Valērijs Petrovs

Petrovs: Covid-19 pasākumi ir absurdi un tiek ieviesti demonstratīvos nolūkos

123
(atjaunots 11:23 03.12.2020)
Latvijas valdība Covid-19 pandēmijas apstākļos ievieš neefektīvus un absurdus pasākumus, un cilvēkiem ir jāsaprot, ka, izejot akcijās, viņi spēj ietekmēt varasiestādes, paziņoja sabiedriskās organizācijas "Stabilitātei – Jā!" valdes loceklis Valērijs Petrovs.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Latvijas valdība 1. decembrī nolēma pagarināt ārkārtējās situācijas režīmu līdz 11. janvārim, ieviešot virkni jaunu ierobežojumu. Tomēr ir arī mīkstinājumi. Ministru kabinets atzina, ka aizliedzot manikīra pakalpojumi nekontrolēti tiek sniegti mājās, tādēļ manikīra un pedikīra meistariem, kopā ar frizieriem, no 7. decembra ir atļauts strādāt. Šiem pakalpojumiem tiek ieviesta vienāda regulēšanas kārtība.

Pagājušajā mēnesī, 25. novembrī, pie valdības ēkas notika divas protesta akcijas, kuras papildināja viena otru. Tieši zem Ministru kabineta durvīm ar plakātiem rokās un rozā zārku ar manekenu bez galvas stāvēja aptuveni 50 sievietes, kuras pārstāvēja kosmetoloģijas un manikīra salonus, kurus valdība nosūtīja dīkstāvē.

Ministru kabineta ēka
© Sputnik / Сергей Мелконов

Tieši pretī, Brīvības bulvāra alejā, sapulcējās tie, kas atsaucās uz biedrības "Stabilitātei – Jā!" aktīvistu Alekseja Rosļikova un Valērija Petrova aicinājumu. Tur bija pārstāvēts plašāks ar darba ierobežojumiem neapmierināto loks. Plakāti atgādināja par tūrisma, viesmīlības un restorānu nozares krīzi un asāk kritizēja valdību.

Pēc tam, kad valdība pārskatīja ierobežojumus skaistumkopšanas industrijas darbā, Valērijs Petrovs paziņoja Sputnik Latvija intervijā, ka atbalsta valdības pieņemto lēmumu. Protesta akcija pierāda, ka varasiestādes iespējams ietekmēt, sevišķi, kad tās jūt, ka to reitings krīt. Un krišanai ir iemesls – daudzi Ministru kabineta pieņemtie pasākumi Covid-19 pandēmijas apstākļos ir nekonsekventi un neefektīvi.

"Tas ir teicami (atļauja strādāt manikīra meistariem – red.), jo vairumā cilvēki ievēro visus drošības pasākumus, var tikt izmantoti norobežojošie ekrāni, cilvēks atrodas maskā – tas ne ar ko neatšķiras no tā, kad cilvēks atnāk griezt matus," sacīja Petrovs.

Viņaprāt, daudzi valdības pieņemtie pasākumi vispār ir absurdi. Tas, piemēram, skar prasības valkāt maskas.

"Vīrusu var aizkavēt tikai medicīniskā maska, bet mums spiež valkāt auduma maskas. Ja cilvēks tajā elpo, vīrusam tur izdzīvot ir vēl vieglāk, nekā vienkārši nokļūstot uz kaut kādas sausas virsmas. Cilvēki bāž šīs maksas kabatās, pēc tam šajās kabatās bāž rokas…" paskaidroja savu viedokli Petrovs.

Viņš uzsvēra, ka statistika liecina, ka ieviestie pasākumi nesamazina inficēto skaitu. Visi šie ierobežojumi tiek ieviesti vienīgi tāpēc, lai kaut ko pasāktu.

"Šodien mēs redzam, ka brīvdienās aizliedza pārdot alkoholu un cigaretes. Ja kādam kaut ko atļāva, tad valdība skatās uz to savādāk: vajag ārējai ainai, ka mēs strādājam, kaut ko izdarīt, kaut ko izdomāt, un lūk aktuāla ziņa: brīvdienās nevarēs nopirkt cigaretes un alkoholu. (…) Taču vīrusa izplatību tas nekādā veidā neietekmēs," pārliecināts Petrovs.

Kritiskā brīdī Latvijas valdība parādījusi savu nespēju ar kaut ko tikt galā, uzskata viņš.

Runājot par notikušo mītiņu tēmu, Petrovs atzīmēja: protesta akcijas, tai skaitā Internetā, kā tas bija sporta zāļu slēgšanas gadījumā, pašlaik biedē varasiestādes. Valdība redz, ka 68% iedzīvotāju tai vairs neuzticas, kad viņu pieņemtie pasākumi sāk raisīt sašutumu tautā, Internets vārās, zem Ministru kabineta logiem dedzina lāpas – vara saprot, ka ir jāpiekāpjas.

