RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Žurnālisti, ko vakar aizturēja Valsts drošības dienests (VDD), sociālajos tīklos atklāja aizturēšanas nianses.
Ceturtdien, 3. decembrī, kļuva zināms, ka VDD darbinieki organizējuši kratīšanu pie vairākiem krievvalodīgajiem žurnālistiem, tostarp arī portālu Baltnews un Sputnik Latvija ārštata autoriem. Partija "Latvijas Krievu savienība" infomēja, ka kratīšana notikusi Andreja Jakovļeva, Vladimira Lindermana, Andreja Solopenko un Allas Berezovskas mājās, pēc tam viņi aizturēti. Vēl divu aizturēto vārdi mums vēl nav zināmi, tāpat kā VDD darbību iemesli.
Iepriekš vēstīts, ka minēto mediju autoriem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu – par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu. Pēc nopratināšanas žurnālistiem aizliegts pamest valsti. Viņiem var draudēt sods – no naudas soda līdz brīvības atņemšanai. Sputnik Latvija un Baltnews ir saistīti ar mediju grupu "Rossija segodņa", pie tam žurnālisti, kuri publicē materiālus minētajos medijos, nav to darbinieki – viņi strādā kā ārštata autori.
Divi aizturētie – Andrejs Jakovļevs un Alla Berezovska – sociālajos tīklos pastāstīja par savām sarunām VDD.
"Šodien Latvijas Valsts drošības dienesta darbinieki organizēja kratīšanu pie manis mājās un ofisā, izņēma visas iespējamās iekārtas un nesējus. Nācās ierasties arī VDD uz pirmo nopratināšanu. Saruna ilga pilnu darba dienu – 8 stundas," pastāstīja Jakovļevs. Patlaban viņš strādā pie sava žurnālistiskā projekta un ar "Rossija segodņa" nesadarbojas.
Viņš piezīmēja, ka krimināllieta pret viņu ierosināra jau pirms vairākiem mēnešiem.
"Pirms dažiem mēnešiem saņēmu papīru no VDD, kurā ziņots par kriminālprocesa ierosināšanu pēc 84.(1) panta, kas saistīts ar Latvijas un starptautisko sankciju pārkāpšanu. ES sankciju pārkāpums, piemēram, preču un naudas attiecības ar sankciju sarakstā iekļautajām Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām. Starp citu, brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem," viņš uzrakstīja.
Jakovļevs atzīmēja, ka VDD ierosinājusi krimināllietu sakarā ar viņa sadarbību ar "Rossija segodņa".
"VDD vēstulē bija teikts, ka starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa", ar ko, saskaņā ar apgalvojumiem vēstulē, man bijusi sadarbība, vada Dmitrijs Kiseļovs. Bet viņš kā fiziska persona iekļauts sankciju sarakstā. Man toreiz uzreiz radās jautājums: vai tad Krievijas valsts ziņu aģentūra ir sankciju sarakstā? Protams, ne," teica Jakovļevs.
Viņš piezīmēja, ka VDD darbinieki, kuri ieradās pārmeklēt viņa mājokli, izturējušies pieklājīgi un stingri ievērojuši masku režīmu.
Alla Berezovska pastāstīja, ka kratīšana viņas mājās ilgusi vairākas stundas.
"Bet tālāk viss ritēja pēc noslīpētās procedūras – rūpīga kratīšana mājās, meklējot pārkāptās sankcijas, vairākas stundas ar visām no tā izrietošajām sekām. Taču principā viss notika korekti, ja nebūtu strauji palielinājies spiediens – 176/114, pulss – 132... Taču īpaši mokoši bija palikt bez sakaru līdzekļiem. Nesaprotu, kāpēc mani atstāja desertam, atbrauca vēlu vakarā? Ierosināju viņiem tikties no rīta, dienas gaismā, mums labi pazīstamajā ēkā, taču diemžēl pret procedūru vērsties nevar!" viņa uzrakstīja savā lapā Facebook.
VDD darbinieki konfiscējuši viņai visus sakaru līdzekļus, tomēr draugi viņai aizdeva datoru, tāpēc Berezovskai izdevās pieslēgties internetam un paziņot, ka ar viņu viss ir kārtībā.
"Ceru, ka drūmie laiki beigsies. Un mēs atkal dzīvosim demokrātiskā, brīvā un plaukstošā Latvijā, kur cilvēkus nestiepj uz gestapo, kur patiesībā, ne tikai vārdos vien, ciena cilvēka tiesības un viedokli! Visiem – ar labu nakti! Un lai nāk gaisma!" viņa piebilda noslēgumā.
Ziņu aģentūras "Rossija segodņa" un RT galvenā redaktore Margarita Simoņana savā Telegram kanālā pauda cerību, ka Krievija atbildēs uz Baltnews un Sputnik Lavija darbinieku vajāšanu.
