Ventspils

Krievijas attieksme pret tranzītu mainīsies: Ventspils osta saskata iespēju ietekmēt KF

111
(atjaunots 16:07 23.12.2020)
Ventspils ostas valdes priekšsēdētāja vietnieks Ģirts Valdis Kristovskis uzskata, ka Krievijas attieksme varot mainīties, pateicoties ES vienotai pozīcijai, kas iebilst pret subsidējamu un sakropļotu transporta tirgu.

RĪGA, 23. decembris — Sputnik. Ventspils ostā – otrajā lielākajā Latvijā – OFAC sankciju, pandēmijas, energonesēju cenu izmaiņu un Krievijas kravu pārorientēšanas politikas rezultātā šogad būtiski samazinājušies kravu aptrādes apjomi. Ostas pārstāvji uzskata, ka izeja meklējam ostas darbības organizācijas grozījumos – tai jāpievēršas jaunu pakalpojumu sniegšanai, stāsta Diena.

Ostas pārvaldes valdes priekšsēdētāja Inguna Strautmane atzīmēja, ka 2020.gadā gandrīz pilnībā apstājies akmeņogļu tranzīts no Krievijas – 11 mēnešos kritums sasniedzis 90%. Viņa atzīmēja, ka Krievija, akmeņogļu kravu izcelsmes valsts, cenšas pārorientēt tās uz savām ostām – tā ir ilgtermiņa politika. Koronavīrusa pandēmijas radītā krīze to iezīmējusi vēl spilgtāk

Naftas produktu cenu svārstības pandēmijas laikā būtiski ietekmējušas Venstpils ostu – naftas produktu kravu apmērs ir samazinājies par 20%, stāstīja Strautmane.

Viņa arī atzīmēja, ka Ventspils brīvosta no plānotajiem ieņēmumiem šobrīd atpaliek par aptuveni 22%. "Tas nav labs rādītājs, bet bija prognozējams. Ventspils brīvostas pārvalde pašlaik no savas puses ir nodrošinājusi visu infrastruktūru, ostas darbība nav pārtraukta, kuģi var ienākt. Mēs pildām visas saistības ar kredītiestādēm," sacīja Strautmane.

Viņa piezīmēja, ka jau gadiem tiek strādāts pie citu kravu piesaistes, taču ir skaidrs, ka Krievijas kravu apmēru ar nevienas citas valsts kravām pilnībā aizstāt nebūs iespējams.

Pēc viņas domām, nākotnē finansiālajai situācijai uzlabojoties, Ventspils brīvostas pārvalde varētu atsākt domāt par industriālo objektu būvniecību.

"Visi iesāktie objekti tiek turpināti, bet tālākās ieceres pašlaik ir atliktas līdz "labākiem laikiem". Pateikšu arī kādēļ - pašlaik Ventspils brīvostas pārvaldei nav iespēju saņemt jaunus aizņēmumus. Jau šogad saskārāmies ar lielu izaicinājumu pārkreditēties, jo mums atteica 10 bankas. Te jāsaka paldies par iesaistīšanos satiksmes un finanšu ministram, jo mēs varējām pārkreditēt savas saistības Valsts kasē. Taču jaunu aizņēmumu mēs pašlaik bankās nevaram saņemt," atzina Strautmane, norādot, ka tās ir OFAC sankciju sekas.

Strautmane atklāja, ka no Valsts kasē saņemtā 15,3 miljonu eiro aizdevuma, 7,4 miljoni ir izlietoti Ventspils brīvostas pārvaldes esošo kredītsaistību pārfinansēšanai. Otra daļa tiek izmantota iesākto infrastruktūras objektu turpināšanai.

Pašlaik brīvostas pārvaldes kredītsaistību apmērs ir 33 miljoni eiro, un osta nesaskata grūtības to izpildē – tā ir samērīga finansiālā slodze.

Savukārt Ventspils brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājas vietnieks Ģirts Valdis Kristovskis pasziņoja, ka patlaban ostai jādomā par pievienotās vērtības palielināšanu, loģistikas pakalpojumu, kravu pārfasēšanas, starpproduktu pārstrādes kvalitātes paaugstināšanu un jaunu produktu ražošanu brīvostas teritorijā.

"Tas ļaus arī kravu īpašniekiem saskatīt Ventspils ostas priekšrocības, ja mēs Krievijas jaunās ostas spējam izkonkurēt ar pakalpojumu kvalitāti. Tā ir stratēģiska iespēja, un šajā virzienā ir jāstrādā," uzsvēra Kristovskis.

