Protesta akcija 11. novembra krastmalā

Protesti Rīgā: Latvijas varas patiesie ienaidnieki nav nedz masku nīdēji, nedz krievi

289
(atjaunots 07:59 14.12.2020)
Latvijas valdība sevi iegāž un "kož astē", noklusējot iedzīvotājiem svarīgu informāciju. Protesti Rīgā parādīja, ka patiesie varasvīru ienaidnieki ir viņi paši.

RĪGA, 14. decembris — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Diviem sestdienas mītiņiem Rīgā – 11. novembra krastmalā un pie Brīvības pieminekļa – ir daudz kopīga: abus organizatorus varasvīri mēģināja nomelnot, pašus mītiņus parādīt kā hibrīdkaru. Turklāt tika ziņots, ka abos mītiņos piedalījās daudz mazāk cilvēku, nekā patiesībā. Es domāju, ka šī taktika nelīdzēs. Lūk, kāpēc.

Pirmkārt, cilvēku bija gana daudz, turklāt daudzi publicēja sociālajos tīklos bildes un videoierakstus no mītiņiem ar saviem komentāriem. Saukt protestētājus par vienkāršiem masku pretiniekiem neizdosies – tikpat labi, piemēram, var teikt par krievu vecākiem, kuri protestē pret skolas reformu, ka viņi "nevēlas mācīties latviešu valodu".

Cilvēkam, ko zombējuši valsts mediju televīzijas sižeti, kuros bija izgrozīts atnācēju skaits un to izvirzītie mērķi, ar to pietiks. Bet cilvēku, kurš piedzīvo tādas pašas grūtības kā protesta akcijas dalībnieki, tādi meli diez vai apmierinās. Viņš meklēs un atradīs citus informācijas avotus.

Акция протеста на набережной 11 Ноября в Риге.
Sergey Melkonov
Protesta akcija 11. novembra krastmalā

Otrkārt, nomelnošana nelīdzēs, jo pirmajā, lielākajā mītiņā galvenokārt piedalījās latvieši. Būtu absurdi apsūdzēt viņus hibrīdkarā.

Tāda apsūdzība, kā "jūs izgājāt protestā, jo jūs piemānījusi Krievija" šķiet smieklīga. Pirmkārt, kur ir nauda? Otrkārt, ja nopietni – ko iesākt ar iemesliem, kas likuši sapulcēties un iziet ielās pandēmijas laikā, neskatoties uz visiem varas iestāžu aicinājumiem neiet?

Vai vēlaties zināt Krievijai simpatizējošā elektorāta viedokli? Kaut pāris reižu paskatieties ziņas no Krievijas. Tur nebūs nekādu masku nīdēju, nekādu "feldšeres Marinas" atklāsmju. Latvijas iedzīvotājs, kas simpatizē Krievijai, var tikai pavaicāt, kāpēc Latvijas valdība vēlas iepirkt dārgu Eiropas vakcīnu pret Covid-19, nevis lētāku no Krievijas, taču neapgalvos, ka koronavīruss ir gripa un neaicinās nevalkāt maskas.

Акция протеста на набережной 11 Ноября в Риге.
Sergey Melkonov
Protesta akcija 11. novembra krastmalā

Centieni uzdot Krievijas atbalstītājus par masku nīdējiem un pretēji – liks pasmieties gan vieniem, gan citiem. Protams, šīm grupām ir dažas kopīgas pazīmes, bet ne vairāk, kā pārējiem Latvijas sociālajiem slāņiem.

Cik cilvēki sanāca kopā?

Oficiālās statistikas un organizatoru skaitļu atšķirība ir parasta lieta. Pirms 10 vai 15 gadiem policijas un ziņu aģentūru sniegtie skaitļi atšķīrās divas reizes. Pēdējos gados plaisa ir būtiski palielinājusies. Lai arī policija, pateicoties tehniskajam progresam (precīzāk, iespējai izmantot dronus), ieguvusi lielu priekšrocību, policisti to izmanto ļoti dīvaini.

