RĪGA, 4. decembris – Sputnik. SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs preses konferencē atbildēja uz žurnālistu jautājumiem, kas saistīti ar jaunajiem ārkārtējās situācijas režīma ierobežojumiem.

Vai Baltijas valstīs ir tik uztraucoša situācija

Laikā, kad vairumā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vērojama epidemioloģiskās situācijas stabilizācija vai Covid-19 saslimstības samazināšanās, Baltijas valstīs turpinās tās kāpums.

"Vēl aizpagājušajā nedēļā bija tikai 12 valstis, kuras norādīja uz situācijas stabilizāciju vai gadījumu skaita mazināšanos, bet aizvadītāja nedēļā šo valstu saraksts jau iekļauj 24 valstis," paziņoja epidemiologs.

Saslimstība turpina pieaugt piecās ES un EEZ valstīs – Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Portugālē un Zviedrijā. Tikmēr pārējās ES un EEZ valstīs, kā arī Lielbritānijā, situācijas stabilizējas, tostarp tajās notiek saslimstības kritums, kas liecina par ieviesto drošības pasākumu un ierobežojumu efektivitāti.

Saskaņā ar vakardienas Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, divu nedēļu Covid-19 saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā sastāda 352,77 gadījumus, Lietuvā – 992,96 gadījumus, savukārt Igaunijā – 336,95 gadījumus.

Kurš atrodas riska grupā

SPKC dati liecina, ka vairums pacientu ir vecuma grupā no 15 līdz 49 gadiem. Pašlaik pieaug ar Covid-19 inficēto skaits vecumā virs 50 gadiem, un šī izaugsme īpaši manāma cilvēku vidū vecumā virs 65 gadiem, paziņoja Perevoščikovs.

© Sputnik / Михаил Мокрушин

Latvijā viesnīcām gatavo valsts pasūtījumu, lai izolētu cilvēkus ar Covid-19

Pēc viņa sacītā, šī tendence raisa uztraukumu, jo tieši šie cilvēki vissmagāk pārcieš slimību un viņus biežāk stacionē.

Taču samazinās saslimušo skaits bērnu vidū. Pēc Perevoščikova sacītā, tas varētu būt saistīts ar drošības pasākumu pastiprināšanu izglītības iestādēs.

Visaugstākā Covid-19 saslimstība vecuma grupā no 6 līdz 19 gadiem šobrīd novērojama 11-12 gadu jaunu bērnu vidū, kā arī jauniešu vidū vecumā no 17 līdz 19 gadiem.

Kāpēc tika ierobežota alkohola pārdošana

Iepriekš valdība pieņēma lēmumu ieviest virkni jaunu striktu ierobežojumu sakarā ar pastāvīgi pasliktināto epidemioloģisko situāciju valstī, tostarp aizliegta alkohola un tabakas izstrādājumu pārdošana veikalos brīvdienās un svētku dienās.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Petrovs: Covid-19 pasākumi ir absurdi un tiek ieviesti demonstratīvos nolūkos

Perevoščikovs paskaidroja, ka alkohola un cigarešu pārdošanas aizliegums brīvdienās un svētku dienās nav tiešs epidemiologu lēmums, taču viņi to atbalsta, jo alkohols nav pirmās nepieciešamības prece, turklāt tā lietošana bieži vien ir saistīta ar socializēšanos, kas noved pie Covid-19 izplatības pieauguma.

"Kā sabiedrības veselības speciālists es nevaru piekrist, ka alkohols ir tas, kas ir primāri vajadzīgs. Turklāt alkohola lietošana veicina socializēšanos," sacīja Perevoščikovs.

Tādējādi, ja Covid-19 izplatības ierobežošanai ir jāsamazina cilvēku sociālo kontaktu skaits un jāsamazina inficēto skaits privātos pasākumos, tad alkohola patēriņa samazināšana var līdzēt, sacīja epidemiologs.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Neskatoties uz uzņēmēju organizāciju iebildumiem, no šī gada 1. jūlija tiks ieviestas minimālās sociālās iemaksas, apstiprināja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis, raksta laikraksts Diena.

Pagājušā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz samazināt sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, kā arī nosaka minimālās iemaksas personām, kuru alga nesasniedz minimumu, arī pašnodarbinātajiem.

Reinis Inkēns, Saeimas Administrācija

Ierēdņiem algu - 3000 eiro, biznesam - jaunus nodokļus: Saeima apstiprināja likumprojektus

Saskaņā ar apstiprināto likumprojektu, sākot ar 1. jūliju, minimālais obligātais sociālais nodoklis būs 170 eiro mēnesī no minimālās algas 500 eiro apmērā. Ja darba ņēmēja reālie ienākumi būs zemāki par minimālo algu, starpību starp faktiski samaksāto sociālo nodokli un summu 170 euro nāksies piemaksāt darba devējam (vai pašnodarbinātajam – par sevi). Ja pašnodarbinātā ienākumi nesasniedz minimālo algu, viņam jāsamaksā sociālais nodoklis 10% apmērā no gūtajiem ienākumiem.

No minimālās sociālās iemaksas samaksas ir atbrīvotas dažas darbinieku kategorijas, tostarp tie, kuri sasnieguši pensijas vecumu, kuriem ir bērni vecumā līdz 3 gadiem, 1. un 2. kategorijas invalīdi, kā arī tie, kuri strādā pie ārvalstu darba devēja.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gada decembrī 6% no visiem darba ņēmējiem saņēma atalgojumu līdz 200 eiro, bet 8% – no 200 eiro līdz 400 eiro.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūta Saeimas Tautsaimniecības komisijai vēstuli ar aicinājumu atlikt šo jauninājumu. LTRK vadītājs Jānis Endziņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns uzskata, ka jaunā sociālo iemaksu veikšanas kārtība sarežģīs uzņēmēju stāvokli, kas cietuši no pandēmijas Covid-19.

Taču finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis uzsver, ka tāda "pareizā" laika, kad ieviest minimālās sociālās iemaksas, nebūs nekad, līdz ar to nav pamata atlikt to spēkā stāšanos no 1. jūlija.