Taujāts, kā osta plāno konkurēt ar Krieviju par kravām, ja kaimiņvalstij ir iespēja piešķirt atlaides kravu pārvadāšanai pa dzelzceļu līdz savām ostām, Kristovskis paziņoja, ka ir ļoti grūti konkurēt, ja ekonomikā iejaucas politika. Pēc viņa domām, Krievijas attieksme varot mainīties, pateicoties ES vienotai pozīcijai, kas iebilst pret subsidējamu un sakropļotu transporta tirgu, jo tas mazina transporta un loģistikas efektivitāti, palielina CO2 izmešus.

Viņš arī norādīja, ka iepriekšējos gados līdzekļi ir ieguldīti ne tik daudz brīvostas attīstībā, cik objektos, kuri drīzāk ir saistīti ar pilsētas attīstību - pievedceļos, augsto tehnoloģiju parkā, industriālajā zonā. "Šādi objekti nevairo brīvostas konkurētspēju, pārkrauto kravu apmērus vai ostas kapteiņa dienesta darba kvalitāti, proti, funkcijas, kuras ir tieši saistītas ar ostas darbību," uzsvēra Ventspils brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājas vietnieks.

Jautājumā par investoru piesaisti viņš atzīmēja, ka esot grūti radīt jaunas ražotnes ostkas teritorijā Ventspils domas pozīcijas dēļ, kas nevēlas noslēgt ilgtermiņa zemes nomas līgumus – bieži vien kontrakti tiek slēgti uz vienu gadu, un potenciālos rezidentus tas atbiedē.

Tagad brīvosta esot gatava iznomāt gan ēkas, gan zemi uz 25 gadiem, lai piesaistītu investorus, kuri ostas teritorijā varēs izveidot jaunus uzņēmumus, radīt jaunas darba vietas, tomēr jūtama Ventspils domes pretestība. Kristovskis pauda cerību uz pašvaldības sapratni un izmaiņām vietvaras politikā.

111
Tagi:
Kravu pārvadājumi, tranzīts, Ventspils
Pēc temata
Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma
Drauds biznesam: stividori Latvijā nevēlas laist valsti pie kravu pārkraušanas lietām
IKEA

IKEA beidzot sāks pārdot rezerves daļas savai produkcijai

3
(atjaunots 16:36 26.01.2021)
Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

RĪGA, 26. janvāris – Sputnik. Zviedrijas kompānija IKEA plāno pārdot rezerves daļas savām mēbelēm visā pasaulē, lai pagarinātu to kalpošanas laiku, informē ražotāja pārstāve Lena Pripp-Kovača.

"Galvenais aspekts produkcijas kalpošanas laika pagarināšanā ir rezerves detaļu esamība, tāpēc būs iespējams atjaunināt lietas, piemēram, iegādāties jaunu pārvalku vai kājiņas dīvānam," pastāstīja viņa laikrakstam Financial Times.

Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

IKEA ir pasaulē lielākais mājsaimniecības preču tirdzniecības tīkls, kas dibināts 1943. gadā. Tas darbojas vairāk nekā 30 valstīs.

Latvijā Zviedrijas mēbeļu tirdzniecības milzis atvēra savu veikalu 2018. gada augustā, bet 2020. gada martā Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem kļuva pieejams interneta veikals.

3
Tagi:
IKEA
Pēc temata
Ko var nopirkt veikalos? Biznesu šokējuši jaunie ierobežojumi
Lieli saimniecības preču un mēbeļu veikali Latvijā pārtrauc darbu brīvdienās
Demontēts dzelzceļš. Foto no arhīva

Melnie metāllūžņi: "Latvijas dzelzceļš" izsludināja jaunu izsoli

25
(atjaunots 16:22 26.01.2021)
"Latvijas dzelzceļš" piedāvā izsolē metāllūžņus ar sākumcenu 230 eiro par tonnu, kopā plānots realizēt apmēram 4300 tonnu.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" no februāra līdz maijam izsolē pārdos ap 4300 tonnu metāllūžņu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē piedāvās iegādāties dažāda garuma lietotas dzelzceļa sliedes, nepārsniedzot 12,5 metru garumu, kā arī pārmiju daļas, sliežu stiprinājumus, dzelzceļa vagonu lēninātājus un ritošā sastāva mezglus un detaļas.

Izsoles sākumcena būs 230 eiro par tonnu.

Iepriekš Sputnik ziņoja, ka kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

25
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Meževičs pastāstīja, kad Krievija sāks ar Latviju "citādu sarunu"
Ar traku rusofobiju tālu netiksi: eksperts brīdināja Baltiju
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām – par 30%