Covid-19

Teju diplomēts anesteziologs iznes šīberus: Urbanovičs kritizē Veselības ministriju

52
(atjaunots 10:27 17.12.2020)
"Ar mikroskopu naglas neiedzen, bet mediķi Latvijā kokos neaug," Jānis Urbanovičs komentēja resursu sadali slimnīcās koronavīrusa pandēmijas periodā.

RĪGA, 17. decembris — Sputnik. Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) vērsusies ar atklātu vēstuli Veselības ministrijai un lielāko slimnīcu vadītājiem, kurā pieprasīja nekavējoties sākt apmācīt ārstus, kuri līdz šim nav strādājuši ar Covid-19 pacientiem. Situāciju komentēja partijas "Saskaņa" līderis Jānis Urbanovičs. Viņš uzskata, ka VM jau maijā varēja aptvert, ka būs otrais koronavīrusa vilnis un darbā jāiesaista topošie ārsti.

LJĀA vēstulē atzīmēja, ka veselības aprūpes sistēmā iestājusies krīze – trūkst cilvēku resursu. Ārkārtējā stāvokļa režīma ieviešana medicīnā dāvā plašas iespējas slimnīcu vadītājiem, un asociācija ierosināja sākt mācīt darbam ar Covid-19 pacientiem rezidentus, kuri gandrīz noslēguši izglītošanos vairākās deficītās specialitātēs – pulmonologus, anesteziologus, kardiologus un infekcionistus.

Partijas "Saskaņa" līderis Jānis Urbanovičs uzskata, ka piedāvājums ir pamatots, tomēr VM būtu varējusi padomāt par to agrāk.

"Šodien Latvijas slimnīcās veidojas unikāla situācija. Laikā, kad katastrofāli trūkst medicīnas personāla un studenti ir gatavi palīdzēt vecākajiem kolēģiem, slimnīcas pārsvarā sūta viņus palīdzēt sanitāriem un jaunākajam veselības aprūpes personālam. Manuprāt, tas ir tāpat, kā iesist naglas ar mikroskopu!" Urbanovičs rakstīja savā lapā Facebook.

Politiķis piebilda, ka arī sanitāra darbs epidēmijas apstākļos prasa īpašas apmācības, vajag vismaz prast pareizi uzvilkt speciālo tērpu, kuros šodien spiesti strādāt slimnīcu darbinieki "kovida" nodaļās.

"Nosūtot uz "kovida" nodaļām jaunus, darbam paaugstinātu bioloģisko draudu apstākļos nesagatavotus mediķus, mēs apdraudām viņu veselību un dzīvību. Ja arī viņi saslims, vienkārši nebūs neviena, kam sniegt palīdzību iedzīvotājiem. Diemžēl mediķi Latvijā neaug kokos!

Mainīt šīberus, mainīt gultas veļu, ēdināt un pārvadāt pacientus – tas ir ļoti svarīgs, godājams un nepieciešams darbs, taču šim nolūkam nevajag mācīties 5-7 gadus. Un uzdot šo darbu studijas gandrīz pabeigušam anesteziologam ir vismaz neracionāli, bet patiesībā – noziedzīgi, kad kaimiņu palātā smok pacients, ko neviens nevar intubēt! Latvija nav tik bagāta ar kvalificētiem medicīnas kadriem, lai tik nevērīgi izšķiestu dārgos cilvēku resursus!" uzsvēra Urbanovičs.  

Viņš piebilda, ka VM "pietika prāta izsludināt ārkārtējo situāciju veselības aprūpes jomā, taču nepietika, lai sāktu mediķu steidzamu pārkvalifikāciju", lai arī jau apmēram maijā bija skaidrs, ka slimības otrais vilnis ir neizbēgams.

"Šodien, stāvot prožektoru gaismā, foto un videokameru tēmēkļos, veselības aprūpes sfēras augstākie ierēdņi ar raižpilnām sejām mūs biedē: sak, ja būs pavisam slikti, lūgsim palīdzēt arī brīvprātīgos no ielas. Iespējams, viņiem šķiet, ka ar tādiem izteikumiem viņi uzsver, cik dziļi ir viņu pārdzīvojumi par situāciju valstī un gatavība spert ārkārtējus soļus. Taču klausītāji uztver šīs frāzes kā absolūtu nespēju pieņemt racionālus lēmumus. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka saziņa nav pašreizējā Ministru kabineta stiprā puse," secināja politiķis.

52
Tagi:
Jānis Urbanovičs, pandēmija, mediķi, Veselības ministrija
Pēc temata
Mūsu laika varoņi: Urbanovičs komentēja "koviddisidentu" aizturēšanu
Latvijas medicīna pārgājusi ārkārtējās situācijas režīmā
Koronavīruss vēl ilgi būs kopā ar mums: kas palīdzētu Latvijai pašreizējā situācijā
Birojs, foto no arhīva

Uzņēmumu pārvākšanās no Baltkrievijas uz Latviju ir meli? Raksta latviešu mediji

3
(atjaunots 12:43 18.04.2021)
Versija: baltkrievu uzņēmumu skaits Latvijā ir liels, taču tie baidās atklāt savus nosaukumus.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Pērnā gada septembrī valdības līmenī tika plaši rakstīts par 12 uzņēmumiem no Baltkrievijas, kuri it kā esot pieņēmuši lēmumu pārcelties uz "demokrātisko Latviju" no savas "totalitārās dzimtenes". Tagad, pēc pusgada kļuvis skaidrs, ka šī "lielā pārvākšanās" bijusi tikai pasaka.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) nespēj nosaukt ne vienu vienīgu baltkrievu uzņēmumu, kurš tiešām būtu pārcēlies uz Latviju, apliecina portāls Pietiek.

Liela pārvākšanās? Nē, liels blefs

Uz lūgumu sniegt informāciju par to, cik no pērn septembrī minētajiem 12 Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri esot pieņēmuši lēmumu pārcelties uz Latviju, šobrīd darbojas Latvijā vai vismaz ir sākuši pārcelšanos, LIAA nevarēja atbildēt, tāpat kā pastāstīt, kādi ir šo uzņēmumu nosaukumi, kādas nozares, kādās pilsētās tie sākuši darbību un cik cilvēkus nodarbina. Un vēl: vai ir pieņemti reāli atvieglojumi darba atļauju saņemšanai cilvēkiem no Baltkrievijas?

Tomēr LIAA apgalvo, ka kopš 2020. gada septembra lēmumu par pārcelšanos uz Latviju vai paplašināšanos esot pieņēmuši nu jau 17 Baltkrievijas uzņēmumi, kuri pārsvarā pārstāvot tehnoloģiju nozari. Esot plānots, ka "pārskatāmā periodā" tiks izveidotas vismaz 1000 jaunas darba vietas.

Šā gada janvārī LIAA apgalvoja, ka jau februārī tā plānojot informēt sabiedrību par divu jaunu Baltkrievijas uzņēmumu ienākšanu Latvijā: "Abi uzņēmumi būs nostabilizējušies Latvijā un veikuši visas administratīvās procedūras, lai pilnvērtīgi uzsāktu savu darbību. Viens no uzņēmumiem plāno radīt 200 jaunas darbavietas un pārstāv nišas patērētājam zināmu pasaules līmeņa zīmolu, otrs uzņēmējs ir pārvedis no Baltkrievijas uz Latviju savu galveno darbinieku komandu, aptuveni 15 cilvēku sastāvā un kopumā plāno Latvijā nodarbināt līdz 100 cilvēkiem, tostarp aicinot darbā vietējos speciālistus."

LIAA klāsta, ka darba atļaujas un citi ar migrāciju saistīti jautājumi Baltkrievijas uzņēmumu pārstāvjiem esot kārtoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu, vienkārši paātrinot dokumentu izskatīšanas procedūras. Darba atļaujas Baltkrievijas uzņēmumu pārstāvjiem tika izsniegtas uz ES zilās kartes pamata augsti kvalificētiem speciālistiem, vai tā sauktās jaunuzņēmumu vīzas, ja uzņēmums kvalificējās "Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma" prasībām.

Taču februāris sen pagājis, bet nevienu baltkrievu uzņēmumu, kurš tiešām būtu pārcēlies uz Latviju, LIAA nosaukt nespēj. Aģentūra apgalvo, ka tā vairākkārt esot lūgusi Baltkrievijas uzņēmumiem – LIAA klientiem, kuri pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz Latviju, atļauju publiskot šo uzņēmumu vārdus, tomēr "šobrīd drošības apsvērumu dēļ neviens uzņēmums tam nav piekritis".

