Maxima

Unikāls eksperiments: Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs par kārtējiem ierobežojumiem

96
(atjaunots 13:00 22.12.2020)
Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs pastāstīja, kādu iespaidu uz viņu atstājuši kārtējie ierobežojumi, kas turpināsies valstī līdz 11. janvārim.

RĪGA, 22. decembris — Sputnik. Jaunie tirdzniecības ierobežojumi, kas stājās spēkā 19. decembrī, veicinās Covid-19 ierobežošanu, uzskata Ministru kabinets. Tabakas izstrādājumus un alkoholu tagad var nopirkt katru dienu, toties saimniecības preču saraksts vēl joprojām ir ierobežots.

Tā kā ierobežojumi būs ilgstoši, papildināts arī veikalos pieejamo preču sortiments. Nākamās trīs nedēļas strādās aptiekas, optikas veikali, DUS, dzīvnieku preču tirgotavas. Veikalos "klātienē" var nopirkt pārtikas preces, higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, priekšapmaksas kartes, tabakas izstrādājumus, dzīvnieku uzturu, preses izdevumus, sabiedriskā transporta biļetes, aizsargmaskas un individuālos aizsardzības līdzekļus, ziedus un Ziemassvētku eglītes.

Tomēr no 21. decembra līdz 11. janvārim pieejami tikai visnepieciešamākie pakalpojumi – tie, kas neparedz tiešu klienta un pakalpojuma sniedzēja kontaktu. Pie tam kontakts nevar ilgt vairāk kā 15 minūtes, vajadzīgas sejas maskas. Aizliegta lielākā daļa klātienē sniedzamo pakalpojumu.

Jaunie ierobežojumi no jauna noveda pie milzīgām rindām veikalos nedēļas nogalēs, manikīres un frizieri pūlējās apkalpot visus līdz noteiktajam datumam un pieņēma klientus pat naktīs.

Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs jau norādīja, ka jaunie ierobežojumi ir saprotamāki un prātīgāki nekā iepriekšējie. Tomēr arī viņš kritizēja valdības lēmumu – pēc viņa domam šo periodu var nosaukt par "lielo un unikālo eksperimentu".

"Valdības ieviestie aizliegumi 23 dienām izskatās kā kārtējais lielais un unikālais eksperiments. Jau esam pieredzējuši citur neredzētus ierobežojumus vai stingrākus nodokļus. Ierēdņiem patīk administrēt. Tāpēc arī konsultācijas ar ekspertiem un nozarēm ir fragmentāras un epizodiskas.

Salīdzinājumam, piemēram, Francijā uz šodienu saslimušo skaits ir divarpus reizes lielāks kā Latvijā (3,63% pret 1,49%), bet visi veikali ir atvērti. Uz pircēju noteikti 8m2, lielveikalos (virs 400m2) jāuzrauga apmeklētāju skaits. Savukārt, Zviedrijā (3,49% saslimušo) "cilvēki aicināti atturēties no veikalu un tirdzniecības centru apmeklējumiem". Kaimiņvalstī Igaunijā (1,51%) nav nekādu aizliegumu, bet ar nākamo nedēļu tiks atļauti brīvdienu lidojumi uz 15 valstīm. Preču ierobežojumu valsttis ievieš, galvenokārt, sākot ar 25.decembri līdz 10.janvārim.

Kādi ir vakar uzsāktie eksperimenti?" lauzīja galvu Danusēvičs Facebook.

"Pirmais. Kāds pēc 10 dienām (pirms Jaunā gada) būs rezultāts piektdien izprovocētai veikalu "šturmēšanai". Vai mediķiem būs papildus "dāvana", vai tomēr tirdzniecības nozare izturēja šādu spiedienu. Vakardienas iepirkšanās bumu raksturo draugu ieraksti, piemēram (krieviski), "Ты был в магазинах??  Это хаос.  Такое ощущение, что им не запрет озвучили, а объявили войну.  Пищалки кричат... Электронику заклинивает от потока." Drūzmēšanos neapturēja pat ugunsgrēka trauksme (skat foto "Dominā"). Kāpēc normālās ikdienas pircēju plūsmas (skat IKEA) bija jāpārvērš par debesīs skrienošām bultām.

