Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, foto no arhīva

Naudas, vairāk naudas! Kāpēc Latvijas aizsardzības ministrs ceļ trauksmi Covid-19 dēļ

143
(atjaunots 00:47 01.12.2020)
Iepriekš militārās iestādes vadītājs uzstājās ar paziņojumiem saistībā ar Covid-19, ko var definēt kā paniskus; pēc Arta Pabrika domām, "šobrīd ir pēdējā iespēja ieviest kardinālus pasākumus".

RĪGA, 01. decembris – Sputnik. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, paužot viedokli par Veselības ministrijas un tās vadītājas, "Attīstībai/Par!" partijas biedres Ilzes Viņķeles un Jaunās konservatīvās partijas locekles Ilgas Šuplinskas vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas kompetenci, uzsvēra, ka ir gatavs piesaistīt zemessargus, ja būs nepieciešams. Izteiciena konteksts nozīmē, ka zemessargi patrulēs Latvijas pilsētu ielas.

"Fiziski nebūs iespējams izvietot resursus"

Taču Pabriks uzstājās ne jau tāpat vien, raksta BВ.lv, bet gan tieši pirms informatīvā paziņojuma "Par finanšu līdzekļu, kas piešķirti Aizsardzības ministrijai (Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram) ar Ministru kabineta 2020. gada 27. aprīļa rīkojumu Nr. 220 "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", izlietojumu" izskatīšanas valdībā.

Valdība piešķīra Pabrikam veselus 45 734 760 eiro, "lai saistībā ar ārkārtējo situāciju, kas tika izsludināta Covid-19 izplatības ierobežošanai, segtu institūciju prioritāro vajadzību sarakstā minēto individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādes un transportēšanas izdevumus". Pirmās oficiālās ārkārtējās situācijas laikā vien minētais Aizsardzības ministrijas centrs noslēdza 29 līgumus 33 588 174,30 eiro apmērā par masku, respiratoru un dezinfekcijas līdzekļu iegādi, tai skaitā par "šo preču kvalitātes pārbaudēm". Latvija pat apmaksāja humanitārās kravas uz Sanmarīno, Itāliju, Spāniju un Gruziju!

Attiecībā uz bezmaksas piegādēm vietējiem iedzīvotājiem, saskaņā ar 14. maija valdības rīkojumu, tika iepirkti 400 000 masku, lai izdalītu tās maznodrošinātajiem. Protams, no debesīm nekas nav nokritis, un nodokļu maksātājiem "dāvana" izmaksāja 968 000 eiro. Tātad parasta higiēniskā 181. tipa maska izmaksāja 2,42 eiro! Vērts pievērst uzmanību tam, ka šodien 10 masku cena Rīgā sastāda 2,99 eiro (mazāk, nekā 30 eirocenti gabalā, ja ņem 10), savukārt vienu ir iespējams iegādāties par 50 eirocentiem.

Turklāt noskaidrojās, ka koordinācija starp resoriem ir bēdīga.

"Aizsardzības ministrija informē, ka no citām ministrijām vai iesaistītajām institūcijām nav saņēmusi ierosinājumus par iespējamās rīcības modeļiem. Tāpat sarunās ir noskaidrojies, ka nevienas iestādes rīcībā šobrīd nav tādas noliktavas, kuras būtu gan tehniski, gan apjoma ziņā atbilstošas tām paredzēto un jau šobrīd iegādāto epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursu izvietošanai..."

Tāpat tika atklāts, ka centrālajā noliktavā, kas atrodas Aizsardzības ministrijas pārraudzībā, nepietiek vietas, kā dēļ "ir traucēti iekšējie loģistikas procesi – preču pieņemšana, izvietošana plauktu sistēmā, komplektācija un izsniegšana". "Secināms, ka pie šādiem apstākļiem fiziski nebūs iespējams izvietot resursus, ko plānots iegādāties…"

Bet viņi tik "liek un liek"

Savos paziņojumos medijiem Pabriks ar līdzjūtību runāja par pārpildītām slimnīcām, kā dēļ ir nepieciešams steidzīgi ieviest lokdaunu. Taču Aizsardzības ministrijas noliktavā pašlaik no 4318 palešu platformām 3036 aizņem karavīru kravas, savukārt 1100 tie ir līdzekļi, kas iegādāti cīņai ar pandēmiju.

