Grāmatu lasīšana. Foto no arhīva

"Tālmācības" Latvijā: katrs piektais skolēns bez datora

36
(atjaunots 16:07 16.12.2020)
Drīz jau būs gads, kopš skolās ieviestas attālinātas vai daļēji attālinātas mācības, tomēr katrs piektais skolēns vēl joprojām nav nodrošināts ar nepieciešamo tehniku.

RĪGA, 16. decembris — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas Pašvaldību savienība organizējusi skolēnu un viņu vecāku aptauju 562 skolās par to, vai viņiem ir "tālmācībām" nepieciešamā tehnika. Aptauja notika jau koronavīrusa rudens viļņa karstumā – no 5. novembra līdz 11. decembrim. Rezultāti skumdina.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure vēstīja, ka aptaujas rezultāti parādīja: 18% skolēnu (36 347 cilvēkiem) vajadzīgi portatīvie datori, vēl 4% skolēnu (8140) vajadzīgi planšetdatori.

Lai segtu visas skolu vajadzības, vajadzīgi 86 896 datori. Mazliet vairāk nekā 53 tūkstoši – portatīvo datoru, 20,5 tūkst. – planšetdatoru, 12,5 tūkst. – stacionāro datoru. Patlaban vēl 36,51% skolotāju (9214 cilvēkiem) vajadzīgs vēl viens portatīvais dators darbam, vēl 6% - planšetdators. Skolām vajadzīgi 11 786 planšetdatori un 8186 portatīvie datori. Vēl 9468 stacionārie datori būtu jānomaina un jāuzlabo, 3120 – jānoraksta un jāiegādājas jauni.

"Nabadzīgākās" ir skolas lauku rajonos, kur klēpjdatoru 1.-6. klasēs nav 23,23% skolēnu (5223 bērni), planšetdatori vajadzīgi vēl 11,35% jaunāko klašu skolēniem. Rīgā šajā vecuma grupā situācija ir labāka, taču ne īpaši: planšetdatori vajadzīgi 14,81% skolēnu, planšetdatori – 1423 bērniem.

7.-12. klašu grupā portatīvie datori vajadzīgi 24,23% lauku skolu audzēkņu, 19,88% - pilsētu skolu, 15,22% – republikānisko pilsētu un 16,18% - Rīgas skolās. Mācībām vajadzīgo portatīvo datoru laukos nav 34,15% pedagogu, 34,87% - Rīgā, 40,83% - republikāniskajās pilsētās, 38,04% pedagogu reģionālajās pilsētās.

Informātikas stunda skolā, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кряжев

Piedevām daudzos lauku rajonos nav iespējams pieslēgties internetam. 176 skolas valstī nevar nodrošināt tiešās translācijas nodarbību laikā. LPS prezidents Gints Kaminskis paziņoja, ka notiek pārrunas ar Satiksmes ministriju par iespējām palielināt interneta pārkājumu ar valsts atbalstu.

Kādi no tā izriet slēdzieni? Ināra Dundure pastāstīja, ka tehnikas trūkuma dēļ tālmācību periodā emocionāli "izdeg" ne tikai pedagogi, bet arī skolēni. Viņa atgādināja, ka daļa bērnu tālmācību procesā saskaras ar nopietnām psiholoģiskajām problēmām un noslēdzas sevī, jo nespēj piedalīties mācību procesā līdz ar saviem klasesbiedriem.

No skolu viedokļa, pašreizējais tehniskais nodrošinājums neļauj garantēt kvalitatīvu izglītību valstī, nav iespējams nodrošināt arī pāreju pie kompetenču izglītības jaunajiem standartiem pienācīgā līmenī.

Dundure uzskata, ka prioritārs ir skolēnu (un skolotāju) nodrošinājums ar datortehniku piespiedu tālmācību laikā. Pie tam jāsāk no bērniem no daudzbērnu un maznodrošinātajām ģimenēm.

Valsts prezidenta padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa šim viedoklim piekrīt: dators nav luksuss, tas ir nepieciešams līdzeklis mācībām. Viņa atzina, ka tehniskā nodrošinājuma jautājums šobrīd ir viens no aktuālākajiem un prioritārajiem, turklāt ne tikai krīzes periodā, bet arī no valsts ilgtermiņa attīstības viedokļa.

Jau pavasarī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska paziņoja, ka "bērnu nodrošināšana ar nepieciešamo tehniku ir vecāku problēma". LPS sniegtie dati apliecina: IZM uzvēlusi pašvaldību, tālāk – skolu, tātad – arī vecāku plecos problēmu ar bērnu un pedagogu nodrošināšanu ar tehniku. Rezultātā bērni no ģimenēm ar nelieliem ienākumiem palikuši ārpus mācību procesa – gan pavasarī, gan tagad. Valsts garantēto izglītību nesaņem tūkstošiem cilvēku.