Otrs eksperiments. Kā reaģēs cilvēki, kuriem 23 dienas aizliegts pirkt pamatpreces, kas nepieciešamas mājsaimniecībā un ikdienas dzīvē, sākot ar veselīgu ķermeņa uzturēšanu (piemēram, krēmi), apģērbi un apavi (piemēram, zeķubikses) līdz grāmatām un  mājsaimniecības darbiem nepieciešamo. Pretēji mūsu ierēdņu sagatavotam birokrātiskām un neloģiskam higiēnas preču uzskaitījumam atbilstoši muitas kodiem, civilizētās valstīs noteikti, piemēram, "darba aprīkojums un mājsaimniecības uzturēšanas līdzekļi" vai "ikdienas dzīvē būtiskas preces".

Jāatzīst, ka valdība savlaicīgi izlaboja kļūdas degvielu uzpildes staciju atļauto preču sarakstā un atļāva pirkt transporta biļetes, vēlāk novērsa kļūdaino aizliegumu ziedu un eglīšu tirdzniecībai. Sarūgtināti ir bērnu preču, apģērbu un apavu tirgotāji. Tomēr vislielākā neizpratne ir grāmatu tirgotājiem: "Kad cilvēkiem ir liegta jebkāda kultūras baudīšana, tad aizliedz tirgot arī grāmatas. Dzersim alkoholu pilnām mutēm un skatīsimies depresīvos tv raidījumus ar valdības vaimanām," secinaja Danusēvičs.

Jāpiebilst, ka sociālo tīklu lasītāji joprojām ir sašutuši par dažbrīd absolūti neloģiskajiem aizliegumiem veikalos.

Piemēram, Facebook lietotāja Gaļina Panca konstatēja, ka kapu sveces var nopirkt, bet Jaungada sveces - ne.

"Ok. Cimdus nenēsājam, traukus nemazgājam. Līdz februārim?" mēģināja noskaidrot Toms Altbergs, papildinot publikāciju ar fotogrāfiju no veikala.

​"Ja visiem līdz 11.janvārim ir jāstrādā attālināti, tad nesaprotu, kāpēc nedrīkst pirkt IT lietas un pagarinātājus, lukturīšus..." bija pārsteigta Kaija Skujiņa.

​"Gribēju Rimi nopirkt papīra līmi, izrādās tā būs aizliegta prece tagad 3 nedēļas. Bērniem būs labi radoši darboties mājās, īpaši brīvlaikā. Vai tas nav  ir sviests?" žēlojās Sarma Freiberga.

​Pazīstamā publiciste Elita Veidemane bija sašutusi par to, ka veikalā nevarēja nopirkt cepampapīru un foliju.

"Kuram idiotam ienāca prātā Ziemsvētku laikā aizliegt iekš RIMI tirgot cepampapīru, foliju un cepšanas maisiņus? Tas nozīmē, ka mēs savās mājās arī nedrīkstam neko cept, ieskaitot piparkūkas? P.s. Visu vajadzīgo nopirku Drogās, kur toties nedrīkstēja pirkt zeķubikses," uzrakstīja Elita Veidemane.

​Sarakstē ar veikalu atklājās vēl viena interesanta nianse – izrādās, starp aizliegtajām precēm iegadījušies arī atkritumu maisi.

"Diemžēl, pēc šobrīd pieejamās informācijas, atkritumu maisi nav atļauto preču sarakstā. Ja kaut kas mainīsies - labosim šo situāciju," atzīmēja veikala pārstāvji.

​Atzīmēsim, ka tirdzniecība internetā valstī nav ierobežota un veikali var darboties arī tiešsaistē pasūtīto preču izsniegšanas punktu lomā.

96
Tagi:
tirdzniecība, pandēmija, ierobežojumi, valdība
Pēc temata
"Nelietība": publicists sašutis par aizliegumu pārdot saimniecības preces brīvdienās
"Patiesi idioti vai arī viņiem par to maksā?" Gobzems kritizē valdību un iedzīvotājus
Preces, ko aizliegts tirgot brīvdienās, pieejamas internetā
Ko var nopirkt veikalos? Biznesu šokējuši jaunie ierobežojumi
Birojs, foto no arhīva

Uzņēmumu pārvākšanās no Baltkrievijas uz Latviju ir meli? Raksta latviešu mediji

5
(atjaunots 12:43 18.04.2021)
Versija: baltkrievu uzņēmumu skaits Latvijā ir liels, taču tie baidās atklāt savus nosaukumus.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Pērnā gada septembrī valdības līmenī tika plaši rakstīts par 12 uzņēmumiem no Baltkrievijas, kuri it kā esot pieņēmuši lēmumu pārcelties uz "demokrātisko Latviju" no savas "totalitārās dzimtenes". Tagad, pēc pusgada kļuvis skaidrs, ka šī "lielā pārvākšanās" bijusi tikai pasaka.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) nespēj nosaukt ne vienu vienīgu baltkrievu uzņēmumu, kurš tiešām būtu pārcēlies uz Latviju, apliecina portāls Pietiek.