Акция протеста на набережной 11 Ноября в Риге.
Sergey Melkonov
Protesta akcija 11. novembra krastmalā

Piemēram, ārlietu ministrs Sandis Ģirgens publicēja Facebook šādu informāciju: "Valsts policijā strādā profesionāļi. Skats no drona Krastmalā ap plkst.13 - var redzēt īsto cilvēku skaitu. Šobrīd aktuālā informācija no VP, ka uz doto brīdi Krastmalā pulcējas ne vairāk par 50 cilvēkiem."

Manuprāt, šī informācija maldina cilvēkus. Nosauktais cipars nesakrīt ar attēlu. Jo atšķirība starp tiem ir trīs stundas.

Šī nianse nav acīmredzama. Cik cilvēki ir fiksēti attēlā? Manuprāt, aptuveni 500 – 600 cilvēku. Lai pateiktu precīzāk, ir jāizdrukā foto A3 vai labāk A2 lapā, un jāatzīmē katrs cilvēks ar sarkanu zīmuli. Ar uzņēmumiem no sociālajiem tīkliem tas nav iespējams izdarīt – pārāk maza izšķirtspēja.

LTV reportāžā nosaukts Valsts policijas paziņotais cipars – aptuveni 400 cilvēku.

Organizatori runāja par tūkstošiem mītiņa apmeklētāju, manuprāt, abi šie skaitļi ir neprecīzi. Uzskatu, ka vislabāk notiekošo apraksta frāze "mītiņā piedalījās apmēram tūkstotis cilvēku".

Par spīti solītajiem sodiem

Runājot par atnācēju skaitu, man šķiet, ir jāņem vērā vairāki faktori: to, ka varas iestādes aktīvi mēģināja diskreditēt mītiņa organizatorus, tomēr simtiem cilvēku piedalījās protestā. Tāpat arī to, ka mītiņa laikā policija no dažādiem punktiem ar spēcīgākiem skaļruņiem, aicināja klātesošos izklīst, jo tik liels ļaužu pūlis ir nelikumīgs.

Policisti pat draudēja ar sodiem, bet tas cilvēkus neapturēja. Turklāt protestu ļoti aktīvi atbalstīja garām braucošie autovadītāji. Ar signāltaurēm vairākas stundas viņi slāpēja runātājus.

Neskaitīšu garām braucošās mašīnas, kas atbalstīja pūli, taču to skaits mērojams simtos, ne desmitos. Godīgi sakot, es neatceros citu mītiņu, ko tik aktīvi atbalstītu automobilisti. Parasti ducis signālu visas akcijas laikā. Te gan taurēšana neapstājās vairākas stundas.

Акция протеста на набережной 11 Ноября в Риге.
Sergey Melkonov
Protesta akcija 11. novembra krastmalā

Tā kā pirmajā mītiņā 11. novembra krastmalā es pavadīju aptuveni divas stundas, varu pastāstīt par savu personīgo viedokli un sajūtām. Organizatoriskā puse bija vāja. Runātāji nestādījās priekšā, bieži vien nebija iespējams saprast, kas ir kas. Tāda sajūta, ka organizatori paši nebija gatavi tādam tautas atbalstam.

Organizatoriem aizliedza izmantot skaņu pastiprinošo aparatūru, bija atļauts izmantot tikai ruporus. Cilvēki stāvēja pie tribīnes ļoti tuvu viens otram, jo jau desmit metru attālumā no tās runātājus nebija iespējams sadzirdēt automobiļu taurēšanas dēļ.

Paši jūs esat okupanti!

Patiesībā informācija par mītiņā izskanējušājām runām visnotaļ draud varasvīriem. Ne jau tāpēc, ka tur atklāja kādu ārkārtīgu patiesību, bet tāpēc, ka protesti un varas viedoklis par tiem ir absolūti atšķirīgs.

Vara brīdināja par "piekto kolonnu", bet lielākā daļa mītiņa dalībnieku bija latvieši. Daudzi klātesošie runāja par "uzvaru pār padomju okupāciju" un aicināja uzvarēt citus "okupantus", kas ieradušies no ārzemēm - proti, esošās varas pārstāvjus.

