RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Covid-19 pacientu ārstēšanai paredzēto gultasvietu skaits slimnīcās palielināts aptuveni līdz 800, Latvijas televīzijā informēja Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis.
12. novembrī veselības ministre Ilze Viņķele konstatēja, ka maksimālais Covid-19 pacientiem paredzētais gultasvietu skaits, kura apstākļos nav vajadzības nopietni ierobežot veselības aprūpes plānveida pakalpojumus, valstī sasniedz 450-500 vietas.
Divas nedēļas vēlāk premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka Covid-19 pacientiem piemēroto gultasvietu skaits palielināts līdz 595 vietām. Dažas dienas vēlāk Viņķele pastāstīja, ka slimnīcās pieejamas jau 633 gultasvietas Covid-19 pacientu ārstēšanai.
Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu slimnīcās uz laiku ierobežota plānveida pakalpojumu sniegšana stacionārā un dienas stacionārā. Dūrītis uzskata, ka tādējādi tiks sarūpētas papildu 157 vietas Covid-19 pacientiem.
Vienlaikus notiek pārrunas ar slimnīcām, piemēram, Balvos, ko būtu iespējams iesaistīt Covid-19 pacientu kompšanā, tātad pieejamo vietu skaitu varētu vēl palielināt. Atgādināsim, ka Balvu slimnīcā līdz 14. decembrim slēgta dzemdību nodaļa pēc Covid-19 uzliesmojuma darbinieku vidū).
Dūrītis pastāstīja, ka VM šobrīd aktīvi izstrādā Covid-19 testēšanas iespēju paplašināšanas mehānismus, it īpaši brīvdienās, kad testu skaits ir mazāks.
Viņš nenoliedza, ka nākotnē valstī, iespējams, tiks paredzēti vēl stingrāki ierobežojumi, un paziņoja: patlaban ir ļoti svarīgi, lai cilvēki ievērotu ieviestos drošības pasākumus, lai izvairītos no tādas nepieciešamības.
Galvenais, pēc viņa domām, ir dabūt vakcīnas pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā, ka pēdējā laikā dubultojies mirušo Covid-19 slimnieku skaits.
RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. 2020. gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo, bet 2021. gadā rādītājs var būt vēl mazāks. Demogrāfs Ilmārs Mežs pastāstījis par katastrofālās lejupslīdes iemesliem, stāsta Mixnews.lv.
Demogrāfs konstatēja, ka dzimstības līmeni cita starpā ietekmējuši tādi faktori, kā nepietiekams valsts atbalsts, potenciālo vecāku skaita krišanās, kā arī pandēmija Covid-19.
Pie tam pandēmijas negatīvās sekas vēl nāksies novērot 2021. gadā. Demogrāfs paskaidroja: tā kā vīruss izplatījies martā, noteiktu slēdzienu par tā ietekmi būs iespējams izdarīt pēc decembra datiem.
2021. gadā, ņemot vērā pandēmijas ietekmi situācija ar dzimstības līmeni Latvijā var kļūt vēl ļaunāka, uzskata eksperts.
Atgādināsim, ka, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2020. gada decembris izcēlies ar zemāko dzimstības līmeni pēdējo simt gadu laikā.
2020. gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo – par 1,3 tūkstošiem, jeb 6,9% mazāk nekā 2019. gadā (18,8 tūkstoši).
Pie tam CSP atskaitījās arī par to, ka 2020. gadā mirušo skaits par 11,2 tūkstošiem pārsniedzis jaundzimušo skaitu. 2020. gada decembrī jaundzimušo bija par 1905 mazāk nekā mirušo.
Saskaņā ar CSP datiem, 2021. gada 1. janvārī Latvijas iedzīvotāju skaits sastādīja 1,894 milj. cilvēku.
RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.
Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.
Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.
Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.
Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.
Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.
RĪGA, 25. janvāris – Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova nosaukusi par visdziļāko ideoloģijas krīzi to, kā Rietumos vērtē protestus, kuri notiek ASV un Krievijā, vēsta RIA Novosti.
"Tā ir krīze, visdziļākā rietumu domāšanas veida, rietumu pseidodemokrātijas un pseidoliberālisma krīze... Krāsa atlupusi, un mēs redzam, kas tur patiesībā ir. Attiecībā uz sevi, uz to, kas notika Vašingtonā, par Kapitoliju — viņi to visu sauca par uzbrukumu demokrātijai. Bet attiecībā uz nelikumīgiem protesta mītiņiem Krievijā viņi rakstīja iedvesmojošus aicinājumus," teica Zaharova televīzijas kanāla "Rossija 1" ēterā.
"Tā nav liekulība, tā ir viņu ideoloģijas krīze. Turklāt tā ir bīstama krīze, jo tā apdraud daudzu valstu suverenitāti," viņa piebilda.
Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve uzsvēra, ka ASV iepriekš apgalvoja, ka ir nolēmušas cīnīties ar viltus ziņām informācijas telpā. Turklāt pēc Zaharovas teiktā, ja par viltus ziņām ziņo Krievijas puse, amerikāņu sociālie tīkli nekad neinformēs savus lietotājus par nepatiesas informācijas atspēkošanu.
"Tas notiek apzināti... Lai mēs varētu panākt viltus informācijas izņemšanu, bloķēšanu ir nepieciešams iziet cauri septiņiem elles lokiem, nepieciešami tiesu lēmumi, ilga sarakste," sacīja Zaharova.
Iepriekš amerikāņu diplomātiskā misija saistībā ar nelikumīgām protesta akcijām Krievijā paziņoja, ka seko "paziņojumiem par protesta akcijām 38 Krievijas pilsētās". ASV vēstniecībā piebilda, ka "atbalsta visu cilvēku tiesības uz mierīgiem protestiem, viedokļu izpausmes brīvību", bet Krievijas varas iestāžu pasākumi esot "vērsti uz šo tiesību apspiešanu". KF Ārlietu ministrija sestdien paziņoja, ka mēģinājumi kūdīt radikālus elementus negatīvi ietekmēs valstu attiecības.
6. janvāri Donalds Tramps mītiņā uzrunāja savus piekritējus un aicināja "iet uz Kapitoliju". Pēc tam sākās nekārtības laikā, kad Kongress lēma par prezidenta vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Četri protestu dalībnieki gājuši bojā: vienu sievieti nošāvis policists, triju cilvēku nāve nav saistīta ar vardarbību. Bez tam viens policists guvis smagu ievainojumu un miris slimnīcā.
Tagad Demokrātiskās partijas pārstāvji apsūdz Trampu par musināšanu un aicināja atstādināt viņu no varas.