RĪGA, 16. decembris – Sputnik. Informācijas avoti vēsta, ka Latvijas valdība izskata stingrākus pasākumus koronavīrusa izplatības novēršanai, par piemēru ņemot Lietuvu. Cita starpā runa ir par tirdzniecības un pārvietošanās tālākiem ierobežojumiem, kā arī skolas brīvdienu pagarināšanu.
Politologs un publicists Vadims Gilis sarunā ar Sputnik Latvija atzina, ka atbalsta visstingrākos pasākumus cīņā ar koronavīrusu.
"Pēc manām domām, Baltijas valstu, tāpat kā visu Eiropas valstu valdības demonstrē absolūtu bezpalīdzīvu pret koronavīrusu. Vienīgā valsts pasaulē, kas rīkojās pareizi un radikāli, bija Ķīna. Tāpat vajadzēja rīkoties visiem. Tagad viņi vienkārši pa gabaliņiem griež nost kaķim asti," teica Gilis.
Publicists uzsvēra, ka situācija pasliktinās, Latvijas un visas Eiropas ekonomika strauji slīd lejup.
"Situāciju neglābj līdz šim veiktie daļējie un nenopietnie pasākumi. Sākumā vajadzēja rīkoties apņēmīgi un konkrēti, - kā to darīja ķīnieši. Tas, kas notiek tagad – ar alkohola un cigarešu tirdzniecības aizliegumiem brīvdienās, ir īsts cirks," bija sašutis Gilis.
"No sarunām ar vietējiem mediķiem kļūst skaidrs, ka situācija ir šausmīga: gan milzums saslimušo medicīnas personāla vidū, gan milzīgs skaits ienākošo pacientu. Tā patiešām ir katastrofa. Tas nozīmē, ka laiks kopš aprīļa gluži vienkārši ir zaudēts," konstatēja Sputnik sarunbiedrs.
Publicists ir pārliecināts, ka visu Eiropas valstu vadītāji nezina, ko iesākt, un, acīmredzot, pat neuzzinās.
"Droši vien cer uz vakcīnu, taču, kā noprotu, arī tā nav nekāda panaceja. Tātad perspektīvas ir nomācošas – spriežot pēc visa, saslimstība tikai pieaugs. Jau ir par vēlu veikt kārtējos puspasākumus, ko mums prognozē tuvākajā laikā. Kāda jēga aizliegt pārvietošanos starp pašvaldībām Latvijā, ja vīruss jau plosās pašvaldībā?" sprieda Gilis.
"Situācija ir murgaina, un tie, kas ievēlēti valsts vadītāju posteņos, ir absolūti bezpalīdzīgi un nezina, ko darīt," secināja publicists.
Veselības ministrijas dati liecina, ka koronavīrusa infekcijas gadījumu skaits vakar Latvijā pieaudzis par 587, līdz 26 472. Epidēmijas laikā mediķi reģistrējuši 357 letālus gadījumus ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. Pasaulē fiksēti gandrīz 73 miljoni Covid-19 gadījumu, vairāk nekā 1,6 miljoni cilvēku miruši, vairāk nekā 41 miljons - izveseļojušies.
RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule savā lapā Twitter pastāstīja, kādu iespaidu uz viņu atstājis Centrāltirgus Piena paviljons pēc rekonstrukcijas, stāsta Mixnews.lv.
Pēc rekonstrukcijas paviljonu aizpildījuši nelieli apģērbu veikaliņi. Tie atstāja uz Cipuli nomācošu iespaidu.
"Šis ir ... bez vārdiem ... Te nu bija - Eiropa, nacionālā identitāte un zaļi domājošie hipsteri ...
Postpadomju kultūrvides renesanse. Reāli spokaini," Cipule komentēja Ivana Nikonova fotogrāfijas, ko publicēja savā mikroblogā.
Šis ir ... bez vārdiem ...
— Liene Cipule (@LieneCipule) April 16, 2021
Te nu bija - Eiropa, nacionālā identitāte un zaļi domājošie hipsteri ...
Postpadomju kultūrvides renesanse. Reāli spokaini. https://t.co/8o8c9F1sEK
Savukārt Nikonovs atzina, ka pats sākumā nav noticējis – viņam pat šķitis, ka nonācis kaut kādā Krievijas provinciālajā pilsētiņā, nevis visvairāk apmeklētajā tūrisma objektā Latvijā.
Wow, piena paviljons pēc rekonstrukcijas tika pārveidots par baraholku 90to stilā. pic.twitter.com/AuBF1kplpB
— Ivans Nikonovs (@IvansNikonovs) April 16, 2021
Komentētājam Ģirtam Birziņam šķita, ka rekonstruētais paviljons pārvietojies laikā, ne telpā.
"90-tie atgriežas ne tikai Purvciemā, bet arī Centrāltirgū! Gaidām Gerkens tipa veikalu ekspansiju ar lētiem un smirdīgiem Āzijas trikotāžas izstrādājumiem!" viņš raksta.
90-tie atgriežas ne tikai Purvciemā, bet arī Centrāltirgū! Gaidām Gerkens tipa veikalu ekspansiju ar lētiem un smirdīgiem Āzijas trikotāžas izstrādājumiem!
— Ģirts Birziņš (@nostradamusboy) April 16, 2021
Avīzes "Diena" žurnāliste Agnese Margevica arī nevarēja klusēt – arī viņa uzskata, ka Centrāltirgus jauninājums ir ceļojums laikā un telpā.
Centrāltirgus piedāvā ceļojumu laikā un telpā. Matrjošku trūkst. https://t.co/9g9j1GJgdN
— AM (@AgneseMargevica) April 16, 2021
Lasītāja Ieva Raiskuma lauzīja galvu, kas apstiprinājis tādu paviljona dizainu – vai tiešam tas paticis gan būvvaldei, gan arhitektiem, gan dizaineriem?
Bet, bet, bet - bet kaut kādas būvvaldes, kaut kādi pilsētas dizaineri arhiekti vai kas tak šo visu akceptēja un pēc tam pieņēma? Šīs šausmas? Te riktīgi jāsaka - vārdus studijā!
— Ieva Raiskuma (@IevaRaiskuma) April 16, 2021
Komentētājs Kaspars Zandbergs konstatēja, ka notikušās pārmaiņas ir traģiskas: "Šis ir traģiski! "Mantojums", labdien! Vai šāda vēsturisko paviljonu izcūkāšana ir pieļaujama?"
Šis ir traģiski! @Mantojums labdien! Vai šāda vēsturisko paviljonu izcūkāšana ir pieļaujama?
— Kaspars Zandbergs (@Kaspars_Zn) April 16, 2021
Savukārt apmeklētājs ar lietotājvārdu Erwin Usman pat vērsās pie Rīgas mēra Mārtiņa Staķa ar prasību atstādināt tirgus vadību un izsludināt jaunu atklātu iepirkumu.
@MStakis Kas tas ir? Tas ir normāli? Rīgas Centrāltirgum ir liels liels liels potenciāls pilsētai un valstij. Cik gadus ir bijis haoss. Ir jāatbrīvo visa tirgus vadība un jāizsludina atklāts konkurss. Tagad!!!
— Erwin Usman (@ErvinUsman) April 16, 2021
Pēc tam Rīgas mēram tika uzdota vēl virkne jautājumu, taču viņš uz tiem vēl nav reaģējis.
Atgādināsim, ka laikā, kad Piena paviljonā plaukst "baraholka", Gastronomijas paviljonā strādā masveida vakcinācijas punkts Covid-19 profilaksei.
RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. No 2020. gada 17. novembra celtniecības uzņēmumu apvienība "BERERIX", ko veido beļģu "BESIX Group", Latvijas "RERE Būve" un itāļu "Rizzani de Eccher" strādā pie dzelzceļa mezgla rekonstrukcijas Centrālajā stacijā dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica vajadzībām, raksta Mixnews.lv.
"Izrakumi" pilnā sparā rit ap staciju no Satiksmes ministrijas ēkas puses, tur tiks pārvietoti inženieru tīkli. Pie tam, no dienvidu puses slēgti trīs sliežu ceļi.
Jau maijā celtnieki plāno sākt norakt dzelzceļa uzbērumu un demontēt sliedes uz slēgtajiem ceļiem. Savukārt padomju laika bunkura-bumbu patvertnes vietā tiks likti pamati jaunajai stacijai.
Pie tam celtnieki sola neapturēt ne dzelzceļa stacijas, ne autoostas darbu visos darbu posmos.
Atgādināsim, ka, saskaņā ar plāniem, līdz 2022. gadam stacija tiks pārbūvēta no Latgales priekšpilsētas puses, bet 2024. gadā – tās centrālā daļa. 2025. gadā plānots noslēgt visus būvdarbus. Vienlaikus 2022.-2025. gg. jāuzbūvē jauns dzelzceļa tilts pār Daugavu.
Stacija pārvērtīsies līdz nepazīšanai – taps jaunas dzelzceļa platformas ar eskalatoriem un liftiem, virs tām izbūvēs jumtu no vairākām sekcijām. Uzgaidāmā telpa atradīsies vienu stāvu virs platformas. Zem stacijas ieplānota autostāvvieta.
Kopumā tiks izbūvēti Eiropas standartam atbilstoši sliežu ceļi 2,6 kilometru garumā – no Lāčplēša ielas līdz Jelgavas ielai. Plānots uzbūvēt sešus jaunus ceļu pārvadus pār Lāčplēša, Dzirnavu, Prāgas, Maskavas, Mūkusalas un Jelgavas ielām.
Dzelzceļa uzbērums tiks noraksts, tā vietā parādīsies estakāde, pa kuru kursēs vilcieni. Parādīsies arī atsevišķi gājēju celiņi. Piedevām Rīgā parādīsies jauna iela, savienojot Elizabetes un Timoteja ielas.
2019. gadā Parīzes Dievmātes katedrāle Francijas galvaspilsētas centrā nopietni cieta spēcīgā ugunsgrēkā. Taču jau tolaik Francijas valdība apliecināja, ka darīs visu iespējamo, lai katedrāli atjaunotu.
Ēkas rekonstrukcijai tika savākti ziedojumi – 830 miljoni eiro. Tagad strādnieki turpina rūpīgu restaurāciju.
Pirms diviem gadiem cilvēki ar šausmām skatījās, kā liesmo gadsimtiem vecā ēka. Tagad paskatīsimies, ka tiek atjaunots arhitektūras piemineklis.
Katedrāles atjaunošanas darbus sola paveikt līdz 2025. gadam.
Meitene skrien Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā
Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācija
Strādnieki turpina Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukciju
Žurnālistiem demonstrē, kā tiek atjaunota Parīzes Dievmātes katedrāles jumta sadegusī daļa
Parīzes Dievmātes katedrāli iejož dzelzs sastatnes
Ar dzelzs sastatņu palīdzību strādnieki turpina rekonstrukciju grūti pieejamās ēkas zonās
Garāmgājēji Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā
Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā
Ugunsgrēkā cietusī Parīzes Dievmātes katedrāles daļa
Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā