Eiro

Atbalsts uzņēmējiem: Latvija atmaksās 3 miljardus eiro?

81
(atjaunots 08:07 10.12.2020)
Valsts kanceleja prezentēja plānu biznesa glābšanai 2020. gadā. Saraksts ir iespaidīgs, tikai viens iebildums: atbalsts ekonomikai jau izmaksājis budžetam vairāk nekā 3 miljardus eiro. Par šo summu pieaudzis valsts parāds, bet beigas krīzei vēl ne tuvu nav redzamas.

RĪGA, 10. decembris — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Nesen valsts iestāžu pārstāvji pastāstīja par soļiem biznesa atbalstam.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, palīdzības pieteikumu pieņemšanas pirmajās dienās no komersantiem saņemti jau 3700 pieteikumi dīkstāves pabalsta un algu subsīdiju izmaksām. Pārsvarā to vidū ir mazie uzņēmumi un pašnodarbinātie, pastāstīja VID pārstāve Santa Garanča. Viņa prognozēja, ka līdz 15.decembrim, kad beigsies pieteikumu pieņemšanas termiņš pabalstiem par novembri, to skaits vēl pieaugs. No šī gada marta vēl apmēram 7 tūkstoši uzņēmumu izmantojuši iespēju saņemt nodokļu nomaksas termiņa atlikšanu par kopsummu virs 170 miljoniem eiro.

Skaisti cipari, tomēr ir arī otra puse "valdības efektīvajam atbalstam", par ko pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē runāja uzņēmēji no sabiedriskās ēdināšanas sfēras. Restorānu tīkla "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš pazinoja, ka valdības izstrādātie pabalstu piešķiršanas noteikumi neļauj neko saņemt viņa uzņēmumam. Viņš pastāstīja, ka uzņēmēji uzrakstījuši vēstuli gan prezidentam, gan premjerministram, gan finanšu ministram un ekonomikas ministram par netaisnību. No valdības puses tagad skan izteikumi, ka, sak, mēs visiem palīdzēsim, visiem, kas maksā nodokļus, visiem, kas nemaksā aplokšņu algas. Pērn "Vairāk saules" samaksāja nodokļos gandrīz 2 miljonus eiro, nodrošināja darbu vairāk nekā 300 cilvēkiem, tomēr nav saņēmis nekādu valsts atbalstu!

Iemesls – uzņēmuma negatīvais pašu kapitāls, kas fiksēts 2019. gadā, tāpēc kompānija neatbilst valdības noteiktajiem kritērijiem.

Bez palīdzības palicis "Baltics Restaurants". Trešais lielākais sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums Latvijā, pirmais – Igaunijas sabiedriskās ēdināšanas tirgū. Kompānijas valdes loceklis Guntis Bredovskis komisijas sēdē paskaidroja deputātiem, ka uzņēmuma darbinieki novembrī nesaņems dīkstāves pabalstu, jo firma nevar kvalificēties pavalsta saņemšanai tālab, ka salīdzinājumā ar pērnā gada augustu-oktobri apgrozījums krities par 50%, šogad trīs mēnešu laikā – mazāk nekā par 20%. Bredovskis atgādināja, ka "Baltics Restaurants" ir daudzpusīgs uzņēmums, tāpēc biznesa sezonalitāte nav tik spilgta. Starp citu, viņš pateicās par palīdzību "pavasara krīzes" laikā – uzņēmums spējis saglabāt pozīcijas un vasarā celt apgrozījumu, tomēr pavasarī izņemts maksimālais palīdzības apjoms – 800 000 eiro, un tagad uzņēmums vairs nevar saņemt dīkstāves pabalstus darbiniekiem.

Te pieminēti tikai divi uzņēmumi, par kuriem kļuvis zināms, bet cik daudz ir vai, pareizāk sakot, bija Latvijā tādu firmu, mazāku uzņēmumu, kam nav iespēju uzstāties Saeimas komisijas sēdē.

Turpinot Valsts kancelejas "panākumu stāstu", var atzīmēt Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktora Kaspara Rožkalna teikto – viņš vēstīja, ka patlaban saņemti 33 pieteikumi no tūrisma uzņēmumiem par zaudējumu segšanu par kopsummu 877 000 eiro apmērā. Viesnīcu atbalstam valdība piešķīrusi 4,7 miljonus eiro, plānots, ka to izmantos aptuveni divi simti bez klientiem palikušu viesnīcu.

Vēl vairāk, pēc Rožkalna vārdiem, šī gada deviņu mēnešu laikā Latvijai izdevies piesaistīt investīcijas 204 miljonu eiro apmērā un radīt 2300 jaunas darba vietas. Pārsvarā, konstatēja LIAA direktors, uz kaimiņvalsts rēķina – 17 baltkrievu uzņēmumi bija gatavi pārcelties uz Latviju, 15 no tiem strādā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā.

LIAA direktors konstatēja, ka no ārvalstu investoru piesaistīšanas viedokļa saskatāms pozitīvs aspekts – "ofisa telpu pieejamība". Tagad, pēc viņa vārdiem, Covid-19 krīzes rezultātā, kad daudzi uzņēmumi strādā attālināti, vairs nerodas problēmas ar ofisu pieejamību. Investoru rīcībā tagad ir 120 000 kvadrātmetru tukšu ofisa telpu, līdz 2024. gadam plānots uzbūvēt vēl tikpat daudz

LIAA vadītāja vārdi iepriecina: acīmredzot, pēc trim gadiem Latvijā gaidāms īsts uzņēmējdarbības bums (pie tam tiks pielikts punkts attālinātajam režīmam), ja jau plānots dubultot tukšo ofisu platības.

Starp nepatīkamajām lietām: aug parādi. Covid-19 krīzes ekonomisko seku novēršanai Valsts kase no šī gada marta aizņēmusies finanšu tirgos vairāk nekā 2,2 miljardus eiro, informēja Valsts kases pārstāve Jevgēņija Jalovecka. Finansējums piesaistīts uz salīdzinoši īsu laiku, aizņēmumu procentu likmes ir tuvas nullei, lai mazinātu to ietekmi uz valsts budžetu. Pie tam Valsts kase, pēc Jaloveckas vārdiem, sadarbojas ar starptautiskajiem finanšu institūtiem: piemēram, 2020. gada aprīlī parakstīts aizņēmuma līgums ar Ziemeļu investīcijas banku par 500 miljoniem eiro. Septembrī un oktobrī saskaņā ar minēto līgumu saņemti 250 miljoni eiro, atlikusī summa tiks pārskaitīta pašā 2021. gada sākumā.

Pieejami līdzekļi Valsts kases bezdarba riska samazināšanas programmas ietvaros. Saskaņā ar to 120 miljoni eiro saņemti novembrī, pārējie 73 miljoni tiks saņemti nākamā gada pirmajā pusē. Vēl 400 miljoni pieejami no Eiropas investīciju bankas iepriekš noslēgtā līguma ietvaros.

Jalovecka konstatēja, ka valsts parāds līdz novembrim pieaudzis līdz 13 miljardiem eiro (2020. gada sākumā – 10,8 miljardi eiro). Īstermiņā tas izskatās kā ekonomikas atbalsts, tomēr ilstošā periodā tā būs slodze nākamajām paaudzēm, atzīmēja Valsts kases pārstāve.

Šogad valsts budžets nav saņēmis nodokļos apmēram 500 miljonus eiro. Nākamgad ieplānoti vēl lielāki zaudējumi, pie tam neviens nevar prognozēt, kā veidosies situācija gada laika. Pie tam krīzes ietekme ekonomikā būs jo spēcīgāka, jo ilgāk plosīsies pandēmija. Tātad aizlienēšanas politika turpināsies ar absolūti neparedzamu rezultātu.

81
Tagi:
valsts parāds, ekonomika, Uzņēmēji
Pēc temata
Latvijā samazinās valsts ieņēmumi: kādēļ FM neuztraucas un ko gaidīt cilvēkiem
Parādu slogs gulsies uz bērniem: Latvijas MK iesaka mazināt apetīti
Daugavpils satiksme

"Daugavpils satiksme" iepirks autobusus un tramvajus par 33 miljoniem eiro

6
(atjaunots 12:55 20.01.2021)
Kā informēja SIA "Daugavpils satiksme" valdes loceklis Sergejs Blagoveščenskis, pilsētas autobusu un tramvaja parkos tehnika ir morāli un tehniski novecojusi un nepieciešama jaunās tehnikas iegāde.

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Nauda no ES fondiem, kas tika piešķirta draudzīgas vides attīstībai, tiks atvēlēta jaunu autobusu un tramvaju iepirkšanai Daugavpilī, raksta Lsm.lv. Kopumā plānots tērēt aptuveni 33 miljonus eiro. Iepirkumu paredzēts īstenot līdz 2023. gada beigām.

Pašvaldības uzņēmumā "Daugavpils satiksme" pastāstīja, ka plānots iepirkt 35 autobusus, 12 tramvajus, kā arī izbūvēt jaunu tramvaja līniju. Uzņēmuma vadītājs Sergejs Blagoveščenskis paziņoja, ka no 33 miljoniem eiro 10 miljoni tiks atvēlēti videi draudzīgu autobusu iegādei.

"Tika izsludināts konkurss, kur ir divas lotes. Pirmā ir 15 mazākas ietilpības autobusu iegāde. Un 20 lielākas ietilpības autobusu iegāde. Mazos autobusos ir aptuveni 20 sēdvietas. Liels autobuss ir lielāks par 12 metriem, trīsdurvju, obligāti ar zemo grīdu, bet tā ietilpība ir lielāka par 80 vietām," sacīja Blagoveščenskis.

Viņš atzīmēja, ka Daugavpils autobusu parks ir morāli un tehniski novecojis, daži autobusi ir ekspluatācijā jau vairāk nekā 30 gadus. Autoparka pamatdaļa ir Solaris markas autobusi, tie tika iepirkti 2000. gadā, otra daļa – Volvo markas autobusi, to vidu ir 1989. gadā un 1998. gadā un daži 2006. gadā iepirktie eksemplāri.

"Bija nopietnas avārijas, un šobrīd mums ļoti pietrūkst mašīnu," piebilda Daugavpils satiksmes direktors.

Papildus autobusiem tiks atjaunots arī tramvaju parks. Pašlaik pilsētā kursē 36 vagoni, no kuriem 12 tiek uzskatīti par veciem, tie tika iegādāti vēl 80. gados.

"Pie mums bieži vēršas no invalīdu biedrībām ar lūgumiem palaist zemās grīdas tramvajus, bet diemžēl mēs nevaram tos apmierināt, jo pietrūkst transporta. Ja mēs īstenosim šo projektu, tad ceru, ka visi vecie tramvaji ar augstu grīdu tiks nomainīti pret zemās grīdas tramvajiem," stāsta Blagoveščenskis.

Kopumā tramvaja projektiem Rīgā, Liepājā un Daugavpilī ir piešķirti gandrīz 75 miljoni eiro.

6
Tagi:
ceļu satiksme, Daugavpils
Pēc temata
Drīzumā rīdzinieki varēs apmaksāt braucienu sabiedriskajā transportā ar telefonu
Plānots slēgt dzelzceļa kases: elektroniskā biļete ir lētāka
Latvija aizliegusi lidojumus uz trim valstīm un atjaunoja satiksmi ar Lielbritāniju
Latvija ieceļojošajiem varētu uzlikt pienākumu uzrādīt negatīvu Covid-19 testu
 Lidl

Lidl atklāj loģistikas centru, tam sekos veikalu tīkla atvēršana

21
(atjaunots 09:41 20.01.2021)
Nākamnedēļ Lidl Latvija plāno svinīgu loģistikas centra atklāšanu, kas koronavīrusa pandēmijas dēļ notiks tiešsaistē.

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Pirmdien, 25. janvārī Rīgā tiks atklāts Lidl Latvija loģistikas centrs, raksta Tvnet.lv. Svinīgs atklāšanas pasākums norisināsies tiešsaistē, tajā piedalīsies visa uzņēmuma vadība, kā arī Lidl sadarbības partneri.

Kompānijas pārstāvji informēja, ka loģistikas centra atklāšana dos startu vērienīgai kampaņai Latvijā un Igaunijā. Īsi pēc centra atklāšanas plānots atvērt veikalu tīklu gan Rīgā, gan visā Latvijā.

Iepriekš ziņots, ka loģistikas centra ēka Dzelzavas ielā 131 tika uzsākta 2018. gadā. Ēkas kopēja platība ir 51 000 kvadrātmetru. Turklāt tajā tiks izvietots Lidl Latvija galvenais birojs. Ēka tika nodota ekspluatācijā 2020. gada jūlijā. Būvdarbiem tika iztērēti vairāk nekā 55 miljoni eiro.

Atgādinām, ka Lidl ir vācu zemo cenu lielveikalu tīkls. Šīs markas veikali ir atvērti gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs, tāpat tīkls darbojas ASV, Lielbritānijā, Šveicē un Serbijā. Tirdzniecības vietu atklāšana Latvijā tika plānota jau 1998. gadā, taču ekonomiskās krīzes vilcināja termiņus.

Lidl ir noskaņots ieņemt līderpozīcijas Latvijas mazumtirdzniecības tirgū. Veikalu atklāšanas gaidās uzņēmums publicēja sarakstu ar vakancēm. "Lidl Latvija" meklēja vairāk nekā tūkstoti darbinieku dažādās valsts pilsētās, tie bija gan grāmatveži, gan iepirkumu speciālisti, gan tirdzniecības zāles darbinieki. Darbadevējs solīja, maksāt darbiniekiem vairāk, nekā vidēji nozarē.

21
Tagi:
Lidl
Pēc temata
"Greizs valsts tēls": par Lidl pasūdzējās sakarā ar prasību zināt krievu valodu
Vairāk nekā tūkstotis darbavietu: Lidl meklē darbiniekus visā Latvijā