Ventspils osta gadā laikā zaudējusi 40% kravu
(atjaunots 08:04 09.12.2020)
Ventspils osta no janvāra līdz novembrim pārkrāva gandrīz par 40% mazāk kravu nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, beramkravu apjoms samazinājās par gandrīz 75%.RĪGA, 9. decembris — Sputnik. Ventspils ostas kravu apgrozījums šī gada 11 mēnešos samazinājās par 39,2%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, tas sastāda 11,835 miljonus tonnu, teikts ostas mājaslapā.
No janvāra līdz novembrim Ventspils ostas termināļos tika pārkrauti 7,611 miljoni tonnu lejamkravu (-20,8%, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu), 2,329 miljoni tonnu ģenerālkravu (+1%) un 1,895 miljoni tonnu beramkravu (-74,9%).
2020. gada novembrī ostā pārkrauti 1,112 miljoni tonnu kravu, kas ir par 17,4% mazāk nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī, un par 2,7% vairāk nekā oktobrī.
Novembrī Ventspils ostas termināļos pārkrauti 706 tūkstoši tonnu lejamkravu, kas ir par 18,7% mazāk nekā pērn novembrī, 204 tūkstoši tonnu beramkravu (-22,7%) un 202 tūkstoši tonnu ģenerālkravu (-6%).
11 mēnešu laikā Ventspils ostā apkalpots 1201 kuģis, kas ir par 209 kuģiem jeb par 14,8%, mazāk nekā tajā pašā periodā 2019. gadā. Ostā 11 mēnešu laikā apkalpoti 852 sauskravas kuģu un 349 tankkuģi.
Iepriekš Latvijas Satiksmes ministrija nosūtīja vēstuli Krievijas Transporta ministrijai, kurā vērš uzmanību uz birokrātiskajām problēmām kravu noformēšanā, kas samazina to apjomu. Šobrīd shēma ir šāda: klienti veic pasūtījumu, šo sarakstu apstrādā RŽD apakšstruktūra – Firmas transporta apkalpošanas centrs, pēc tam seko saskaņošana Ekonomiskās attīstības ministrijā un Transporta ministrijā, un pēc tam atkal ir RŽD slēdziens. Oktobrī tādā veidā netika saskaņoti 94% pieteikto ogļu piegāžu. "Jebkurā gadījumā iepriekš starp Latvijas un Krievijas pusi bija panākta neformāla vienošanās par to, ka ar mērķi uzturēt vienoto dzelzceļa tīkla infrastruktūru un iespēju izmantot rezerves jaudas, Krievijas puse kravu plūsmu Latvijas ostu virzienā netraucēs," teikts vēstulē.
Tagi:
Naudu nodzēra, bērnam nopirka šokolādīti: kā iztērēja 500 eiro pabalstu
(atjaunots 08:44 21.04.2021)
Lielākā daļa vecāku iztērējuši valsts atvēlēto pabalstu ikdienas vajadzībām, tomēr bijuši arī izņēmumi.RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Martā vecāki saņēma no valsts ārkārtas pabalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu, vēsta Press.lv.
Diskusijā par šo pasākumu skanēja arī bažas – vai tik vecāki to naudu nenodzers? Šie izteikumi radīja vispārēju sašutumu, tomēr sociālie darbinieki patiešām sāka gatavot pabalsta saņemšanai ģimenes, kas līdz šim nekad nav turējušas rokās tādu summu. Kad pabalsti bija izsniegti, dažādos reģionos tikai organizētas sabiedriskās aptaujas par to, kā vecāki iztērējuši vai plāno iztērēt minēto naudu.
Gandrīz puse aptaujāto pastāstīja, ka nopirks bērniem apģērbu, ceturtā daļa aptaujāto atzina, ka centīsies segt neparedzētus izdevumus, mazāk nekā ceturtā daļa vēlas izmantot naudu mājokļa labiekārtošanai vai remontam.
Citi pastāstīja, ka līdzekļus plāno iztērēt sporta inventāra iegādei, aizvest bērnu pie laba stomatologa, apmaksāt mājskolotājus, atlikt vasaras nometnes apmaksai, nākamajam mācību gadam un tā tālāk.
