Satiksmes ministrija

Satiksmes ministrija nodod valsts ceļus privātās rokās

61
(atjaunots 06:12 16.12.2020)
Šogad noslēdzas valsts uzņēmuma "Latvijas autoceļu uzturētājs" monopola 7 gadu periods.

RĪGA, 16. decembris — Sputnik.  Aizvadītajā nedēļā Saeimas plenārsēdē tika pieņemti grozījumi likumā par autoceļiem, stāsta BВ.lv.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits parlamentam norādīja, ka, gribot vai negribot, tomēr esot jālemj, kā saimniekot.

Lielceļa konkurence

Resora vadītājs skaidroja, ka tirgus ir jāatver, sadalot Latvijas teritoriju 19 lotēs. Viņš atklāja, ka resors izpētījis citu valsts pieredzi un risku, ko nes tirgus atvēršana, arī Somija un Igaunija gājušas uz priekšu ar mēģinājumu un kļūdu metodi. Politiķis stāstīja, ka plāno veicināt konkurenci un meklēt visspēcīgāko privāto piedāvājumu – viņš nav pārliecināts, ka cena, ar ko "Latvijas autoceļu uzturētājs" piedalās iepirkumos, ir zemākā.

Linkaits atgādināja, ka privātie uzņēmēji Rīgā, Liepajā un Jelgavā bija lētāki – audita kompānija "KMPG" atradusi valstī aptuveni 50 ceļu profila uzņēmumus.

"Interese piedalīties šajos darbos no uzņēmēju, no privāto uzņēmēju puses ir ļoti liela. Protams, pretī būs kvalitātes prasības, būs garantijas, būs viss pārējais, lai nebūtu tā, ka ziemā nav, kas nošķūrē sniegu, ja pēkšņi kaut kas notiek," komentēja Tālis Linkaits.

Starp citu, likumprojekta anotācijā teikts, ka valsts budžeta programmu "Valsts autoceļu fonds" veido transporta ekpluatācijas nodoklis un 80% no degvielas akcīzes nodokļa ienākumiem.

Pie tam, ja 2020. gadā abos šajos posteņos valsts kase plāno saņemt 766,22 milj. eiro, ceļiem tiks atvēlēti tikai 255,3 miljoni. Ja no 2019. līdz 2020. gadam abu minēto nodokļu pieaugumam būtu jāsastāda 102,48 milj., izdevumi ceļiem varētu pieaugt par 19 miljoniem.

Likuma jaunā redakcija tika pieņemta pirmajā lasījumā ar 69 balsīm par un 9 pret, 2 atturoties. Šonedēļ tā izies galīgo lasījumu.

Tomēr paliek jautājums: ja tagad pakalpojumi tiks iepirkti, piedevām daļu naudas nāksies atdot pievienotās vērtības nodoklim. Domājams, piešķiro dotāciju kopsumma joprojām veidos trešo daļu no cēļu vajadzībām iekasētajiem nodokļiem.

Kur to visu likt?

Valsts AS "Latvijas autoceļu uzturētājs" tagad strādā 1270 cilvēki. AS iepirkusi aptuveni 1000 autotehnikas vienības, apmēram 1000 autoceļu tehnikas vienību, kā arī 600 traktorus.

Visiem šiem cilvēkiem un tehnikai ir jāuztur kārtībā 20 115 km Latvijas ceļu. 54% no tiem veido asfaltēta šoseja, 46% - zemes ceļi. Pie tam šīs valsts struktūras pienākums ir uzturēt kārtībā apmēram 900 tiltu.

Par uzņēmuma darbības mērogiem liecina fakts, ka ziemas periodā tā darbinieki izkaisa uz ceļiem apmēram 75 tūkstošus tonnu sāls un sāls-smilšu maisījuma. Vajadzīgi 150 kravas vagoni, lai nogādātu valstī tādu apjomu sāls un smilšu maisījuma. Tagad šo un daudzus citus darbus darīs privātie uzņēmumi.

