No pavasara likts lietā sliktākais: ekonomiste par valdības soļiem epidēmijas gadā
(atjaunots 16:50 22.12.2020)
Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva konstatēja: Latvijas valdības soļi rada šaubas par to, vai varasvīri aptver, kāda situācija veidojusies Covid-19 gadījumā un kontrolē to.RĪGA, 22. decembris – Sputnik. Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs uzskata, ka jaunie valdības noteikti ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai ir prātīgāki un saprotamāki nekā agrākie. Danusēvičs ieteica pateikties valdībai par pieņemto lēmumu.
Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva atgādināja, ka gads bijis smags gan uzņēmējiem, gan visai valstij.
"Šodien mēs varam novērtēt, cik prātīgi rīkojas Latvijas valdība. Šķiet, rudenī valdības soļiem vajadzēja būt prognozējamākiem, jo viņiem jau bija pavasara karantīnas pieredze. Tomēr valdības nesenā rīcība izrādījās daudz sliktāka un nesaprātīgākam," konstatēja Zaiceva sarunā ar Sputnik Latvija.
Viņa norādīja, ka no pavasara pieredzes valdība ņēmusi pašu sliktāko – pārskatīt pasākumus ik nedēļu, iespējams, pat vairākas reizes nedēļā. "Tas liek nervozēt biznesam, slikti iespaido cilvēkus un liek apšaubīt, vai valdība saprot situāciju un pārvalda to," uzsvēra Zaiceva.
Ekonomiste ievēroja, ka valdība tomēr noteikusi dīkstāves pabalsta saņemšanas noteikumus.
"Juridiskām personām tie gandrīz nav mainījušies kopš pavasara, bet fiziskām personām mainījušies uz labo pusi. Tomēr pabalstu sistēma ir novēlojusies, jo daudziem, arī pašnodarbinātajiem, bija liegts strādāt no 9. novembra, iespēja iesniegt pieteikumu parādījās tikai 10. decembrī. Pie tam pieteikuma forma pašnodarbinātajiem ir sastādīta ļoti sarežģīti," pastāstīja Zaiceva.
Ekonomiste uzskata par pozitīvu pat faktu, ka Latvijas valdība devusi cilvēkiem dīkstāves pabalstu, vienkāršojusi tā saņemšanas noteikumus un paredzējusi visiem zemāko robežu, taču ar to, pēc viņas domām, nepietiek.
"Pavasarī neaizliedza strādāt daudzām biznesa nozarēm, ko aizliedza rudenī. Kopš pavasara valdība nav aptvērusi, ka visiem, kas nodarbojas ar biznesu, ir ne tikai alga, no kuras viņi iztiek, bet arī izdevumi telpu uzturēšanai, kurās viņi strādā. Šos izdevumus neviens nav atcēlis," atgādināja speciāliste.
"Iznāk, ka cilvēkiem dod naudiņu, lai nopirktu ēdamo un samaksātu par dzīvokli – novembrī minimālais pilnais pabalsts bija 242 eiro. Tagad atkal aizliedz strādāt tām pašām frizētavām, SPA saloniem, manikīram, citiem servisiem. Jautājums – ko viņiem iesākt tālāk, par kādu naudu uzturēt telpas?" sprieda Zaiceva.
Speciāliste paskaidroja, ka bizness Latvijā ik mēnesi maksā sociālos maksājumus un iedzīvotāju ienākumu nodokli.
"Tas ir tas, kas tiek aprēķināts par algu un ieturēts no algas. Ja algas nav, tātad nav arī abu šo maksājumu. Ja uzņēmums nestrādā, cilvēki saņem dīkstāves pabalstu, un darba devējam nav pienākuma maksāt algu, no kuras jāietur sociālie maksājumi un ienākumu nodoklis. Tātad budžets šo naudu zaudē," atgādināja Zaiceva.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Viņa precizēja, ka vēl viens nodoklis – pievienotās vērtības nodoklis – tiek aprēķināts no ienākumu apjoma, atņemot no tā izdevumus. To budžetā nemaksā visi. Ja apgrozījums krities, uzņēmums netirgojas, nestrādā, tas nemaksā arī PVN – atkal zaudējumi budžetam.
