Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, foto no arhīva

Dombrovskis sašutis par žurnālistu aizturēšanām un plāno sarunu ar iekšlietu ministru

174
(atjaunots 10:58 07.12.2020)
Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis paudis dziļas bažas par krievvalodīgo žurnālistu aizturēšanu Latvijā un vēlas apspriest skandalozo incidentu ar iekšlietu ministru Sandri Ģirģenu.

RĪGA, 7. decembris — Sputnik. Pēc skandalozā incidenta – krievvalodīgo žurnālistu aizturēšanas un kratīšanām Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis savā lapā Facebook apsolīja, ka apspriedīs jautājumu sarunā ar iekšlietu ministru Sandri Ģirģenu.

Dombrovskis uzsvēra, ka ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19. pants paredz: katram cilvēkam ir tiesības uz pārliecības brīvību un tiesības brīvi paust savus uzskatus; šīs tiesības ietver brīvību netraucēti palikt pie saviem uzskatiem un brīvību meklēt, saņemt un izplatīt informāciju un idejas ar jebkuriem līdzekļiem neatkarīgi no valstu robežām.

Politiķis atgādināja, ka, saskaņā ar Satversmi, Latvija ir parlamentāra republika un likumsargājošo iestāžu darbības ir pakļautas parlamentārajai kontrolei.

"Specdienestu darbību kontroli Saeimā īsteno Nacionālās drošības komisija. Šajā komisijā strādā "Saskaņas" deputāts Valērijs Agešins. Ar cilvēktiesību ievērošanas jautājumiem Saeimā strādā Cilvēktiesību komisija. Tajā strādā "Saskaņas" deputāts Boriss Cilēvičs. Ļoti ceru, ka minētie kolēģi jau uzdod jautājumus par likumsargājošo iestāžu darbībām attiecībā pret žurnālistiem," uzsvēra politiķis.

Viņš pats apsolīja apspriest jautājumu, tiekoties ar iekšlietu ministru.

3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" autori, kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

Starp aizturētajiem ir bijušais Baltnews galvenais redaktors Andrejs Jakovļevs, žurnālisti Andrejs Solopenko un Alla Berezovska, publicists Vladimirs Lindermans. 

Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē. VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

Runa ir par ES sankcijām, kas 2014. gadā vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu personīgi. Latvijas iestādes uzskata, ka sankcijas vērstas ne tikai pret Kiseļovu, bet arī pret viņa vadīto mediju grupu, ar ko saistīti portāli Baltnews un Sputnik. Tādējādi aizturētos žurnālistus tur aizdomās par sankciju režīma pārkāpšanu, ņemot vērā viņu sadarbību ar aģentūru "Rossija segodņa", lai arī tā neparādās nekādos sankciju sarakstos kā juridiska persona.

Viens no VDD aizturētajiem, publicists Vladimirs Lindermans norādīja, ka, pēc viņa domām, ES sankcijas šajā gadījumā vienkārši ir iegansts. Viņš uzskata, ka VDD uzdevums ir daudz plašāks – sagatavot pamatus citām, daudz nopietnākām apsūdzībām, kas smagi skars visu krievvalodīgo kopienu Latvijā un parādīs, ka jebkuri sakari ar Krieviju ir krimināli.

Lindermans uzsvēra: pat pieņemot, ka Latvijā ir likums par sankcijām, VDD to traktē kļūdaini. Un par žurnālistiem, kuri informācijas aspektā sadarbojas ar organizācijām, tajā nav ne runas. Runa ir par materiālajiem un finansiālajiem aktīviem, ko sankciju sarakstā iekļautais cilvēks nevar pārvaldīt, ja viņam tādi ir ES valstu teritorijā.

Tātad, saskaņā ar šo lēmumu, par 84. pantu var saukt pie atbildības tikai personas, kas īsteno saimniecisko darbību ar sankciju sarakstā iekļautā cilvēka aktīviem.

174
Tagi:
Sandis Ģirģens, vārda brīvība, žurnālists, Vjačeslavs Dombrovskis
Temats:
Sputnik demokrātijas žņaugos (79)
Pēc temata
Jevgēņijs Primakovs: Latvijai ir jāatbild par žurnālistu tiesību pārkāpumiem
VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti
"Visus neiesēdināsiet": LKS organizēja piketu pret žurnālistu aizturēšanu
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā
 Lidl

Lidl atklāj loģistikas centru, tam sekos veikalu tīkla atvēršana

18
(atjaunots 09:41 20.01.2021)
Nākamnedēļ Lidl Latvija plāno svinīgu loģistikas centra atklāšanu, kas koronavīrusa pandēmijas dēļ notiks tiešsaistē.

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Pirmdien, 25. janvārī Rīgā tiks atklāts Lidl Latvija loģistikas centrs, raksta Tvnet.lv. Svinīgs atklāšanas pasākums norisināsies tiešsaistē, tajā piedalīsies visa uzņēmuma vadība, kā arī Lidl sadarbības partneri.

Kompānijas pārstāvji informēja, ka loģistikas centra atklāšana dos startu vērienīgai kampaņai Latvijā un Igaunijā. Īsi pēc centra atklāšanas plānots atvērt veikalu tīklu gan Rīgā, gan visā Latvijā.

Iepriekš ziņots, ka loģistikas centra ēka Dzelzavas ielā 131 tika uzsākta 2018. gadā. Ēkas kopēja platība ir 51 000 kvadrātmetru. Turklāt tajā tiks izvietots Lidl Latvija galvenais birojs. Ēka tika nodota ekspluatācijā 2020. gada jūlijā. Būvdarbiem tika iztērēti vairāk nekā 55 miljoni eiro.

Atgādinām, ka Lidl ir vācu zemo cenu lielveikalu tīkls. Šīs markas veikali ir atvērti gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs, tāpat tīkls darbojas ASV, Lielbritānijā, Šveicē un Serbijā. Tirdzniecības vietu atklāšana Latvijā tika plānota jau 1998. gadā, taču ekonomiskās krīzes vilcināja termiņus.

Lidl ir noskaņots ieņemt līderpozīcijas Latvijas mazumtirdzniecības tirgū. Veikalu atklāšanas gaidās uzņēmums publicēja sarakstu ar vakancēm. "Lidl Latvija" meklēja vairāk nekā tūkstoti darbinieku dažādās valsts pilsētās, tie bija gan grāmatveži, gan iepirkumu speciālisti, gan tirdzniecības zāles darbinieki. Darbadevējs solīja, maksāt darbiniekiem vairāk, nekā vidēji nozarē.

18
Tagi:
Lidl
Pēc temata
"Greizs valsts tēls": par Lidl pasūdzējās sakarā ar prasību zināt krievu valodu
Vairāk nekā tūkstotis darbavietu: Lidl meklē darbiniekus visā Latvijā
Miroslavs Mitrofanovs

Tieši nesaka, bet mērķis ir skaidrs: Mitrofanovs par pārmaiņām Rīgas bērnudārzos

8
(atjaunots 09:40 20.01.2021)
Jaunā Rīgas domes politika attiecībā uz bērnudārziem ir pat stingrāka nekā iepriekš pieņemtais likums par apmācības iespējām visās Latvijas pirmsskolas iestādēs valsts valodā.

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Rīgas bērnudārzos var tikt slēgtas vairāk nekā 30 krievvalodīgās grupas. Sociālajos tīklos apspriež "laimes vēstules", kurās Rīgas domes Izglītības departaments liek galvaspilsētas bērnudārziem atvērt vienu vai divas latviešu grupas, neatkarīgi no rindas, pieprasījuma un iestādes gatavības. Rīdzinieki sauc šo direktīvu par vecāku mānīšanu un pirmsskolas izglītības diskrimināciju.

Šis risinājums draud rīdziniekiem ar mākslīgo deficītu krievu bērnudārzos, brīdināja Rīgas domes deputāts, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.

"Pašlaik Rīgas pašvaldības ierēdņu spiedienā notiek bērnudārzu pārorientācija no mācībām krievu valodā latviešu valodā. Tieši par to nav teikts, bet mērķis ir saprotams," teica Mitrofanovs Sputnik Latvija.

Viņš uzsvēra, ka šī domes politika ir pat stingrāka nekā likums, kas tika pieņemts pagājušajā gadā, - par iespēju nodrošināt apmācību visos Latvijas bērnudārzos valsts valodā.

"Tur tas tika ierosināts, kā atklāts piedāvājums, proti, pašvaldībām jāmēģina nodrošināt šādu iespēju. Taču kādā veidā tas jānodrošina - vai būvējot jaunus bērnudārzus, vai izveidojot jaunas grupas - likumā nebija teikts. Parlaments to neprecizēja. Savukārt Rīgas dome ar latviešu valdošo koalīciju priekšgalā nolēmusi kļūt svētāk par Romas pāvestu," uzsvēra politiķis.

Pēc Mitrofanova teiktā, Rīga veicina mākslīgo vietu deficītu krievu bērniem.

"Ir jāsaprot, ka krievvalodīgos bērnus neņem latviešu grupās neierobežotā skaitā. Pastāv savā veidā "kvotas" - aptuveni trešdaļa no grupas apjoma. Ja sanāk vairāk, tad sāk protestēt latviešu vecāki... Ja lēmums tiks īstenots, tad "latviešu" grupās būs mazāk bērnu, bet "krievu" grupas būs pārpildītas. Tas nav taisnīgi, un pret to jācīnās ar visiem likumīgajiem līdzekļiem.

Pēc viņa vārdiem, pirmais solis šajā virzienā tika sperts vēl 2017. gadā, kad faktiski "Saskaņas" spiedienā septiņos bērnudārzos tika mainīta apmācības valoda.

"Būdama pie varas, "Saskaņa" centās izvairīties no šī temata. Tagad Rīgas domē "Saskaņa" atrodas opozīcijā, un šīs temats viņiem ir izdevīgs. Mēs, protams, apsveicam to, ka viņi, lai arī par vēlu, bet "nobrieduši" un ir atvērti sadarbībai šajā virzienā," teica Mitrofanovs.

Sputnik sarunbiedrs piebilda, ka te vairs nav ko dalīt, un kopīgiem spēkiem jāpretojas šīm pārmaiņām. "Šodienas Rīgas domes sēdē mēs sāksim cīņu ar valdošo koalīciju šajā jautājumā. Latvijas Krievu savienības noskaņojums ir visai možs," rezumēja deputāts.

Митрофанов объяснил последствия директивы Рижской думы по детсадам
8
Tagi:
Miroslavs Mitrofanovs, bērni, latviešu valoda, krievu valoda
Pēc temata
Krievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO atgādināja par krievu valodas vajāšanu Baltijā
"Kā darbojās Sorosa fonds": deputāta pētījums
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Krievijas VD deputāts: Latvija pārkāpusi visas robežas attiecībās ar Krieviju

Iegremdēšanās Daugavas ūdeņos Kunga Kristīšanas svētku naktī

0
(atjaunots 12:51 20.01.2021)
Šogad Covid-19 ierobežojumu dēļ masveida ceremonija netika rīkota, bet atsevišķi entuziasti iegremdēšanos ūdenī veica individuāli.

Pēdējā gadā daudzi, kādreiz masveida pasākumi, vairs nav iespējami un cilvēkiem nācās ievērot tradīcijas individuālajā kārtībā.

Tā sanāca arī ar Kunga kristīšanas svētkiem, parasti 19. janvārī Pareizticīgā baznīca organizē masveida pasākumu ar ūdens iesvētīšanu un pareizticīgie iegremdējas āliņģī, bet šogad oficiālā ceremonija tika atcelta.

Taču daži cilvēki Kunga Kristīšanas svētku naktī tomēr piedalījās iegremdēšanos āliņģī Zaķusalā. Kā tas notika, skatieties mūsu fotolentē.

0
  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Oļegs Sisoļatins no Rīgas Krievu kopienas organizācijas "Ziemeļu straume"

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Oļegs Sisoļatins no Rīgas Krievu kopienas organizācijas "Ziemeļu straume"

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Igors Petrovs, Jūrnieku klubs "Gangut"

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā. Vladimirs Moisejenkovs

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā. Vladimirs Moisejenkovs

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Igors Petrovs, Jūrnieku klubs "Gangut"

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā. Vladimirs Moisejenkovs

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā