Eiro

Atbalsts uzņēmējiem: Latvija atmaksās 3 miljardus eiro?

87
(atjaunots 08:07 10.12.2020)
Valsts kanceleja prezentēja plānu biznesa glābšanai 2020. gadā. Saraksts ir iespaidīgs, tikai viens iebildums: atbalsts ekonomikai jau izmaksājis budžetam vairāk nekā 3 miljardus eiro. Par šo summu pieaudzis valsts parāds, bet beigas krīzei vēl ne tuvu nav redzamas.

RĪGA, 10. decembris — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Nesen valsts iestāžu pārstāvji pastāstīja par soļiem biznesa atbalstam.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, palīdzības pieteikumu pieņemšanas pirmajās dienās no komersantiem saņemti jau 3700 pieteikumi dīkstāves pabalsta un algu subsīdiju izmaksām. Pārsvarā to vidū ir mazie uzņēmumi un pašnodarbinātie, pastāstīja VID pārstāve Santa Garanča. Viņa prognozēja, ka līdz 15.decembrim, kad beigsies pieteikumu pieņemšanas termiņš pabalstiem par novembri, to skaits vēl pieaugs. No šī gada marta vēl apmēram 7 tūkstoši uzņēmumu izmantojuši iespēju saņemt nodokļu nomaksas termiņa atlikšanu par kopsummu virs 170 miljoniem eiro.

Skaisti cipari, tomēr ir arī otra puse "valdības efektīvajam atbalstam", par ko pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē runāja uzņēmēji no sabiedriskās ēdināšanas sfēras. Restorānu tīkla "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš pazinoja, ka valdības izstrādātie pabalstu piešķiršanas noteikumi neļauj neko saņemt viņa uzņēmumam. Viņš pastāstīja, ka uzņēmēji uzrakstījuši vēstuli gan prezidentam, gan premjerministram, gan finanšu ministram un ekonomikas ministram par netaisnību. No valdības puses tagad skan izteikumi, ka, sak, mēs visiem palīdzēsim, visiem, kas maksā nodokļus, visiem, kas nemaksā aplokšņu algas. Pērn "Vairāk saules" samaksāja nodokļos gandrīz 2 miljonus eiro, nodrošināja darbu vairāk nekā 300 cilvēkiem, tomēr nav saņēmis nekādu valsts atbalstu!

Iemesls – uzņēmuma negatīvais pašu kapitāls, kas fiksēts 2019. gadā, tāpēc kompānija neatbilst valdības noteiktajiem kritērijiem.

Bez palīdzības palicis "Baltics Restaurants". Trešais lielākais sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums Latvijā, pirmais – Igaunijas sabiedriskās ēdināšanas tirgū. Kompānijas valdes loceklis Guntis Bredovskis komisijas sēdē paskaidroja deputātiem, ka uzņēmuma darbinieki novembrī nesaņems dīkstāves pabalstu, jo firma nevar kvalificēties pavalsta saņemšanai tālab, ka salīdzinājumā ar pērnā gada augustu-oktobri apgrozījums krities par 50%, šogad trīs mēnešu laikā – mazāk nekā par 20%. Bredovskis atgādināja, ka "Baltics Restaurants" ir daudzpusīgs uzņēmums, tāpēc biznesa sezonalitāte nav tik spilgta. Starp citu, viņš pateicās par palīdzību "pavasara krīzes" laikā – uzņēmums spējis saglabāt pozīcijas un vasarā celt apgrozījumu, tomēr pavasarī izņemts maksimālais palīdzības apjoms – 800 000 eiro, un tagad uzņēmums vairs nevar saņemt dīkstāves pabalstus darbiniekiem.

Te pieminēti tikai divi uzņēmumi, par kuriem kļuvis zināms, bet cik daudz ir vai, pareizāk sakot, bija Latvijā tādu firmu, mazāku uzņēmumu, kam nav iespēju uzstāties Saeimas komisijas sēdē.

Turpinot Valsts kancelejas "panākumu stāstu", var atzīmēt Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktora Kaspara Rožkalna teikto – viņš vēstīja, ka patlaban saņemti 33 pieteikumi no tūrisma uzņēmumiem par zaudējumu segšanu par kopsummu 877 000 eiro apmērā. Viesnīcu atbalstam valdība piešķīrusi 4,7 miljonus eiro, plānots, ka to izmantos aptuveni divi simti bez klientiem palikušu viesnīcu.

Vēl vairāk, pēc Rožkalna vārdiem, šī gada deviņu mēnešu laikā Latvijai izdevies piesaistīt investīcijas 204 miljonu eiro apmērā un radīt 2300 jaunas darba vietas. Pārsvarā, konstatēja LIAA direktors, uz kaimiņvalsts rēķina – 17 baltkrievu uzņēmumi bija gatavi pārcelties uz Latviju, 15 no tiem strādā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā.

LIAA direktors konstatēja, ka no ārvalstu investoru piesaistīšanas viedokļa saskatāms pozitīvs aspekts – "ofisa telpu pieejamība". Tagad, pēc viņa vārdiem, Covid-19 krīzes rezultātā, kad daudzi uzņēmumi strādā attālināti, vairs nerodas problēmas ar ofisu pieejamību. Investoru rīcībā tagad ir 120 000 kvadrātmetru tukšu ofisa telpu, līdz 2024. gadam plānots uzbūvēt vēl tikpat daudz

LIAA vadītāja vārdi iepriecina: acīmredzot, pēc trim gadiem Latvijā gaidāms īsts uzņēmējdarbības bums (pie tam tiks pielikts punkts attālinātajam režīmam), ja jau plānots dubultot tukšo ofisu platības.

Starp nepatīkamajām lietām: aug parādi. Covid-19 krīzes ekonomisko seku novēršanai Valsts kase no šī gada marta aizņēmusies finanšu tirgos vairāk nekā 2,2 miljardus eiro, informēja Valsts kases pārstāve Jevgēņija Jalovecka. Finansējums piesaistīts uz salīdzinoši īsu laiku, aizņēmumu procentu likmes ir tuvas nullei, lai mazinātu to ietekmi uz valsts budžetu. Pie tam Valsts kase, pēc Jaloveckas vārdiem, sadarbojas ar starptautiskajiem finanšu institūtiem: piemēram, 2020. gada aprīlī parakstīts aizņēmuma līgums ar Ziemeļu investīcijas banku par 500 miljoniem eiro. Septembrī un oktobrī saskaņā ar minēto līgumu saņemti 250 miljoni eiro, atlikusī summa tiks pārskaitīta pašā 2021. gada sākumā.

Pieejami līdzekļi Valsts kases bezdarba riska samazināšanas programmas ietvaros. Saskaņā ar to 120 miljoni eiro saņemti novembrī, pārējie 73 miljoni tiks saņemti nākamā gada pirmajā pusē. Vēl 400 miljoni pieejami no Eiropas investīciju bankas iepriekš noslēgtā līguma ietvaros.

Jalovecka konstatēja, ka valsts parāds līdz novembrim pieaudzis līdz 13 miljardiem eiro (2020. gada sākumā – 10,8 miljardi eiro). Īstermiņā tas izskatās kā ekonomikas atbalsts, tomēr ilstošā periodā tā būs slodze nākamajām paaudzēm, atzīmēja Valsts kases pārstāve.

Šogad valsts budžets nav saņēmis nodokļos apmēram 500 miljonus eiro. Nākamgad ieplānoti vēl lielāki zaudējumi, pie tam neviens nevar prognozēt, kā veidosies situācija gada laika. Pie tam krīzes ietekme ekonomikā būs jo spēcīgāka, jo ilgāk plosīsies pandēmija. Tātad aizlienēšanas politika turpināsies ar absolūti neparedzamu rezultātu.

87
Tagi:
valsts parāds, ekonomika, Uzņēmēji
Pēc temata
Latvijā samazinās valsts ieņēmumi: kādēļ FM neuztraucas un ko gaidīt cilvēkiem
Parādu slogs gulsies uz bērniem: Latvijas MK iesaka mazināt apetīti
Mere

Naudu nodzēra, bērnam nopirka šokolādīti: iztērēja 500 eiro pabalstu

26
(atjaunots 08:44 21.04.2021)
Lielākā daļa vecāku iztērējuši valsts atvēlēto pabalstu ikdienas vajadzībām, tomēr bijuši arī izņēmumi.

RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Martā vecāki saņēma no valsts ārkārtas pabalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu, vēsta Press.lv.

Diskusijā par šo pasākumu skanēja arī bažas – vai tik vecāki to naudu nenodzers? Šie izteikumi radīja vispārēju sašutumu, tomēr sociālie darbinieki patiešām sāka gatavot pabalsta saņemšanai ģimenes, kas līdz šim nekad nav turējušas rokās tādu summu. Kad pabalsti bija izsniegti, dažādos reģionos tikai organizētas sabiedriskās aptaujas par to, kā vecāki iztērējuši vai plāno iztērēt minēto naudu.