"Ja valdība nepiešķirs papildu atbalstu telpu uzturēšanai, biznesa uzturēšanai, sāks krāties parādi. Biznesam vajadzēs lemt, ko iesākt – strādāt tālāk vai izbeigt darbību un iet uz biržu. Pavasaris un vasara parādīja, ka valdība nedod kompensācijas biznesa uzturēšanai, lai arī it kā saņēmusi šiem nolūkiem pusotru miljardu eiro. Atbalstu nav sagaidījušas ne viesnīcas, ne transporta uzņēmumi, tagad to neieraudzīs ne frizētavas, ne rūpniecības preču veikali," secināja Zaiceva.
Из весны взяли самое плохое: Зайцева оценила, как власти поддержали бизнес
Tagi:
Kāpēc, ja tik un tā var saslimt, izskaidro epidemiologs
(atjaunots 07:22 14.04.2021)
Anda Ķīvīte-Urtāne izskaidroja, kāpēc pēc iespējas ātrāk jāvakcinējas pret koronavīrusu, un pastāstīja par ierobežojumu mīkstināšanas iespēju vakcinētajiem saistībā ar jauniem pētījumiem.RĪGA, 14. aprīlis - Sputnik. Vakcinācija nevar pilnībā pasargāt no Covid-19, ir zināmi gadījumi, kad inficējās vakcinētie cilvēki un pastāv bažas, ka tie var pārnesāt vīrusu, pat ja paši neslimo. Tāpēc daži secina, ka vakcinēties ir bezjēdzīgi, bet epidemioloģiskie ierobežojumi tik un tā būs jāsaglabā uz nenoteiktu laiku. Epidemioloģe Anda Ķīvīte-Urtāne intervijā RīgaTV 24atspēkojusi šādu viedokli.
"Es nebūtu tik pesimistiska!" paziņoja Ķīvīte-Urtāne.
Viņa apliecināja, ka pēc vakcinācijas var saslimt, bet jaunākie dati rāda, ka vakcīna teju 100% pasargā no smagas saslimšanas un letāla iznākuma.
"Vakcinējies cilvēks var būt drošs, ja saslimst, tas būs vieglā formā vai bez simptomiem vispār un viņa nebūs nepieciešama stacionāra palīdzība un nebūs letāla iznākuma," norādīja epidemioloģe.
Viņa uzsvēra, ka tas attiecas uz visām vakcīnām, ieskaitot "AstraZeneca" preparātu.
Runājot par vīrusa izplatību, Ķīvīte-Urtāne apliecināja, ka vakcinācijas sākumā tiešām nebija nekādu datu par to, ka vakcīnas pasargā no tālākas vīrusa pārneses, zināms bija tikai, ka vakcīna pasarga no smagas saslimšanas. Taču jaunākie pētījumu dati pierāda, ka gan adenovīrusu vakcīnas, tādas kā "AstraZeneca", gan RNS vakcīnas, tādas kā "Pfizer", pasargā arī no SARS-CoV-2 transmisijas, proti, vakcinētā persona vairs nevar būt par vīrusa pārnesēju, uzsvēra epidemioloģe.
"Šobrīd pasaulē tiek runāts, ka tie cilvēki, kuri būs vakcinēti, viņi ir droši apkārtējiem!" atzīmēja Kivīte-Urtāne.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, sākot ar 12. aprīli, Latvijā sāka vakcinēt pedagogus, kā arī pirmsskolas, speciālās un vispārējās izglītības iestāžu darbiniekus, kuri ir ciešā kontaktā ar bērniem. Pārējo izglītības sistēmas darbinieku vakcinācija pret Covid-19 var sākties 3. maijā.
Cilvēki atteicās vakcinēties ar "AstraZeneca" vakcīnu, jo parādījās informācija, ka tā ir saistīta ar tromboembolijas blakusparādību izpausmēm pacientiem. Virkne ES valstu pieņēma lēmumu apturēt potenciāli problemātiskā preparāta lietošanu vakcinācijai koronavīrusa profilaksei.
Trīspadsmit ledusskapji: Latvija varēs uzglabāt divus miljonus vakcīnas devu
(atjaunots 15:43 13.04.2021)
Vakcīna "Pfizer/BioNTech" ir pārvadāšanai un uzglabāšanai ļoti sarežģīts preparāts, līdz šim Latvijā to izmantoja tikai lielajās slimnīcās.RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Vakcīna "Pfizer/BioNTech" jāuzglabā īpašās saldētavās apmēram -70°C temperatūrā, taču tas netraucēs tai kļūt par pamata vakcīnu Latvijā, ziņo LTV7 programma "Punkti virs i".
