RĪGA, 10. decembris — Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs komentēja krievvalodīgo žurnālistu aizturēšanu, vēsta BB.lv.

Trešdien Saeimā notika Ārlietu komisijas sēde, kuras gaitā deputātiem radās iespēja uzdot Rinkēvičam aktuālus jautājumus.

© Sputnik / Sergey Melkonov

LKS: žurnālistu vajāšana ir krievu mediju iznīcināšanas stratēģijas daļa Latvijā

Deputāts Nikolajs Kabanovs ("Saskaņa") uzdeva jautājumu par Valsts drošības dienesta operatīvajiem pasākumiem pret septiņiem žurnālistiem, kuri sadarbojās ar portālu Baltnews.

Rinkēvičs paskaidroja, ka Ārlietu ministrija ir institūts, kas koordinē sankcijas, nevis pieņem par tām lēmumus. Pie tam diplomāts uzsvēra, ka likumsargājošo iestāžu darbības pret konkrētajiem cilvēkiem neesot saistītas ar vārda brīvības vai tamlīdzīgiem pārkāpumiem, bet gan ar ES sankciju pielietošanu. Politiķis apgalvo, ka Latvija nav ne paplašinājusi, ne interpretējusi sankcijas.

Rinkēvičs vēstīja, ka resors konsultējies ar Eiropas Komisiju un tā skaidri norādījusi parametrus, kuru apstākļos ir jāpielieto sankcijas.

Rinkēvičs konstatēja, ka, pēc viņa pārliecības, varasiestādes rīkojušās pareizi.

Politiķis skaidroja, ka aizturētie cilvēki esot saistīti ar Kiseļovu, pret kuru vērstas ES sankcijas, ka notiek transakcijas pretrunā sankcijām, un atbildība saskaņā ar likumu iestājas, ja sankciju politika tiekot pārkāpta. Par to savā formātā lemj izmeklētāji, prokurori un tiesa. Līdz ar to, pēc politiķa domām, apgalvojumi par to, ka tās ir darbības pret žurnālistiem, neesot patiesi

Diplomāts norādīja, ka valsts skrupulozi pielieto Eiropas Savienības sankcijas un izpilda visus pieņemtos lēmumus. Viņš atgādināja, ka bijusi diskusija gan grupā par sankciju pielietošanu, gan Eiropas Savienībā, tātad šeit neesot runas par vārda brīvību, bet gan par sankciju politikas ievērosānu.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Dombrovskis sašutis par žurnālistu aizturēšanām un plāno sarunu ar iekšlietu ministru

3. devembrī Valsts drošības dienests aizturēja un nopratināja portāla Baltnews.lv bijušo galveno redaktoru Andreju Jakovļevu, viņa dzīvesbiedri Irinu Ļitvinovu, kā arī krievvalodīgos žurnālistus Andreju Solopenko, Allu Berezovsku un sabiedrisko darbinieku Vladimiru Lindermanu. Pēc tam minētās personas atlaistas pret parakstu par neizbraukšanu no valsts un informācijas neizpaušanu. Viņu dzīvokļos notikušas kratīšanas.

Žurnālistiem izvirzītas apsūdzības par ES sankciju režīma parkāpšanu, kriminālatbildība paredz sodu no naudas soda līdz brīvības atņemšanai.

Jāpiebilst, ka minētie žurnālisti nav Baltnews un Sputnik Latvija darbinieki, viņi ir portālu ārštata autori. Sputnik Latvija un Baltnews saistīti ar mediju grupu "Rossija segodņa", kuras vadītājs Dmitrijs Kiseļovs iekļauts ES sankciju sarakstā. Aģentūras juristi strādā, lai atrisinātu situāciju.

Krievijas ĀM nosauca Latvijas varasiestāžu darbības par soda akciju un vārda brīvības pārkāpumu. Jautājums par represijām pret žurnālistiem tiks apspriests EDSO. KF ĀM atzīmēja, ka sankcijas ir individuālas un nevar attiekties uz visiem, kas sadarbojas ar mediju holdingu.

Vašingtonas agresīvā izturēšanās saskarsies ar apņēmīgu pretsparu, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova, atbildot uz ziņām par kārtējo pret Krieviju vērsto sankciju paketi no ASV puses.

"Vašingtonai ir jāaptver, ka par divpusējo attiecību degradāciju nāksies maksāt. Atbildība par notiekošo pilnībā gulstas uz ASV pleciem," uzsvēra Krievijas diplomāte.

Zaharova atgādināja, ka Krievija ne vienu vien reizi brīdinājusi Ameriku par tās naidīgo soļu sekām un norādījusi, ka tie nenes labumu abu valstu tautām.

© Sputnik / Natalia Seliverstova

ASV ieviesušas jaunas sankcijas pret Krieviju

ASV Finanšu ministrija bez jebkāda pamata apsūdzēja Krieviju par "ļaunprātīgām darbībām kibertelpā" un "iejaukšanos vēlēšanās". Jaunajā sankciju sarakstā iekļautas 32 fiziskas un juridiskas personas no Krievijas. Piedevām Vašingtona ziņoja, ka tiek izraidīti desmit Krievijas diplomāti. ASV vēstnieks Maskavā tika uzaicināts ierasties Krievijas ĀM, un Zaharova apsolīja viņam smagu sarunu.

Iepriekš ASV prezidents Džo Baidens tālruņa sarunā ar Krievijas valsts vadītāju Vladimiru Putinu ierosināja personīgu tikšanos un pauda interesi par divpusējo attiecību normalizāciju. Zaharova uzsvēra, ka Baltā nama administrācijas darbības liecina par pretējo.