36
Tagi:
izglītība, skola
Pēc temata
Šuplinska: fizikas skolotāju trūkumu var novērst ar "Tava klase" palīdzību
Ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav ātrgaitas interneta
Cilvēki stāv rindā saņemt poti pret Covid-19

Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā

8
(atjaunots 23:57 16.04.2021)
Vairāk nekā miljonu eiro mēnesī Latvijai izmaksā vakcinācijas centru uzturēšana – lūk, kur meklējamas lielākās dīkstāves izmaksas! Par to stāsta bijušais Rīgas mērs, EP deputāts Nils Ušakovs.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs publikācijā savā lapā Facebook novēlēja sekmes eksperimentam ar dzīvajām rindām masveida vakcinācijas punktos Latvijā.

Atgādināsim, ka piektdien un visu nedēļas nogali Latvijā masveida vakcinācijas punktos pieņems visus, kas vēlas vakcinēties bez reģistrācijas un dzīvās rindas kārtībā, ja vien pietiks vakcīnas. Jau piektdienas rītā pie centra "Atta" Rīgā cilvēki stājās rindā pēc vakcīnas.

Ušakovs novēlēja eksperimentam panākumus – acīmredzot, viņš uzskata, ka rindas ir labāk nekā tukši vakcinācijas punkti, jo masveida vakcinācijas centru uzturēšana valstij izmaksā 1,1 miljonu eiro mēnesī. Tāda nauda par dīkstāvi vēl nevienam nav maksāta, atzīmēja bijušais Rīgas mērs.

"Novēlēsim panākumus šim eksperimentam! Citādi iznāks, ka pašus lielākos dīkstāves pabalstus pie mums Latvijā izmaksā nevis cilvēkiem, bet tukšajiem vakcinācijas centriem. 1,1 miljonu eiro mēnesī izmaksā to uzturēšana," pastāstīja politiķis.

Atgādināsim, ka no Covid-19 pandēmijas sākuma Latvijā pieņemto ierobežojumu rezultātā daudzi uzņēmēji bija spiesti daļēji apturēt vai pat pilnībā slēgt savu biznesu. Uzņēmumi zaudēja milzu naudu un atlaida darbiniekus, atstājot cilvēkus bez darba un ienākumiem.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka laikā no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 11. janvārim izmaksāti pabalsti un algu subsīdijas par kopsummu vairāk nekā 13, 152 miljonu eiro apmērā. tos saņēmuši 7027 uzņēmumi: 8,73 milj. eiro dīkstāves pabalstos un vairāk nekā 2,8 milj. eiro algu subsīdijām. Dīkstāves pabalstus saņēmušas arī 4542 pašnodarbinātās personas (1,24 milj. eiro) un 1295 patentu maksātāji (352 tūkst. eiro).

8
Tagi:
Latvija, vakcinācija, pabalsts, Nils Ušakovs
Pēc temata
Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens
Tikai katrs piektais pedagogs izteicis vēlmi vakcinēties
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc vakcinācija ES — tas ir panākumu stāsts
Tālvadības pults, foto no arhīva

Kāpēc visus krievus Latvijā tur aizdomās? Viņi runā krieviski un skatās Krievijas TV!

12
(atjaunots 23:45 16.04.2021)
Politologs Latvijas televīzijas raidījumā "Punkti uz i" sāka ar Donbasu un nonāca pie secinājuma, ka visus Latvijā dzīvojošos krievus tur aizdomās specdienesti un jo tālāk, jo bēdīgāk viņiem klāsies. Kāpēc? Vienkārši tāpēc, ka viņi runā krieviski.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Politologs Vadims Poļeščuks pārraidē "Punkti uz i" apsprieda konflikta eskalāciju Ukrainā, kur valdība koncentrē smago tehniku Donbasā, kur dzīvo arī krieviski runājošie Ukrainas pilsoņi, un deva prognozes arī Latvijā dzīvojošajiem krieviem, stāsta Rus.lsm.lv.

Pēc viņa domām, pilsoņu karš Ukrainā, kļūs par iemeslu vēl lielākam Baltijas valstu specdienestu spiedienam pret vietējiem krievvalodīgajiem pilsoņiem.

Te rodas jautājums, kāda ir saikne starp Latvijas vai Igaunijas krieviem un notikumiem Ukrainā? Politologs deva vienkāršu atbildi, kas itin labi atbilst "latviskas Latvijas" doktrīnai: "Viņi runā krieviski, neskatoties uz aizliegumiem, skatās Krievijas telekanālus."

