Renģu zveja, foto no arhīva

Latvijā mirst vesela nozare: zvejnieki pārvācas uz Krieviju, lai arī nerunā krieviski

151
(atjaunots 16:14 29.11.2020)
Latviešu zvejnieki izārda tīklus, sazāģē kuģus metāllūžņos un brauc prom – Latvijā viņiem vairs darba nav. Kāpēc tā, kurp dodas profesionālie zvejnieki, bēgot no valsts.

RĪGA, 29. novembris — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Droši vien visi mediji publicēja ziņas par to, kā Eiropas Savienības lauksaimniecības un zvejniecības ministri vienojušies ierobežot vairāku sugu zivju lomus Baltijas jūrā. Latviešu zvejniekiem, kuri nodarbojās ar Baltijas austrumu mencas zveju, tagad ļauts likvidēt zvejas kuģus – par to viņi saņems kompensāciju. Ziņa ir svarīga un skar lielu skaitu cilvēku.

Aizliegums ķert noteiktu sugu zivis ir absolūti jauna prakse ES, tomēr tagad Latvijai, kas jau sen nespēj izķepuroties no ekonomisko krīžu bedres, tāds aizliegums ir pārlieku sāpīgs. Vai tad kāds pārsteigums, ka daudzi zvejnieki, jau nodevuši savus kuģus metāllūžņos, tagad meklē valstis, kur varēs darīt iemīļoto un ierasto darbu. Piemēram, Īrijā, pilsētiņās Īrijas jūras krastos jau ilgi dzīvo veseli zvejnieku arteļi no Latvijas un Lietuvas.

Tomēr Īrijā ir papilnam pašmāju problēmu, tāpēc latviešu zvejnieki nereti lemj pievienoties Krievijas valsts programmai, kas sniedz atbalstu tautiešiem, pārceļoties uz KF.

Galu galā latvieši no Kurzemes, kuri vienmēr krievu valodu pratuši vāji, pārceļas uz Krieviju, pie tam – pat uz pašiem attālākajiem reģioniem, piemēram, uz Murmanskas apgabalu vai Tālajiem Austrumiem, un turpina darīt iemīļoto darbu, tagad – jau Klusajā okeānā. Viens no viņiem, Valdis Avotiņš programmai pievienojies pērn. Par savu dzīvi Krievijā viņš pastāstīja Sputnik Latvija.

Vajag strādāt

"Krievija uzņēma ļoti jauki – gan mani, gan manus biedrus, kuri reiz tralēja zivis Baltijā, bet ES nežēlīgās politikas dēļ bija spiesti sagriezt kuģus metāllūžņos. Jā, mēs visi saņēmām no ES kompensācijas par nodarīto kaitējumu. Un tad? Labi, par daļu naudas nopirku pavecu vācu mašīnu, vēl daļu naudas noēdu un nodzēru. Bet vajag taču strādāt, tomēr Latvijā zvejniekam tas vairs nav iespējams," pastāstīja Avotiņš.

Viņš atcerējās, ka sākumā kopā ar kolēģiem domājis braukt uz Īriju vai Skotiju, bet pēc tam, aprunājies ar turieniešiem, kuri pametuši Baltijas valstis vēl agrāk, sapratis, ka tas nebūs pareizi.

"Viņi atklāti teica – pat degunu te nerādiet, te ir papilnam pašiem savu bezdarbnieku zvejnieku, kuri tāpat vairs nevar nodarboties ar tradicionālo amatu, samazinoties dažādām zivju un citu jūras iemītnieku zvejas kvotām. Mēs apdomājāmies un nolēmām braukt līdz pat Tālajiem Austrumiem, kur gan dzīve ir interesanta, gan darba papilnam," paskaidroja zvejnieks.

Pēc viņa domām, patiesībā Eiropas Komisijas lēmums ierobežot mencu zvejas kvotas ir daudzšķautņaina problēma. Taisnības labad jāpiebilst, ka šie ierobežojumi cita starpā parādījušies arī Baltijas zvejnieku vainas dēļ – 1990. un 2000. gados viņi barbariski iznīcināja mencu barus, un jēdziens "malu zvejniecība" viņiem bija ļoti labi zināms.