Ar varonīgām personāla pūlēm atbrīvoja vēl 700 vietas, tomēr šeit piezogas klāt jauna nelaime – maskām un visam pārējam ir derīguma termiņš.

"Pirmais derīguma termiņš vienai preču kategorijai beidzas 2021. gada oktobrī, bet lielākajai daļai preču – 2022. gada maijā – jūnijā, līdz ar to nepieciešams izlemt, pie kā glabāšanā minētās preces atradīsies, lai šī persona spētu savlaicīgi veikt visas nepieciešamās darbības ar preču nomaiņu."

Kopumā ir skaidrs, ka ar prečziņiem militārajā iestādē iet ne visai labi – taču masku uzglabāšanas ziņā Aizsardzības ministrija jau šobrīd lūdz rezervēt tai 2021.-2023. gadam 761 730 eiro. Tāpat lūdz papildus pieņemt darbā sešus darbiniekus, turklāt viens no viņiem būs projekta vadītājs (11. mēnešalgu grupa), otrais – juriskonsults (10. grupa). Trīs gadiem izmaksas jaunajam personālam sastādīs 385 356 eiro.

Ministra Arta Pabrika un valsts sekretāra Jāņa Garisona apstiprinātajā dokumentā tiek uzstādīts tiešs jautājums: karavīriem ir nepieciešamas naudas investīcijas, lai "būtiski nesamazinātu vai pat neparalizētu savu funkcionalitāti apgādes jomā aizsardzības nozarē…" Bet, varbūt, NATO palīdzēs?

143
Tagi:
nauda, Artis Pabriks, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Krievijas viedokli ignorēt ir neiespējami: Pabriks sūdzas par grūtībām ar vienotību ES
Pabriks pastāstījis, kā izaicinājumu priekšā garantēt Latvijas gatavību dažādām krīzēm
Pabriks neceļ paniku: militāro draudu Latvijai pagaidām nav
Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari
Birojs, foto no arhīva

Uzņēmumu pārvākšanās no Baltkrievijas uz Latviju ir meli? Raksta latviešu mediji

16
(atjaunots 12:43 18.04.2021)
Versija: baltkrievu uzņēmumu skaits Latvijā ir liels, taču tie baidās atklāt savus nosaukumus.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Pērnā gada septembrī valdības līmenī tika plaši rakstīts par 12 uzņēmumiem no Baltkrievijas, kuri it kā esot pieņēmuši lēmumu pārcelties uz "demokrātisko Latviju" no savas "totalitārās dzimtenes". Tagad, pēc pusgada kļuvis skaidrs, ka šī "lielā pārvākšanās" bijusi tikai pasaka.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) nespēj nosaukt ne vienu vienīgu baltkrievu uzņēmumu, kurš tiešām būtu pārcēlies uz Latviju, apliecina portāls Pietiek.

Liela pārvākšanās? Nē, liels blefs

Uz lūgumu sniegt informāciju par to, cik no pērn septembrī minētajiem 12 Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri esot pieņēmuši lēmumu pārcelties uz Latviju, šobrīd darbojas Latvijā vai vismaz ir sākuši pārcelšanos, LIAA nevarēja atbildēt, tāpat kā pastāstīt, kādi ir šo uzņēmumu nosaukumi, kādas nozares, kādās pilsētās tie sākuši darbību un cik cilvēkus nodarbina. Un vēl: vai ir pieņemti reāli atvieglojumi darba atļauju saņemšanai cilvēkiem no Baltkrievijas?

Tomēr LIAA apgalvo, ka kopš 2020. gada septembra lēmumu par pārcelšanos uz Latviju vai paplašināšanos esot pieņēmuši nu jau 17 Baltkrievijas uzņēmumi, kuri pārsvarā pārstāvot tehnoloģiju nozari. Esot plānots, ka "pārskatāmā periodā" tiks izveidotas vismaz 1000 jaunas darba vietas.