Liela pārvākšanās? Nē, liels blefs

Uz lūgumu sniegt informāciju par to, cik no pērn septembrī minētajiem 12 Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri esot pieņēmuši lēmumu pārcelties uz Latviju, šobrīd darbojas Latvijā vai vismaz ir sākuši pārcelšanos, LIAA nevarēja atbildēt, tāpat kā pastāstīt, kādi ir šo uzņēmumu nosaukumi, kādas nozares, kādās pilsētās tie sākuši darbību un cik cilvēkus nodarbina. Un vēl: vai ir pieņemti reāli atvieglojumi darba atļauju saņemšanai cilvēkiem no Baltkrievijas?

Tomēr LIAA apgalvo, ka kopš 2020. gada septembra lēmumu par pārcelšanos uz Latviju vai paplašināšanos esot pieņēmuši nu jau 17 Baltkrievijas uzņēmumi, kuri pārsvarā pārstāvot tehnoloģiju nozari. Esot plānots, ka "pārskatāmā periodā" tiks izveidotas vismaz 1000 jaunas darba vietas.

Šā gada janvārī LIAA apgalvoja, ka jau februārī tā plānojot informēt sabiedrību par divu jaunu Baltkrievijas uzņēmumu ienākšanu Latvijā: "Abi uzņēmumi būs nostabilizējušies Latvijā un veikuši visas administratīvās procedūras, lai pilnvērtīgi uzsāktu savu darbību. Viens no uzņēmumiem plāno radīt 200 jaunas darbavietas un pārstāv nišas patērētājam zināmu pasaules līmeņa zīmolu, otrs uzņēmējs ir pārvedis no Baltkrievijas uz Latviju savu galveno darbinieku komandu, aptuveni 15 cilvēku sastāvā un kopumā plāno Latvijā nodarbināt līdz 100 cilvēkiem, tostarp aicinot darbā vietējos speciālistus."

LIAA klāsta, ka darba atļaujas un citi ar migrāciju saistīti jautājumi Baltkrievijas uzņēmumu pārstāvjiem esot kārtoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu, vienkārši paātrinot dokumentu izskatīšanas procedūras. Darba atļaujas Baltkrievijas uzņēmumu pārstāvjiem tika izsniegtas uz ES zilās kartes pamata augsti kvalificētiem speciālistiem, vai tā sauktās jaunuzņēmumu vīzas, ja uzņēmums kvalificējās "Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma" prasībām.

Taču februāris sen pagājis, bet nevienu baltkrievu uzņēmumu, kurš tiešām būtu pārcēlies uz Latviju, LIAA nosaukt nespēj. Aģentūra apgalvo, ka tā vairākkārt esot lūgusi Baltkrievijas uzņēmumiem – LIAA klientiem, kuri pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz Latviju, atļauju publiskot šo uzņēmumu vārdus, tomēr "šobrīd drošības apsvērumu dēļ neviens uzņēmums tam nav piekritis".

LIAA pūlas norādīt uz faktu, ka Lursoft apkopotajā statistikā par 2020. gadā reģistrētajiem uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu varot redzēt, ka laika periodā no 2020. gada augusta beigām, kad LIAA sāka uzrunāt Baltkrievijas uzņēmumus, Latvijā ir reģistrējušies vairāk nekā 11 tādi uzņēmumi, proti, ne visi izmantojuši aģentūras atbalstu.

Patiesībā Lursoft dati rāda kaut ko pavisam citu: 2020. gada janvārī bija 875 Latvijā reģistrēti uzņēmumi ar baltkrievu investoru, bet gadu vēlāk – vairs tikai 837, savukārt baltkrievu tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā gada laikā bija sarukušas par aptuveni miljonu eiro, līdz 10,45 miljoniem eiro, stāsta portāls Pietiek.

5
Tagi:
mediji, Latvija, Uzņēmēji, Baltkrievija
Pēc temata
Nosovičs paskaidroja, kādēļ Lietuvai būs grūti pārvilināt baltkrievu IT speciālistus
Latvijā pastāstīja, cik baltkrievu IT kompānijas nolēma pārcelt savu darbību
Gandrīz 500 baltkrievu IT kompāniju darbinieku pārvāksies uz Latviju
Ģirģens piedāvāja IT kompānijām no Baltkrievijas pārvākties uz Latviju
Vecrīgas panorāma, foto no arhīva

Izmirs visi un latviešu valoda nebūs vajadzīga?

