Ventspils mērs Aivars Lembergs

Lemberga "tingel-tangelis" sadusmoja ministri: VM vadītāja draud ar stingriem pasākumiem

52
(atjaunots 21:13 07.12.2020)
Ventspils mēru Aivaru Lembergu "pieķēra" bez maskas svinīgajā uguns iedegšanas ceremonijā uz Ziemassvētku egles viņa pilsētā. Un viss jau būtu labi, ja vien pasākumā ar mēru nebūtu bijis vēl aptuveni 1000 cilvēku. Kas būs tagad? Skandāls un jauni ierobežojumi?

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Vieglprātīgā Ventspils mēra Aivara Lemberga uzvedība, kuru viņš parādīja pilsētas Ziemassvētku egles iedegšanas ceremonijā sestdien, 28. novembrī, nepalika bez Latvijas Veselības ministrijas vadītājas Ilzes Viņķeles uzmanības, vēsta Rus.lsm.lv.

Viss ir iedokumentēts – ir fotogrāfijas un video, kur mērs bez maskas līksmo kopā ar pilsētniekiem. Un šie foto pagadījās ministrei, kura nolēma, ka Lembergs ir pārāk nopriecājies un tagad joki var beigties.

Viņķele paziņoja, ka ar Covid-19 inficēto skaits pieaug un tas jau raisa uztraukumu. Šādā situācijā Lemberga prieki ir nepieļaujami, jo viņš ir amatpersona un, tieši pretēji, viņam ir jāliek saprast cilvēkiem, ka ierobežojošo pasākumu ievērošana ir obligāta. Tā vietā, kā izteicās ministre, Lembergs sarīkoja "tingel-tangeli". Tagad tas viss var izvērsties jaunos ierobežojošos pasākumos.

"Ierobežojumu gars ir tāds, ka mums ir radikāli jāsamazina jebkādas kontaktēšanās un kustēšanās iespējas, kuras nav kritiski nepieciešamas. Tas nozīmē, ka tieši caur šo prizmu jebkas - eglītes iedegšana, Melnā piektdiena veikalos vai vēl cits, pēc gara un burta. Jo mazāk cilvēku vienkopus, jo ātrāk mēs atgriezīsimies pie normālas dzīves," uzsvēra Viņķele.

Vai Ventspils dome atbildēs par mēra kļūdu, jālemj Iekšlietu ministrijai, atzīmēja Viņķele. Jo ierobežojumu ievērošanas kontrole atrodas šīs ministrijas pārziņā.

Atgādināsim, ka rīdzinieki pamanīja ļaužu pūļus veikalos "melnajā piektdienā". Cilvēki pievērsa uzmanību tam, ka atlaižu cienītāju vidū bija maz to, kas pareizi valkāja maskas, savukārt to, kas ievēroja sociālo distanci, bija vēl mazāk. Tāpat sociālo tīklu lietotājus apbēdināja tas, ka uz tirdzniecības centriem cilvēki gāja veselām ģimenēm, ieskaitot pavisam mazus bērnus.

Turklāt Rīgā neiztiek arī bez ballītēm. Tiesa, bāros un restorānos uzturēties nedrīkst, var tikai pasūtīt ēdienu līdzņemšanai. Taču ēdināšanas nozare atrada izeju no šīs situācijas.

Vairāki bāri Rīgas centrā sarīkoja līksmošanu uz ielas ar karstvīnu un pat loteriju. Tur cilvēki arī netiecās ievērot distanci un lietot sejas maskas.

Tikmēr pie galvas ķēries pat Latvijas aizsardzības ministrs, kurš iepriekš pauda vairāk uztraukumu attiecībā uz līdzekļu piešķiršanu valsts aizsardzībai. Tagad Artis Pabriks ir gatavs pat zemessargus piešķirt, lai apturētu Covid-19 izplatību, ja būs nepieciešams, un aicina valdību pastiprināt ierobežojumus, lai Latvijas iedzīvotāji varētu atslābināties vismaz Ziemassvētkos.

52
Tagi:
Ilze Viņķele, Aivars Lembergs
Pēc temata
Bīstams mantojums. Kāpēc cilvēks ir neaizsargāts koronavīrusa priekšā
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām
Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā
"Ko jūs darāt veikalos?" Melnā piektdiena Rīgā šausmina ar neprātīgiem pūļiem
Juris Jansons

Pacientu šķirošana un policijas iejaukšanās: kas satrauc Latvijas iedzīvotājus

9
(atjaunots 08:27 25.02.2021)
Tiklīdz tiek ieviests jauns Covid-19 ierobežojums Tiesībsarga biroja saņemto sūdzību skaits divreiz pieaug, paziņoja Juris Jansons.

RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Pacientu šķirošana, policijas iejaukšanās privātajā dzīvē, tirdzniecības ierobežojumi – šādi jautājumi visvairāk satrauca Latvijas iedzīvotājus, kuri Covid-19 pandēmijas laikā vērsās Tiesībsarga birojā, ziņo tvnet.lv.

24. februārī tiesībsargs Juris Jansons piedalījās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē.

Tikšanās laikā Jansons pastāstīja, ka pandēmijā Birojs ir saskāries ar lielu darba apjomu, daļēji tas saistīts ar komunikācijas trūkumu ar iedzīvotājiem un ar valdības neloģiskajām rīcībām, ieviešot dažādus ierobežojumus. Pēc viņa vārdiem, tiklīdz tiek ieviests jauns ierobežojums vai tiek apspriesta tā lietderība, sūdzību skaitu, kas nonāk Biroja, pieaug divreiz. Cilvēki grib saprast, kāpēc tiek ieviests tāds vai citāds ierobežojums, un daudzi norāda uz to neloģiskumu.

