Latvijas siers, foto no arhīva

Krītas Latvijas siera eksports uz Eiropu: visu apēd pašu mājās

36
(atjaunots 14:56 07.12.2020)
Šogad valstī siera un biezpiena produkcijas apjoms ir lielāks nekā pērn, tomēr eksporta apjomi sarūk. Ražotājus gan tendence pārlieku nesatrauc.

RĪGA, 7. decembris - Sputnik. Siera ražošana ir viens no sekmīgākajiem piena pārstrādes sektoriem Latvijā – tas nodrošina lauvas tiesu piena pārstrādes. Pie tam Latvijai patiešām ir iemesls lepoties šajā nozarē "BIZNES Segodņa".

Noturība pret vīrusu

Pēdējā laikā siera ražošana Latvijā negrozāmi pieaug. Piemēram, 2017. gadā tas pieaug par 2,3% - no 47,2 tūkst. tonnu līdz 48,3 tūkst. tonnu 2018. gadā. Līdzīgs pieaugums bija fiksēts 2019. gadā. Šogad, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka deviņu mēnešu laikā Latvijā saražoti 40,2 tūkst. tonnu siera un biezpiena – par 2,1% vairāk nekā šajā periodā pērn. Speciālisti uzskata, ka gada nogalē apjomi sasniegs 50 tūkst. tonnu.

Arī siera eksports ir stabils. Aptuveni puse valstī saražotā tiek eksportēta vairāk nekā uz 90 pasaules valstīm (lielākos apjomus importē Vācija, Nīderlande, Lietuva, Igaunija, Polija un Itālija). Tomēr, pēc CSP datiem, šī gada trešajā ceturksnī vērojams neliels eksporta kritums gada izteiksmē. Statistika liecina, ka uz ārvalstīm pārdotā siera apjoms krities par 3%.

Divi iemesli

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe paskaidroja, ka eksporta stabilitātei ir divi iemesli. Pirmkārt, labi pastrādājuši uzņēmēji – gan zemnieki un pārstrādātāji, gan tirgotāji.

Zemnieki un piena pārstrādātāji ātri pielāgojas situācijai un attīstās. Noslaukums pieaug, ganāmpulki palielinās. Tāpēc iespējams piedāvāt kvalitatīvākus un daudzveidīgākus piena produktus. Savukārt pārstrādātāji pastāvīgi domā par jaunajiem tirgiem un atrod jaunas iespējas, pastāstīja Gulbe.

Otrkārt, mainās situācija arī pasaules tirgos – pērn ES labi auga eksporta rādītāji, Ķīna palielinājusi importu no Eiropas.

Tomēr situāciju mainījis tirdzniecības karš ar ASV. Tā gaitā Eiropas uzņēmumi, arī Latvijas pārstāvji aizņēma daļu tirgus, paskaidroja LTVC vadītāja.

Iekšējās apetītes dzinējs

Protams, par eksporta kritumu zināmā mērā vainojama arī koronakrīze. Ražotāji uzskata, ka eksporta rādītāji samazinās arī tāpēc, ka visā Eiropā Covid-19 dēļ slēgti restorāni un picērijas, kur iepriekš nokļuva liela daļa siera no Latvijas.

Jāpiebilst, ka, saskaņā ar siera ražotāju sabiedriskās apvienības "Siera klubs" informāciju, situāciju izlīdzina patēriņa pieaugums pašu mājās. Siera patēriņš uz vienu iedzīvotāju valstī joprojām pieaug. Aizpērnajā gadā uz vienu iedzīvotāju pienācās 20,1 kg siera gadā, pērn – jau 20,2 kg. Salīdzinot iedzīvotāju uzturu ar 2002. gadu, siera patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir gandrīz trīskāršojies.