9
(atjaunots 12:42 18.04.2021)
Latvijā palicis tik vien tautas, cik pēdējo reizi bija reģistrēts pēc Otrā pasaules kara beigām. Demogrāfi prognozē katastrofu.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Līdz 2021. gadam iedzīvotāju skaits Latvijā sarucis tiktāl, ka demogrāfi situāciju salīdzina ar cilvēku skaitu pēc Otrā pasaules kara drausmīgajiem notikumiem. 2021. gada februāra sākumā valstī dzīvojuši 1 891 300 cilvēku, raksta Press.lv.

Demogrāfu prognozes ir drūmas – katru dienu Latvijā kļūst par 47 cilvēkiem mazāk. Perspektīvas nav nekādas iepriecinošās. Eksperti aplēsuši, ka tādos tempos līdz 2103. gadam valstī nepaliks neviena.

Patiesībā tas nemaz nav tik ilgs laiks. Vai tiešām nepaies ne gadsimts, un latviešu valoda nevienam vairs nebūs vajadzīga?

Eksperti atzīmēja, ka demogrāfijas uzplaukums Rīgā bija vērojams 1990. gadā, kad valstī dzīvoja 2 668 140 cilvēki.

2021. gadā Latvijā gaidāma iedzīvotāju skaitīšana. Pēdējā bija pirms 10 gadiem – toreiz speciālisti apstaigāja mājas un aptaujāja ar interneta starpniecību. Tagad iedzīvotājus saskaitīs saskaņā ar 40 dažādiem datora reģistriem, kas ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras utt. rīcībā.

Tautas skaitīšana Latvijā

Pirmā tautas skaitīšana pēc neatkarīgās Latvijas Republikas dibināšanas notika 1920. gada 14. jūnijā. Tolaik Latvijā dzīvoja 1 596 131 cilvēks.

Pēc tam tautas skaitīšanas notika reizi piecos gados -1925., 1930. un 1935. gadā. Savukārt 1943. gadā vācu okupācijas režīms organizēja savu skaitīšanu, taču oficiālā statistika šos rezultātus neatzīst, jo tie neietvēra karavīrus, karagūstekņus un ebrejus.
Pēc Otrā pasaules kara tautas skaitīšana PSRS republikās notika 1959., 1970., 1979. un 1989. gg. To gaitā saņemtie dati pārsvarā tika izmantoti plānošanas vajadzībām.

Pēc neatkarības atjaunošanas tautas skaitīšana Latvijā organizēta divas reizes – 2000. un 2011. gadā. Iedzīvotāju skaita aprēķināšanai 2011. gadā tika izmantota jauna tehnoloģija – iedzīvotājiem tika dota iespēja aizpildīt anketas internetā.

9
Tagi:
demogrāfija, Latvija
Pēc temata
Demogrāfs: šogad dzimstība Latvijā varētu uzstādīt jaunu antirekordu
Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ
Demogrāfs: tāda ir dzīve – mēs novecojam
Novecošana un izmiršana: demogrāfu prognoze Rīgai 2050. gadam
Cietums Guantanamo.

Slepenais moku objekts. Vai tiks slēgts baismīgākais cietums ASV

0
(atjaunots 13:10 18.04.2021)
Darbu pārtraucis viens no Guantanamo cietuma slepenajiem blokiem – "Nometne Nr. 7". Ilgu laiku nevienam nebija ne jausmas par to, kas tur notika. Tiesībsargi bija šausmās, kad uzpeldēja informācija.

Starptautiskās organizācijas pieprasīja slēgt iestādi, kurā par terorismu aizdomās turamos spīdzina bez tiesas un izmeklēšanas. Džo Baidens sola likvidēt bēdīgi slaveno iestādi, tomēr tas nav viegls uzdevums. Par to, kādas šausmas valda Guantanamo, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Īpaši slepens

"Nometne Nr. 7", pazīstama arī kā "Platīna nometne" radās 2006. gadā. Tajā notiekošo turēja noslēpumā. 14 gadus vēlāk korpuss noplucis, un arestantus pārveda uz "Nometni Nr. 5", lai "uzlabotu ēku ekspluatācijas efektivitāti".

Speciālais cietums atrodas jūras kara bāzē Guantanamo līcī Kubā. ASV BS militārpersonas, kas to vada, nesniedz ziņas par jaunajās kamerās izvietoto ieslodzīto skaitu. Iepriekš izskanēja informācija, ka "Nometnē Nr. 7" turot 17 noziedzniekus, bet kopā iestādē "mīt" 40 cilvēki.

Тюрьма в Гуантанамо
AP / Ben Fox
Cietums Guantanamo.

Cietuma pastāvēšanas laikā – 19 gados – tajā pabijuši gandrīz 800 cilvēki, arī astoņi Krievijas pilsoņi, ko turēja aizdomās par sakariem ar "Al Kaida" un "Taliban" (Krievijā un vairākās citās valstīs – ar likumu aizliegtas teroristiskas organizācijas).

Pirms Guantanamo daudzi pabijuši "melnajās vietās" – CIP slepenajos cietumos. Ne vienmēr viņi zināja, par ko viņus apsūdz. Saprata vien, ka viņus tur aizdomās par sakariem ar teroristiem un grib izsist pēc iespējas vairāk vērtīgas informācijas.
Darba metodes par humānām nekādi nevar saukt – tas jau sen radījis starptautisko organizāciju bažas. "Terorisma draudi ir plaši visā EDSO teritorijā, arī vairākos konfliktu reģionos. Tomēr cilvēktiesību ievērošana nav izvēles jautājums, tā ir juridiska saistība," atgādināja Eiropas drošības un sadarbības organizācija, kritizējot Guantanamo.

Nesen britu aktieris Benedikts Kamberbēčs, kurš tēloja vienu no galvenajām lomām "Mauritānietis" par Guanatanamo kļūdaini nokļuvušu cilvēku, pastāstīja: viņš ir gatavs lūgt Baidenu slēgt cietumu.

Ar viduslaiku metodēm

Metodes, ar kuru palīdzību amerikāņu varasiestādes cīnās pret terorismu, izpelnījušās plašu uzmanību. Pirms gada psihologs, kurš piedalījās CIP nopratināšanas programmas izstrādē, pastāstīja, ka arestanti spīdzināti, līdz devuši liecības, pēc tam mocības turpinājās – bija jāpārliecinās, vai viņi nav samelojuši. Un tas viss – ar Džordža Buša administrācijas Tieslietu ministrijas atbalstu.

Ноги заключенного в кандалах в тюрьме Гуантанамо
AFP / PAUL J. RICHARDS
Važās iekaltas ieslodzītā kājas Guantanamo cietumā

Viens no pirmajiem nopratināšanas pēc jaunās shēmas pārcieta pakistānis Zeins al Abidins Muhameds Huseins. Taču aizdomas par to, ka viņš ir augstu stāvošs "Al Kaidas" loceklis un saistīts ar 2001. gada teroraktiem, bija kļūdainas. CIP slepenajos cietumos Huseins pavadīja četrus gadus, apsūdzību viņam neizvirzīja. Spriežot pēc izmeklēšanas dokumentiem, - pat neplānoja.

Pakistānis atainoja pārciesto. Ar daiļradi cietumā nodarboties aizliegts, ilustrācijas viņš radīja speciāli sava advokāta Marka Danbes pārskatam "Kā Amerika spīdzina" – par metodēm darbā ar īpaši bīstamiem noziedzniekiem.

Ļoti izplatīta mocība, ko Huseins pārcieta 83 reizes, ir spīdzināšana ar ūdeni, pazīstama jau kopš spāņu inkvizīcijas laikiem. Kailu gūstekni sasien un nogulda, seju pārklāj ar audumu, pēc tam lej virsū ūdeni tā, lai cilvēkam šķistu, ka viņš tūlīt noslīks.

Vēl viena informācijas izspiešanas metode – "stresa poza": piestiprināt delmus pie sienas virs galvas tā, lai arestants stāvētu uz pirkstgaliem. Tādā stāvoklī viņu tur stundām ilgi. Pēc tam nopratināšana turpinās. Dažkārt ieslodzīto vienkārši sasēja embrija pozā un pieslēdza ar važām pie restēm.

Lai nopratināmais zaudētu orientāciju, viņu ar pakausi trieca pret betona sienu. Huseins atcerējās – pēc tādiem sitieniem viņš uz brīdi zaudēja redzi un krita. Pēc tam procedūru atkārtoja. Pie tam CIP psihologs apgalvoja, ka tādu darbību mērķis ir vienkārši apmulsināt, - ja arestantam sagādā sāpes, darbinieks "kaut ko dara nepareizi".