Šā gada janvārī LIAA apgalvoja, ka jau februārī tā plānojot informēt sabiedrību par divu jaunu Baltkrievijas uzņēmumu ienākšanu Latvijā: "Abi uzņēmumi būs nostabilizējušies Latvijā un veikuši visas administratīvās procedūras, lai pilnvērtīgi uzsāktu savu darbību. Viens no uzņēmumiem plāno radīt 200 jaunas darbavietas un pārstāv nišas patērētājam zināmu pasaules līmeņa zīmolu, otrs uzņēmējs ir pārvedis no Baltkrievijas uz Latviju savu galveno darbinieku komandu, aptuveni 15 cilvēku sastāvā un kopumā plāno Latvijā nodarbināt līdz 100 cilvēkiem, tostarp aicinot darbā vietējos speciālistus."

LIAA klāsta, ka darba atļaujas un citi ar migrāciju saistīti jautājumi Baltkrievijas uzņēmumu pārstāvjiem esot kārtoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu, vienkārši paātrinot dokumentu izskatīšanas procedūras. Darba atļaujas Baltkrievijas uzņēmumu pārstāvjiem tika izsniegtas uz ES zilās kartes pamata augsti kvalificētiem speciālistiem, vai tā sauktās jaunuzņēmumu vīzas, ja uzņēmums kvalificējās "Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma" prasībām.

Taču februāris sen pagājis, bet nevienu baltkrievu uzņēmumu, kurš tiešām būtu pārcēlies uz Latviju, LIAA nosaukt nespēj. Aģentūra apgalvo, ka tā vairākkārt esot lūgusi Baltkrievijas uzņēmumiem – LIAA klientiem, kuri pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz Latviju, atļauju publiskot šo uzņēmumu vārdus, tomēr "šobrīd drošības apsvērumu dēļ neviens uzņēmums tam nav piekritis".

LIAA pūlas norādīt uz faktu, ka Lursoft apkopotajā statistikā par 2020. gadā reģistrētajiem uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu varot redzēt, ka laika periodā no 2020. gada augusta beigām, kad LIAA sāka uzrunāt Baltkrievijas uzņēmumus, Latvijā ir reģistrējušies vairāk nekā 11 tādi uzņēmumi, proti, ne visi izmantojuši aģentūras atbalstu.

Patiesībā Lursoft dati rāda kaut ko pavisam citu: 2020. gada janvārī bija 875 Latvijā reģistrēti uzņēmumi ar baltkrievu investoru, bet gadu vēlāk – vairs tikai 837, savukārt baltkrievu tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā gada laikā bija sarukušas par aptuveni miljonu eiro, līdz 10,45 miljoniem eiro, stāsta portāls Pietiek.

16
Tagi:
mediji, Latvija, Uzņēmēji, Baltkrievija
Pēc temata
Nosovičs paskaidroja, kādēļ Lietuvai būs grūti pārvilināt baltkrievu IT speciālistus
Latvijā pastāstīja, cik baltkrievu IT kompānijas nolēma pārcelt savu darbību
Gandrīz 500 baltkrievu IT kompāniju darbinieku pārvāksies uz Latviju
Ģirģens piedāvāja IT kompānijām no Baltkrievijas pārvākties uz Latviju
Vecrīgas panorāma, foto no arhīva

Izmirs visi un latviešu valoda nebūs vajadzīga?

33
(atjaunots 12:42 18.04.2021)
Latvijā palicis tik vien tautas, cik pēdējo reizi bija reģistrēts pēc Otrā pasaules kara beigām. Demogrāfi prognozē katastrofu.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Līdz 2021. gadam iedzīvotāju skaits Latvijā sarucis tiktāl, ka demogrāfi situāciju salīdzina ar cilvēku skaitu pēc Otrā pasaules kara drausmīgajiem notikumiem. 2021. gada februāra sākumā valstī dzīvojuši 1 891 300 cilvēku, raksta Press.lv.

Demogrāfu prognozes ir drūmas – katru dienu Latvijā kļūst par 47 cilvēkiem mazāk. Perspektīvas nav nekādas iepriecinošās. Eksperti aplēsuši, ka tādos tempos līdz 2103. gadam valstī nepaliks neviena.

Patiesībā tas nemaz nav tik ilgs laiks. Vai tiešām nepaies ne gadsimts, un latviešu valoda nevienam vairs nebūs vajadzīga?

Eksperti atzīmēja, ka demogrāfijas uzplaukums Rīgā bija vērojams 1990. gadā, kad valstī dzīvoja 2 668 140 cilvēki.

2021. gadā Latvijā gaidāma iedzīvotāju skaitīšana. Pēdējā bija pirms 10 gadiem – toreiz speciālisti apstaigāja mājas un aptaujāja ar interneta starpniecību. Tagad iedzīvotājus saskaitīs saskaņā ar 40 dažādiem datora reģistriem, kas ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras utt. rīcībā.

Tautas skaitīšana Latvijā

Pirmā tautas skaitīšana pēc neatkarīgās Latvijas Republikas dibināšanas notika 1920. gada 14. jūnijā. Tolaik Latvijā dzīvoja 1 596 131 cilvēks.

Pēc tam tautas skaitīšanas notika reizi piecos gados -1925., 1930. un 1935. gadā. Savukārt 1943. gadā vācu okupācijas režīms organizēja savu skaitīšanu, taču oficiālā statistika šos rezultātus neatzīst, jo tie neietvēra karavīrus, karagūstekņus un ebrejus.
Pēc Otrā pasaules kara tautas skaitīšana PSRS republikās notika 1959., 1970., 1979. un 1989. gg. To gaitā saņemtie dati pārsvarā tika izmantoti plānošanas vajadzībām.

Pēc neatkarības atjaunošanas tautas skaitīšana Latvijā organizēta divas reizes – 2000. un 2011. gadā. Iedzīvotāju skaita aprēķināšanai 2011. gadā tika izmantota jauna tehnoloģija – iedzīvotājiem tika dota iespēja aizpildīt anketas internetā.

33
Tagi:
demogrāfija, Latvija
Pēc temata
Demogrāfs: šogad dzimstība Latvijā varētu uzstādīt jaunu antirekordu
Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ
Demogrāfs: tāda ir dzīve – mēs novecojam
Novecošana un izmiršana: demogrāfu prognoze Rīgai 2050. gadam
Cietums Guantanamo.

Slepenais moku objekts. Vai tiks slēgts baismīgākais cietums ASV

0
(atjaunots 13:10 18.04.2021)
Darbu pārtraucis viens no Guantanamo cietuma slepenajiem blokiem – "Nometne Nr. 7". Ilgu laiku nevienam nebija ne jausmas par to, kas tur notika. Tiesībsargi bija šausmās, kad uzpeldēja informācija.

Starptautiskās organizācijas pieprasīja slēgt iestādi, kurā par terorismu aizdomās turamos spīdzina bez tiesas un izmeklēšanas. Džo Baidens sola likvidēt bēdīgi slaveno iestādi, tomēr tas nav viegls uzdevums. Par to, kādas šausmas valda Guantanamo, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Īpaši slepens

"Nometne Nr. 7", pazīstama arī kā "Platīna nometne" radās 2006. gadā. Tajā notiekošo turēja noslēpumā. 14 gadus vēlāk korpuss noplucis, un arestantus pārveda uz "Nometni Nr. 5", lai "uzlabotu ēku ekspluatācijas efektivitāti".

Speciālais cietums atrodas jūras kara bāzē Guantanamo līcī Kubā. ASV BS militārpersonas, kas to vada, nesniedz ziņas par jaunajās kamerās izvietoto ieslodzīto skaitu. Iepriekš izskanēja informācija, ka "Nometnē Nr. 7" turot 17 noziedzniekus, bet kopā iestādē "mīt" 40 cilvēki.

Тюрьма в Гуантанамо
AP / Ben Fox
Cietums Guantanamo.

Cietuma pastāvēšanas laikā – 19 gados – tajā pabijuši gandrīz 800 cilvēki, arī astoņi Krievijas pilsoņi, ko turēja aizdomās par sakariem ar "Al Kaida" un "Taliban" (Krievijā un vairākās citās valstīs – ar likumu aizliegtas teroristiskas organizācijas).