Jansons pastāstīja arī, ka bija diezgan daudz satraucošu zvanu no cilvēkiem par pacientu šķirošanu pandēmijas laikā. "Šādās krīzes situācijās bija jābūt krīzes komunikācijai, un mēs to vairākkārt uzsvērām valdībai," pauda Jansons.

Viņš uzsvēra, ka bieži vien tas, ko saka premjers pēc valdības sēdēm, atšķiras no tā, ko runāja nozaru ministri. Attiecīgi pieaug neuzticība valdības lēmumu leģitimitātei.

Tiesībsarga biroja ziņojumā par 2020. gadu teikts, ka sākotnēji pieauga iesniegumu skaits par darba devēja noteiktu dīkstāvi, bezalgas atvaļinājumiem, darba devēju izvirzītām īpašām prasībām vai gluži pretēji – nepietiekamu piesardzību Covid-19 apstākļos, policijas pārlieku iejaukšanos pašizolācijā esošo cilvēku privātajā dzīvē, skolēnu brīvpusdienām un pārtikas pakām.

Savukārt rudenī cilvēki interesējās, vai prasības nēsāt aizsargmasku un ierobežojumi ekonomikā un tirdzniecība neaizskar iedzīvotāju pamattiesības.

9
Tagi:
Jansons, tiesībsargs, tirdzniecība, ierobežojumi, policija, valdība, koronavīruss
Pēc temata
Cilvēki salst: aptiekas lūdz mainīt ierobežojumus
Latvijas valdība – "pasaules aizkulišu" sazvērestības rezultāts, jeb Galva uz plauktiņa
"Kur jūs esat mūs noveduši?" Bāra īpašnieks raud policistu priekšā
No 1. marta Latvijā atkal būs pieejami frizieru pakalpojumi, manikīrs un pedikīrs
Swedbank

Latvijā reģistrēts holdings, kas pārvaldīs visas Swedbank grupas bankas Baltijā

20
(atjaunots 16:21 24.02.2021)
Holdingkompānija AS "Swedbank Baltics" ir nodibināta, lai stiprinātu visu Swedbank grupas banku klātbūtni reģionā.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Saskaņā ar portāla Firmas.lv datiem, Latvijā tika reģistrēta holdingkompānija AS "Swedbank Baltics", vēsta Bb.lv.

Šis holdings, kura pamatkapitāls ir 35 000 eiro, savā paspārnē apvienos visas Baltijā strādājošās Swedbank grupas bankas, lai stiprinātu klātbūtni reģionā.

AS "Swedbank Baltics" dibinātājs ir Zviedrijas Swedbank.

Kā paskaidroja Swedbank grupas prezidents Jenss Henriksons, pie pārmaiņām bankā strādāja jau gadu.

"Ar šo soli mēs vienkāršosim lēmumu pieņemšanu un palielināsim caurspīdību bankas pārvaldības struktūrā, lai pilnvērtīgi turpinātu ilgtermiņa stratēģijas īstenošanu mūsu mājas tirgos – Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Zviedrijā," atzīmēja viņš paziņojumā medijiem.

AS "Swedbank Baltics" pakļautībā būs uzņēmumu grupa ar vienotu uzraudzības mehānismu. Par darbības caurskatāmību uzraudzības institūcijām būs atbildīgs holdings.

AS "Swedbank Baltics" plāno uzsākt pilnvērtīgu darbību 2021. gada vidū. Līdz tam plānots saņemt visas nepieciešamās regulatoru atļaujas.

Holdingam būs nepieciešami darbinieki visos Swedbank mājas tirgos.

Kā iepriekš atzīmēja "Swedbank Grupas" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops, holdingkompānijas reģistrācija nekādi neietekmēs bankas klientus vai darbiniekus, bet palīdzēs pastiprināt Swedbank vadības pilnvaras. Jaunās holdinga kompānijas nodibināšana Latvijā palīdzēs pielāgoties Latvijas tirgus un uzraudzības prasībām.

Swedbank ir lielākā banka Baltijas valstīs. Tās klienti ir aptuveni trīs miljoni fizisku personu un apmēram, 280 000 uzņēmumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, darbinieku skaits pārsniedz 6 000 cilvēku.

20
Tagi:
Swedbank
Pēc temata
Gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju nepietiek naudas ikdienas izdevumiem
Uzkrājumu pat vienas algas apmērā valstī nav 64% iedzīvotāju
Ieguldījumu un aktīvu apjoms audzis, peļņa kritusies: kas notiek Latvijas bankās
Strādā, lai izdzīvotu: finanšu situācija pasliktinājusies pusei Latvijas iedzīvotāju
(0:31 / 3.34Mb / просмотров видео: 1765)

Lavrovs pastāstīja par krievvalodīgo cilvēku tiesību pārkāpumiem Baltijā un Ukrainā

0
(atjaunots 08:58 25.02.2021)
Tas nav pieļaujams, ka valsts valodas aizsardzībai izmantotas represijas attiecībā uz mazākumtautībām, uzsvēra Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācija Baltijas valstīs un Ukrainā rada dziļas bažas, norāda Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, uzstājoties ANO Cilvēktiesību padomē. Diplomāts kā piemēru minēja to, ka krievu valoda ir dzimtā aptuveni 30-50 procentiem Ukrainas iedzīvotāju, bet to izspiež gan no sabiedriskās, gan izglītības sfēras. Tiek pārkāptas miljoniem cilvēku tiesības, bet ANO cilvēktiesību padome klusē. Lavrova paziņojumu skatieties Sputnik video.

0