SDG terminālis Skultē

SDG termināļa lobēšana Skultē nomaskēta ar Rail Baltica un "gudrajām lampiņām"

109
(atjaunots 09:36 17.12.2020)
SDG termināļa būvdarbi Skultē Latvijas iedzīvotājiem nozīmēs jauna OIK ieviešanu. Iespējams, valdību tāds scenārijs apmierina, ja pie tam nauda plūdīs viņu politiskā sabiedrotā kabatā no okeāna viņa krasta.

RĪGA, 17. decembris — Sputnik. Kopš pavasara, kad Latvijas valdība nolēma pievienoties politekonomiskam starpvalstu biznesa projektam "Trīs jūru iniciatīva", politiķi vairākkārt slavējuši šo pasākumu, pat Valsts prezidents izteicies atzinīgi. Tomēr nav atrodams skaidrojums, kādēļ konkrētie projekti, ieskaitot Skultes gāzes termināli, bauda valstisku atbalstu. Latviešu valodā pieteikto projektu saraksts vispār nekur nav pieejams, vēsta Neatkarīgā.

Saraksts ir sekojošs:

  1. Rail Baltica
  2. Vēja elektrostacijas projekta izstrāde
  3. Viedu āra apgaismojuma tehnoloģiju ieviešana
  4. Mobilitātes risinājumu izstrāde un īstenošana
  5. Salaspils-Baltezers, būvniecība projekta Via Baltica ietvaros
  6. Piekrastes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecība
  7. Pārrobežu optisko šķiedru tīkla attīstība
  8. Pārrobežu datu centru tīkla izveide.
Detalizētāka informācija - kas tās par Latvijai tik ļoti vajadzīgām šķiedrām, vēja stacijām, lampiņām un gāzes caurulēm, kas jāpērk kredītā, izpaliek. Un ko tur dara, piemēram, "Rail Baltica", ja naudu jaunajam dzelzceļa savienojumam dod Eiropas Savienība? Kāpēc uz aizdevumu saņemšanu virzīti tieši šie projekti un kā tika pieņemti lēmumi, kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ ir līdz šim nepubliskota, nereklamēta un slēpta informācija.

Ekonomikas ministrijas ziņojums par AS "Attīstības finanšu institūcijas Altum" iesaisti "Trīs jūru iniciatīvas investīciju fondā" skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā un publiski pieejams ir tikai protokollēmums, kas uzdod Ekonomikas ministrijai nodrošināt Altum pievienošanos fondam, ieguldot tajā līdz 20 miljoniem eiro.

Jauns OIK

Viens no pretendentiem uz šī publiskā finanšu instrumenta izmantošanu ir sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūras projekts, ko Saulkrastu kūrortā vēlas īstenot amerikānis Pēteris Aloizs Ragaušs, aiz kura muguras stāv Jaunā konservatīvā partija un "Jaunā vienotība". Avīze ir pārliecināta, ka projekts iedzīvotājiem nozīmēs jaunu obligātā iepirkuma komponenti – OIK – ar valdības lēmumu uzņēmuma "Latvenergo" termoelektrocentrālēm tiktu uzlikts pienākums pirkt gāzi tieši no konkrētā uzņēmuma, un godīgas tirgus konkurences apstākļos tas būtu ļoti negodīgi. Maksāt nāksies visiem patērētājiem, bet nopelnīs amerikāņu komersants un viņa politiskie atbalstītāji Latvijā.

Ilgu laiku nebija skaidrs, kur Ragaušs grasās ņemt naudu savam projektam, bet tagad kļuvis skaidrs, ka no "Trīs jūru iniciatīvas" investīciju fonda, kura vadība uzticēta amerikāņiem, un kurā nodokļu maksātāju naudu jau ieguldījusi Latvijas valdība.

Pēc izdevuma domām, spriežot pēc publiski pieejamās skopās informācijas, citi Latvijas projekti kā pretendenti "Trīs jūru iniciatīvā" iekļauti tikai tāpēc, lai amerikāņu gāzes projekts neizskatītos tik ļoti uzkrītoši lobēts. Piemēram, dzelzceļa "Rail Baltica" attīstītājiem – "Eiropas dzelzceļa līnijas" un Baltijas kopuzņēmumam "RB Rail" par pieteikšanu jaunam finansējuma avotam paziņots tikai pagājušajā piektdienā. Līva Biseniece, kas vada kopuzņēmuma sadarbību ar valsts iestādēm, pirms tam skaidroja, ka projektam ir tikai divi finanšu avoti: CEF (Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments) un nacionālais līdzfinansējums. Nekādi aizņēmumi projektā nav paredzēti.

Zīmīgi, ka "Skulte LNG Terminal" ir vienīgais uzņēmums, kas publiski ir paziņojis par pieteikšanos uz jauno finanšu instrumentu.

"Ar Latvijas valdības lēmumu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekts ir izvirzīts kā viens no Latvijas prioritārajiem projektiem finansējuma piesaistei Trīs jūru iniciatīvas ietvaros," teikts uzņēmuma paziņojumā.

Jau sarunājuši?

Žurnālisti vērsās attīstības aģentūrā "Altum", lai noskaidrotu projektu izvirzīšanas un izvērtēšanas kārtību un uzzinātu, kādas ir Skultes termināļa izredzes saņemt finansējumu. Galu galā "Altum" vadītājs Reinis Bērziņš ir arī "Trīs jūru iniciatīvas" investīciju fonda Uzraudzības padomes loceklis, un viņam vajadzētu to zināt.

Enerģētikas departamenta vadītājs Aleksejs Gromovs, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Трефилов

Saņemtā atbilde ir tik nekonkrēta, ka izdevumam radies secinājums: "Altum" nevēlas, lai plaša publika zinātu, kā tieši tiek izmantoti publiskie līdzekļi, un tāpēc nekur nav publicēti Latvijas projektu apraksti.

"Šī iniciatīva ir papildu instruments dalībvalstu un ES finansējumam infrastruktūras projektiem. Vienlaikus tā ir komerciāla un tirgus virzīta iniciatīva, kas garantēs diversificētas investīcijas un atdevi investoriem.

Projektus investīcijas izvērtēšanai iesniedz paši uzņēmēji vai projektu attīstītāji. Investīciju lēmumu pieņemšana notiek vairākos posmos, ko veic piesaistītais investīciju konsultants "Amber Infrastructure", fonda investīciju komiteja, kas sastāv no starptautiskiem investīciju ekspertiem un fonda pārvaldnieks "Fuchs Asset Management". Ikviens projekts pakļauts lēmumu pieņemšanas procedūrai, kas vairākās pakāpēs izvērtē projekta dzīvotspēju un potenciālo atdevi, šo procesu neietekmē projektu iesniedzēji vai valstis, no kuriem šie projekti tiek saņemti," teikts "Altum" atbildē.

Neatkarīgā uzskata, ka, piesakot Skultes sašķidrinātās gāzes termināli publiskā finansējuma instrumentam, Latvijas valdība rēķinājusies vai pat jau sarunājusi, ka amerikāņi nobalsos par amerikāņu projektu un Latvijas iemaksātie 20 miljoni nonāks amerikāņa Peter A. Ragauss un viņa politisko sabiedroto rīcībā, lai arī sašķidrinātās gāzes, jeb OIK2 projekts nekādi neatbilst Latvijas sabiedrības interesēm.
109
Tagi:
Rail Baltica, sdg termināls, OIK
Pēc temata
"Der tikai iekuram": sociālie tīkli izsmēja Latvijas Nacionālo attīstības plānu
Latvijas iezemiešiem vēlas "iesmērēt" Amerikas SDG: deputāts par projekta cenu Skultē
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
SDG terminālis Skultē zaudējis pašvaldības atbalstu, tomēr projekts tiks turpināts
Raimonda Paula koncerts Jūrmalā, foto no arhīva

Krievijā laiku Paula koncertam atraduši, LTV ne: Saeimas deputāts rājas

0
(atjaunots 22:13 17.01.2021)
Krievijas televīzija krāšņi nosvinēja latviešu maestro Raimonda Paula jubileju, bet LTV vadība nav atradusi laiku viņa koncertam: tādas prioritātes izraisījušas Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa sašutumu.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Jautājumu par to, kāpēc Krievijas televīzija "Pirmajā kanālā" krāšņi nosvinējusi ar koncertu latviešu komponista Raimonda Paula 85. gadu jubileju, bet LTV nav piešķīrusi laiku viņa jubilejas vakaram, savā mikroblogā Twitter uzdeva Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.

"Šovakar Krievijas sabiedriskā tv (140milj skatītāju) ir atvēlējusi,izdomājusi un izbrīvējusi 3h25 min sava raidlaika mūsu Raimondam Paulam viņa apaļajā 85 gadu jubilejā.Mūsu LTV vadība Maestro paša veidotā Jubilejas koncerta translācijai naudu savā budžetā neatrada. Prioritātes," bija sašutis politiķis.

​Tiesa, nākamajā publikācijā deputāts atzīmēja, ka, par laimi līdzekļus aptuveni 5000 eiro apmērā Paula jubilejas koncertam sameklējis vismaz ReTV. "Tā ir viena mēneša darba alga LTV vadītājam," atgādināja Kaimiņš.

​Maestro Raimonds Pauls ir labi pazīstams un iemīļots gan Latvijā, gan Krievijā. 12. janvārī viņš svinēja 85. gadskārtu. Komponists joprojām strādā pie jaunām kompozīcijām. Aizvadītajā gadā Pauls turpināja uzstāties, neskatoties uz pandēmiju, lai ari daudzas programmas nācās atcelt.

Tomēr komponista dzimšanas dienā koncertzālē "Dzintari" notika svētku koncerts, ko translēja arī ReTV. Tajā piedalījās mūziķi, ar ko Paulu jau ilgus gadus saista īpaša muzikāla draudzība.

Maestro pavadījumā uz skatuves kāpa Dināra Rudāne un Ance Krauze, Intars Busulis, Daumants Kalniņš, visā pasaulē pazīstamais tenors Aleksandrs Antoņenko, vokālā grupa Framest un Latvijas radio bigbends.

Krievijā par godu maestro jubilejai "Pirmais kanāls" 16. janvārī translēja Paula koncertu "Miljons sārtu rožu".

0
Tagi:
Artuss Kaimiņš, deputāti, Latvijas Televīzija, Krievija, Raimonds Pauls
Pēc temata
"Galvenais – izturība un raksturs": Pauls pastāstīja par nākotnes plāniem
Raimonds Pauls: šī valdība Latviju "neizvilks"
Raimonds Pauls palūdza žurnālistiem nebiedēt Latviju ar koronavīrusu
Raimondam Paulam – 84. Kā maestro apsveica zvaigznes no Krievijas
Neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko

Jūlija Stepaņenko gatava organizēt referendumu par ģimeni

19
(atjaunots 13:58 17.01.2021)
Ģimenes – vīrieša un sievietes savienības – aizstāvji ir gatavi līdz pēdējam cīnīties par šī jēdziena iekļaušanu Satversmē.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Ja likumprojekts par Satversmes grozījumiem, kuri nosaka ģimenes – vīrieša un sievietes savienības jēdzienu, netiks pieņemts Saeimā pirmajā lasījumā, deputāti ir gatavi sākt parakstu vākšanu par referendumu, pastāstīja neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko radio Baltkom ēterā.

Iepriekš Saeima iesniedza izskatīšanai komisijām Nacionālās apvienības sagatavotos Satversmes 110. panta grozījumus, kas paredz nostiprināt jēdzienu par ģimeni kā vīrieša un sievietes savienību.

Daudzi šiem grozījumiem nepiekrīt vai vismaz uzskata, ka patlaban nav tiem piemērots brīdis. Piemēram, premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") paziņoja, ka patlaban šis jautājums neesot uzmanības centrā. Frakcija "Saskaņa" paziņoja, ka balsojumā nepiedalīsies.

Savukārt Jūlija Stepaņenko ir gatava darīt visu iespējamo, lai panāktu grozījumus Satversmē.

"Ja mums pietrūks 3-4 balsis, mēs jau esam gatavi iet uz tautas referendumu. Grozījumu redakcija mums ir gandrīz gatava, tiek izstrādāta anotācija," viņa pastāstīja.

"Iespējams, to varētu vēlreiz koriģēt, jo mums bijušas vairākas juristu sapulces, kas grozījumu sagatavoja. Tā vēl sīkāk skaidros, uz ko attieksies grozījumi, lai cilvēkiem nerastos jautājumi: "Ai, es esmu vientuļa mamma, mani apvaino, manis te nav." Varbūt tādā aspektā mūsu redakcija nebija tik juridiski perfekta, tā sakot, toties saprotamāka cilvēkiem, kuru viedokli mēs plānojam vaicāt," pastāstīja Stepaņenko.

Par pamatu mēģinājumiem grozīt Satversmi kļuva Satversmes tiesas spriedums, kas paredzēja, ka Satversmē noteiktā ģimeņu aizsardzība paredz valsts pienākumu aizsargāt arī viendzimuma ģimenes.

Vienlaikus Igaunijā jautājums par ģimenes jautājumam veltītu referendumu ir slēgts – trešdien parlaments nobalsoja pret jautājuma "Vai laulībām Igaunijā joprojām jābūt vīrieša un sievietes savienībai?" piedāvāšanu referendumam 2021. gada 18. aprīlī, vēstīja Postimees. Reformu partijas priekšsēdētāja Kaija Kallasa konstatēja, ka referendumam izgāzties likusi opozīcijas taktika: piemēram, pirmdien balsojuma rezultāts būtu citāds.

Atgādināsim, ka trešdien premjerministrs Jiri Ratass atkāpās no amata un paziņoja, ka koalīcija ar partiju EKRE, kas pieprasīja referendumu, ir pārtraukta. Demisija bija saistīta ar korupcijas skandālu, kurā izrādījās iejaukta Centra partija.

Prezidente Kersti Kaljulaida uzticēja valdības veidošanu Kallasai – vienai no skaļākajiem referenduma kritiķiem.

19
Pēc temata
Pirmais vīrs, otrais vīrs: līdz Saeimai nokļuvušas viendzimuma attiecības
Rinkēvičs parakstīja petīciju par viendzimuma partnerattiecībām
Romas pāvests atbalstīja viendzimuma pāru civilās savienības
Urbanovičs: ar likumu nevar atrisināt viendzimuma savienību reģistrācijas problēmu