Gandrīz puse aptaujāto pastāstīja, ka nopirks bērniem apģērbu, ceturtā daļa aptaujāto atzina, ka centīsies segt neparedzētus izdevumus, mazāk nekā ceturtā daļa vēlas izmantot naudu mājokļa labiekārtošanai vai remontam.

Citi pastāstīja, ka līdzekļus plāno iztērēt sporta inventāra iegādei, aizvest bērnu pie laba stomatologa, apmaksāt mājskolotājus, atlikt vasaras nometnes apmaksai, nākamajam mācību gadam un tā tālāk.

Daudzi vēlējās ar šīs summas palīdzību segt parādus, bet ģimenes, kur finanšu jautājums nav tik akūts, nolēmušas atlikt naudu bērna nākotnei, cita starpā – atvērt krājkontu vai ieguldīt mājokļa iegādē.

Tāpat 17% vecāku pastāstīja, ka naudu iztērēs tehnikas iegādei bērna tālmācībām, lai arī, kā jau atzīmēts ne vienu vien reizi, šos izdevumus jāsedz valstij.

Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice atzīmēja, ka nav saņēmusi ziņas par situācijām, kad vecāki būtu iztērējuši pabalstus ar bērnu vajadzībām nesaistītām lietām.

Tiesa, sociālā darbiniece, kas strādā ārpus Rīgas, sarunā ar portālu Jauns.lv pastāstīja, ka daļa vecāku tomēr izmantojuši pabalstu tam neparedzētām vajadzībām.

Viņa atklāja, ka runa ir par neformāliem signāliem no ģimenēm, piemēram, dažas dienas pēc atbalsta saņemšanas vecāki "uzsēdušies uz korķa". Protams, viņi nelielījās sociālajiem darbiniekiem, ka naudu nodzēruši, drīzāk gan centās šo faktu slēpt un uz tālruņa zvaniem neatbildēja.

Oficiāli neviena iestāde, neviens speciālists nav pārbaudījis, kā izmantoti piešķirtie 500 eiro, tāpēc ir grūti nosaukt precīzu ģimeņu skaitu, kurā nauda līdz bērniem nenonāca.

Sociālā darbiniece atzina, ka viņai nav datu par to, ka visa nauda tādās ģimenēs būtu nodzera – būtu pareizāk teikt, ka daži vecāki pabalstu izmantojuši savām vajadzībām. Viņai pašai bija zināmi vairāki gadījumi, kuros pieaugušie, pērkot sev alkoholu, nopirka bērnam šokolādīti vai citus sīkumus.

Pēc viņas vārdiem, lielās pilsētās neviens ārpus ģimenes neuzzinās, ka pabalsts iztērēts vecāku vajadzībām. Tomēr mazpilsētās un laukos situācija ir citāda.

Sociālā darbiniece pastāstīja: ja cilvēks ilgu laiku bijis bez darba un dzīvo gandrīz bez naudas, pēkšņi ierodas veikalā ar vairākām 50 eiro banknotēm, nav jābūt ģēnijam, lai aptvertu, kādu naudu viņš tērē.

Pie tam daudzām ģimenēm šis atbalsts bija ļoti vajadzīgs un tika iztērēts lietderīgi.

Viņa atzina, ka ļoti priecājas par bērniem, kam, pateicoties šim pabalstam, parādījušies jauni velosipēdi. Daudzas ģimenes apdomāja iespēju iegādāties jaunu tālruni, datoru, printeri vai citas iekārtas. Pēc sociālās darbinieces domām, tas viss būs ļoti noderīgs skolēniem.

26
Tagi:
pabalsts, bērni, valdība
Pēc temata
Vairāk nekā 25% Latvijas iedzīvotāju ar grūtībām sedz ikdienas izdevumus
Vairāk nekā 35% Latvijas mājsaimniecību nav uzkrājumu
Naudu no helikoptera neizmētās: Petraviča par pabalstu izmaksām pensionāriem
Sola pabalstu 500 eiro apmērā: Rīgā aktivizējušies viltus sociālā dienesta darbinieki
Ādaži

Gatavojieties troksnim: Ādažu poligonā sākušās šaušanas mācības

19
(atjaunots 07:43 21.04.2021)
Līdz sestdienai Ādažu poligonā turpināsies mīnmetēju šaušanas mācības. Piecu rajonu iedzīvotājus lūdz nekrist panikā šāvienu un dārdu dēļ.

RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Nacionālie bruņotie spēki brīdināja Latvijas iedzīvotājus par to, ka Ādažu poligonā 20.-24. aprīlī notiks mīnmetēju un kājnieku atbalsta līdzekļu šaušanas mācības, raksta Mixnews.lv.

Tuvējo rajonu – Ādažu, Garkalnes, Carnikavas, Saulkrastu un Inčukalna – iedzīvotājiem sniegta informācija par mācībām, kas notiks gan dienā, gan naktī. Ziņots, ka, iespējams, troksnis būs liels, tomēr iedzīvotāji lūgti nebīties no šāvienu dārdiem.

​Iepriekš vēstīts, ka Baltijas jūrā sākušās mīnu tralētāju mācības "Open Spirit", kas ik gadus notiek netālu no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas krastiem. Mācībās piedalās 21 kuģis no 11 NATO valstīm.

Igaunijas Aizsardzības ministrija pastāstīja, ka NATO 1. pastāvigā pretmīnu grupa, ko veido pieci kuģi, ieradās Igaunijā mācībām jau 16. aprīlī.

2018. gadā Latvija ieņēma līdera vietu aizsardzības izdevumu ziņā – tā ne tikai apsteidza visas Eiropas valstis, bet arī pārsniedza noteikto līmeni 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

2021. gadā Latvijas Aizsardzības ministrija plāno savām vajadzībām saņemt 2,3% no IKP – rādītājs par 44 miljoniem eiro pārsniegs šiem izdevumiem atvēlēto summu 2020. gadā.

19
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki, Ādaži
Pēc temata
"Karavīri ir sajūsmā": Latvijā ieradīsies jauni karavīri no ASV
Neatkarīgās Latvijas Jūras spēkiem – 30. Rezultāti un perspektīvas
NATO 2030: pie kā ved spriedzes eskalācijas stratēģija Baltijā
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā

Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?

0
(atjaunots 18:44 21.04.2021)
Kā "atlantiskā solidaritāte" izpaužas reālajā dzīvē? Nē, runa nav par NATO Statūtu 5. pantu par kolektīvo aizsardzību. Tagad solidaritāte nozīmē, ka abos Atlantijas krastos jābūt vienlīdz riebīgām attiecībām ar Krieviju.

Ja ASV un Krievijas attiecības pasliktinās, Eiropai nav tiesību atpalikt. Un vienalga, ko par to domā Berlīnē vai Parīzē – ir jārada īpaši satraukta atmosfēra, kurā eiropieši pat nepaspēj nožēlot notiekošo, portālā RIA Novosti konstatēja Pjotrs Akopovs.

Nepaspēja ASV ne ieviest jaunās sankcijas pret Krieviju, kas iekļāva diplomātu izraidīšanu, kad Polija jau steigšus izsludināja par persona non grata trīs Krievijas vēstniecības darbiniekus. Taču tā bija tikai iesildīšanās pirms zalves – Čehijas lēmuma izraidīt 18 diplomātus un pēc "Skripaļu lietas" pazīstamos Boširovu un Petrovu apsūdzēt par sprādzienu armijas noliktavās 2014. gadā. "Tas bija lielākais uzbrukums mūsu teritorijai kopš 1968. gada," klāstīja Čehijas parlaments, valdība prasa pārējām ES valstīm nosodīt "krievu diversijas" vai pieņemt vēl kādas jaunas sankcijas.

Aleksandrs Koņkovs
© Foto : из личного архива Александра Конькова

Un to visu pavada divas Rietumiem galvenās ar Krieviju saistītās tēmas, kas plešas plašumā un spriedszē jau vairākas nedēļas: bailes no "Krievijas gaidāmā iebrukuma Ukrainā" un "Alekseja Navaļnija lēnās slepkavības cietumā". Džoana Roulinga un Benedikts Kamberbačs lūdz Putinu sniegt Navaļnijam medicīnisko palīdzību (it kā kāds to viņam būtu liedzis), Emanuels Makrons iesaka iezīmēt Krievijai kaut kādas "sarkanās līnijas", ko tai nevajadzētu pārkāpt (pārsvarā, protams, runa ir par Ukrainu), tomēr pieprasa godīgu dialogu.

Tamlīdzīgu spriedzi daudzi neizturēs, tāpēc nav nekāds brīnums, ka Igaunijas eksprezidents Ilvess ne pa jokam nobijies un iesaka aizliegt jebkādus braucienus no Krievijas uz Eiropu, proti, iesaldēt visas vīzas, lai norobežotu eiropiešus no "atstumtās valsts" agresijas, kā viņš izteicās. Kā gan citādi? "Uz likmes ir Eiropas drošība. Pietiek."

Patiešām, nu jau pietiks ākstīties, viss taču ir skaidrs – jānolaiž "dzelzs priekškars", jāaizveras no Krievijas, pie viena arī Ukraina jāuzņem NATO. Nesen Ukrainas vēstnieks Vācijā tak pieprasīja nodrošināt ("pēc iespējas ātrāk un bez kādām atrunām") Ukrainas iestāšanos militārajā blokā, jo "tieši Vācija ir vēsturiski atbildīga par fašistu noziegumiem pret ukraiņu tautu". Kā tad – toreiz jūs mūs slepkavojat, tagad jums ir jāaizstāv. No kā? No tiem pašiem krieviem, ar ko toreiz karojāt! Kas tad tur nav skaidrs? Ņemiet krievu zemes, kamēr dod.

Protams, visa tā trakomāja nenāk par labu Eiropai – tur jau tāpat ir grūti laiki, arī pandēmija tikai padziļina ielaistās problēmas, bet tai uzspiež eskalāciju ar Krieviju. Kas vajadzīgs atlantistiem? Tas ir skaidrs – lai Baidena un Putina gaidāmās kaulēšanās laikā (tā šķiet Vašingtonai) ASV prezidents varētu ieņemt pēc iespējas spēcīgāku pozīciju, uzstāties kā neapšaubāms Rietumu pasaules līderis. Citādi nebūs labi, ja viņam aiz muguras Eiropā darīsies velns zina kas, - Putins meistarīgi spēlē liek galdā vienoto Rietumu šķelšanos (paši atlantisti par to visus jau pārliecinājuši), tāpēc nevajag dot viņam iespēju publiski apšaubīt to, ka Baidens ir īsts visa atlantiskā bloka virsaitis. Realitāte gan plānus sašūpo – nav jau nekādas vienotības starp ES un ASV, ne arī vienprātības pašā ES. Kur nu Eiropā – pat ES galvenajās valstīs aug pretrunas elites rindās. Vācijas valdošā partija nekādi nevar izvēlēties, kas mantos kanclera krēslu pēc Merkeles, Francijā elite nervozē sakarā ar Marinas Lepēnas augošajām izredzēm ieņemt prezidenta vietu. Kāda Ukraina, kāds Navaļnijs, kādas "sarkanās līnijas"!

Runa pat nav par to, ka lielākā daļa Eiropas elites (nerunājot jau par iedzīvotājiem) nevēlas tālāku attiecību degradāciju ar Krieviju – runa ir par problēmām pašu mājās, par problēmām ES, kas jārisina tūlīt uz vietas, nepievēršoties mākslīgi kurinātiem konfliktiem. Tomēr nav arī iespējams tos ignorēt, jo apgrozījumā jau ir vairākas tēmas uzreiz: Ukraina, Navaļnijs, "krievu slepkavas no GRU Eiropā" (vispirms nenoslaktēja līdz galam Skripaļus, tagad kļūdījās – pirms laika uzspridzināja noliktavu Čehijā) – tam visam vajadzētu ļoti biedēt eiropiešus un radīt dabisku politiķu reakciju (sankcijas!).

Tikai nez kāpēc liekas, ka visas šīs pūles ne pie kā nenovedīs – "sprādzienu noliktavā Vrbeticē" neizdosies pacelt līdz "Solsberijas incidenta" līmenim. Ne no propagandiskā efekta viedokļa, ne sekām ES un KF attiecībās – toreiz Eiropa bija stiprāk piesieta anglosakšiem (sveiki, Brexit!), piedevām liela nozīme bailēm no Trampa (ja nu viņš patiešām sazvērēsies ar Putinu pret ES?).

Tagad Eiropa vairs gandrīz nevar saasināt attiecības ar Krieviju, turklāt proatlantisko un rusofobo spēku spoiediens Eiropas elites aprindās satiekas ar eirocentriksās elites pretestību, kam ļoti negribas zaudēt reālo kontroli pašu mājās, tiecoties pēc gaisīgas kontroles pār Ukrainu.

"Sarkanās līnijas" tagad top nevis Eiropas austrumos, kur nu vēl Krievijā (atlantistiem tur neko novilkt tik un tā neizdosies), bet gan Rietumeiropas sirdī. Un tās pārkāpt – gan attiecībās ar savām tautām un nacionālo suverenitāti – būs bīstami pašai Eiropas elitei.

0
Tagi:
Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Laidiet pie stūres: ES līderi grib tikt vispasaules valdībā
Baidens pieprasījis 715 miljardus dolāru – arī Krievijas un Ķīnas savaldīšanai
Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu