, politologs neviļas. Latvijas valdība ignorē pat ANO rekomendācijas jautājumā par vietējiem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.

Atsauksim atmiņā ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas nesenos skandalozos secinājumus un ieteikumus – Latvijas mazākumtautību valodu tēma tajā ieņēma īpašu vietu.

Komiteja pauda bažas par to, ka pašreizējā politika mazākumtautību valodu jomā Latvijā var diskriminēt mazākumtautību ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, it īpaši izglītības, nodarbības un pakalpojumu piekļuves jomā.

Vēl vairāk, komiteja secināja, ka Latvijas Izglītības likuma grozījumi diskriminē mazākumtautību grupas un rada nepamatotus ierobežojumus mācībām mazākumtautību valodās, kā arī pasniegšanai mazākumtautību valodās pirmsskolas un sākumskolas iestādēs – gan privātajās, gan valsts iestādēs.

ANO komiteja ieteica Latvijas valdībai veikt pasākumus, lai mazinātu pie minoritātēm tieši vai netieši piederošo personu diskrimināciju, kā arī izskatīt iespēju mainīt savu valodas politiku un likumus izglītības jomā, lai veicinātu mācības mazākumtautību valodās un nodrošinātu, lai likumi nevarētu negatīvi ietekmēt pie norādītajām grupām piederošo bērnu sekmes.

Proti, valdībai faktiski ieteica atgriezties pie divvalodības. Taču valdība skaidri lika noprast – tas nenotiks.

Īpaši satraucās Nacionālā apvienība, kas nekavējoties atgādināja: viņi veido valdību Latvijā un, kamēr nacionālisti ir pie stūres, galvenā un vienīgā valstī būs latviešu valoda, lai ko ANO tur ieteiktu.

Piedevām arī Latvijas specdienesti neļauj sevi aizmirst krievvalodīgajiem žurnālistiem. 14. aprīlī kļuva zināms, ka Latvijas Valsts drošības dienests izsaucis uz nopratināšanu piecus žurnālistus, kuri publicē materiālus Sputnik Latvija un Baltnews portālos. Viņiem tiks piešķirts aizdomas turamo statuss lietā par ES sankciju režīma pārkāpšanu.

Cita starpā Latvija visiem spēkiem slēdz vietējiem iedzīvotājiem piekļuvi Krievijas televīzijai pat internetā. Aizbildinoties ar izdomātiem ieganstiem par jau minētajām sankcijām un citām nenozīmīgām atrunām, mediju regulators jau paspējis slēgt 16 Krievijas telekanālus, atstājot pensionārus Latvijā bez izklaides šoviem, ko starp citu, neniecināja arī latvieši.

Apogeju situācija ar krieviem un Krieviju Latvijā, šķiet, sasniedza laikā, kad premjerministrs Krišjānis Kariņš izjusti paskaidroja, ka valstij esot laiks atkāpties no "tranzīta domāšanas", jo nevarot kļūt bagāti no "pirkt, pārdot un vest".

Protams, daudz vienkāršāk ir tirgot savu politisko viedokli un skaļus izteikumus.

To spilgti apliecina Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča nesenā vizīte Kijevā. Politiķis apliecināja Ukrainas valdībai, ka Latvija viņus pilnībā atbalsta. Acīmredzot, pat par spīti tam, ka viņi kurina pilsoņu karu savā valstī. Ko tad iesākt, ja Donbass vēsturiski runā krievu valodā...

11
Tagi:
Latvija, krievvalodīgie, krievu valoda
Pēc temata
"Divvalodības terors": dzejniece piesaka karu firmām, kas pieprasa krievu valodas prasmes
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
"Dāvana" krievu skatītājiem: no TV ētera padzen pēdējo vietējo kanālu krievu valodā
Latvija liegusi Krievijas žurnālistam Vladimiram Solovjovam ieceļot valstī