61
Tagi:
ceļi, Satiksmes ministrija
Pēc temata
Rīgā zem asfalta iegāzies kārtējais automobilis, šoreiz tā bija kravas mašīna
Latvijā samazinās atļauto autotransporta braukšanas ātrumu
Eiropa Rīgas bedrēm naudu nedos, lāpiet paši: vicemērs pastāstīja par pagalmu problēmām
Covid-19 vakcinācijas punkts Rīgā, foto no arhīva

Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens

11
(atjaunots 09:51 16.04.2021)
Brīvdienās ikviens interesents varēs ierasties vienā no vakcinācijas punktiem septiņās Latvijas pilsētās, un vakcinēties Covid-19 profilaksei, ja paspēs, pirms izsīks vakcīnas krājumi.

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Šajā nedēļas nogalē vakcinācijas punktos Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā un Cēsīs ikviens varēs vakcinēties Covid-19 profilaksei dzīvās rindas kārtībā. To pastāstīja Vakcinācijas projektu biroja pārstāve Agnese Strazda, vēsta Mixnews.lv.

Tiesa, pieejams tikai AstraZeneca preparāts.

Prioritārās vakcinācijas grupās iekļautie cilvēki tomēr saņems priekšrocības – viņi tiks aicināti veidot speciālu rindu, kurā varēs vakcīnu saņemt ātrāk. Pārējiem tāpat tiks organizēta atsevišķa rinda.

Tiklīdz vakcinācijas punktā izsīks preparāta krājumi, iedzīvotāju pieņemšana tiks pārtraukta, punkts – slēgts.

15. aprīlī Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča jau pastāstīja, ka drīz vien Latvija varēšot atvērt masveida vakcinācijas punktu durvis ne tikai cilvēkiem no prioritārajām grupām, bet arī visiem, kas vēlas vakcinēties.

Atgādināsim, ka aizvadītajā nedēļas nogalē Rīgā noritēja eksperiments ar dzīvo rindu divos vakcinācijas punktos – konferenču centrā "Atta" un izstāžu zālē Ķīpsalā. Vakcinācijas birojs atzina, ka eksperiments ir izdevies, lai arī no diviem tūkstošiem vakcīnas devu, kas bija piegādātas šajos vakcinācijas centros, izdevies izmantot tikai 1034.

Pie tam saņemt vakcīnu varēja vienīgi cilvēki no prioritārajām grupām. Šajā kategorijā iekļauti cilvēki vecumā no 60 gadiem, hroniski pacienti, personas, kas dzīvo kopā ar hroniski slimiem bērniem un bērniem ar imūnsupresiju, kā arī personas, kas kopj smagi slimus cilvēkus mājās.

Juhņēviča atzīmēja, ka tuvākajā laikā dzīvo rindu varēs piedāvāt visiem, ir tikai viena problēma – vakcīnu trūkums. Kamēŗ preparātu apjoms nav liels, prioritārajām grupām tiek dota priekšroka.

Jāpiebilst, ka 14. aprīlī Dānija informēja, ka plāno pilnībā atteikties no AstraZeneca vakcīnas lietošanas, – varasiestādes norāda, ka preparāts retos gadījumos var radīt trombu veidošanos.

Tiklīdz parādījās ziņas par Dānijas lēmumu, Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts savā lapā Twitter ziņoja, ka VM nekavējoties sazināsies ar Dānijas valdību, lai uzzinātu noraidīto vakcīnas devu tālāko likteni, jo Latvija vēlētos tās saņemt savām vajadzībām.

11
Tagi:
vakcinācija
Pēc temata
Ģimenes ārstiem lūdz pārdot vakcinācijas sertifikātu un izliet vakcīnu ārā
Ārsti iesaka Latvijai turpināt vakcināciju ar AstraZeneca preparātu
ES pēta jaunu AstraZeneca vakcīnas blakni
Edgars Rinkēvičs

Latvijas ārlietu ministrs devies uz Kijevu "atbalstīt Ukrainu"

27
(atjaunots 08:30 16.04.2021)
Baltijas valstu ārlietu ministri devušies vizītē uz Kijevu "paust atbalstu un demonstrēt solidaritāti".