Daudzi vēlējās ar šīs summas palīdzību segt parādus, bet ģimenes, kur finanšu jautājums nav tik akūts, nolēmušas atlikt naudu bērna nākotnei, cita starpā – atvērt krājkontu vai ieguldīt mājokļa iegādē.
Tāpat 17% vecāku pastāstīja, ka naudu iztērēs tehnikas iegādei bērna tālmācībām, lai arī, kā jau atzīmēts ne vienu vien reizi, šos izdevumus jāsedz valstij.
Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice atzīmēja, ka nav saņēmusi ziņas par situācijām, kad vecāki būtu iztērējuši pabalstus ar bērnu vajadzībām nesaistītām lietām.
©
AP Photo / Mindaugas Kulbis
Tiesa, sociālā darbiniece, kas strādā ārpus Rīgas, sarunā ar portālu Jauns.lv pastāstīja, ka daļa vecāku tomēr izmantojuši pabalstu tam neparedzētām vajadzībām.
Viņa atklāja, ka runa ir par neformāliem signāliem no ģimenēm, piemēram, dažas dienas pēc atbalsta saņemšanas vecāki "uzsēdušies uz korķa". Protams, viņi nelielījās sociālajiem darbiniekiem, ka naudu nodzēruši, drīzāk gan centās šo faktu slēpt un uz tālruņa zvaniem neatbildēja.
Oficiāli neviena iestāde, neviens speciālists nav pārbaudījis, kā izmantoti piešķirtie 500 eiro, tāpēc ir grūti nosaukt precīzu ģimeņu skaitu, kurā nauda līdz bērniem nenonāca.
Sociālā darbiniece atzina, ka viņai nav datu par to, ka visa nauda tādās ģimenēs būtu nodzera – būtu pareizāk teikt, ka daži vecāki pabalstu izmantojuši savām vajadzībām. Viņai pašai bija zināmi vairāki gadījumi, kuros pieaugušie, pērkot sev alkoholu, nopirka bērnam šokolādīti vai citus sīkumus.
Pēc viņas vārdiem, lielās pilsētās neviens ārpus ģimenes neuzzinās, ka pabalsts iztērēts vecāku vajadzībām. Tomēr mazpilsētās un laukos situācija ir citāda.
Sociālā darbiniece pastāstīja: ja cilvēks ilgu laiku bijis bez darba un dzīvo gandrīz bez naudas, pēkšņi ierodas veikalā ar vairākām 50 eiro banknotēm, nav jābūt ģēnijam, lai aptvertu, kādu naudu viņš tērē.
Pie tam daudzām ģimenēm šis atbalsts bija ļoti vajadzīgs un tika iztērēts lietderīgi.
Viņa atzina, ka ļoti priecājas par bērniem, kam, pateicoties šim pabalstam, parādījušies jauni velosipēdi. Daudzas ģimenes apdomāja iespēju iegādāties jaunu tālruni, datoru, printeri vai citas iekārtas. Pēc sociālās darbinieces domām, tas viss būs ļoti noderīgs skolēniem.
Tagi:
Gatavojieties troksnim: Ādažu poligonā sākušās šaušanas mācības
(atjaunots 07:43 21.04.2021)
Līdz sestdienai Ādažu poligonā turpināsies mīnmetēju šaušanas mācības. Piecu rajonu iedzīvotājus lūdz nekrist panikā šāvienu un dārdu dēļ.RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Nacionālie bruņotie spēki brīdināja Latvijas iedzīvotājus par to, ka Ādažu poligonā 20.-24. aprīlī notiks mīnmetēju un kājnieku atbalsta līdzekļu šaušanas mācības, raksta Mixnews.lv.
Tuvējo rajonu – Ādažu, Garkalnes, Carnikavas, Saulkrastu un Inčukalna – iedzīvotājiem sniegta informācija par mācībām, kas notiks gan dienā, gan naktī. Ziņots, ka, iespējams, troksnis būs liels, tomēr iedzīvotāji lūgti nebīties no šāvienu dārdiem.