Visbiežāk kritizēja premjerministru Krišjāni Kariņu, prezidentu Levitu un Veselības ministrijas vadītāju Ilzi Viņķeli. Runāja, ka "trimda" ir jauni okupanti un "pasaules biznesa pakalpiņi". Proti, kamēr ministri dēvē protesta organizatorus par "piekto kolonnu", organizatoru secinājums bija "pats esi muļķis" jeb mūsdienu diskursā "pats esi okupants".

Акция протеста на набережной 11 Ноября в Риге.
Sergey Melkonov
Protesta akcija 11. novembra krastmalā

Valdība pirms un pēc mītiņa uzslavēja policiju par to, ka tā "nepadevās provokācijām" un par atturību, taču ne pirmā, ne otrā mītiņa organizatori neaicināja uz prettiesiskām darbībām un īpaši uzsvēra, ka policija ir tautas daļa, tātad vandālisms tikai kaitēs "protesta gaišajai iecerei". Protestētājus aicināja būt "spēcīgiem, bet godīgiem un likumpaklausīgiem".

Sestdienas protestu laikā Francijā aizturēti apmēram simts cilvēki. Rīgas protestos tika aizturēti tikai daži. Viens mēģināja kauties ar policiju, otrs ieradies spēcīga reibuma stāvoklī. Kā tas raksturo pārējos protestētājus? Nekādi.

Sazvērestības teorija vai neuzticēšanās varai?

Tāpat par protesta akcijām runāja tā: sapulcējās masku nīdēji un sazvērestības teorijas atbalstītāji, un kaut kur citu murgainu ideju vidū skanēja - neuzticēšanās varai. Manuprāt, proporcija ir pretēja.

Акция протеста на набережной 11 Ноября в Риге.
Sergey Melkonov
Protesta akcija 11. novembra krastmalā

Vairums runātāju kritizēja varas iestādes un savās runās minēja šādu tēzi "neviens nenoliedz, ka Covid-19 pastāv, un no tā mirst, bet melu vīruss ir biedējošāks par šīs nāvējošās slimības vīrusu, un uzskrūvēto baiļu vīruss sabiedrībā ir vēl biedējošāks."

Runātāju vidū, protams, bija arī masku pretinieki, kas atklāti runāja par sazvērestības teoriju, bet tādu bija mazākums. Vairākums pat atbalstot šādas idejas, runāja par tām pastarpināti, galvenokārt kritizējot valdību "par meliem un dezinformāciju".

Manuprāt, tieši šādas apsūdzības varai nes vislielākos draudus, turklāt šajā ziņā vainīgi ir paši ministri un citi valdības pārstāvji, kuri uzskata, ka ar "hibrīdkaru" varēs piesegt visu. Taču politiķi ļoti maldās.

Apsūdzot kādu melos, nodevībā un ļaunprātībā, ir jāsniedz precīza informācija, ko var pārbaudīt, citādi apsūdzības kā bumerangs atgriežas pie apsūdzētājiem. Ja valdības pārstāvis pauž to, ko var kļūdaini iztulkot, tas tiks kļūdaini iztulkots. Ja valdības pārstāvis pauž to, ko var viegli atspēkot, tas ātri tiks atspēkots, un šāda oratora reputācija stipri cietīs.

Акция протеста на набережной 11 Ноября в Риге.
Sergey Melkonov
Protesta akcija 11. novembra krastmalā

Protams, ka pandēmijas izraisīto krīzi izmanto daždažādie opozīcijas spēki. Un tie, kas bija starp vakardienas mītiņu organizētājiem, nekautrējas piesaistīt gan sazvērestības teorijas atbalstītājus, gan masku nīdējus. Taču neapmierinātības pamatā, kas izdzina cilvēkus ielās, ir neuzticība varai un aizliegumu neizpratne. Tā ir tā "komunikācijas kļūme", par kuru jau nedēļu runā politiķi un valsts mediji.

Piemēram, ministrs Jānis Bordāns izteica domu, ka vara izskaidro tikai 20%, no tā, ko vajadzētu skaidrot.

Sniegtās informācijas trūkums un nepārbaudīti fakti, kas tiek uzdoti par realitāti, ir pašreizējās valdības galvenais ienaidnieks.

