Maestro Raimonds Pauls, foto no arhīva

"Šī valdība nu, nemāk vadīt valsti": Pauls par valsti, naudas zaudējumu un medijiem

326
(atjaunots 12:24 19.12.2020)
Maestro Raimonds Pauls ir pārliecināts, ka šī valdība nemāk vadīt valsti, it īpaši krīzē. Komponists pastāstīja, kā labot situāciju, tomēr tāds variants nav īstenojams.

RĪGA, 19. decembris — Sputnik. Latviešu komponists Raimonds Pauls intervijā publicistei Elitai Veidemanei Neatkarīgajā pauda viedokli par valdību, kultūru, medijiem, krīzē pazaudēto naudu, stāsta BВ.lv.

Runājot par to, ka iestājušies laiki, kad nevienam nav zināms, kas nāks rīt, Pauls minēja piemēru: atcelts viņa koncerts ar operas dīvu Elīnu Garanču. Tas bija ieplānots 12. janvārī.

Nebūt ne visi zaudē naudu

"Loģiski jau tas bija: 11. janvārī beidzas ārkārtas situācija, bet 12. janvārī paredzēts koncerts. Kurš var kaut ko garantēt? Elīna ir saistīta ar savu ārzemju turneju grafiku, un mēs gadu gatavojām Rīgas koncertu, plānojām... Elīna skatījās savus plānus, varbūt kaut kas notiks jūlijā. Bet tas ir tikai varbūt," stāstīja Pauls.

Viņš atzīmēja, ka atcelti arī 20 koncerti ar aktieri Andri Keišu. Pazuduši Ziemsvētku koncerti ar Daumantu Kalniņu. Maestro atzina, ka bez tur nopelnītās naudas izdzīvots, bet ko darīt pārējiem mūziķiem?

Pie tam Igaunijā, norādīja maestro, kultūras dzīve turpinās, lai arī ar pustukšām zālēm, - to pastāstījis kāds igauņu mūziķis. Bet Latvijā radošo profesiju cilvēki ierobežojumu dēļ cietuši visvairāk, uzskata komponists.

Pie tam viņš sašutis, ka valsts sektorā ierēdņi netraucēti saņem algas, pie tam vēl grasās tās paaugstināt.

"Tas gan nav manā stilā - skaitīt naudu svešā kabatā, bet... Es esmu zaudējis tik daudz naudas, "pateicoties" visiem šiem valdošajiem zēniem, ka bail pat domāt. Kad sākās visa tā padarīšana ar vīrusu, dzirdēju, ka mūsu valsts esot saņēmusi milzu naudu. No tās uzreiz savu vezumu dabūja "airBaltic" - nevienam neko neprasīja, viņi vienkārši dabūja, un viss. Es arī nebūtu bēdīgs saņemt tādu algu, kādu saņem tās aviokompānijas vadītājs," uzsvēra Pauls.

Uz Veidemanes vārdiem par to, ka viņa alga radiofonā netiek līdzi, maestro attrauca, ka, pēc viņa domām, radiofona vadība revanšējas par to, ka savulaik jubilejā saņēmis no Krievijas baņķiera Pjotra Avena klavieres Steinway par 100 000 eiro. Tās gan viņš atdevis Latvijas Radio 1 koncertstudijā. Tomēr radiomājā viņš strādā tāpēc, ka tur vēl ir viņa paaudzes cilvēki - lai satiktos ar tiem, kuri vēl kaut kā te kustas.

Spriedums "pārdevies krieviem"

Intervijā izskanēja arī maestro viedoklis par medijiem, pareizāk sakot, par jaunā sabiedriskā radio radīšanu, ko, iespējams, apvienos ar sabiedrisko televīziju.

Komponists ieteicās, ka ļoti interesanti būtu zināt, ko tie jaunie mediji drīkstēs teikt, ko – ne.

Raimonds Pauls
© Sputnik / Evgeniy Leshkovskiy

"Nedod, Dievs, pateikt, ka viņi kādu atbalsta. Privātos radio nekas neinteresē: viņi dragā savu ārzemju mūziku, un viss. Bet te, Radiomājā, ir pavadīts faktiski viss mūžs, te padomju laikos bija Latvijas Radio orķestris, te bija dzīve, te viss skanēja... Bet tagad mēs par tiem laikiem nedrīkstam runāt, Veidemane būs pirmā, kura metīsies virsū, teikdama, ka tas svoločs krieviem pārdevies," ironiski piezīmēja Pauls.

Maestro atgādināja, ka tieši Radiomājā saglabājusies latviešu kultūra, bet tagad viss brūk kopā. Pēc viņa domām, tas ir valdības "nopelns".

"Šī valdība - nu, nemāk tā vadīt valsti. It īpaši krīzē. Tad ir tikai viens ceļš - jāiet prom pašiem. Bet neviens nekur netaisās iet," uzsvēra komponists.

"Gari ģīmji" Saeimā

"Paskatos reizēm tās attālinātās Saeimas sēdes. Nu, piedodiet, kas tās par sēdēm? Kaut kādi gari ģīmji ekrānā, nekādas dzīvības, kaut ko tur runā... Labi, pieņēma to ārkārtas stāvokli, bet viss jau aiziet pilnīgā nesakarībā. Kad uzzinājām, ko drīkst un ko nedrīkst pirkt sestdienās... Zobu bakstāmos nedrīkst pirkt. Brīvdienās aizliedz pirkt šņabi. Viņi Šveiku nav lasījuši? Kas tādus sarakstus ražo? Konkrēti - kas? Vai šis cilvēks nevar iznākt ārā un pastāstīt par šīm muļķībām? Nevar saprast - smieties vai raudāt..." konstatēja Pauls.

"Tauta zviedz par valdību, bet tā neliekas ne zinis. Es vienmēr brīnos: kā tie cilvēki tiek līdz tādiem amatiem?" atzīmēja komponists.

Intervijā Pauls atklāja, ka nesen atteicies no balvas par mūža ieguldījumu teātra mākslā – jo vairākus gadus publiski saukāts par teātra bendi. Iepriekš Pauls jau piezīmēja, ka nevēloties ne skatīties uz Saeimas ēkas pusi.

Taujāts par koronavīrusu, maestro iebilda pret stingrajiem ierobežojumiem, arī pret aizsargmaskām un lūdza nebiedēt Latviju ar pandēmiju.

Sākumā komponists ieteica izturēties pret koronavīrusu "normāli", ka laucinieki, mierīgāk, tomēr vēlāk paziņoja, ka viņam viss šis stāsts ir līdz kaklam un cilvēkiem šajos sarežģītajos laikos viņš neko ieteikt nevar.

326
Tagi:
valdība, Latvija, Raimonds Pauls
Pēc temata
Raimonds Pauls palūdza žurnālistiem nebiedēt Latviju ar koronavīrusu
Pauls nosoda Gobzemu par vēlmi padarīt viņu par miljonāru uz Latvijas iedzīvotāju rēķina
Raimonds Pauls gaidījis savu kartīti "čekas maisos": "Varbūt es biju KGB majors"
IKEA

IKEA beidzot sāks pārdot rezerves daļas savai produkcijai

1
(atjaunots 16:36 26.01.2021)
Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

RĪGA, 26. janvāris – Sputnik. Zviedrijas kompānija IKEA plāno pārdot rezerves daļas savām mēbelēm visā pasaulē, lai pagarinātu to kalpošanas laiku, informē ražotāja pārstāve Lena Pripp-Kovača.

"Galvenais aspekts produkcijas kalpošanas laika pagarināšanā ir rezerves detaļu esamība, tāpēc būs iespējams atjaunināt lietas, piemēram, iegādāties jaunu pārvalku vai kājiņas dīvānam," pastāstīja viņa laikrakstam Financial Times.

Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

IKEA ir pasaulē lielākais mājsaimniecības preču tirdzniecības tīkls, kas dibināts 1943. gadā. Tas darbojas vairāk nekā 30 valstīs.

Latvijā Zviedrijas mēbeļu tirdzniecības milzis atvēra savu veikalu 2018. gada augustā, bet 2020. gada martā Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem kļuva pieejams interneta veikals.

1
Tagi:
IKEA
Pēc temata
Ko var nopirkt veikalos? Biznesu šokējuši jaunie ierobežojumi
Lieli saimniecības preču un mēbeļu veikali Latvijā pārtrauc darbu brīvdienās
Demontēts dzelzceļš. Foto no arhīva

Melnie metāllūžņi: "Latvijas dzelzceļš" izsludināja jaunu izsoli

9
(atjaunots 16:22 26.01.2021)
"Latvijas dzelzceļš" piedāvā izsolē metāllūžņus ar sākumcenu 230 eiro par tonnu, kopā plānots realizēt apmēram 4300 tonnu.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" no februāra līdz maijam izsolē pārdos ap 4300 tonnu metāllūžņu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē piedāvās iegādāties dažāda garuma lietotas dzelzceļa sliedes, nepārsniedzot 12,5 metru garumu, kā arī pārmiju daļas, sliežu stiprinājumus, dzelzceļa vagonu lēninātājus un ritošā sastāva mezglus un detaļas.

Izsoles sākumcena būs 230 eiro par tonnu.

Iepriekš Sputnik ziņoja, ka kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

9
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Meževičs pastāstīja, kad Krievija sāks ar Latviju "citādu sarunu"
Ar traku rusofobiju tālu netiksi: eksperts brīdināja Baltiju
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām – par 30%