36
Tagi:
eksports, Latvijas prece, ražošana, pārtika, Latvija
Pēc temata
Gandrīz 200 fermu atteicās no piena: kā Latvija pārdzīvoja Krievijas embargo sesto gadu
Lielākais piena ražotājs atdos visu savu gada peļņu fermeriem
Piena produktu patēriņš Latvijā samazinās
Latvijas un NATO karogs, foto no arhīva

Latvijas mediji: NATO - demokrātiskā dzīvesveida garants Latvijā?

14
(atjaunots 12:03 18.01.2021)
Politologs Veiko Spolītis apgalvo, ka NATO ir demokrātisku valstu vienotība - labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Kopš 2016. gada dažu lielvaru vadītāju divdomīgie spriedelējumi par NATO nākotni rosināja ģenerālsekretāru J. Stoltenbergu pēc 2019. gada alianses septiņdesmitās jubilejas svinībām paziņot, ka "vecajo padome" sagatavos alianses nākotnes politiskās attīstības redzējumu, Latvijas Avīzē stāsta politologs Veiko Spolītis.

NATO aizsargās "mūsu demokrātisko dzīvesveidu"?

Tagad "daži" lielvalstu vadītāji atkāpjas vēsturē un gandrīz vienlaikus NATO galvenajā mītnē Briselē tika publicēts ziņojums "NATO 2030: vienoti jaunam laikmetam", kas kalpos par stratēģisku priekšrakstu Eiroatlantiskās kopienas turpmākajai attīstībai.

Ziņojuma autori secina, ka pirmo reizi trīsdesmit gadu laikā no 2014. gada NATO ir nepieredzēti pastiprinājusi kolektīvās aizsardzības militāro komponentu. Lai alianse darbotos militāri nevainojami, NATO ilgtspējai ir nepieciešams politiskais komponents jeb organizatoriskā pieskaņošanās un dalībvalstu vienotība.

"Alianse ir pārdzīvojusi PSRS sabrukumu, Suecas krīzi, dalībvalstu atšķirīgos uzskatus par Vjetnamas karu, militārās huntas alianses dalībvalstīs, spīvas debates par kodolieroču izvietošanu Eiropā, domstarpības par NATO paplašināšanu un Irākas karu. Neskatoties uz to, vienoti principi, demokrātiskās institūcijas un tas, ka visi sabiedrotie ir ieguvēji no kolektīvās drošības, ir ļāvis NATO palikt vienotai."

Spolītis ieskatās 2030. gadā un redz, kā NATO kolektīvā aizsardzība aizsargās Eiroatlantiskās telpas iedzīvotājus no fiziskas drošības apdraudējumiem un aizsargās demokrātisko dzīvesveidu.

Izaicinājumi

Gandrīz uz septiņdesmit lapām uzskaitīti Eiroatlantiskās drošības kopienas izaicinājumi un rekomendācijas to risinājumiem. Apdraudējumi nav sarindoti prioritārā secībā, saraksts ir paredzami iespaidīgs, un pirmo reizi NATO vēsturē tiek minēta Ķīna.

Пресс-служба Минобороны РФ

Citi mūsu izaicinājumi, apgalvo politologs, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, ir Krievija, nekontrolēta tehnoloģiju attīstība, terorisms, dienvidu puslodē notiekošais, masu iznīcināšanas ieroču kontrole, enerģijas piegāžu drošība, globālā sasilšana un tās sekas, pandēmiju izplatība, cilvēkdrošība, hibrīdie un kiberdraudi, kosmosā notiekošais un visbeidzot stratēģiskā komunikācija un dezinformācijas izplatība.

Izaicinājumu saraksts ir pietiekami plašs, lai pārliecinātos, ka neviena NATO dalībvalsts ar šiem izaicinājumiem nevar tikt galā viena. Līdzīga sapratne ir izveidojusies arī Eiropas Savienībā, un darba dalīšana, lai veicamie uzdevumi nepārklātos, būs viens no institucionālās savietojamības uzdevumiem divu starptautisko organizāciju starpā.