‼ No 20. aprīļa plkst. 6 līdz 24. aprīļa plkst.12 Ādažu poligonā notiks mīnmetēju un kājnieku atbalsta ieroču kaujas šaušanas apmācība gan diennakts gaišajā, gan tumšajā laikā.@Adazu_novads @Garkalnesnovads @Carnikavas_nov @incukalnanovads @Saulkrastu_nov #apmācība #mīnmetēji pic.twitter.com/0wyB8VS7o6
— NBS (@Latvijas_armija) April 19, 2021
Iepriekš vēstīts, ka Baltijas jūrā sākušās mīnu tralētāju mācības "Open Spirit", kas ik gadus notiek netālu no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas krastiem. Mācībās piedalās 21 kuģis no 11 NATO valstīm.
Igaunijas Aizsardzības ministrija pastāstīja, ka NATO 1. pastāvigā pretmīnu grupa, ko veido pieci kuģi, ieradās Igaunijā mācībām jau 16. aprīlī.
2018. gadā Latvija ieņēma līdera vietu aizsardzības izdevumu ziņā – tā ne tikai apsteidza visas Eiropas valstis, bet arī pārsniedza noteikto līmeni 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
2021. gadā Latvijas Aizsardzības ministrija plāno savām vajadzībām saņemt 2,3% no IKP – rādītājs par 44 miljoniem eiro pārsniegs šiem izdevumiem atvēlēto summu 2020. gadā.
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
(atjaunots 18:44 21.04.2021)
Kā "atlantiskā solidaritāte" izpaužas reālajā dzīvē? Nē, runa nav par NATO Statūtu 5. pantu par kolektīvo aizsardzību. Tagad solidaritāte nozīmē, ka abos Atlantijas krastos jābūt vienlīdz riebīgām attiecībām ar Krieviju.
Ja ASV un Krievijas attiecības pasliktinās, Eiropai nav tiesību atpalikt. Un vienalga, ko par to domā Berlīnē vai Parīzē – ir jārada īpaši satraukta atmosfēra, kurā eiropieši pat nepaspēj nožēlot notiekošo, portālā RIA Novosti konstatēja Pjotrs Akopovs.
Nepaspēja ASV ne ieviest jaunās sankcijas pret Krieviju, kas iekļāva diplomātu izraidīšanu, kad Polija jau steigšus izsludināja par persona non grata trīs Krievijas vēstniecības darbiniekus. Taču tā bija tikai iesildīšanās pirms zalves – Čehijas lēmuma izraidīt 18 diplomātus un pēc "Skripaļu lietas" pazīstamos Boširovu un Petrovu apsūdzēt par sprādzienu armijas noliktavās 2014. gadā. "Tas bija lielākais uzbrukums mūsu teritorijai kopš 1968. gada," klāstīja Čehijas parlaments, valdība prasa pārējām ES valstīm nosodīt "krievu diversijas" vai pieņemt vēl kādas jaunas sankcijas.
©
Foto : из личного архива Александра Конькова
Un to visu pavada divas Rietumiem galvenās ar Krieviju saistītās tēmas, kas plešas plašumā un spriedszē jau vairākas nedēļas: bailes no "Krievijas gaidāmā iebrukuma Ukrainā" un "Alekseja Navaļnija lēnās slepkavības cietumā". Džoana Roulinga un Benedikts Kamberbačs lūdz Putinu sniegt Navaļnijam medicīnisko palīdzību (it kā kāds to viņam būtu liedzis), Emanuels Makrons iesaka iezīmēt Krievijai kaut kādas "sarkanās līnijas", ko tai nevajadzētu pārkāpt (pārsvarā, protams, runa ir par Ukrainu), tomēr pieprasa godīgu dialogu.
Tamlīdzīgu spriedzi daudzi neizturēs, tāpēc nav nekāds brīnums, ka Igaunijas eksprezidents Ilvess ne pa jokam nobijies un iesaka aizliegt jebkādus braucienus no Krievijas uz Eiropu, proti, iesaldēt visas vīzas, lai norobežotu eiropiešus no "atstumtās valsts" agresijas, kā viņš izteicās. Kā gan citādi? "Uz likmes ir Eiropas drošība. Pietiek."