No savas puses piebildīšu, ka arī pats esmu daudzkārt gājis jūrā kopā ar zvejas kontroles reidiem. Toreiz veselām pakām rakstīja protokolus par dažādiem pārkāpumiem, arī par zvejas atļauto apjomu daudzkārtēju pārsniegšanu. Atļautos apjomus pārsniedza ne par kilogramiem – par tonnām. Vai tad kāds brīnums, ka zivju bari Baltijā ir izsmelti?

Par šo un citām problēmām Sputnik Latvija pastāstīja Daugavpils universitātes vadošais pētnieks – biologs Jānis Birzaks.

Kāpēc pazudušas mencas?

"Kā liecina dokumenti – man ir dati pat par 80. gadiem – mencu zvejas kvotas Baltijā pastāvīgi pakāpeniski mazinājās. Lielā mērā tas ir pamatoti, jo jūras īpatnību dēļ mencu krājumi atjaunojas lēnām, pareizāk sakot, gandrīz nemaz neatjaunojas. Nārsta bara biomasa pēdējo 30 gadu laikā tikai samazinājusies," paskaidroja eksperts.

Viņš atzīmēja, ka jūra ir sekla ūdens tajā ir siltāks, nekā vajadzētu mencām. Ūdens apmaiņa Baltijā notiek caur šaurumiem no Ziemeļu jūras, bet tas notiek reizi trīsdesmit gados. Galu galā jūrā būtiski mainās flora un fauna. Un mencas pakāpeniski pazūd.

"Jau tagad menca ir tikai blakusprodukts mūsu zvejniekiem, lielākoties lomu veido ķilavas un reņģes. Drīz vien menca Baltijā var pavisam pazust. Tā paliks tikai aukstajās jūrās, piemēram, Barenca un Ziemeļu jūrā," secināja biologs.

Jā, diemžēl Latvijā mirst vesela nozare. Tradicionāls vietējo iedzīvotāju amats. Tagad te vairs nekas nav līdzams.

151
Tagi:
zivrūpniecība, Latvija
Pēc temata
"Nolēmu pārvākties uz Krieviju": latviešu zvejnieki dosies zvejā citās jūrās
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Navigācija, foto no arhīva

Uz darbu var, pie ciemiņiem gan nē: kurp var doties vienā automašīnā

1
(atjaunots 09:01 19.01.2021)
Covid-19 ierobežojumi un "komandanta stunda" brīvdienās paliek spēkā līdz 25. janvārim.

RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks paskaidroja noteikumus, kas regulē pārvietošanos ar vienu automašīnu dažādu mājsaimniecību pasažieriem un naudas sodu piemērošanas kārtību, "Rīga Tv24" raidījumā.

Pēc Ruka vārdiem, policijai ir tiesības apturēt automašīnu, un pārbaudīt, cik daudzu mājsaimniecību pasažieri tajā atrodas.

Policijas vadītājs atgādināja, ka divu mājsaimniecību pārstāvju atrašanas vienā mašīnā tiks uzskatīta, kā sanāksme. Naudas sods par šādu pārkāpumu ir līdz 2 000 eiro, jo tagad ir spēkā aizliegums rīkot sapulces. Viņš paskaidroja, ka runa ir par vairāku mājsaimniecību locekļu braucieniem vienā automobilī bez attaisnojoša iemesla, piemēram, pie ciemiņiem vai uz veikalu.

Tomēr ir izņēmumi, viņš piebilda.

"Izņēmums, kurā dažādu mājsaimniecību pasažieriem ir atļauts pārvietoties ar vienu automašīnu, ir veicot un pildot savus darba pienākumus. Proti, cilvēki no divām vai vairākām mājsaimniecībām var pārvietoties vienā automašīnā uz darbu vai no tā, vai veikt darba pienākumus," skaidro Ruks.

Tāpat vienā mašīnā var pārvietoties cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ja runa ir par pamatotiem braucieniem, piemēram, ja cilvēks jānogādā pie ārsta bet radinieki nedzīvo kopā.

Valsts policijas priekšnieks uzsvēra, ka, ja divi cilvēki dzīvo kopā, bet viņiem ir atšķiras deklarētās adreses, policija viņus nesodīs, ja viņi brauks vienā mašīnā.

"Valsts policija joprojām balstās uz faktiskās kopdzīves principu. Tādējādi kopdzīve vienā mājsaimniecībā nenozīmē deklarēšanos vienā mājsaimniecībā, runa ir tikai par kopdzīvi," sacīja Ruks.

Viņš piebilda, ka nav nepieciešams meklēt noteikumos trūkumus, ir vērts saprast, ka tie tika ieviesti tikai ar vienu mērķi - novērst Covid-19 izplatīšanos.

1
Tagi:
ierobežojumi, automašīnas, darbs, koronavīruss
Pēc temata
Preces, ko aizliegts tirgot brīvdienās, pieejamas internetā
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Cīņa ar Covid-19 Benija Hila šovu stilā: Ušakovs par to, kāpēc cilvēki netic vakcīnai
Nopirkt šnabi ir vienkāršāk nekā grāmatu: cilvēku attiecības ar alkoholu
 COVID-19

"Bīstama blakusparādība": vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā

14
(atjaunots 08:44 19.01.2021)
Vakcinēties pret koronavīrusu vai nē - tas ir jautājums, kas rūp visiem Latvijas iedzīvotājiem. Būtu labi, ja kāda slavenība parādītu piemēru citiem. Bet pagaidām tas nenotiek. Kas par lietu?

Briesmīga lieta ir tā vakcīna pret koronavīrusu. Latvijā ar to potējies vien retais, bet komplikācijas jau spraucas laukā pa visām malām. Pasaulē, sak, notiek "vakcīnu karš". Var jau būt, ka tas notiek arī Latvijā, tomēr tas ir pilsonisks karš: sabiedrība ir sadalījusies divās grupās – tie kas plāno vakcinēsies un tie, kas neplāno.

Izskatās, viņi kaut ko zina...

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts ziņo par gatavību vakcinēt 10 000 cilvēku nedēļā. Pēc viņa aicinājuma ar sagatavotām šļircēm jau stāv aptiekāri, veterinārārsti un zobārsti. Taču tauta rindā pēc vakcīnas nestājas. Sak, kādam ir jāparāda piemērs un jāvakcinējas pirmajam. - Kam? Protams, mediķiem, jo, ja viņi visi (nedod Dievs!) saslimst, nebūs neviena, kam mūs ārstēt un vakcinēt.

Bet te sanāk sviests. Cilvēki uzskata, ka ārstiem, kuri reiz kaut ko mācījušies medicīnas institūtā, vajadzētu būt pašiem apzinīgākajiem. Sak, viņi jau nu gan zina: ja vakcīna arī nav droša par 100%, tad vismaz tas ir mazākais no ļaunumiem. Bet ārsti nesteidzas vakcinēties. Tā ir labākā vakcīnas antireklāma: varbūt viņi kaut ko zina. Jo viņi saprot, ko tas nozīmē.

Romāns Meļņiks Dienā vispār piedāvā visus mediķus vakcinēt piespiedu kārtā. Ne velti premjerministrs Krišjānis Kariņš gribēja vakcinēšanas procesā iesaistīt armiju. Un jau atkal nūja ar diviem galiem. Baumo, ka Vācija pārvilina Latvijas ārstus un māsas – aicina braukt uz Minheni un Frankfurti, solot trīs vai četras reizes lielāku algu. Tāpēc nebūtu prātīgi piespiest mediķus – ja nu aizbēgs?