Lai risinātu šos stratēģiskos uzdevumus, dalībvalstu pārvaldes kvalitātes uzlabojumi ar digitālajiem risinājumiem un mākslīgā intelekta palīdzību būs neizbēgami. Tas nozīmē, ka likuma varas nostiprināšana un cīņa ar korupciju dalībvalstīs tiks pastiprināta, jo, lai civilmilitārā kontrole efektīvi darbotos, ir nepieciešama pašpietiekama un izglītota pilsoniskā sabiedrība.

"Situācijā, kur mūsu austrumu kaimiņš ir NATO pasludinājis par galveno ienaidnieku, mums nav jāizgudro jauns ritenis," ir pārliecināts autors. Labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai, raksta Spolītis, ir demokrātisku valstu vienotība.

Tāpēc ziņojuma autori secina: "Mieram, kuru eiropieši ir baudījuši pēdējos septiņdesmit gadus, ir izņēmuma raksturs, un NATO saglabājas, lai nodrošinātu šo nenovērtējamo sasniegumu."

NATO uzstādījums paliek nemainīgs: "Viens par visiem un visi par vienu," Spolītis noslēgumā atsauca atmiņā musketieru devīzi.

Jā, tas jau ir labāk, nekā "visi pret vietu". Savā iepriekšējā rakstā Latvijas Avīzē Spolītis minēja tādu piemēru, skaidrodams, kāpēc NATO valstīm nevajagot baidīties no Krievijas.

"Lietderīgi atgādināt, ka NATO valstu iedzīvotāju skaits pārsniedz Krieviju deviņas reizes," viņš atzīmēja, acīmredzot, cerībā, ka mūsdienīgi bruņoto lielvalsti varēs ar cepurēm apmētāt... Tiesa gan, autors ir aizmirsis vēsturi – tas nevienam un nekad nav izdevies.

14
Tagi:
Latvija, NATO
Sniegs Rīgā, foto no arhīva

Namīpašniekus Rīgā sodīs par sniegu uz jumtiem

13
(atjaunots 11:50 18.01.2021)
Rīgas dome vērsusies pie namu īpašniekiem un pārvaldniekiem ar lūgumu rūpīgi sekot jumtu un pagalma teritoriju stāvoklim sniegputeņu laikā. Maksimālais sods par prasību pārkāpumu – 1400 eiro.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Sakarā ar bagātīgajiem sniegputeņiem un mainīgajiem laikapstākļiem Rīgas dome lūdz namu īpašniekus un pārvaldniekus sekot jumtu un pagalma teritoriju stāvoklim atbilstoši normatīvo aktu prasībām, raksta Bb.lv.

Rīgas dome atgādināja, ka teritoriju uzkopšanas un ēku uzturēšanas noteikumi paredz arī sniega un ledus novākšanu no gājēju ietvēm un koplietošanas celiņiem pagalmos. Sniegs jānotīra ik dienas rīta pusē, lai nepakļautu gājējus riskam.

Vienlaikus namu īpašnieki un pārvaldnieki atbild par balkonu, lodžiju un jumtu stāvokli. Sods par minēto objektu neatbilstošu uzturēšanu var sasniegt 1400 eiro juridiskām personām un 350 eiro – fiziskām personām.

Pagalmu un ēku stāvokli pārbauda Rīgas domes administratīvā inspekcija. No 2020. gada decembra tā ierosinājusi jau 31 administratīvā pārkāpuma lietu par pagalmu un ēku neatbilstošu stāvokli ziemas periodā.

Tāpat Rīgas dome atgādināja, ka jumtu tīrīšana jāuzdod profesionāļiem – jumtu tīrīšana saviem spēkiem vai piesaistot privātpersonas nav pieļaujama. Uz jumta var atrasties tikai profesionālis, nodrošināts ar visām nepieciešamajām iekārtām darbu veikšanai augstumā.

13
Tagi:
sniegs, Rīgas dome
Pēc temata
Jaungada dāvana no austrumiem: Latvijai tuvojas sniegputenis