"Cilvēkiem ir jāredz, ka, stāvot uz ielas, viņi var daudz ko izmainīt," nobeigumā sacīja Petrovs, apsolot jaunu akciju.

Петров: меры против COVID-19 абсурдны и вводятся ради видимости работы властей
123
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves
Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem
Covid-19 testu turpmāk būs iespējams veikt vēl piecās vietās
 COVID-19

"Bīstama blakusparādība": vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā

7
(atjaunots 08:44 19.01.2021)
Vakcinēties pret koronavīrusu vai nē - tas ir jautājums, kas rūp visiem Latvijas iedzīvotājiem. Būtu labi, ja kāda slavenība parādītu piemēru citiem. Bet pagaidām tas nenotiek. Kas par lietu?

Briesmīga lieta ir tā vakcīna pret koronavīrusu. Latvijā ar to potējies vien retais, bet komplikācijas jau spraucas laukā pa visām malām. Pasaulē, sak, notiek "vakcīnu karš". Var jau būt, ka tas notiek arī Latvijā, tomēr tas ir pilsonisks karš: sabiedrība ir sadalījusies divās grupās – tie kas plāno vakcinēsies un tie, kas neplāno.

Izskatās, viņi kaut ko zina...

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts ziņo par gatavību vakcinēt 10 000 cilvēku nedēļā. Pēc viņa aicinājuma ar sagatavotām šļircēm jau stāv aptiekāri, veterinārārsti un zobārsti. Taču tauta rindā pēc vakcīnas nestājas. Sak, kādam ir jāparāda piemērs un jāvakcinējas pirmajam. - Kam? Protams, mediķiem, jo, ja viņi visi (nedod Dievs!) saslimst, nebūs neviena, kam mūs ārstēt un vakcinēt.

Bet te sanāk sviests. Cilvēki uzskata, ka ārstiem, kuri reiz kaut ko mācījušies medicīnas institūtā, vajadzētu būt pašiem apzinīgākajiem. Sak, viņi jau nu gan zina: ja vakcīna arī nav droša par 100%, tad vismaz tas ir mazākais no ļaunumiem. Bet ārsti nesteidzas vakcinēties. Tā ir labākā vakcīnas antireklāma: varbūt viņi kaut ko zina. Jo viņi saprot, ko tas nozīmē.

Romāns Meļņiks Dienā vispār piedāvā visus mediķus vakcinēt piespiedu kārtā. Ne velti premjerministrs Krišjānis Kariņš gribēja vakcinēšanas procesā iesaistīt armiju. Un jau atkal nūja ar diviem galiem. Baumo, ka Vācija pārvilina Latvijas ārstus un māsas – aicina braukt uz Minheni un Frankfurti, solot trīs vai četras reizes lielāku algu. Tāpēc nebūtu prātīgi piespiest mediķus – ja nu aizbēgs?

Nē, neizskatās vis, ka mediķi vienotā vilnī dosies vakcinēties un aizraus mūs visus līdzi.

Vai premjers visiem ir piemērs?

Kas varētu būt nākamais? Saeimā tika ierosināts vakcinēties jaunajam veselības ministram Pavļutam, lai uzmundrinātu tautu. Atkal – nemaz tik vienkārši nav. Tas ir vienīgais cilvēks Latvijā, kurš piekrita šajos grūtajos laikos kļūt par veselības ministru un atbildīgo par vakcinācijas procesu. Grēkāžus vajadzētu pietaupīt.

Varbūt tad prezidents un premjerministrs? Arī viņi ir gabalkrava. Sociālajos tīklos piedāvā upurēt Saeimas deputātus. Loģiski gan. Kalpot savai tautai (un zinātnei), - vai tas nav katra tautas kalpa sapnis? Nē?

Lieta tāda, ka no šīs tautas tik un tā nesagaidīsi nedz atzinību, nedz pateicību. Tik un tā pūlis apsūdzēs deputātus, kuri vakcinējušies ārpus rindas, atstumjot malā sirmgalvjus. Vienīgā iespēja izpelnīties deputātem pēcnācēju pateicību - gadījumā, ja vakcīna pienācīgi nedarbosies (nedod Dievs). Tad mums paradīsies "100 mocekļu panteons", kuri upurēja sevi un izglāba pārējos iedzīvotājus. Viņu portreti rotās mācību grāmatas skolās. Stāsta gan, ka arī mācību grāmatu drīz vairs nebūs.

Bet pagaidām vakcīna diemžēl nav saliedējusi sabiedrību, gluži pretēji — sašķēla. Pēc pēdējās aptaujas datiem, tikai 34% respondentu paziņoja, ka viņi vakcinētos pret Covid-19, kad vakcīna būs pieejama. 49% iedzīvotāju norādīja, ka nevakcinēsies, bet 17% nolēma vēl padomāt. Tikai 22% respondentu, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, norāda, ka viņi plāno vakcinēt savu bērnu. Vairāk nekā puse jeb 58% iedzīvotāju norādīja, ka neplāno vakcinēt bērnus. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai viņiem būtu mazbērni.

"Vakcīnpesimistu" uzmanību noteikti piesaistījis fakts, ka visiem vakcinētajiem pirms injekcijas lika parakstīt papīru par to, ka viņi esot informēti par iespējamām blakusparādībām, un uzņemas atbildību.

Gatavi stāvēt rindā un maksāt!

No otras puses, latviešu sociālajos tīklos (tur mīt gados jaunākā iedzīvotāju daļa) ir papilnam neizpratnes mocītu ļaužu, kuri gatavi jau rīt skriet pēc vakcīnas, gatavi par to pat samaksāt.

Īpaši apņēmīgie jau grib vilkt mugurā balto halātu un izlikties par mediķiem, lai iegūtu iekāroto injekciju. Daudzi piekrīt tam, ka ir jāizstrādā rindas algoritms: ja ārsts nevēlēsies, tad vakcīna tiks pensionāram. Ja pensionārs atteiksies, tad jaunākam cilvēkam.

Taču varbūt tas ir labi, ka nav ažiotāžas vakcinēšanas punktos. Ja visi mediķi, visi policisti, skolotāji un ierēdņi, ugunsdzēsēji, kā arī pārējie iedzīvotāji vēlētos vakcinēties, tad visiem vienkārši nepietiktu vakcīnu. Atgādinām, ka pagaidām Latvija ir iegādājusies niecīgu preparāta daudzumu, pat salīdzinot ar kaimiņu Lietuvu un Igauniju, turklāt ir iespējamas problēmas ar tā uzglabāšanu un loģistiku.

7
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
"Sputnik V" nokļuvusi līdz Āfrikai. Kāpēc Krievijas vakcīna pelnījusi uzticību?
Rietumi ir apjēguši: Covid-19 ir Hitlers, tātad laiks aliansei ar Krieviju
Latvijas un NATO karogs, foto no arhīva

Latvijas mediji: NATO - demokrātiskā dzīvesveida garants Latvijā?

17
(atjaunots 12:03 18.01.2021)
Politologs Veiko Spolītis apgalvo, ka NATO ir demokrātisku valstu vienotība - labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Kopš 2016. gada dažu lielvaru vadītāju divdomīgie spriedelējumi par NATO nākotni rosināja ģenerālsekretāru J. Stoltenbergu pēc 2019. gada alianses septiņdesmitās jubilejas svinībām paziņot, ka "vecajo padome" sagatavos alianses nākotnes politiskās attīstības redzējumu, Latvijas Avīzē stāsta politologs Veiko Spolītis.

NATO aizsargās "mūsu demokrātisko dzīvesveidu"?

Tagad "daži" lielvalstu vadītāji atkāpjas vēsturē un gandrīz vienlaikus NATO galvenajā mītnē Briselē tika publicēts ziņojums "NATO 2030: vienoti jaunam laikmetam", kas kalpos par stratēģisku priekšrakstu Eiroatlantiskās kopienas turpmākajai attīstībai.

Ziņojuma autori secina, ka pirmo reizi trīsdesmit gadu laikā no 2014. gada NATO ir nepieredzēti pastiprinājusi kolektīvās aizsardzības militāro komponentu. Lai alianse darbotos militāri nevainojami, NATO ilgtspējai ir nepieciešams politiskais komponents jeb organizatoriskā pieskaņošanās un dalībvalstu vienotība.

"Alianse ir pārdzīvojusi PSRS sabrukumu, Suecas krīzi, dalībvalstu atšķirīgos uzskatus par Vjetnamas karu, militārās huntas alianses dalībvalstīs, spīvas debates par kodolieroču izvietošanu Eiropā, domstarpības par NATO paplašināšanu un Irākas karu. Neskatoties uz to, vienoti principi, demokrātiskās institūcijas un tas, ka visi sabiedrotie ir ieguvēji no kolektīvās drošības, ir ļāvis NATO palikt vienotai."

Spolītis ieskatās 2030. gadā un redz, kā NATO kolektīvā aizsardzība aizsargās Eiroatlantiskās telpas iedzīvotājus no fiziskas drošības apdraudējumiem un aizsargās demokrātisko dzīvesveidu.

Izaicinājumi

Gandrīz uz septiņdesmit lapām uzskaitīti Eiroatlantiskās drošības kopienas izaicinājumi un rekomendācijas to risinājumiem. Apdraudējumi nav sarindoti prioritārā secībā, saraksts ir paredzami iespaidīgs, un pirmo reizi NATO vēsturē tiek minēta Ķīna.

Пресс-служба Минобороны РФ

Citi mūsu izaicinājumi, apgalvo politologs, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, ir Krievija, nekontrolēta tehnoloģiju attīstība, terorisms, dienvidu puslodē notiekošais, masu iznīcināšanas ieroču kontrole, enerģijas piegāžu drošība, globālā sasilšana un tās sekas, pandēmiju izplatība, cilvēkdrošība, hibrīdie un kiberdraudi, kosmosā notiekošais un visbeidzot stratēģiskā komunikācija un dezinformācijas izplatība.

Izaicinājumu saraksts ir pietiekami plašs, lai pārliecinātos, ka neviena NATO dalībvalsts ar šiem izaicinājumiem nevar tikt galā viena. Līdzīga sapratne ir izveidojusies arī Eiropas Savienībā, un darba dalīšana, lai veicamie uzdevumi nepārklātos, būs viens no institucionālās savietojamības uzdevumiem divu starptautisko organizāciju starpā.

Lai risinātu šos stratēģiskos uzdevumus, dalībvalstu pārvaldes kvalitātes uzlabojumi ar digitālajiem risinājumiem un mākslīgā intelekta palīdzību būs neizbēgami. Tas nozīmē, ka likuma varas nostiprināšana un cīņa ar korupciju dalībvalstīs tiks pastiprināta, jo, lai civilmilitārā kontrole efektīvi darbotos, ir nepieciešama pašpietiekama un izglītota pilsoniskā sabiedrība.

"Situācijā, kur mūsu austrumu kaimiņš ir NATO pasludinājis par galveno ienaidnieku, mums nav jāizgudro jauns ritenis," ir pārliecināts autors. Labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai, raksta Spolītis, ir demokrātisku valstu vienotība.

Tāpēc ziņojuma autori secina: "Mieram, kuru eiropieši ir baudījuši pēdējos septiņdesmit gadus, ir izņēmuma raksturs, un NATO saglabājas, lai nodrošinātu šo nenovērtējamo sasniegumu."

NATO uzstādījums paliek nemainīgs: "Viens par visiem un visi par vienu," Spolītis noslēgumā atsauca atmiņā musketieru devīzi.

Jā, tas jau ir labāk, nekā "visi pret vietu". Savā iepriekšējā rakstā Latvijas Avīzē Spolītis minēja tādu piemēru, skaidrodams, kāpēc NATO valstīm nevajagot baidīties no Krievijas.

"Lietderīgi atgādināt, ka NATO valstu iedzīvotāju skaits pārsniedz Krieviju deviņas reizes," viņš atzīmēja, acīmredzot, cerībā, ka mūsdienīgi bruņoto lielvalsti varēs ar cepurēm apmētāt... Tiesa gan, autors ir aizmirsis vēsturi – tas nevienam un nekad nav izdevies.

17
Tagi:
Latvija, NATO

Iebraukt aizliegts: Latvijas "melnais saraksts" Krievijas zvaigznēm

0
(atjaunots 09:00 19.01.2021)
Lietuvas ĀM iecerējusi iekļaut "melnajā sarakstā" un aizliegt iebraukšanu valstī Krievijas māksliniekiem Filipam Kirkorovam un Mihailam Šufutinskim. Šajā kontekstā atcerēsimies māksliniekus, ko jau aizliegusi Latvija

Iepriekš noskaidrojies, ka Lietuva uzskata Krievijas mākslinieku Filipa Kirkorova un Mihaila Šufutinska koncertus par "Krievijas maigās politiskās propagandas instrumentu" un gatavojas iekļaut savā "melnajā sarakstā", kur jau tāpat ir papilnam pazīstamu un iemīļotu Krievijas zvaigžņu, kuru koncerti Lietuvā pulcēja milzum daudz pielūdzēju.

Latvija no Lietuvas neatpaliek. Arī tur cilvēki mīl Krievijas estrādi, krievu mākslinieku koncertos manīti pat vietējie ministri. Tomēr sankciju sarakstā ir daudz slavenību. Dažiem viņu vidū ir pat nekustamie īpašumi Jūrmalā.

Atsauksim atmiņā, ko Latvijas Ārlietu ministrija jau paspējusi aizliegt.

0
Tagi:
melnais saraksts, estrādes zvaigznes, Krievija, Latvija
Pēc temata
Latvijas "melnajā sarakstā" iekļauti 47 ārzemnieki
Uzreiz aiz Ļepsa: Lietuva iekļaus Lukašenko melnajā sarakstā
Kāpēc Grigorijs Ļepss nav melnajā sarakstā? ĀM nav kam pieķerties, IeM gaida signālu
Mamikins lūdz Eiropas Komisiju tikt skaidrībā ar Latvijas melnajiem sarakstiem