Zviedrijas karogs, foto no arhīva

Kāpēc Latvijai nav izdevies panākt Zviedriju? Vai vainīgi mīti, prāto žurnālists

90
(atjaunots 14:02 06.12.2020)
Kā tas gadījies, ka laikā kopš neatkarības iegūšanas latviešiem nav izdevies piepildīt senloloto sapni panākt Zviedriju? Savas pārdomas atklājis latviešu žurnālists.

RĪGA, 6. decembris - Sputnik. Publicists Bens Latkovskis Neatkarīgajā diskutē par mītiem, kuri kavējuši Latviju ceļā uz plaukstošo ziemeļvalstu saimi. Lai arī ģeogrāfiski laime bija tuva.

Kāpēc Latvija nav panākusi Zviedriju?

Publicists Bens Latkovskis raksta par mītiem, kas nav ļāvuši valstij iekļauties plaukstošo ziemeļvalstu saimē.

Nesen EP deputāts Roberts Zīle intervijā "Neatkarīgajai" raksturoja esošo valdību: "Šis (13. Saeimas – red.) vēlēšanu rezultāts bija tik slikts, ka tur bija grūti kaut ko citu salikt." Tas ir, balsu sadalījums ir tāds, ka ar esošo koalīciju un Kariņa valdību būs jānovelk līdz nākamajām vēlēšanām 2022. gadā.

Pie tam valdība var darīt, ko grib, un, par spīti tās sadrumstalotībai un šķietamajai nestabilitātei, tā ir stabilāka nekā jebkura cita, jo nekādu citu valdību politiski izveidot nevar. Kāpēc? Tāpēc, ka to neļauj ticība jeb Latvijā valdošā politiskā mitoloģija, kam piemīt tāds spēks, ka pretargumenti nelīdz, ja sabiedrībā valda pārliecība, ka kāds politiskais spēks ir labs, cits – nelabs. Par ticību diskutēt ir veltīgi, raksta autors.

Kādi tie ir? Jau padomju laikos sabiedrībā bija populārs viedoklis, ka pirms "krievu ienākšanas" 1940. gadā Latvija bijusi augsti attīstīta Eiropas valsts. Šo pārliecību stiprināja gluži reāls, neapšaubāms fakts, ka Latvijas laukos Ulmaņa laikos strādāja zināms skaits laukstrādnieku no Polijas un Lietuvas.

Rezultātā sabiedrības kolektīvajā zemapziņa ieveidojās "Ulmaņlaiku" iedomātā Latvija, kurā dzīves līmenis neesot daudz atšķīries no attīstīto rietumvalstu (nosacītās Zviedrijas) līmeņa. Šī pārliecība ir ļoti dzīva arī mūsdienās, un jebkuri mēģinājumi to apšaubīt tiek cītīgi apkaroti.

Balstoties uz šo pārliecību, Atmodas laikā radās mīts par drīzu Latvijas izaugsmi pēc tam, kad Latvija atkal kļūs brīva (atbrīvosies no "krievu" varas). Tad astoņu līdz desmit gadu laikā atjaunosim dzīves līmeņa paritāti ar nosacīto Zviedriju. Tolaik ne vienam vien pat astoņi gadi likās pārāk ilgs laiks, un tagad jau daudzi aizmirsuši, ka loloja cerības "Zviedrijas līmeni" sasniegt vēl ātrāk - piecu gadu laikā. Tomēr, atgādina autors, pagājuši jau trīsreiz pa desmit gadi, bet vezums nav izkustējies.

90. gados atpalicību no Zviedrijas skaidroja ar visuresošiem "komunistiem un čekistiem", kas ar viltu iekļuvuši visur, lai arī bijusī partijas nomenklatūra Saeimā ar Anatoliju Gorbunovu priekšgalā būtiski piekāpās tautfrontiešiem skaita ziņā.

Pēc tam mītu par čekistiem-komunistiem pamazām nomainīja mīts par oligarhiem "3A" – Aizvaru Lembergu, Aināru Šleseru un Andri Šķēli. Viņiem uzvēla vainu par to, ka zviedru sapnim tuvoties neizdodas, skrien, kā skriedams.

Šajā periodā radās arī kontrmīts par "sorosiešiem", kuri cenšas sagraut Latvijas nacionālo valsti. Taču, iestājoties 2009. gada krīzei, priekšplānā izvirzījās cilvēku cīņa par izdzīvošanu, un šeit jau atkal pie visām ķibelēm daudz vieglāk bija vainot labi zināmos 3A, nevis mistisko "sorosiešu tīklu".

2011. gadā "oligarhi" tika sakauti, pie varas nāca pirmā reformu un tiesiskuma koalīcija. Taču, visus traucēkļus pabīdot malā, izsapņotā Zviedrija tuvāka nekļuva.

Strādās, cik gribēs

Masu apziņā visi politiskie notikumi valstī tiek vērtēti no šo spēku cīņas viedokļa. Rezultātā pastāvošā kārtība (valdība) nav maināma.

Opozīcijas partijas pārstāv spēkus, kuri nācijas kolektīvajā zemapziņā neļauj dzīvot kā Zviedrijā, apgalvo Latkovskis. "Saskaņa" asociējas ar "krieviem", kuri vienreiz 1940. gadā Latvijā jau sagrāva iedomāto "Zviedriju", bet ZZS – ar "oligarhiem", kuri vainīgi pie tā, ka trīsdesmit gados neesam spējuši uzcelt jaunu "Zviedriju".

Tāpēc, autora ieskatā, pat pēc skandāla ap bezmaksas stāvvietu aizgājušais Pūce būtu varējis mierīgi strādāt tālāk VARAM, ja viņa partija "Attīstībai/Par!" viņu stingri atbalstītu. Tāpēc arī Šuplinskai nekāda demisija nedraud, lai cik to prasītu skolotāju arodbiedrība – Jaunie konservatori "savējos neatdod"

Žurnālists prognozēja, ka Kariņa valdība strādās tik ilgi, cik viņš pats gribēs palikt pie varas, jo neesot taču alternatīvas. Pie tam arī Zviedrijas sapnim neviens vairs īsti netic.

90
Tagi:
ekonomika, Zviedrija, Latvija, mediji
Pēc temata
ES noved Latviju pie krustcelēm: ko lai upurē – ekonomiku vai cilvēku veselību
Kam vajadzīgs airBaltic, ja nebūs tūristu? Latvija grauj vēl vienu ekonomikas sektoru
Ekonomists paskaidroja, kāpēc Latvijai vislabākā ir Zviedrijas pieredze cīņā ar Covid-19
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
IKEA

IKEA beidzot sāks pārdot rezerves daļas savai produkcijai

2
(atjaunots 16:36 26.01.2021)
Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

RĪGA, 26. janvāris – Sputnik. Zviedrijas kompānija IKEA plāno pārdot rezerves daļas savām mēbelēm visā pasaulē, lai pagarinātu to kalpošanas laiku, informē ražotāja pārstāve Lena Pripp-Kovača.

"Galvenais aspekts produkcijas kalpošanas laika pagarināšanā ir rezerves detaļu esamība, tāpēc būs iespējams atjaunināt lietas, piemēram, iegādāties jaunu pārvalku vai kājiņas dīvānam," pastāstīja viņa laikrakstam Financial Times.

Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

IKEA ir pasaulē lielākais mājsaimniecības preču tirdzniecības tīkls, kas dibināts 1943. gadā. Tas darbojas vairāk nekā 30 valstīs.

Latvijā Zviedrijas mēbeļu tirdzniecības milzis atvēra savu veikalu 2018. gada augustā, bet 2020. gada martā Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem kļuva pieejams interneta veikals.

2
Tagi:
IKEA
Pēc temata
Ko var nopirkt veikalos? Biznesu šokējuši jaunie ierobežojumi
Lieli saimniecības preču un mēbeļu veikali Latvijā pārtrauc darbu brīvdienās
Demontēts dzelzceļš. Foto no arhīva

Melnie metāllūžņi: "Latvijas dzelzceļš" izsludināja jaunu izsoli

23
(atjaunots 16:22 26.01.2021)
"Latvijas dzelzceļš" piedāvā izsolē metāllūžņus ar sākumcenu 230 eiro par tonnu, kopā plānots realizēt apmēram 4300 tonnu.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" no februāra līdz maijam izsolē pārdos ap 4300 tonnu metāllūžņu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē piedāvās iegādāties dažāda garuma lietotas dzelzceļa sliedes, nepārsniedzot 12,5 metru garumu, kā arī pārmiju daļas, sliežu stiprinājumus, dzelzceļa vagonu lēninātājus un ritošā sastāva mezglus un detaļas.

Izsoles sākumcena būs 230 eiro par tonnu.

Iepriekš Sputnik ziņoja, ka kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

23
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Meževičs pastāstīja, kad Krievija sāks ar Latviju "citādu sarunu"
Ar traku rusofobiju tālu netiksi: eksperts brīdināja Baltiju
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām – par 30%