RĪGA, 5. decembris – Sputnik. "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums šī gada deviņos mēnešos sastādījis 103,839 miljonus eiro, kas ir par 25,5% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn. Kompānijas peļņa atskaites periodā ir vienāda ar nulli, atšķirībā no zaudējumiem pagājušajā gadā, vēsta LDz.
LDz apgrozījums 2019. gada deviņos mēnešos bija 139,589 miljoni eiro, savukārt zaudējumi sastādīja 2,2 miljonus eiro.
Kompānijas finanšu atskaitē teikts, ka "Latvijas Dzelzceļš" turpināja darbu pie prioritātēm, kuras tika nospraustas pagājušā gada pēdējā ceturksnī, – efektivitātes celšana, organizatorisko, tehnoloģisko un biznesa procesu pārskatīšana, izmaksu samazināšana, konkurētspējas un stabilas koncerna darbības nodrošināšana nākotnē.
Dažādu ekonomisku un ģeopolitisku procesu dēļ šī gada pirmajos trijos ceturkšņos kravu apgrozījuma krituma tendence, kura iezīmējās 2019. gadā, turpinājās, situāciju pasliktināja koronavīrusa pandēmija, teikts LDz vadības paziņojumā.
"Latvijas Dzelzceļa" kravu pārvadājumu apjoms 2020. gada deviņos mēnešos samazinājies par 14,192 miljoniem tonnu, jeb par 44,9%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu pērn, kad tika pārvadāti 31,634 miljoni tonnu kravu. Importa kravas sastādīja 69,5% no kopējā pārvadājumu apjoma, jeb 12,124 miljonus tonnu. Tas ir par 52,1% mazāk, nekā LDz pārvadāto importa kravu pērnā gada deviņos mēnešos.
Šogad deviņos mēnešos pa Latvijas dzelzceļiem visvairāk pārvests naftas un naftas produktu – 24,3% no kopējā kravu apjoma, akmeņogļu īpatsvars bija 20,1%. Minerālmēsli sastādīja 10,1% no kopējā kravu pārvadājumu apjoma, lopbarība – 7,8%, graudi – 5,5%, koksne un tās izstrādājumi – 8,8%, pārējo kravu īpatsvars – 23,4%.
Pasažieru pārvadājums šī gada deviņos mēnešos samazinājies par 28,1%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu 2019. gadā, līdz 10,214 miljoniem pasažieru.
Ņemot vērā samazinājušos pārvadājumu apjomu, "Latvijas Dzelzceļš" noslēgs šo gadu ar zaudējumiem, teikts atskaitē. Kompānija nespēs nodrošināt finanšu līdzsvaru, jo tai nav ienākumu visu infrastruktūras uzturēšanas izdevumu segšanai.
Šajā sakarā Satiksmes ministrija piešķīra "Latvijas Dzelzceļam" 27,236 miljonus eiro. Turklāt Ministru kabinets nolēma palielināt kompānijas pamatkapitālu par 32,422 miljoniem eiro.
Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.
Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.
Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.
Tostarp LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.
RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Šajā nedēļas nogalē vakcinācijas punktos Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā un Cēsīs ikviens varēs vakcinēties Covid-19 profilaksei dzīvās rindas kārtībā. To pastāstīja Vakcinācijas projektu biroja pārstāve Agnese Strazda, vēsta Mixnews.lv.
Tiesa, pieejams tikai AstraZeneca preparāts.
Prioritārās vakcinācijas grupās iekļautie cilvēki tomēr saņems priekšrocības – viņi tiks aicināti veidot speciālu rindu, kurā varēs vakcīnu saņemt ātrāk. Pārējiem tāpat tiks organizēta atsevišķa rinda.
Tiklīdz vakcinācijas punktā izsīks preparāta krājumi, iedzīvotāju pieņemšana tiks pārtraukta, punkts – slēgts.
15. aprīlī Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča jau pastāstīja, ka drīz vien Latvija varēšot atvērt masveida vakcinācijas punktu durvis ne tikai cilvēkiem no prioritārajām grupām, bet arī visiem, kas vēlas vakcinēties.
Atgādināsim, ka aizvadītajā nedēļas nogalē Rīgā noritēja eksperiments ar dzīvo rindu divos vakcinācijas punktos – konferenču centrā "Atta" un izstāžu zālē Ķīpsalā. Vakcinācijas birojs atzina, ka eksperiments ir izdevies, lai arī no diviem tūkstošiem vakcīnas devu, kas bija piegādātas šajos vakcinācijas centros, izdevies izmantot tikai 1034.
Pie tam saņemt vakcīnu varēja vienīgi cilvēki no prioritārajām grupām. Šajā kategorijā iekļauti cilvēki vecumā no 60 gadiem, hroniski pacienti, personas, kas dzīvo kopā ar hroniski slimiem bērniem un bērniem ar imūnsupresiju, kā arī personas, kas kopj smagi slimus cilvēkus mājās.
Juhņēviča atzīmēja, ka tuvākajā laikā dzīvo rindu varēs piedāvāt visiem, ir tikai viena problēma – vakcīnu trūkums. Kamēŗ preparātu apjoms nav liels, prioritārajām grupām tiek dota priekšroka.
Jāpiebilst, ka 14. aprīlī Dānija informēja, ka plāno pilnībā atteikties no AstraZeneca vakcīnas lietošanas, – varasiestādes norāda, ka preparāts retos gadījumos var radīt trombu veidošanos.
Tiklīdz parādījās ziņas par Dānijas lēmumu, Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts savā lapā Twitter ziņoja, ka VM nekavējoties sazināsies ar Dānijas valdību, lai uzzinātu noraidīto vakcīnas devu tālāko likteni, jo Latvija vēlētos tās saņemt savām vajadzībām.
Nedēļas nogalē lielajos vakcinācijas centros ar AstraZeneca vakcīnu varēs vakcinēties ikviens. Izmantojiet iespēju! Vairāk informācijas: https://t.co/Pzov03aJOD
— Vakcinācija Latvijā (@VakcinacijaLV) April 15, 2021
RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Kamēr Ukrainas Bruņotie spēki savelk smago tehniku pie saskarsmes līnijas Donbasā, lai sāktu jaunu posmu karā ar pašu valsts pilsoņiem, Baltijas valstu ārlietu ministru delegācija dodas uz Kijevu, lai demonstrētu solidaritāti, vēsta BВ.lv.
Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, Igaunijas ārlietu ministri Evu Mariju Līmetsu un Lietuvas ārlietu ministru Gabrielu Landsberģi ielūdza apmeklēt Kijevu Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuļeba.
With my Estonian and Lithuanian colleagues @eliimets and @GLandsbergis in #Vilnius before departure to #Kyiv to show support and solidarity with #Ukraine 🇱🇻 🇪🇪 🇱🇹 🤝 🇺🇦 pic.twitter.com/w4vckOmdEI
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) April 15, 2021
Baltijas valstu ārlietu ministri dodas vizītē uz Ukrainu, lai paustu atbalstu un saņemtu detalizētu informāciju par situāciju. Tāpat ministri plāno apspriest sadarbības stiprināšanu drošības jomā un Ukrainas Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas attīstību.
Atgādināsim, ka 2021. gada maijā-jūnijā ieplānotas NATO mācības "Defender Europe 2021". Manevru gaitā plānots izspēlēt uzbrukuma un aizsardzības darbības Austrumeiropā un Baltijas valstīs. NATO manevros piedalīsies arī Ukraina.
Iepriekš Ukrainas pārstāvis trīspusējā kontaktu grupā Donbasa lietās Aleksejs Arestovičs, uzstājoties Ukrainas televīzijā, iepriekš paziņoja, ka mācībās "Defender Europe" tiks izspēlēts "karš ar Krieviju".
Krievijas Aizsardzības ministrija publicēja video ierakstu, kurā redzams, kā Krievijas iznīcinātājs MiG-31 pavada amerikāņu izlūkošanas lidmašīnu RC-135 virs Klusā okeāna ūdeņiem.
Video ierakstīts no pilota kabīnes. Tā kadros redzams, kā MiG-31 panāk amerikāņu izlūku.
Iepriekš Krievijas Nacionālais aizsardzības pārvaldes centrs informēja, ka fiksēts objekts, kas tuvojas Krievijas robežām. Pēc tam gaisā pacēlās MiG-31.
Kad ASV stratēģiskā lidmašīna pagriezās, MiG-31 ekipāža atgriezās aerodromā. Iznīcinātājs lidoja saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem, uzsvēra resors. RC-135 nepārkāpa Krievijas valsts robežu.
Aktivitāte gaisa telpā pie Krievijas robežām pastāvīgi aug. Piemēram, 2020. gadā Radiotehnisko spēku speciālisti konstatēja, ka ārvalstu izlūkošanas lidmašīnu skaits valsts robežu tuvumā pieaudzis par 40%. Pērn RTS fiksēja un pavadīja vairāk nekā divus miljonus gaisa objektu.