Тюрьма в Гуантанамо. Блок Лагерь 6
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo. Bloks "6.nometne"

Aizdomās turamos varēja iesēdināt lielos un mazos krātiņos. Lielajā viņi sēž uz taburetes, nevarēdami piecelties. Mazajā – gulēja sarāvušies. Reizēm tajos ielaida kukaiņus. Pakustēties un ieņemt daudzmaz ērtu pozu neizdevās. Huseins stāstīja, ka stundām ilgi sēdējis krātiņos un gandrīz nepārtraukti kliedzis no sāpēm un krampjiem muskuļos.

CIP skaidroja: lai ieslodzītais "pievērstos notiekošajam, nevis sava ideoloģijai", viņam neļāva gulēt. Horizontālā stāvokli sasēja tā, lai aiz sāpēm nebūtu iespējams iemigt. Huseins mocījās divas, pat trīs nedēļas no vietas. "Šķita, tas ilgst veselu mūžību, - viņš teica. – Reizēm tomēr iemigu, un tad sargs aplēja mani ar ūdeni."

Mēģinājums kaulus nelauž

"Nometnes Nr.7" likvidācija vēl nenozīmē, ka Guantanamo tiek slēgta. To solīja jau Baraks Obama, taču viņa plāniem pretojās Kongress, kurā republikāņi bija vairākumā.

Desmit gadus vēlāk Donalds Tramps parakstīja rīkojumu, saskaņā ar kuru valdība atteicās likvidēt cietumu. Tagad Obamas idejas atgriezusies Baidena administrācija – tūlīt pēc viņa stāšanās amatā Baltais nams paziņoja, ka Guantanamo darbība tiks revidēta un iestādi slēgs tuvākajos četros gados.

Тюрьма в Гуантанамо
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo.

Pārbaudēs piedalīsies vairāki resori, arī Tieslietu ministrija un Aizsardzības ministrija, ziņoja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki. Viņa pastāstīja miglaini: "Mūsu tālāko soļu apspriešanā jāpiedalās virknei darbinieku no dažādām organizācijām."

Pagaidām Baidena komanda nav sniegusi nekādu konkrētu informāciju. Arestantus varētu repatriēt vai sameklēt viņiem cietumus citās valstīs. Pārrunas šajā jautājumā reiz organizēja Valsts departamenta speciālais pārstāvis Guantanamo lietās – tādu amatu ieviesa Obama. Tramps to likvidēja, bet Baidens, domājams, atjaunos, uzskata informēti avoti. Vienlaikus iespējams, ka Pentagons pārskatīs ieslodzīto lietas, lai noskaidrotu, vai viņi rada reālus draudus.

Pie tam Obamas laiku problēma nekur nav pazudusi, un Baidenam, domājams, tāpat Kongress stāsies pretī. Kad jaunais aizsardzības ministrs Loids Ostins paziņoja, ka administrācija centīsies panākt cietuma slēgšanu, Pārstāvju palātā ar protestu nāca klajā republikāņi – kara veterāni.

"Ja mēs atbrīvosim Guantanamo, viņi kļūs par varoņiem, zvaigznēm islāmistu-ekstrēmistu pasaulē. Amerikai tas radīs vēl lielākus draudus," uzskata Afganistānas veterāns, kongresmenis Maiks Volcs.

Neskatoties uz tiesībsargu pūlēm un Baidena iniciatīvu, pretinieku argumenti var gūt virsroku. Deviņiem arestantiem Guantanamo jau izvirzītas apsūdzības vai pat pasludināts spriedums. Viens no pazīstamākajiem ir Halids Šeihs Mahameds. Militārā komisija lēma, ka viņš ir vainīgs 11. septembra teroraktu organizācijā, kas aiznesa triju tūkstošu amerikāņu dzīvības. Vēl 20 ieslodzītos uzskata par pārāk bīstamiem, lai izlaistu. Baidenam un viņa komandai nāksies pārliecināt amerikāņus, kuri tik drīz vis neaizmirsīs 2001. gada traģiskos notikumus. Vai jaunajam prezidentam izdosies noskaņot sabiedrību sev par labu? Tas vēl nav zināms.

0
Tagi:
cietums, ASV
Pēc temata
Slepenais cietums Mariupoles lidostā: tirgošanās ar ieslodzītajiem
Nenotveramais Džo: Lietuva nevar sameklēt prasītāju lietā par CIP cietumu