Nē, neizskatās vis, ka mediķi vienotā vilnī dosies vakcinēties un aizraus mūs visus līdzi.

Vai premjers visiem ir piemērs?

Kas varētu būt nākamais? Saeimā tika ierosināts vakcinēties jaunajam veselības ministram Pavļutam, lai uzmundrinātu tautu. Atkal – nemaz tik vienkārši nav. Tas ir vienīgais cilvēks Latvijā, kurš piekrita šajos grūtajos laikos kļūt par veselības ministru un atbildīgo par vakcinācijas procesu. Grēkāžus vajadzētu pietaupīt.

Varbūt tad prezidents un premjerministrs? Arī viņi ir gabalkrava. Sociālajos tīklos piedāvā upurēt Saeimas deputātus. Loģiski gan. Kalpot savai tautai (un zinātnei), - vai tas nav katra tautas kalpa sapnis? Nē?

Lieta tāda, ka no šīs tautas tik un tā nesagaidīsi nedz atzinību, nedz pateicību. Tik un tā pūlis apsūdzēs deputātus, kuri vakcinējušies ārpus rindas, atstumjot malā sirmgalvjus. Vienīgā iespēja izpelnīties deputātem pēcnācēju pateicību - gadījumā, ja vakcīna pienācīgi nedarbosies (nedod Dievs). Tad mums paradīsies "100 mocekļu panteons", kuri upurēja sevi un izglāba pārējos iedzīvotājus. Viņu portreti rotās mācību grāmatas skolās. Stāsta gan, ka arī mācību grāmatu drīz vairs nebūs.

Bet pagaidām vakcīna diemžēl nav saliedējusi sabiedrību, gluži pretēji — sašķēla. Pēc pēdējās aptaujas datiem, tikai 34% respondentu paziņoja, ka viņi vakcinētos pret Covid-19, kad vakcīna būs pieejama. 49% iedzīvotāju norādīja, ka nevakcinēsies, bet 17% nolēma vēl padomāt. Tikai 22% respondentu, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, norāda, ka viņi plāno vakcinēt savu bērnu. Vairāk nekā puse jeb 58% iedzīvotāju norādīja, ka neplāno vakcinēt bērnus. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai viņiem būtu mazbērni.

"Vakcīnpesimistu" uzmanību noteikti piesaistījis fakts, ka visiem vakcinētajiem pirms injekcijas lika parakstīt papīru par to, ka viņi esot informēti par iespējamām blakusparādībām, un uzņemas atbildību.

Gatavi stāvēt rindā un maksāt!

No otras puses, latviešu sociālajos tīklos (tur mīt gados jaunākā iedzīvotāju daļa) ir papilnam neizpratnes mocītu ļaužu, kuri gatavi jau rīt skriet pēc vakcīnas, gatavi par to pat samaksāt.

Īpaši apņēmīgie jau grib vilkt mugurā balto halātu un izlikties par mediķiem, lai iegūtu iekāroto injekciju. Daudzi piekrīt tam, ka ir jāizstrādā rindas algoritms: ja ārsts nevēlēsies, tad vakcīna tiks pensionāram. Ja pensionārs atteiksies, tad jaunākam cilvēkam.

Taču varbūt tas ir labi, ka nav ažiotāžas vakcinēšanas punktos. Ja visi mediķi, visi policisti, skolotāji un ierēdņi, ugunsdzēsēji, kā arī pārējie iedzīvotāji vēlētos vakcinēties, tad visiem vienkārši nepietiktu vakcīnu. Atgādinām, ka pagaidām Latvija ir iegādājusies niecīgu preparāta daudzumu, pat salīdzinot ar kaimiņu Lietuvu un Igauniju, turklāt ir iespējamas problēmas ar tā uzglabāšanu un loģistiku.

14
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
"Sputnik V" nokļuvusi līdz Āfrikai. Kāpēc Krievijas vakcīna pelnījusi uzticību?
Rietumi ir apjēguši: Covid-19 ir Hitlers, tātad laiks aliansei ar Krieviju