Pirms Guantanamo daudzi pabijuši "melnajās vietās" – CIP slepenajos cietumos. Ne vienmēr viņi zināja, par ko viņus apsūdz. Saprata vien, ka viņus tur aizdomās par sakariem ar teroristiem un grib izsist pēc iespējas vairāk vērtīgas informācijas.
Darba metodes par humānām nekādi nevar saukt – tas jau sen radījis starptautisko organizāciju bažas. "Terorisma draudi ir plaši visā EDSO teritorijā, arī vairākos konfliktu reģionos. Tomēr cilvēktiesību ievērošana nav izvēles jautājums, tā ir juridiska saistība," atgādināja Eiropas drošības un sadarbības organizācija, kritizējot Guantanamo.

Nesen britu aktieris Benedikts Kamberbēčs, kurš tēloja vienu no galvenajām lomām "Mauritānietis" par Guanatanamo kļūdaini nokļuvušu cilvēku, pastāstīja: viņš ir gatavs lūgt Baidenu slēgt cietumu.

Ar viduslaiku metodēm

Metodes, ar kuru palīdzību amerikāņu varasiestādes cīnās pret terorismu, izpelnījušās plašu uzmanību. Pirms gada psihologs, kurš piedalījās CIP nopratināšanas programmas izstrādē, pastāstīja, ka arestanti spīdzināti, līdz devuši liecības, pēc tam mocības turpinājās – bija jāpārliecinās, vai viņi nav samelojuši. Un tas viss – ar Džordža Buša administrācijas Tieslietu ministrijas atbalstu.

Ноги заключенного в кандалах в тюрьме Гуантанамо
AFP / PAUL J. RICHARDS
Važās iekaltas ieslodzītā kājas Guantanamo cietumā

Viens no pirmajiem nopratināšanas pēc jaunās shēmas pārcieta pakistānis Zeins al Abidins Muhameds Huseins. Taču aizdomas par to, ka viņš ir augstu stāvošs "Al Kaidas" loceklis un saistīts ar 2001. gada teroraktiem, bija kļūdainas. CIP slepenajos cietumos Huseins pavadīja četrus gadus, apsūdzību viņam neizvirzīja. Spriežot pēc izmeklēšanas dokumentiem, - pat neplānoja.

Pakistānis atainoja pārciesto. Ar daiļradi cietumā nodarboties aizliegts, ilustrācijas viņš radīja speciāli sava advokāta Marka Danbes pārskatam "Kā Amerika spīdzina" – par metodēm darbā ar īpaši bīstamiem noziedzniekiem.

Ļoti izplatīta mocība, ko Huseins pārcieta 83 reizes, ir spīdzināšana ar ūdeni, pazīstama jau kopš spāņu inkvizīcijas laikiem. Kailu gūstekni sasien un nogulda, seju pārklāj ar audumu, pēc tam lej virsū ūdeni tā, lai cilvēkam šķistu, ka viņš tūlīt noslīks.

Vēl viena informācijas izspiešanas metode – "stresa poza": piestiprināt delmus pie sienas virs galvas tā, lai arestants stāvētu uz pirkstgaliem. Tādā stāvoklī viņu tur stundām ilgi. Pēc tam nopratināšana turpinās. Dažkārt ieslodzīto vienkārši sasēja embrija pozā un pieslēdza ar važām pie restēm.

Lai nopratināmais zaudētu orientāciju, viņu ar pakausi trieca pret betona sienu. Huseins atcerējās – pēc tādiem sitieniem viņš uz brīdi zaudēja redzi un krita. Pēc tam procedūru atkārtoja. Pie tam CIP psihologs apgalvoja, ka tādu darbību mērķis ir vienkārši apmulsināt, - ja arestantam sagādā sāpes, darbinieks "kaut ko dara nepareizi".