Tieši nepieciešamība "supersaldētavās" tika izvirzīta kā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Veselības ministrijas "neformālā ekspertu grupa" novembrī nolēma pasūtīt tikai astoto daļu no Latvijai piedāvāto "BioNTech/Pfizer" devu apjoma Eiropas iepirkumu ietvaros.
Tolaik Veselības ministrija izdarīja likmi uz uzglabāšanas ziņā vienkāršāku "AstraZeneca" preparātu. Tomēr šī vakcīna tika atļauta ES tikai janvāra beigās, martā tās lietošana tika pārtraukta uz iespējamo blakusparādību izmeklēšanas laiku, bet pēc tam "AstraZeneca" paziņojusi Eiropas Komisijai, ka arī aprīlī - jūnijā neizpildīs piegādes plānu (janvārī - martā ražotājs nodrošināja tikai trešdaļu no solītā, otrajā ceturksnī piegāžu apjoms samazināsies līdz aptuveni 40%).
Turklāt Latvija, visticamāk, papildus saņems aptuveni 400 000 vakcīnas "BioNTech/ Pfizer" devu un atradīs vietu to uzglabāšanai. Kā pastāstīja Veselības ministrs Daniels Pavļuts, gada sākumā Latvijā bija 12 ledusskapji, kas spēja nodrošināt piemērotu temperatūru.
"Nosacīti runājot, miljonu "Pfizer" devu mēs varam uzglabāt sistēmas ietvaros. Tās ir lielās slimnīcas, tas ir Donoru centrs, ir arī papildu iespējas. Tolaik Latvijā mēs varējām uzglabāt divus miljonus devu. Taču mēs negrasāmies glabāt divus miljonus devu. Mēs gatavojamies ar tām vakcinēt" norādīja Pavļuts.
Viņš piebilda, ka kopš tā laika šādu ledusskapi iegādājusies, piemēram, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca.
"Pēc atsaldēšanas "Pfizer/BioNTech" vakcīnu var uzglabāt, ja nemaldos, līdz 5 dienām parastajā medicīniskajā ledusskapī – temperatūrā no -2 līdz -8°C grādiem. Loģistikai "Pfizer/BioNTech" ir sarežģītāks preparāts, to mēs līdz šīm izmantojām pārsvarā lielākajās slimnīcās. Taču šo vakcīnu varētu arī izmantot lielajos vakcinācijas centros. Mēs redzēsim, kā tas viss notiks.
Līdz aprīļa beigām mums būs arī "Jansson", to reģistrējuši pavisam nesen, būs papildu "Pfizer/BioNTech" devas, arī "Moderna" nāk lielākos daudzumos nekā iepriekš. Un, protams, turpmāk saņemsim tāpat "AstraZeneca", ko izmantosim pēc iespējas," paziņoja Pavļuts.
Sākot ar 12. aprīli, Latvijā sāka vakcinēt pedagogus, kā arī pirmsskolas, speciālās un vispārējās izglītības iestāžu darbiniekus, kuri ir ciešā kontaktā ar bērniem. Pārējo izglītības sistēmas darbinieku vakcinācija pret Covid-19 var sākties 3. maijā.
Krievijas iznīcinātāji gatavojas bombardēt jūras mērķus
(atjaunots 07:25 14.04.2021)
Krievijas lidotāji mēģinās veikt manevrus sarežģītos meteoroloģiskos apstākļos, mazā augstumā – vien dažus metrus virs ūdens virsmas.Dienvidu kara apgabala un Melnās jūras flotes lidotāji gatavojas kopīgām mācībām. Ekipāžas jau ieradušās operatīvajos lidlaukos. Saskaņā ar scenāriju iznīcinātāji un bumbvedēji pavadīs Krievijas kuģus un pasargās tos no provokatoriem. Su-27SM, Su-30SM, Su-24M un Su-34 palaidīs raķetes un bumbas pa "pretinieka" objektiem jūrā. Krievijas lidotāji mēģinās veikt manevrus sarežģītos meteoroloģiskos apstākļos, mazā augstumā – vien dažus metrus virs ūdens virsmas. Skatieties, kā lidmašīnas dodas uz dislokācijas vietu.