Patiešām, nu jau pietiks ākstīties, viss taču ir skaidrs – jānolaiž "dzelzs priekškars", jāaizveras no Krievijas, pie viena arī Ukraina jāuzņem NATO. Nesen Ukrainas vēstnieks Vācijā tak pieprasīja nodrošināt ("pēc iespējas ātrāk un bez kādām atrunām") Ukrainas iestāšanos militārajā blokā, jo "tieši Vācija ir vēsturiski atbildīga par fašistu noziegumiem pret ukraiņu tautu". Kā tad – toreiz jūs mūs slepkavojat, tagad jums ir jāaizstāv. No kā? No tiem pašiem krieviem, ar ko toreiz karojāt! Kas tad tur nav skaidrs? Ņemiet krievu zemes, kamēr dod.
Protams, visa tā trakomāja nenāk par labu Eiropai – tur jau tāpat ir grūti laiki, arī pandēmija tikai padziļina ielaistās problēmas, bet tai uzspiež eskalāciju ar Krieviju. Kas vajadzīgs atlantistiem? Tas ir skaidrs – lai Baidena un Putina gaidāmās kaulēšanās laikā (tā šķiet Vašingtonai) ASV prezidents varētu ieņemt pēc iespējas spēcīgāku pozīciju, uzstāties kā neapšaubāms Rietumu pasaules līderis. Citādi nebūs labi, ja viņam aiz muguras Eiropā darīsies velns zina kas, - Putins meistarīgi spēlē liek galdā vienoto Rietumu šķelšanos (paši atlantisti par to visus jau pārliecinājuši), tāpēc nevajag dot viņam iespēju publiski apšaubīt to, ka Baidens ir īsts visa atlantiskā bloka virsaitis. Realitāte gan plānus sašūpo – nav jau nekādas vienotības starp ES un ASV, ne arī vienprātības pašā ES. Kur nu Eiropā – pat ES galvenajās valstīs aug pretrunas elites rindās. Vācijas valdošā partija nekādi nevar izvēlēties, kas mantos kanclera krēslu pēc Merkeles, Francijā elite nervozē sakarā ar Marinas Lepēnas augošajām izredzēm ieņemt prezidenta vietu. Kāda Ukraina, kāds Navaļnijs, kādas "sarkanās līnijas"!
Runa pat nav par to, ka lielākā daļa Eiropas elites (nerunājot jau par iedzīvotājiem) nevēlas tālāku attiecību degradāciju ar Krieviju – runa ir par problēmām pašu mājās, par problēmām ES, kas jārisina tūlīt uz vietas, nepievēršoties mākslīgi kurinātiem konfliktiem. Tomēr nav arī iespējams tos ignorēt, jo apgrozījumā jau ir vairākas tēmas uzreiz: Ukraina, Navaļnijs, "krievu slepkavas no GRU Eiropā" (vispirms nenoslaktēja līdz galam Skripaļus, tagad kļūdījās – pirms laika uzspridzināja noliktavu Čehijā) – tam visam vajadzētu ļoti biedēt eiropiešus un radīt dabisku politiķu reakciju (sankcijas!).
Tikai nez kāpēc liekas, ka visas šīs pūles ne pie kā nenovedīs – "sprādzienu noliktavā Vrbeticē" neizdosies pacelt līdz "Solsberijas incidenta" līmenim. Ne no propagandiskā efekta viedokļa, ne sekām ES un KF attiecībās – toreiz Eiropa bija stiprāk piesieta anglosakšiem (sveiki, Brexit!), piedevām liela nozīme bailēm no Trampa (ja nu viņš patiešām sazvērēsies ar Putinu pret ES?).
Tagad Eiropa vairs gandrīz nevar saasināt attiecības ar Krieviju, turklāt proatlantisko un rusofobo spēku spoiediens Eiropas elites aprindās satiekas ar eirocentriksās elites pretestību, kam ļoti negribas zaudēt reālo kontroli pašu mājās, tiecoties pēc gaisīgas kontroles pār Ukrainu.
"Sarkanās līnijas" tagad top nevis Eiropas austrumos, kur nu vēl Krievijā (atlantistiem tur neko novilkt tik un tā neizdosies), bet gan Rietumeiropas sirdī. Un tās pārkāpt – gan attiecībās ar savām tautām un nacionālo suverenitāti – būs bīstami pašai Eiropas elitei.