RĪGA, 22. decembris – Sputnik. Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs uzskata, ka jaunie valdības noteikti ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai ir prātīgāki un saprotamāki nekā agrākie. Danusēvičs ieteica pateikties valdībai par pieņemto lēmumu.

Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva atgādināja, ka gads bijis smags gan uzņēmējiem, gan visai valstij.

"Šodien mēs varam novērtēt, cik prātīgi rīkojas Latvijas valdība. Šķiet, rudenī valdības soļiem vajadzēja būt prognozējamākiem, jo viņiem jau bija pavasara karantīnas pieredze. Tomēr valdības nesenā rīcība izrādījās daudz sliktāka un nesaprātīgākam," konstatēja Zaiceva sarunā ar Sputnik Latvija.

Viņa norādīja, ka no pavasara pieredzes valdība ņēmusi pašu sliktāko – pārskatīt pasākumus ik nedēļu, iespējams, pat vairākas reizes nedēļā. "Tas liek nervozēt biznesam, slikti iespaido cilvēkus un liek apšaubīt, vai valdība saprot situāciju un pārvalda to," uzsvēra Zaiceva.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Varasiestādes iet par tālu: Zaiceva kritizē trūcīgo nodokļus Latvijā

Ekonomiste ievēroja, ka valdība tomēr noteikusi dīkstāves pabalsta saņemšanas noteikumus.

"Juridiskām personām tie gandrīz nav mainījušies kopš pavasara, bet fiziskām personām mainījušies uz labo pusi. Tomēr pabalstu sistēma ir novēlojusies, jo daudziem, arī pašnodarbinātajiem, bija liegts strādāt no 9. novembra, iespēja iesniegt pieteikumu parādījās tikai 10. decembrī. Pie tam pieteikuma forma pašnodarbinātajiem ir sastādīta ļoti sarežģīti," pastāstīja Zaiceva.

Ekonomiste uzskata par pozitīvu pat faktu, ka Latvijas valdība devusi cilvēkiem dīkstāves pabalstu, vienkāršojusi tā saņemšanas noteikumus un paredzējusi visiem zemāko robežu, taču ar to, pēc viņas domām, nepietiek.

"Pavasarī neaizliedza strādāt daudzām biznesa nozarēm, ko aizliedza rudenī. Kopš pavasara valdība nav aptvērusi, ka visiem, kas nodarbojas ar biznesu, ir ne tikai alga, no kuras viņi iztiek, bet arī izdevumi telpu uzturēšanai, kurās viņi strādā. Šos izdevumus neviens nav atcēlis," atgādināja speciāliste.

"Iznāk, ka cilvēkiem dod naudiņu, lai nopirktu ēdamo un samaksātu par dzīvokli – novembrī minimālais pilnais pabalsts bija 242 eiro. Tagad atkal aizliedz strādāt tām pašām frizētavām, SPA saloniem, manikīram, citiem servisiem. Jautājums – ko viņiem iesākt tālāk, par kādu naudu uzturēt telpas?" sprieda Zaiceva.

Speciāliste paskaidroja, ka bizness Latvijā ik mēnesi maksā sociālos maksājumus un iedzīvotāju ienākumu nodokli.

"Tas ir tas, kas tiek aprēķināts par algu un ieturēts no algas. Ja algas nav, tātad nav arī abu šo maksājumu. Ja uzņēmums nestrādā, cilvēki saņem dīkstāves pabalstu, un darba devējam nav pienākuma maksāt algu, no kuras jāietur sociālie maksājumi un ienākumu nodoklis. Tātad budžets šo naudu zaudē," atgādināja Zaiceva.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Petrovs: Covid-19 pasākumi ir absurdi un tiek ieviesti demonstratīvos nolūkos

Viņa precizēja, ka vēl viens nodoklis – pievienotās vērtības nodoklis – tiek aprēķināts no ienākumu apjoma, atņemot no tā izdevumus. To budžetā nemaksā visi. Ja apgrozījums krities, uzņēmums netirgojas, nestrādā, tas nemaksā arī PVN – atkal zaudējumi budžetam.

"Ja valdība nepiešķirs papildu atbalstu telpu uzturēšanai, biznesa uzturēšanai, sāks krāties parādi. Biznesam vajadzēs lemt, ko iesākt – strādāt tālāk vai izbeigt darbību un iet uz biržu. Pavasaris un vasara parādīja, ka valdība nedod kompensācijas biznesa uzturēšanai, lai arī it kā saņēmusi šiem nolūkiem pusotru miljardu eiro. Atbalstu nav sagaidījušas ne viesnīcas, ne transporta uzņēmumi, tagad to neieraudzīs ne frizētavas, ne rūpniecības preču veikali," secināja Zaiceva.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Pēc dzelzceļa iecirkņa no Kaišadores līdz Klaipēdai, kā ari Viļņas dzelzceļa mezgla elektrifikācijas noslēguma 2023. gadā Lietuva plāno elektrificēt vēl vairākus iecirkņus, tostarp – Kaļiņingradas virzienu, ko uzskata par perspektīvu, vēsta obzor.lt.

Uzņēmuma "LTG Infra" vadītājs Karolis Sankovskis informēja, ka, iespējams, tiks elektrificēti aptuveni 50% valsts dzelzceļu.

"Domāju, ir pilnīgi reāli, ka mums būs gan Rail Baltica, gan (elektrificēts iecirknis – red.) Viļņa-Klaipeda un vēl divi vai trīs papildu iecirkņi – šobrīd tiek izskatīti virzieni uz Kaļiņingradu, kā arī Baltkrieviju, bet pēc tam, kad mums būs šie iecirkņi, būs elektrificēti jau 50%," plānoja Sankovskis.

Viņš paskaidroja, ka lēmumi par nākamo iecirkņu elektrifikāciju tiks pieņemti atbilstoši to noslogojumam un pārvadātāju vajadzībām. "Izvēlēsimies atbilstoši slodzei, rentabilitātei, pārvadātāju vajadzībām. Lielu potenciālu saskatām Kaļiņingradas virzienā," viņš uzsvēra.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Linkaitim nepatīk dzelzceļa elektrifikācijas "samuļļātais" projekts

Iepriekš Igaunijas dzelzceļi ziņoja par iniciatīvu sadarbībā ar Krieviju elektrificēt 35 kilometrus garu dzelzceļa iecirkni no Kingisepas (Krievija) līdz Igaunijas robežai, kas ļautu izmantot elektriskos vilcienus reisos no Tallinas uz Sanktpēterburgu un organizēt preču sastāvu blīvāku kustību. Pašā Igaunijā jau pieņemts lēmums par dzelzceļa iecirkņu Tallina-Tartu un Tallina-Narva elektrifikāciju četru gadu laikā.

Latvijas dzelzceļš, ņemot vērā kravu pārvadājumu lejupslīdi, ir pārskatījis iespējas īstenot plānotos un sāktos projektus, kas saņem ES struktūrfondu līdzfinansējumu.

Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.