Тюрьма в Гуантанамо. Блок Лагерь 6
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo. Bloks "6.nometne"

Aizdomās turamos varēja iesēdināt lielos un mazos krātiņos. Lielajā viņi sēž uz taburetes, nevarēdami piecelties. Mazajā – gulēja sarāvušies. Reizēm tajos ielaida kukaiņus. Pakustēties un ieņemt daudzmaz ērtu pozu neizdevās. Huseins stāstīja, ka stundām ilgi sēdējis krātiņos un gandrīz nepārtraukti kliedzis no sāpēm un krampjiem muskuļos.

CIP skaidroja: lai ieslodzītais "pievērstos notiekošajam, nevis sava ideoloģijai", viņam neļāva gulēt. Horizontālā stāvokli sasēja tā, lai aiz sāpēm nebūtu iespējams iemigt. Huseins mocījās divas, pat trīs nedēļas no vietas. "Šķita, tas ilgst veselu mūžību, - viņš teica. – Reizēm tomēr iemigu, un tad sargs aplēja mani ar ūdeni."

Mēģinājums kaulus nelauž

"Nometnes Nr.7" likvidācija vēl nenozīmē, ka Guantanamo tiek slēgta. To solīja jau Baraks Obama, taču viņa plāniem pretojās Kongress, kurā republikāņi bija vairākumā.

Desmit gadus vēlāk Donalds Tramps parakstīja rīkojumu, saskaņā ar kuru valdība atteicās likvidēt cietumu. Tagad Obamas idejas atgriezusies Baidena administrācija – tūlīt pēc viņa stāšanās amatā Baltais nams paziņoja, ka Guantanamo darbība tiks revidēta un iestādi slēgs tuvākajos četros gados.

Тюрьма в Гуантанамо
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo.

Pārbaudēs piedalīsies vairāki resori, arī Tieslietu ministrija un Aizsardzības ministrija, ziņoja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki. Viņa pastāstīja miglaini: "Mūsu tālāko soļu apspriešanā jāpiedalās virknei darbinieku no dažādām organizācijām."

Pagaidām Baidena komanda nav sniegusi nekādu konkrētu informāciju. Arestantus varētu repatriēt vai sameklēt viņiem cietumus citās valstīs. Pārrunas šajā jautājumā reiz organizēja Valsts departamenta speciālais pārstāvis Guantanamo lietās – tādu amatu ieviesa Obama. Tramps to likvidēja, bet Baidens, domājams, atjaunos, uzskata informēti avoti. Vienlaikus iespējams, ka Pentagons pārskatīs ieslodzīto lietas, lai noskaidrotu, vai viņi rada reālus draudus.

Pie tam Obamas laiku problēma nekur nav pazudusi, un Baidenam, domājams, tāpat Kongress stāsies pretī. Kad jaunais aizsardzības ministrs Loids Ostins paziņoja, ka administrācija centīsies panākt cietuma slēgšanu, Pārstāvju palātā ar protestu nāca klajā republikāņi – kara veterāni.

"Ja mēs atbrīvosim Guantanamo, viņi kļūs par varoņiem, zvaigznēm islāmistu-ekstrēmistu pasaulē. Amerikai tas radīs vēl lielākus draudus," uzskata Afganistānas veterāns, kongresmenis Maiks Volcs.

Neskatoties uz tiesībsargu pūlēm un Baidena iniciatīvu, pretinieku argumenti var gūt virsroku. Deviņiem arestantiem Guantanamo jau izvirzītas apsūdzības vai pat pasludināts spriedums. Viens no pazīstamākajiem ir Halids Šeihs Mahameds. Militārā komisija lēma, ka viņš ir vainīgs 11. septembra teroraktu organizācijā, kas aiznesa triju tūkstošu amerikāņu dzīvības. Vēl 20 ieslodzītos uzskata par pārāk bīstamiem, lai izlaistu. Baidenam un viņa komandai nāksies pārliecināt amerikāņus, kuri tik drīz vis neaizmirsīs 2001. gada traģiskos notikumus. Vai jaunajam prezidentam izdosies noskaņot sabiedrību sev par labu? Tas vēl nav zināms.

0
Tagi:
cietums, ASV
Pēc temata
Slepenais cietums Mariupoles lidostā: tirgošanās ar ieslodzītajiem
Nenotveramais Džo: Lietuva nevar sameklēt prasītāju lietā par CIP cietumu