"Latvijas Dzelzceļa" peļņa sastādījusi nulli eiro
(atjaunots 09:52 05.12.2020)
"Latvijas Dzelzceļa" peļņa šī gada deviņos mēnešos sastādījusi nulli eiro, pērn šādā periodā bija zaudējumi 2,2 miljonu eiro apmērā; jūlijā Satiksmes ministrija piešķīra LDz 27,236 miljonus eiro finanšu stabilitātes nodrošināšanai.RĪGA, 5. decembris – Sputnik. "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums šī gada deviņos mēnešos sastādījis 103,839 miljonus eiro, kas ir par 25,5% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn. Kompānijas peļņa atskaites periodā ir vienāda ar nulli, atšķirībā no zaudējumiem pagājušajā gadā, vēsta LDz.
LDz apgrozījums 2019. gada deviņos mēnešos bija 139,589 miljoni eiro, savukārt zaudējumi sastādīja 2,2 miljonus eiro.
Kompānijas finanšu atskaitē teikts, ka "Latvijas Dzelzceļš" turpināja darbu pie prioritātēm, kuras tika nospraustas pagājušā gada pēdējā ceturksnī, – efektivitātes celšana, organizatorisko, tehnoloģisko un biznesa procesu pārskatīšana, izmaksu samazināšana, konkurētspējas un stabilas koncerna darbības nodrošināšana nākotnē.
Dažādu ekonomisku un ģeopolitisku procesu dēļ šī gada pirmajos trijos ceturkšņos kravu apgrozījuma krituma tendence, kura iezīmējās 2019. gadā, turpinājās, situāciju pasliktināja koronavīrusa pandēmija, teikts LDz vadības paziņojumā.
"Latvijas Dzelzceļa" kravu pārvadājumu apjoms 2020. gada deviņos mēnešos samazinājies par 14,192 miljoniem tonnu, jeb par 44,9%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu pērn, kad tika pārvadāti 31,634 miljoni tonnu kravu. Importa kravas sastādīja 69,5% no kopējā pārvadājumu apjoma, jeb 12,124 miljonus tonnu. Tas ir par 52,1% mazāk, nekā LDz pārvadāto importa kravu pērnā gada deviņos mēnešos.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Šogad deviņos mēnešos pa Latvijas dzelzceļiem visvairāk pārvests naftas un naftas produktu – 24,3% no kopējā kravu apjoma, akmeņogļu īpatsvars bija 20,1%. Minerālmēsli sastādīja 10,1% no kopējā kravu pārvadājumu apjoma, lopbarība – 7,8%, graudi – 5,5%, koksne un tās izstrādājumi – 8,8%, pārējo kravu īpatsvars – 23,4%.
Pasažieru pārvadājums šī gada deviņos mēnešos samazinājies par 28,1%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu 2019. gadā, līdz 10,214 miljoniem pasažieru.
Ņemot vērā samazinājušos pārvadājumu apjomu, "Latvijas Dzelzceļš" noslēgs šo gadu ar zaudējumiem, teikts atskaitē. Kompānija nespēs nodrošināt finanšu līdzsvaru, jo tai nav ienākumu visu infrastruktūras uzturēšanas izdevumu segšanai.
Šajā sakarā Satiksmes ministrija piešķīra "Latvijas Dzelzceļam" 27,236 miljonus eiro. Turklāt Ministru kabinets nolēma palielināt kompānijas pamatkapitālu par 32,422 miljoniem eiro.
Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.
Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.
Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.
Tostarp LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.
Tagi:
Pārkāpj, vai pati vīlē? Radušies jautājumi labklājības ministrei
(atjaunots 22:20 17.01.2021)
Latvijas iedzīvotāji noskatījušies televīzijas raidījumu ar labklājības ministri Ramonu Petraviču un radušās aizdomas, ka politiķe pārkāpj valdības noteiktos ierobežojumus.RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Pēc labklājības ministres Ramonas Petravičas sarunas telekanāla RīgaTV24 ēterā daudzi iegrimuši domās nevis par sociālās aprūpes centru problēmām, ko apsprieda raidījumā, bet gan par politiķes manikīru, vēsta Mixnews.lv.
Petraviča ēterā paspīdēja ar labi koptām rokām un gariem nagiem ar manikīru pasteļa toņos, kas uzvedināja cilvēkus uz domām par to, ka pie tiem strādājis meistars. Taču lieta tāda, ka, saskaņā ar valdības ieviestajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības apturēšanai, skaistumkopšanas industrijas pakalpojumi, ieskaitot manikīra meistarus, ir aizliegti.
No kurienes tad ministrei tik ideāls manikīrs? Cilvēki ieinteresējās, un sociālajos tīklos pabira komentāri.
Kāda skatītāja atklāti pavaicāja Petravičai Twitter tīklā: "Labdien! Kur jūs manikīru veicat?"
@RamonaPETR Labdien! Kur jūs manikīru veicat?🧐https://t.co/iDlVGB5yM8
— Ance Tarvida (@ancetarvida) January 15, 2021
Citi sāka izteikt pieņēmumus. Vai iespējams, ka ministri jūtas privileģēti un izmanto pagrīdes skaistumkopšanas salonu pakalpojumus?
Atgādināsim, ka iepriekš Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs atzinās, ka bijis spiests izmantot pagrīdes friziera pakalpojumus. Tagad radusies vēlme izspiest tādu pašu ministres atzīšanos.
Tiesa, daži nostājās Petravičas pusē. Kāds lasītājs pieļāva, ka manikīru viņai veido meita.
Vai uz brīdi nevar pieļaut domu, ka varbūt viņai ir meita, kas varbūt dzīvo vienā mājsaimniecībā ar viņu un kas iespējams ir manikīra meistare? Nu, bet varbūt. (Slinkums bija guuglēt vai vispār ir bērni)
— arsaviemputniem (@tuzinitosputnus) January 16, 2021
Tomēr tūlīt pat viņam atgādināja: 2020. gada 27. novembrī Petraviča pati atzinās, ka jau desmit gadus reizi mēnesī uzklāj gēla nagus. Pēdējo reizi manikīru esot veidojusi pirms ierobežojumu ieviešanas un toreiz izvēlējusies īsāku naga formu, lai mēģinātu tos nēsāt līdz ierobežojumu atcelšanai.
Kā tad nākas, ka tagad, 2021. gada janvārī Petravičai ir gari un asi nagi? Domas ir itin konkrētas.
Tomēr, ja arī Petraviča ir apmeklējusi pagrīdes manikīru, valdībā viņai ir domubiedri. Iepriekš starptautiskas klases stiliste, astoņkārtējā Latvijas čempione friziermākslā Vikrotija Poļeckiha kritiski novērtēja valdības soļus skaistumkopšanas industrijas atbalstam un konstatēja: politiķi paslepus apmeklē frizētavas.
Poļeckiha uzsvēra: Latvijas politiķi neizskatās tā, it kā nebūtu griezuši matus vairākus mēnešus, tātad vai nu viņi apmeklē frizieri, vai mati viņiem neaug tā, kā parastiem cilvēkiem.
Tagi:
Krievijā laiku Paula koncertam atraduši, LTV – ne: Saeimas deputāts rājas
(atjaunots 22:13 17.01.2021)
Krievijas televīzija krāšņi nosvinēja latviešu maestro Raimonda Paula jubileju, bet LTV vadība nav atradusi laiku viņa koncertam: tādas prioritātes izraisījušas Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa sašutumu. RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Jautājumu par to, kāpēc Krievijas televīzija "Pirmajā kanālā" krāšņi nosvinējusi ar koncertu latviešu komponista Raimonda Paula 85. gadu jubileju, bet LTV nav piešķīrusi laiku viņa jubilejas vakaram, savā mikroblogā Twitter uzdeva Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.
"Šovakar Krievijas sabiedriskā tv (140milj skatītāju) ir atvēlējusi,izdomājusi un izbrīvējusi 3h25 min sava raidlaika mūsu Raimondam Paulam viņa apaļajā 85 gadu jubilejā.Mūsu LTV vadība Maestro paša veidotā Jubilejas koncerta translācijai naudu savā budžetā neatrada. Prioritātes," bija sašutis politiķis.
Šovakar Krievijas sabiedriskā tv(140milj skatītāju) ir atvēlējusi,izdomājusi un izbrīvējusi 3h25 min sava raidlaika mūsu Raimondam Paulam viņa apaļajā 85 gadu jubilejā.Mūsu LTV vadība Maestro paša veidotā Jubilejas koncerta translācijai naudu savā budžetā neatrada. Prioritātes. pic.twitter.com/9tgK65M5YB
— Artuss Kaimins (@artuss) January 16, 2021
Tiesa, nākamajā publikācijā deputāts atzīmēja, ka, par laimi līdzekļus aptuveni 5000 eiro apmērā Paula jubilejas koncertam sameklējis vismaz ReTV. "Tā ir viena mēneša darba alga LTV vadītājam," atgādināja Kaimiņš.
Labi, ka šos līdzekļus, kas bija ap 5000€ ar visu uzfilmēšanu un translāciju atrada ReTV. Tā ir viena mēneša darba alga LTV vadītājam.
— Artuss Kaimins (@artuss) January 16, 2021
Maestro Raimonds Pauls ir labi pazīstams un iemīļots gan Latvijā, gan Krievijā. 12. janvārī viņš svinēja 85. gadskārtu. Komponists joprojām strādā pie jaunām kompozīcijām. Aizvadītajā gadā Pauls turpināja uzstāties, neskatoties uz pandēmiju, lai ari daudzas programmas nācās atcelt.
Tomēr komponista dzimšanas dienā koncertzālē "Dzintari" notika svētku koncerts, ko translēja arī ReTV. Tajā piedalījās mūziķi, ar ko Paulu jau ilgus gadus saista īpaša muzikāla draudzība.
Maestro pavadījumā uz skatuves kāpa Dināra Rudāne un Ance Krauze, Intars Busulis, Daumants Kalniņš, visā pasaulē pazīstamais tenors Aleksandrs Antoņenko, vokālā grupa Framest un Latvijas radio bigbends.
Krievijā par godu maestro jubilejai "Pirmais kanāls" 16. janvārī translēja Paula koncertu "Miljons sārtu rožu".