Izrādās, pēc politologa domām, runādami krieviski un skatīdamies Krievijas telekanālus, Baltijas valstīs dzīvojošie krievi var aplipināties ar "Krievijas propagandu", gluži kā ar ērču encefalītu vai koronavīrusu.

Savukārt varasiestādes, uzskata politologs, aizvien aizdomīgāk skatās uz krieviem un neuzskata par vajadzīgu piešķirt viņiem kaut kādas papildu tiesības izglītības jomā vai ļaut piedalīties sabiedriski politiskajā dzīvē.

Politologs atzina, ka tā ir kļūdaina pozīcija, taču pieļāva: arī tai ir tiesības pastāvēt.

"No krievvalodīgo iedzīvotāju viedokļa tas ir bēdīgi," secināja Poļeščuks.

Patiešām, bēdīgi

Spriežot pēc jaunākajiem notikumiem, politologs neviļas. Latvijas valdība ignorē pat ANO rekomendācijas jautājumā par vietējiem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.

Atsauksim atmiņā ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas nesenos skandalozos secinājumus un ieteikumus – Latvijas mazākumtautību valodu tēma tajā ieņēma īpašu vietu.

Komiteja pauda bažas par to, ka pašreizējā politika mazākumtautību valodu jomā Latvijā var diskriminēt mazākumtautību ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, it īpaši izglītības, nodarbības un pakalpojumu piekļuves jomā.

Vēl vairāk, komiteja secināja, ka Latvijas Izglītības likuma grozījumi diskriminē mazākumtautību grupas un rada nepamatotus ierobežojumus mācībām mazākumtautību valodās, kā arī pasniegšanai mazākumtautību valodās pirmsskolas un sākumskolas iestādēs – gan privātajās, gan valsts iestādēs.

ANO komiteja ieteica Latvijas valdībai veikt pasākumus, lai mazinātu pie minoritātēm tieši vai netieši piederošo personu diskrimināciju, kā arī izskatīt iespēju mainīt savu valodas politiku un likumus izglītības jomā, lai veicinātu mācības mazākumtautību valodās un nodrošinātu, lai likumi nevarētu negatīvi ietekmēt pie norādītajām grupām piederošo bērnu sekmes.

Proti, valdībai faktiski ieteica atgriezties pie divvalodības. Taču valdība skaidri lika noprast – tas nenotiks.

Īpaši satraucās Nacionālā apvienība, kas nekavējoties atgādināja: viņi veido valdību Latvijā un, kamēr nacionālisti ir pie stūres, galvenā un vienīgā valstī būs latviešu valoda, lai ko ANO tur ieteiktu.

Piedevām arī Latvijas specdienesti neļauj sevi aizmirst krievvalodīgajiem žurnālistiem. 14. aprīlī kļuva zināms, ka Latvijas Valsts drošības dienests izsaucis uz nopratināšanu piecus žurnālistus, kuri publicē materiālus Sputnik Latvija un Baltnews portālos. Viņiem tiks piešķirts aizdomas turamo statuss lietā par ES sankciju režīma pārkāpšanu.

Cita starpā Latvija visiem spēkiem slēdz vietējiem iedzīvotājiem piekļuvi Krievijas televīzijai pat internetā. Aizbildinoties ar izdomātiem ieganstiem par jau minētajām sankcijām un citām nenozīmīgām atrunām, mediju regulators jau paspējis slēgt 16 Krievijas telekanālus, atstājot pensionārus Latvijā bez izklaides šoviem, ko starp citu, neniecināja arī latvieši.

Apogeju situācija ar krieviem un Krieviju Latvijā, šķiet, sasniedza laikā, kad premjerministrs Krišjānis Kariņš izjusti paskaidroja, ka valstij esot laiks atkāpties no "tranzīta domāšanas", jo nevarot kļūt bagāti no "pirkt, pārdot un vest".

Protams, daudz vienkāršāk ir tirgot savu politisko viedokli un skaļus izteikumus.

To spilgti apliecina Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča nesenā vizīte Kijevā. Politiķis apliecināja Ukrainas valdībai, ka Latvija viņus pilnībā atbalsta. Acīmredzot, pat par spīti tam, ka viņi kurina pilsoņu karu savā valstī. Ko tad iesākt, ja Donbass vēsturiski runā krievu valodā...

12
Tagi:
Latvija, krievvalodīgie, krievu valoda
Pēc temata
"Divvalodības terors": dzejniece piesaka karu firmām, kas pieprasa krievu valodas prasmes
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
"Dāvana" krievu skatītājiem: no TV ētera padzen pēdējo vietējo kanālu krievu valodā
Latvija liegusi Krievijas žurnālistam Vladimiram Solovjovam ieceļot valstī