LIAA pūlas norādīt uz faktu, ka Lursoft apkopotajā statistikā par 2020. gadā reģistrētajiem uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu varot redzēt, ka laika periodā no 2020. gada augusta beigām, kad LIAA sāka uzrunāt Baltkrievijas uzņēmumus, Latvijā ir reģistrējušies vairāk nekā 11 tādi uzņēmumi, proti, ne visi izmantojuši aģentūras atbalstu.

Patiesībā Lursoft dati rāda kaut ko pavisam citu: 2020. gada janvārī bija 875 Latvijā reģistrēti uzņēmumi ar baltkrievu investoru, bet gadu vēlāk – vairs tikai 837, savukārt baltkrievu tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā gada laikā bija sarukušas par aptuveni miljonu eiro, līdz 10,45 miljoniem eiro, stāsta portāls Pietiek.

3
Tagi:
mediji, Latvija, Uzņēmēji, Baltkrievija
Pēc temata
Nosovičs paskaidroja, kādēļ Lietuvai būs grūti pārvilināt baltkrievu IT speciālistus
Latvijā pastāstīja, cik baltkrievu IT kompānijas nolēma pārcelt savu darbību
Gandrīz 500 baltkrievu IT kompāniju darbinieku pārvāksies uz Latviju
Ģirģens piedāvāja IT kompānijām no Baltkrievijas pārvākties uz Latviju
Vecrīgas panorāma, foto no arhīva

Izmirs visi un latviešu valoda nebūs vajadzīga?

7
(atjaunots 12:42 18.04.2021)
Latvijā palicis tik vien tautas, cik pēdējo reizi bija reģistrēts pēc Otrā pasaules kara beigām. Demogrāfi prognozē katastrofu.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Līdz 2021. gadam iedzīvotāju skaits Latvijā sarucis tiktāl, ka demogrāfi situāciju salīdzina ar cilvēku skaitu pēc Otrā pasaules kara drausmīgajiem notikumiem. 2021. gada februāra sākumā valstī dzīvojuši 1 891 300 cilvēku, raksta Press.lv.

Demogrāfu prognozes ir drūmas – katru dienu Latvijā kļūst par 47 cilvēkiem mazāk. Perspektīvas nav nekādas iepriecinošās. Eksperti aplēsuši, ka tādos tempos līdz 2103. gadam valstī nepaliks neviena.

Patiesībā tas nemaz nav tik ilgs laiks. Vai tiešām nepaies ne gadsimts, un latviešu valoda nevienam vairs nebūs vajadzīga?

Eksperti atzīmēja, ka demogrāfijas uzplaukums Rīgā bija vērojams 1990. gadā, kad valstī dzīvoja 2 668 140 cilvēki.

2021. gadā Latvijā gaidāma iedzīvotāju skaitīšana. Pēdējā bija pirms 10 gadiem – toreiz speciālisti apstaigāja mājas un aptaujāja ar interneta starpniecību. Tagad iedzīvotājus saskaitīs saskaņā ar 40 dažādiem datora reģistriem, kas ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras utt. rīcībā.

Tautas skaitīšana Latvijā

Pirmā tautas skaitīšana pēc neatkarīgās Latvijas Republikas dibināšanas notika 1920. gada 14. jūnijā. Tolaik Latvijā dzīvoja 1 596 131 cilvēks.

Pēc tam tautas skaitīšanas notika reizi piecos gados -1925., 1930. un 1935. gadā. Savukārt 1943. gadā vācu okupācijas režīms organizēja savu skaitīšanu, taču oficiālā statistika šos rezultātus neatzīst, jo tie neietvēra karavīrus, karagūstekņus un ebrejus.
Pēc Otrā pasaules kara tautas skaitīšana PSRS republikās notika 1959., 1970., 1979. un 1989. gg. To gaitā saņemtie dati pārsvarā tika izmantoti plānošanas vajadzībām.

Pēc neatkarības atjaunošanas tautas skaitīšana Latvijā organizēta divas reizes – 2000. un 2011. gadā. Iedzīvotāju skaita aprēķināšanai 2011. gadā tika izmantota jauna tehnoloģija – iedzīvotājiem tika dota iespēja aizpildīt anketas internetā.

7
Tagi:
demogrāfija, Latvija
Pēc temata
Demogrāfs: šogad dzimstība Latvijā varētu uzstādīt jaunu antirekordu
Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ
Demogrāfs: tāda ir dzīve – mēs novecojam
Novecošana un izmiršana: demogrāfu prognoze Rīgai 2050. gadam