Акция протеста на набережной 11 Ноября в Риге.
Sergey Melkonov
Protesta akcija 11. novembra krastmalā
289
Tagi:
protesti, Rīga, Latvija
Pēc temata
Tihanovska oficiāli apliecinājusi, ka ir gatava vadīt Baltkrieviju
Mediji raksta: Valsts latviešiem jau atņemta, tagad ņems īpašumu!
2020. gada notikumi: pandēmija, vakcīna, kosmoss, kataklizmas, protesti un vēlēšanas
Rīgā notika akcija Krievijas blogera Alekseja Navaļnija atbalstam pie Krievijas vēstniecības Latvijā.

Mītiņš Krievijas blogera atbalstam Rīgā. iniciatori un dalībnieki

49
(atjaunots 17:36 25.01.2021)
Rīgā notika akcija Krievijas blogera Alekseja Navaļnija atbalstam pie Krievijas vēstniecības Latvijā. Kaislību kvēles ziņā tā būtiski piekāpās jebkuram citam protestam Latvijā, tomēr rodas jautājums — kurš to organizēja?

RĪGA, 25. janvāris - Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Sestdien, 23. janvārī, Rīgā notika nesankcionēts mītiņš Krievijas blogera Alekseja Navaļnija atbalstam. Pieteikumu mītiņa rīkošanai pie Krievijas vēstniecības Latvijā Rīgas domei iesniedza organizācija "Protests" — partijas "Attīstībai/par!" jaunatnes spārns, kas strādā galvaspilsētas pašvaldības valdošajā koalīcijā un sevi pozicionē kā sociāli liberālu politisku kustību. Kā zināms, Rīgas dome atļauju pasākumam neizsniedza.

Organizāciju "Protests" pārstāv galvenokārt latviski runājoši aktīvisti ar kreisi radikālajiem uzskatiem. Atzīmēsim, ka tas bija visklusākais un mierīgākais protests, šķiet, visā Eiropā, nemaz nerunājot par Krieviju, kur protestētāji uzbruka kārtības sargiem. Diezin vai kāds ļaus uzbrukt policistiem Latvijā.

Акция в поддержку российского блогера Алексея Навального у посольства России в Латвии в Риге.
Sergey Melkonov
Mītiņš Krievijas blogera atbalstam Rīgā

Atgādinām, ka Navaļniju aizturēja 17. janvārī Maskavas lidostā "Šeremetjeva" pēc atgriešanās no Vācijas, kur blogeris ārstējas pēc tā saucamās "saindēšanās". Krievijas Federālais sodu izpildes dienests iepriekš informēja par plāniem aizturēt opozicionāru, jo tiesai jāpieņem lēmums par nosacītā termiņa nomaiņu pret reālu ieslodzījumu sakarā ar rupjiem soda izciešanas režīma pārkāpumiem. Navaļnijam ir divas nosacītas sodāmības. Tās saistītas ar vairāk nekā 16 miljonu rubļu izšķērdēšanu ("Kirovļes" lieta) un ar vairāk nekā 30 miljonu rubļu izlaupīšanu ("Yves Rocher" lieta).

18. janvārī Himku pilsētas tiesa izbraukuma sesijā pieņēma lēmumu par Alekseja Navaļnija arestu uz 30 dienām. Viņš nogādāts izolatorā "Matrosskaja tišina", kur pavada 14 dienu karantīnu – viens trīsvietīgajā kamerā.

Kā "mēs izgājām pastaigāties"

Interesanti gan, ka tieši tie paši puiši un meitenes, kas protestēja pie Krievijas vēstniecības Rīgā ar prasību atbrīvot blogeru, iepriekš rīkoja publiskas akcijas Grētas Tūnbergas ekoloģisko iniciatīvu atbalstam, pieprasīja LGBT pārstāvju tiesību paplašināšanu un stāvēja uz ceļiem solidaritātei ar Black Lives Matter kustību pagājušā gada vidū.

Taču rudenī Latvijā tika ieviests ārkārtējas situācijas režīms, lai apturētu Covid-19 izplatību, kas samazināja protestu kustības aktivitātes dinamiku. Rīgas dome neizsniedza atļauju mītiņa rīkošanai Navaļnija atbalstam 23. janvārī koronavīrusa izplatības riska dēļ.

Taču apņēmīgie jaunieši atraduši izeju – plaši aicinājumi uz protestiem sociālajos tīklos. Aktīvisti aicināja atnākt pie vēstniecības pa vienam ar paštaisītiem plakātiem, kuros jāatspoguļo pilsoniskā pozīcija.

Plakātu vidū dominēja aicinājumi "Brīvību Navaļnijam" pārsvarā krievu valodā, bija daži plakāti angļu valodā, bet valsts valodu akcijas laikā praktiski ignorēja. Loģiski gan, ka plakātu Krievijas karoga krāsās "Laidiet vaļā Navaļniju!" no vēstniecības logiem pamanīs ātrāk nekā tādu pašu saukli latviski. Taču diplomātiskās misijas aizsardzība tika pastiprināta, bet Krievijas Federācijas vēstniecība LR nereaģēja uz protestētājiem, kuri sapulcējās pie pieminekļa Andrejam Upītim.

Kas ir brīvība?

Akcijā, ievērojot divu metru sociālo distanci, piedalījās no 50 līdz 100 cilvēkiem. Objektīvi, aicinājums sociālajos tīklos "Iziet pastaigāties" nebija efektīvs, sabiedrība nav pamanījusi Navaļnija atbalstītāju kampaņu TikTok un citos sociālajos tīklos.

"Vai jūs zināt, ka Krievijā cilvēkiem nav nekādas brīvības? Policejiska valsts, kas kalpo režīmam, arestē jauniešus par katru sīkumu, un visi mani draugi Krievijā ir izgājuši ielās cīnīties ar režīmu. Jūs zināt, ka Maskavā jūs aizturēs, pat ja jūs mēģināsiet pačurāt no tilta?" sašutis jauneklis ar paštaisīto plakātu "Brīvību Navaļnijam" izstāstīja "briesmīgo patiesību".

Man šķita, ka esmu pārklausījies. Pag, ko padarīt no tilta? Un tas ir brīvības simbols un valsts progresa pazīme? Bet Dimam jau ir apmēram 20 gadi. 13 gadu vecumā viņš ar vecākiem pārcēlās uz Latviju, saņemot uzturēšanas atļauju apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi, paspēja pabeigt skolu krievu valodā un sāka iegūt augstāko izglītību IT jomā.

Акция в поддержку российского блогера Алексея Навального у посольства России в Латвии в Риге.
Sergey Melkonov
Mītiņš Krievijas blogera atbalstam Rīgā

Pēc puiša vārdiem, Krievijā viņš nav bijis 7 gadus, taču sociālajos tīklos uztur attiecības ar draugiem un tāpēc "es labi zinu, kas tur notiek, no draugiem, kuri šodien ir izgājuši ielās par mūsu vadoni".

Bēdīgi gan, bet fakts ir tāds, ka mītiņa aktīvisti nodemonstrēja neticami zemu kompetences līmeni.

Цэ зрада!

Simt metru attālumā no Krievijas vēstniecības atrodas Ukrainas vēstniecība. Protams, diplomāti ir radikāli noskaņoti ārpolitikas jautājumos, īpaši Krimas aspektā.

Te nu sanācis neērti. 2014. gadā radio "Eho Moskvi" ēterā Aleksejs Navaļnijs paziņoja, ka "Krima paliks Krievijas daļa un nekad vairs nekļūs par Ukrainas daļu". Tā ir зрада, tulkojumā no ukraiņu valodas - "nodevība". Ukraina nekad neaizmirst nevienu provokāciju.

Protams, no Ukrainas vēstniecības neviens protesta akcijā nebija manāms.

Turklāt interesanti: dažādu Navaļnija kampaņu un akciju vektors ne vienmēr ir orientēts uz pretstatu Krievijas varas iestādēm.

Cilvēki vēl atceras jaunā blogera Navaļnija skandalozo paziņojumu LiveJournal 2008. gada augustā "piecu dienu kara" laikā, kad Gruzijas armija uzbruka Dienvidu Osetijai un īsi pēc tam tika aizdzīta gandrīz līdz Tbilisi. Tolaik Navaļnijs aicināja Krievijas politiķus ieviest Gruzijas blokādi, izraidīt no Krievijas visus gruzīnus, aicināja palaist spārnoto raķeti, slēgt debesis virs Gruzijas un notriekt Gruzijas lidmašīnas ar PGA raķetēm. Gruzīnus viņš sauca par grauzējiem.

Mūsdienās tādi fakti piemirsti gan Gruzijā, kas daļēji atbalstīja diskursu par Navaļnija brīvību, gan Ukrainā, kur daudzi jau pamazām aizmirst, ka viņš neuzskata Krimu par Ukrainas teritoriju. 23. janvārī Kijevā uz Krievijas vēstniecības sienas projicēja gaismas saukli "Brīvību Navaļnijam".

Kas ir Navaļnijs?

Protestētāji nav gatavi nekādam dialogam un diskutēt negrasās – nedz Kijevā, nedz Rīgā.

Акция в поддержку российского блогера Алексея Навального у посольства России в Латвии в Риге.
Sergey Melkonov
Mītiņš Krievijas blogera atbalstam Rīgā

Piemēram, jaunais rīdzinieks ar plakātu, kas prasīja "atlaist Navaļniju", pauda pārliecību, ka "Navaļnijs kļūs par prezidentu Vladimira Putina vietā." Man bija interesanti pārbaudīt respondenta zināšanu līmeni.

Uz jautājumu, kas ir Navaļnijs - tas, kurš agrāk strādāja Valsts prezidenta administrācijā vai tas, kurš filmēja Kremļa filmas (patiesībā ļoti labas filmas par Krievijas prezidentu filmēja nevis Aleksejs Navaļnijs, bet gan Latvijas kinofestivāla "Artdocfest" prezidents un režisors Vitālijs Manskis, kurš emigrēja no Krievijas uz Latviju un arī aicināja piedalīties antikrievijas mītiņos – red. piez.). Kas viņš tāds ir, Navaļnijs?

Atbilde ir lakoniska: "Tas ir opozicionārs, kas sagraus režīmu." Bet uz jautājumu, vai jūs zināt, ka šis opozicionārs sauca gruzīnus par grauzējiem un aicināja notriekt Gruzijas lidmašīnas, sarunbiedrs pārliecināti atbildēja, ka nekas tamlīdzīgs nav bijis un ka "tā ir provokācija". Ticiet man, bija gan, un Google to apstiprina.

Vismierīgākais protests

Mazā un ļoti mierīgā Veronika pārvākusies uz Rīgu no Maskavas. Viņa atzinās, ka viņai patīk Latvija. Bet te viņai ir garlaicīgi, jo gandrīz nav cilvēku, un viņa skumst pēc Krievijas galvaspilsētas cilvēku pūļiem.

"Varbūt ar Navaļniju priekšgalā nekas nemainīsies, bet jādomā par labāko," teica meitene, kura atnākusi uz akciju, turot divus spilgti sarkanus gaisa balonus ar burtu "N" un aicinājumu brīvībai. Palika nezināms, kas, pēc Latvijā dzīvojošās krievu meitenes domām, būtu jāmaina Krievijā.

Акция в поддержку российского блогера Алексея Навального у посольства России в Латвии в Риге.
Sergey Melkonov
Mītiņš Krievijas blogera atbalstam Rīgā

Vēl divas meitenes, apmēram 20 gadus vecas, pārvākušās uz Rīgu no Sanktpēterburgas un mācās institūtā. Arī viņas ļoti skumst pēc atstātās Krievijas. Mēs mazliet parunājām par Pēterburgas virtuļiem, loftiem, tiltiem un ziemeļu galvaspilsētas prospektiem. Spriežot pēc meiteņu smaidiem, tik vienkāršas vērtības viņiem ir tuvākas un saprotamākas nekā liberālā "opozicionārā fīrera" pseidopolitiskā kustība, kas atbalsta cilvēku, kurš ierādās no Vācijas ar lidsabiedrības "Pobeda" lidmašīnu kopā ar desmitiem Rietumu žurnālistu, kuri publicējuši skaļus sižetus par viņa aizturēšanu. Navaļnijs – tas vispār ir garām Latvijai, te viņš nav modē un nevienu neinteresē, pat ieskaitot 99,9% Krievijas ekspātu.

Kopumā akcija Kronvalda parkā, iepretī vēstniecībai, ilga vairākas stundas, bet nepievērsa nekādu vietējo politiķu un pat Krievijai naidīgi noskaņoto propagandistu absolūtā vairākuma uzmanību.

Latvijai Navaļnijs nav vajadzīgs

Iespējami vairāki iemesli, kāpēc Latvijā ignorē Navaļniju: pirmkārt, Latvijas politika mums ir svarīgāka, un epidēmijas periodā nevienu vispār neinteresē modernas publiskas sanāksmes. Par mītiņa audiofonu kalpoja nebeidzami brīdinājumi no policijas mašīnas skaļruņa par nepieciešamību ievērot distanci koronavīrusa epidēmijas dēļ.

Galu galā policistiem tas apnika. Pēc 2009. gadā "Rīgas dumpja", kad pēc Rīgas opozīcijas partijas "Sabiedrība citai politikai" (šī partija līdzinājās Navaļnija kustībai, bet tās līderim Artim Pabrikam izdevās laikus apstāties un iespējams, tāpēc tagad viņš ieņem aizsardzības ministra amatu — red. piez.) mītiņa pademolēja daļu Vecrīgas, Latvijas policija stingri raugās uz mītiņiem.

Акция в поддержку российского блогера Алексея Навального у посольства России в Латвии в Риге.
Sergey Melkonov
Mītiņš Krievijas blogera atbalstam Rīgā

Tā kā "Protests" kustības mītiņš nebija atļauts juridiski, policija aicināja dalībniekus iet prom. Aizvācot plakātus un talismanus somās, un apspriežot šo uzvaras posmu, pasākuma dalībnieki izklīda, un iepretim ēkai ar Krievijas karogu viss kļuva kā iepriekš.

49
Tagi:
Navaļnijs, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
Kāpēc Navaļnijs steidz atgriezties Krievijā
Politologs: situācijā ar Navaļniju Rietumiem nav tiesību mācīt Krieviju

Aptauja: vairāk nekā pusei Latvijas jauniešu ir emocionālas problēmas

14
(atjaunots 11:32 25.01.2021)
Aptauja, ko veica Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs, parādīja, ka pēc otrā Covid-19 viļņa arvien vairāk Latvijas jauniešu cieš no dažādām psiholoģiskām problēmām.

RĪGA, 25. janvāris - Sputnik. 2021. gada beigās Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs īstenoja aptauju, saskaņā ar kuru aptuveni 63% Latvijas iedzīvotāju cieš no mentālās veselības pasliktināšanas. Aptaujātie paskaidroja, ka tā notikusi Covid-19 pandēmijas laikā, raksta Bb.lv.

Aptuveni 70% aptaujāto teica, ka pēdējo divu nedēļu laikā ir piedzīvojuši nomāktību un depresiju, bet 79,2% sastopas ar grūtībām mācīties. Turklāt vairāk nekā 60% jauniešu piedzīvo uzmācīgas domas vai ir ļoti viegli aizkaitināmi.

Jāatzīmē, ka Covid-19 pirmā viļņa laikā jaunieši savu mentālo veselību vērtēja lielākoties labi, tā atbildēja 38,1% aptaujāto. Par pieņemamu to nosauca 24,3% respondentu, bet kā "sliktu" to aprakstīja tikai 29,8%.

Strauji samazinājās jauniešu skaits, kuri pandēmijas laikā jūtas ļoti labi - ja pirmā viļņa laikā tādu bija 19,5%, tad otrā viļņa laikā - tikai 7,6%. Tāpat palielinājies jauniešu skaits, kuri jūtas kritiski slikti - no 4,6% pirmajā vilnī līdz 7,8% otrajā vilnī.

Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Konstantinovs, komentējot aptaujas rezultātus, atzīmēja, ka valstij būs jādomā ne tikai par Covid-19 sekām ekonomikā, bet arī par pandēmijas ietekmi jauniešu mentālo veselību.

Pēc viņa domām, jau tagad atbildīgajām iestādēm ir nopietni jāplāno, kā palīdzēt jauniešiem atjaunot mentālo veselību pēc krīzes. Tā kļūs par vienu no prioritātēm skolās un ģimenēs un jau šobrīd jādomā par to, kā iemācīt pusaudžiem un jauniešiem pašpalīdzību, spēju atpazīt un reaģēt uz savu vai savu draugu mentālās veselības pasliktināšanos.

Kā atzīmē centrā, Latvijā psihisko un uzvedības traucējumu izplatības rādītāji pusaudžu vidū ir īpaši augsti jau ilgstoši. Uz šādu traucējumu lielo izplatību norāda arī Latvijas negatīvās līderpozīcijas citu attīstīto valstu starpā tādos ar psihisko veselību cieši saistītos rādītājos kā jauniešu pašnāvību skaits, psihoaktīvo vielu lietošana pusaudžu vidū un vardarbības izplatība skolās. Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem, vēl pirms Covid-19 pandēmijas Latvija ieņēma ceturto vietu pasaulē pēc pašnāvību skaita jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem.

Koronavīrusa pandēmija būtiski saasināja situāciju. Kā norādīja Konstantinovs, Latvijā vāji organizēta vai pat nepieejama psihiskās veselības aprūpe, tāpēc pandēmija, visticamāk, radīs ievērojamas negatīvas īstermiņa un ilgtermiņa sekas jauniešu populācijā.

Aptauja tika veikta 2020. gada novembrī un decembrī, tajā piedalījās vairāk nekā 1660 bērni un pusaudži vecumā no 12 līdz 19 gadiem.

14
Tagi:
aptauja, koronavīruss
Pēc temata
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
"Nelietība": publicists sašutis par aizliegumu pārdot saimniecības preces brīvdienās
Latvijā samazinājies ģimeņu skaits ar diviem vecākiem
Aptauja: Covid-19 otrais vilnis saasinājis attiecības ģimenēs

Mīnus 50C: sasalušās Jakutskas dzīve

0
(atjaunots 10:47 26.01.2021)
Jakutskā iestājās anomāls aukstums: termometra stabiņš noslīdēja līdz -50 un pat zemāk, kā izskatās sasalusi pilsēta, skatieties fotolentē.

Vienās pilsētās par anomāli aukstu tiek uzskatīta temperatūra -30, citās kolapsu izraisa pat temperatūras pazemināšanos zem nulles.

Jakutskai anomāls aukstums sākas ar -50C, un tas pašlaik iestājās pilsētā.

Republikas Saha Ārkārtas situācijas ministrijas Galvenā pārvalde tādos apstākļos iesaka izvēlēties nepiegulošu apģērbu, kas veicina normālu asins cirkulāciju. Tāpat jāierobežo alkohola lietošana. Dodoties ceļā, labāk informēt ģimeni un tuviniekus, uz kurieni jūs braucat un kad plānojat ierasties galamērķī.

Sasilšana līdz -43C gaidāma Jakutskā darba nedēļas beigās.

Paskatieties, kā izskatās anomāls sals, Sputnik fotolentē.

0
  • © Sputnik / Andrei Sorokin

    Apsniguši koki Jakutskā

  • © Sputnik / Andrei Sorokin

    Vīrietis demonstrē viedtālruni ar informāciju par laikapstākļiem Jakutskā

  • © Sputnik / Andrei Sorokin

    Vietējais iedzīvotājs Jakutskas tirgū

  • © Sputnik / Andrei Sorokin

    Elektropārvades līnijas Jakutskā

  • © Sputnik / Andrei Sorokin

    Zivju tirgotājs Jakutskas tirgū

  • © Sputnik / Andrei Sorokin

    Vietējie iedzīvotāji Jakutskas tirgū

  • © Sputnik / Andrei Sorokin

    Apsniguši koki Jakutskā

  • © Sputnik / Andrei Sorokin

    Sieviete izved suni pastaigā Jakutskā

  • © Sputnik / Andrei Sorokin

    Apsniguši velosipēdi Jakutskas ielās

  • © Sputnik / Andrei Sorokin

    Saulriets Jakutskā