"Latvijā ierosinātas krimināllietas pret žurnālistiem, kuri ar mums sadarbojas. Protams, par sadarbību ar mums. Kratīšanas. Paraksts par neizpaušanu. Daļa no viņiem neko neziņo. Ceru, Krievija atradīs iespējas atbildēt," uzrakstīja Simoņana.
Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja Latvijas varasiestāžu darbības pret portālu Baltnews un Sputnik Latvija krievvalodīgajiem žurnālistiem, pie kuriem notikušas kratīšanas.
"Latvijas Valsts drošības dienesta agresīvās darbības 3. decembrī pret Sputnik biroja darbiniekiem Rīgā un krievvalodīgajiem žurnālistiem uzskatām par demokrātiskās sabiedrības pamatu – mediju brīvības un viedokļa paušanas brīvības – pārkāpumu kliedzošu piemēru. Atgādināsim, ka žurnālisti tika aizturēti, nopratināti, pārmeklēti, viņiem izvirzītas kriminālas apsūdzības," teikts ĀM paziņojumā resora vietnē.
Resors atzīmēja, ka apsūdzības par ES sankciju režīma pārkāpšanu no Sputnik Latvija kolektīva puses ir kategoriski nepieļaujamas.
"Minētās restrikcijas ir individuālas, attiecas personīgi uz starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu un nevar attiekties uz visiem, kas sadarbojas ar mediju holdingu," uzsvēra ministrijā.
RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks paskaidroja noteikumus, kas regulē pārvietošanos ar vienu automašīnu dažādu mājsaimniecību pasažieriem un naudas sodu piemērošanas kārtību, "Rīga Tv24" raidījumā.
Pēc Ruka vārdiem, policijai ir tiesības apturēt automašīnu, un pārbaudīt, cik daudzu mājsaimniecību pasažieri tajā atrodas.
Policijas vadītājs atgādināja, ka divu mājsaimniecību pārstāvju atrašanas vienā mašīnā tiks uzskatīta, kā sanāksme. Naudas sods par šādu pārkāpumu ir līdz 2 000 eiro, jo tagad ir spēkā aizliegums rīkot sapulces. Viņš paskaidroja, ka runa ir par vairāku mājsaimniecību locekļu braucieniem vienā automobilī bez attaisnojoša iemesla, piemēram, pie ciemiņiem vai uz veikalu.
Tomēr ir izņēmumi, viņš piebilda.
"Izņēmums, kurā dažādu mājsaimniecību pasažieriem ir atļauts pārvietoties ar vienu automašīnu, ir veicot un pildot savus darba pienākumus. Proti, cilvēki no divām vai vairākām mājsaimniecībām var pārvietoties vienā automašīnā uz darbu vai no tā, vai veikt darba pienākumus," skaidro Ruks.
Tāpat vienā mašīnā var pārvietoties cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ja runa ir par pamatotiem braucieniem, piemēram, ja cilvēks jānogādā pie ārsta bet radinieki nedzīvo kopā.
Valsts policijas priekšnieks uzsvēra, ka, ja divi cilvēki dzīvo kopā, bet viņiem ir atšķiras deklarētās adreses, policija viņus nesodīs, ja viņi brauks vienā mašīnā.
"Valsts policija joprojām balstās uz faktiskās kopdzīves principu. Tādējādi kopdzīve vienā mājsaimniecībā nenozīmē deklarēšanos vienā mājsaimniecībā, runa ir tikai par kopdzīvi," sacīja Ruks.
Viņš piebilda, ka nav nepieciešams meklēt noteikumos trūkumus, ir vērts saprast, ka tie tika ieviesti tikai ar vienu mērķi - novērst Covid-19 izplatīšanos.
Briesmīga lieta ir tā vakcīna pret koronavīrusu. Latvijā ar to potējies vien retais, bet komplikācijas jau spraucas laukā pa visām malām. Pasaulē, sak, notiek "vakcīnu karš". Var jau būt, ka tas notiek arī Latvijā, tomēr tas ir pilsonisks karš: sabiedrība ir sadalījusies divās grupās – tie kas plāno vakcinēsies un tie, kas neplāno.
Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts ziņo par gatavību vakcinēt 10 000 cilvēku nedēļā. Pēc viņa aicinājuma ar sagatavotām šļircēm jau stāv aptiekāri, veterinārārsti un zobārsti. Taču tauta rindā pēc vakcīnas nestājas. Sak, kādam ir jāparāda piemērs un jāvakcinējas pirmajam. - Kam? Protams, mediķiem, jo, ja viņi visi (nedod Dievs!) saslimst, nebūs neviena, kam mūs ārstēt un vakcinēt.
Bet te sanāk sviests. Cilvēki uzskata, ka ārstiem, kuri reiz kaut ko mācījušies medicīnas institūtā, vajadzētu būt pašiem apzinīgākajiem. Sak, viņi jau nu gan zina: ja vakcīna arī nav droša par 100%, tad vismaz tas ir mazākais no ļaunumiem. Bet ārsti nesteidzas vakcinēties. Tā ir labākā vakcīnas antireklāma: varbūt viņi kaut ko zina. Jo viņi saprot, ko tas nozīmē.
Romāns Meļņiks Dienā vispār piedāvā visus mediķus vakcinēt piespiedu kārtā. Ne velti premjerministrs Krišjānis Kariņš gribēja vakcinēšanas procesā iesaistīt armiju. Un jau atkal nūja ar diviem galiem. Baumo, ka Vācija pārvilina Latvijas ārstus un māsas – aicina braukt uz Minheni un Frankfurti, solot trīs vai četras reizes lielāku algu. Tāpēc nebūtu prātīgi piespiest mediķus – ja nu aizbēgs?
Nē, neizskatās vis, ka mediķi vienotā vilnī dosies vakcinēties un aizraus mūs visus līdzi.
Kas varētu būt nākamais? Saeimā tika ierosināts vakcinēties jaunajam veselības ministram Pavļutam, lai uzmundrinātu tautu. Atkal – nemaz tik vienkārši nav. Tas ir vienīgais cilvēks Latvijā, kurš piekrita šajos grūtajos laikos kļūt par veselības ministru un atbildīgo par vakcinācijas procesu. Grēkāžus vajadzētu pietaupīt.
Varbūt tad prezidents un premjerministrs? Arī viņi ir gabalkrava. Sociālajos tīklos piedāvā upurēt Saeimas deputātus. Loģiski gan. Kalpot savai tautai (un zinātnei), - vai tas nav katra tautas kalpa sapnis? Nē?
Lieta tāda, ka no šīs tautas tik un tā nesagaidīsi nedz atzinību, nedz pateicību. Tik un tā pūlis apsūdzēs deputātus, kuri vakcinējušies ārpus rindas, atstumjot malā sirmgalvjus. Vienīgā iespēja izpelnīties deputātem pēcnācēju pateicību - gadījumā, ja vakcīna pienācīgi nedarbosies (nedod Dievs). Tad mums paradīsies "100 mocekļu panteons", kuri upurēja sevi un izglāba pārējos iedzīvotājus. Viņu portreti rotās mācību grāmatas skolās. Stāsta gan, ka arī mācību grāmatu drīz vairs nebūs.
Bet pagaidām vakcīna diemžēl nav saliedējusi sabiedrību, gluži pretēji — sašķēla. Pēc pēdējās aptaujas datiem, tikai 34% respondentu paziņoja, ka viņi vakcinētos pret Covid-19, kad vakcīna būs pieejama. 49% iedzīvotāju norādīja, ka nevakcinēsies, bet 17% nolēma vēl padomāt. Tikai 22% respondentu, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, norāda, ka viņi plāno vakcinēt savu bērnu. Vairāk nekā puse jeb 58% iedzīvotāju norādīja, ka neplāno vakcinēt bērnus. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai viņiem būtu mazbērni.
"Vakcīnpesimistu" uzmanību noteikti piesaistījis fakts, ka visiem vakcinētajiem pirms injekcijas lika parakstīt papīru par to, ka viņi esot informēti par iespējamām blakusparādībām, un uzņemas atbildību.
No otras puses, latviešu sociālajos tīklos (tur mīt gados jaunākā iedzīvotāju daļa) ir papilnam neizpratnes mocītu ļaužu, kuri gatavi jau rīt skriet pēc vakcīnas, gatavi par to pat samaksāt.
Īpaši apņēmīgie jau grib vilkt mugurā balto halātu un izlikties par mediķiem, lai iegūtu iekāroto injekciju. Daudzi piekrīt tam, ka ir jāizstrādā rindas algoritms: ja ārsts nevēlēsies, tad vakcīna tiks pensionāram. Ja pensionārs atteiksies, tad jaunākam cilvēkam.
Taču varbūt tas ir labi, ka nav ažiotāžas vakcinēšanas punktos. Ja visi mediķi, visi policisti, skolotāji un ierēdņi, ugunsdzēsēji, kā arī pārējie iedzīvotāji vēlētos vakcinēties, tad visiem vienkārši nepietiktu vakcīnu. Atgādinām, ka pagaidām Latvija ir iegādājusies niecīgu preparāta daudzumu, pat salīdzinot ar kaimiņu Lietuvu un Igauniju, turklāt ir iespējamas problēmas ar tā uzglabāšanu un loģistiku.
«Kolēģi sēž un gaida, bet vakcinēties gribētāju nav. Šodien ir vairāk nekā 20 brīvas vietas, bet nedēļā kopumā - vairāk nekā 800» pic.twitter.com/6SJf4Osic0
— Jānis Tereško (@JanisTeresko) January 11, 2021