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Kamēr Ukrainas Bruņotie spēki savelk smago tehniku pie saskarsmes līnijas Donbasā, lai sāktu jaunu posmu karā ar pašu valsts pilsoņiem, Baltijas valstu ārlietu ministru delegācija dodas uz Kijevu, lai demonstrētu solidaritāti, vēsta BВ.lv.

Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, Igaunijas ārlietu ministri Evu Mariju Līmetsu un Lietuvas ārlietu ministru Gabrielu Landsberģi ielūdza apmeklēt Kijevu Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuļeba.

​Baltijas valstu ārlietu ministri dodas vizītē uz Ukrainu, lai paustu atbalstu un saņemtu detalizētu informāciju par situāciju. Tāpat ministri plāno apspriest sadarbības stiprināšanu drošības jomā un Ukrainas Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas attīstību.

Atgādināsim, ka 2021. gada maijā-jūnijā ieplānotas NATO mācības "Defender Europe 2021". Manevru gaitā plānots izspēlēt uzbrukuma un aizsardzības darbības Austrumeiropā un Baltijas valstīs. NATO manevros piedalīsies arī Ukraina.

Iepriekš Ukrainas pārstāvis trīspusējā kontaktu grupā Donbasa lietās Aleksejs Arestovičs, uzstājoties Ukrainas televīzijā, iepriekš paziņoja, ka mācībās "Defender Europe" tiks izspēlēts "karš ar Krieviju".

27
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, Donbass, Ukraina, Baltija
Pēc temata
Krievija iesaka ASV atturēties no divu kara kuģu reisa uz Melno jūru
Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO
"Viss – Donbasa dēļ": ko ASV armija sarīkojusi Eiropā
Krievijā atbildēja uz Ukrainas un NATO spēku gatavošanos karam Krimā
Korņilovs

Politologs par Kijevas kodolsapņiem: pērtiķis ar kodolgranātu nevienam nav vajadzīgs

0
(atjaunots 15:05 16.04.2021)
Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Ukraina varēs garantēt savu drošību tikai gadījumā, ja "apbruņosies" un atjaunos savu kodollielvalsts statusu, paziņoja Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks. Diplomāts uzskata, ka tā ir vienīgā alternatīva dalībai NATO, kas patlaban Kijevai nav pieejama.

Protams, Rietumiem vēl tikai trūkst jaunas kodolvalsts, ironiski atzīmēja politologs Vladimirs Korņilovs radio Sputnik ēterā.

"Meļņiks ir pārsteidzošs cilvēks. Viņš kļuvis slavens ar to, ka pēdējā laikā gan izvirzījis ultimātu Berlīnei, gan pieprasījis Vācijas prezidenta atvainošanos. Šķiet, viņš ir kaut ko sajaucis. Paskatījies, kā uzvedas "Lielā septītnieka" vēstnieki Ukrainā, ieraudzījis, ka viņi var itin vienkārši dot norādījumus Ukrainas valdībai, un nolēlmis, ka viņš var uzdevies tāpat Vācijā. Bārsta paziņojumus, ultimātus un prasības, it kā kaut ko lemtu viņšm nevis Kijevas vara un tie, kas to vada no citām vēstniecībām," paziņoja Korņilovs.

Politologs uzsvēra, ka Rietumos neviens nopietni neizskatīs tamlīdzīgas Ukrainas kodolvēlmes.

"Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu," secināja Korņilovs.

Saskaņā ar Budapeštas memorandu no 1994. gada kodolarsenāls, ko Kijeva saņēma pēc PSRS sabrukuma, tika likvidēts. Ukraina pievienojās Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, pasaules kodollielvalstis garantēja tās drošību.

Обезьяна с атомной гранатой: Корнилов высмеял ядерные потуги Киева
0
Tagi:
kodolieroči, NATO
Pēc temata
Neticams dāsnums: Latvija nodevusi Ukrainai apvidus mašīnas no 40. gadiem
Piepūšamās laivas no ASV – Ukrainas Jūras spēku tagadne un nākotne
Ukrainas vadība sapņo ieņemt Krimu un atbrīvoties no krieviem
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu