Tukša klases telpa

Skolas palikušas aci pret aci ar pandēmiju: kāpēc ministrei laiks demisionēt

44
(atjaunots 12:55 27.11.2020)
Jau pavasarī kļuva skaidrs, ka jaunajā mācību gadā nāksies izmantot tālmācību režīmu, tomēr ministrija faktiski pameta skolas aci pret aci ar problēmām, ko bija itin vienkārši prognozēt.

RĪGA, 27. novembris – Sputnik. Izglītības ministre Ilga Šuplinska spēlējas ar politiku, nevis attīsta izglītības nozari Latvijā: skolas palikušas aci pret aci ar koronavīrusa radītajām problēmām, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja skolotājs no Daugavpils, Latvijas Krievu savienības loceklis Aleksandrs Livčaks.

Jaunās sanitārās normas paredz, ka katram 1.-6. klašu audzēknim skolā jāatvēl 3 kvadrātmetru platība, skolotāju pienākums ir valkāt maskas arī nodarbību laikā. Ja skola nevar nodrošināt minēto normu izpildi, tai jāorganizē attālinātās mācības.

"Tiek sperti tīri politiski soļi, apgūta Eiropas nauda, bet no izglītības attīstības nav ne smakas. Jau pavasarī bija skaidrs, ka nākamajā mācību gadā nāksies mācīties attālināti. Ministrijai vajadzēja visu vasaru strādāt, lai rastu risinājumus tālmācībām, laikus sagatavotu lekcijas un programmatūru, organizētu kursus skolotājiem. Taču patiesībā nekas netika darīts," norādīja Livčaks.

Pedagogs uzsvēra, ka jaunais mācību gads sācies ar acīmredzamām problēmām, ko bija itin vienkārši prognozēt.

"Kā vienmēr, skolas palika aci pret aci ar problēmām. Ministrija tikai izvirza bezgalīgas prasības, dažkārt –pretrunīgas. Piemēram, agrākajos gados resors rūpējās par klašu palielināšanu. Taču pašreizējās skolu ēkas neļauj to izdarīt. Parastas klases platība – 6x9 metri, tas ir, 54 kvadrātmetri.  Fizikas, ķīmijas un bioloģijas klases – 6x12, bet angļu valodas klase – 6x6. Tātad nepieciešama visu skolu kapitāla rekonstrukcija, lai pildītu jaunās normas – 90 kvadrātmetri 30 cilvēku klasei. Patlaban tādi izmēri ir tikai aktu zālei vai ēdamtelpai," pastāstīja Livčaks.

Skolotājs atzīmēja: pēc viņa domām, Šuplinksas ieteikums mainīt "tālmācībās" priekšmetus pa nedēļām  vai mēnešiem ir nepilnīgs.

"Pastāv noteikts stundu skaits, ko apmaksā skolotājam. Nevar piespiest skolotāju strādāt caurām diennaktīm... Lai virknētu nodarbības, ir jāatsakās no puses priekšmetu – kā šonedēļ var mācīties ķīmiju, bet nākamnedēļ – fiziku?" Livčaks bija neizpratnē.

Jaunievedumus skolās negatīvi novērtēja arī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība – tā aicināja "godīgi" sūtīt mācību iestādes tālmācību režīmā, - tas šķiet mazāks ļaunums salīdzinājumā ar ministres prasībām. Arodbiedrība uzsvēra, ka plāno pieprasīt Šuplinskas demisiju un ir gatava šim nolūkam izmantot streiku.

Livčaks atzīmēja, ka ir grūti novērtēt skolotāju streika perspektīvas apstākļos, kad skolas pārsvarā strādā attālināti.

"Nekāda likuma norma nenosaka ministra demisijas atkarību no streikotāju skaita. Latvijā nav bijs tāds precedents, ka ministrs tiktu atstādinats ar streiku. Šuplinsku jau sen laiks atstādināt. Vai tas izdosies tagad, vai valdība uzklausīs arodbiedrības balsi – to rādīs laiks," secināja Livčaks.

Iepriekš Šuplinska paziņa, ka Covid-19 izplatības krišanās gadījumā 1.-6. klašu un izlaiduma klašu skolēli atgriezīsies pie mācībām klātienē. Ja epidemioloģiskā situācijā nemainīsies, pie tālmācībām pāries visas klases, izņemot sākumskolu.

44
Tagi:
Ilga Šuplinska, skola, pandēmija
Pēc temata
Īsta segregācija: nabadzīgās ģimenes nevar atļauties tālmācības
Trīs kvadrātmetri uz cilvēku: Latvijas Ministru kabinets apstiprināja jaunus ierobežojumus
Pedagogi saņems maksu par attālināto darbu: piešķirts vairāk nekā miljons eiro
Skolotāji Rīgā pamet darbu Covid-19 dēļ: Šuplinska uzskata, ka nauda nelīdzēs
Navigācija, foto no arhīva

Uz darbu var, pie ciemiņiem gan nē: kurp var doties vienā automašīnā

4
(atjaunots 09:01 19.01.2021)
Covid-19 ierobežojumi un "komandanta stunda" brīvdienās paliek spēkā līdz 25. janvārim.

RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks paskaidroja noteikumus, kas regulē pārvietošanos ar vienu automašīnu dažādu mājsaimniecību pasažieriem un naudas sodu piemērošanas kārtību, "Rīga Tv24" raidījumā.

Pēc Ruka vārdiem, policijai ir tiesības apturēt automašīnu, un pārbaudīt, cik daudzu mājsaimniecību pasažieri tajā atrodas.

Policijas vadītājs atgādināja, ka divu mājsaimniecību pārstāvju atrašanas vienā mašīnā tiks uzskatīta, kā sanāksme. Naudas sods par šādu pārkāpumu ir līdz 2 000 eiro, jo tagad ir spēkā aizliegums rīkot sapulces. Viņš paskaidroja, ka runa ir par vairāku mājsaimniecību locekļu braucieniem vienā automobilī bez attaisnojoša iemesla, piemēram, pie ciemiņiem vai uz veikalu.

Tomēr ir izņēmumi, viņš piebilda.

"Izņēmums, kurā dažādu mājsaimniecību pasažieriem ir atļauts pārvietoties ar vienu automašīnu, ir veicot un pildot savus darba pienākumus. Proti, cilvēki no divām vai vairākām mājsaimniecībām var pārvietoties vienā automašīnā uz darbu vai no tā, vai veikt darba pienākumus," skaidro Ruks.

Tāpat vienā mašīnā var pārvietoties cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ja runa ir par pamatotiem braucieniem, piemēram, ja cilvēks jānogādā pie ārsta bet radinieki nedzīvo kopā.

Valsts policijas priekšnieks uzsvēra, ka, ja divi cilvēki dzīvo kopā, bet viņiem ir atšķiras deklarētās adreses, policija viņus nesodīs, ja viņi brauks vienā mašīnā.

"Valsts policija joprojām balstās uz faktiskās kopdzīves principu. Tādējādi kopdzīve vienā mājsaimniecībā nenozīmē deklarēšanos vienā mājsaimniecībā, runa ir tikai par kopdzīvi," sacīja Ruks.

Viņš piebilda, ka nav nepieciešams meklēt noteikumos trūkumus, ir vērts saprast, ka tie tika ieviesti tikai ar vienu mērķi - novērst Covid-19 izplatīšanos.

4
Tagi:
ierobežojumi, automašīnas, darbs, koronavīruss
Pēc temata
Preces, ko aizliegts tirgot brīvdienās, pieejamas internetā
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Cīņa ar Covid-19 Benija Hila šovu stilā: Ušakovs par to, kāpēc cilvēki netic vakcīnai
Nopirkt šnabi ir vienkāršāk nekā grāmatu: cilvēku attiecības ar alkoholu
 COVID-19

"Bīstama blakusparādība": vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā

16
(atjaunots 08:44 19.01.2021)
Vakcinēties pret koronavīrusu vai nē - tas ir jautājums, kas rūp visiem Latvijas iedzīvotājiem. Būtu labi, ja kāda slavenība parādītu piemēru citiem. Bet pagaidām tas nenotiek. Kas par lietu?

Briesmīga lieta ir tā vakcīna pret koronavīrusu. Latvijā ar to potējies vien retais, bet komplikācijas jau spraucas laukā pa visām malām. Pasaulē, sak, notiek "vakcīnu karš". Var jau būt, ka tas notiek arī Latvijā, tomēr tas ir pilsonisks karš: sabiedrība ir sadalījusies divās grupās – tie kas plāno vakcinēsies un tie, kas neplāno.

Izskatās, viņi kaut ko zina...

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts ziņo par gatavību vakcinēt 10 000 cilvēku nedēļā. Pēc viņa aicinājuma ar sagatavotām šļircēm jau stāv aptiekāri, veterinārārsti un zobārsti. Taču tauta rindā pēc vakcīnas nestājas. Sak, kādam ir jāparāda piemērs un jāvakcinējas pirmajam. - Kam? Protams, mediķiem, jo, ja viņi visi (nedod Dievs!) saslimst, nebūs neviena, kam mūs ārstēt un vakcinēt.

Bet te sanāk sviests. Cilvēki uzskata, ka ārstiem, kuri reiz kaut ko mācījušies medicīnas institūtā, vajadzētu būt pašiem apzinīgākajiem. Sak, viņi jau nu gan zina: ja vakcīna arī nav droša par 100%, tad vismaz tas ir mazākais no ļaunumiem. Bet ārsti nesteidzas vakcinēties. Tā ir labākā vakcīnas antireklāma: varbūt viņi kaut ko zina. Jo viņi saprot, ko tas nozīmē.

Romāns Meļņiks Dienā vispār piedāvā visus mediķus vakcinēt piespiedu kārtā. Ne velti premjerministrs Krišjānis Kariņš gribēja vakcinēšanas procesā iesaistīt armiju. Un jau atkal nūja ar diviem galiem. Baumo, ka Vācija pārvilina Latvijas ārstus un māsas – aicina braukt uz Minheni un Frankfurti, solot trīs vai četras reizes lielāku algu. Tāpēc nebūtu prātīgi piespiest mediķus – ja nu aizbēgs?

Nē, neizskatās vis, ka mediķi vienotā vilnī dosies vakcinēties un aizraus mūs visus līdzi.

Vai premjers visiem ir piemērs?

Kas varētu būt nākamais? Saeimā tika ierosināts vakcinēties jaunajam veselības ministram Pavļutam, lai uzmundrinātu tautu. Atkal – nemaz tik vienkārši nav. Tas ir vienīgais cilvēks Latvijā, kurš piekrita šajos grūtajos laikos kļūt par veselības ministru un atbildīgo par vakcinācijas procesu. Grēkāžus vajadzētu pietaupīt.

Varbūt tad prezidents un premjerministrs? Arī viņi ir gabalkrava. Sociālajos tīklos piedāvā upurēt Saeimas deputātus. Loģiski gan. Kalpot savai tautai (un zinātnei), - vai tas nav katra tautas kalpa sapnis? Nē?

Lieta tāda, ka no šīs tautas tik un tā nesagaidīsi nedz atzinību, nedz pateicību. Tik un tā pūlis apsūdzēs deputātus, kuri vakcinējušies ārpus rindas, atstumjot malā sirmgalvjus. Vienīgā iespēja izpelnīties deputātem pēcnācēju pateicību - gadījumā, ja vakcīna pienācīgi nedarbosies (nedod Dievs). Tad mums paradīsies "100 mocekļu panteons", kuri upurēja sevi un izglāba pārējos iedzīvotājus. Viņu portreti rotās mācību grāmatas skolās. Stāsta gan, ka arī mācību grāmatu drīz vairs nebūs.

Bet pagaidām vakcīna diemžēl nav saliedējusi sabiedrību, gluži pretēji — sašķēla. Pēc pēdējās aptaujas datiem, tikai 34% respondentu paziņoja, ka viņi vakcinētos pret Covid-19, kad vakcīna būs pieejama. 49% iedzīvotāju norādīja, ka nevakcinēsies, bet 17% nolēma vēl padomāt. Tikai 22% respondentu, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, norāda, ka viņi plāno vakcinēt savu bērnu. Vairāk nekā puse jeb 58% iedzīvotāju norādīja, ka neplāno vakcinēt bērnus. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai viņiem būtu mazbērni.

"Vakcīnpesimistu" uzmanību noteikti piesaistījis fakts, ka visiem vakcinētajiem pirms injekcijas lika parakstīt papīru par to, ka viņi esot informēti par iespējamām blakusparādībām, un uzņemas atbildību.

Gatavi stāvēt rindā un maksāt!

No otras puses, latviešu sociālajos tīklos (tur mīt gados jaunākā iedzīvotāju daļa) ir papilnam neizpratnes mocītu ļaužu, kuri gatavi jau rīt skriet pēc vakcīnas, gatavi par to pat samaksāt.

Īpaši apņēmīgie jau grib vilkt mugurā balto halātu un izlikties par mediķiem, lai iegūtu iekāroto injekciju. Daudzi piekrīt tam, ka ir jāizstrādā rindas algoritms: ja ārsts nevēlēsies, tad vakcīna tiks pensionāram. Ja pensionārs atteiksies, tad jaunākam cilvēkam.

Taču varbūt tas ir labi, ka nav ažiotāžas vakcinēšanas punktos. Ja visi mediķi, visi policisti, skolotāji un ierēdņi, ugunsdzēsēji, kā arī pārējie iedzīvotāji vēlētos vakcinēties, tad visiem vienkārši nepietiktu vakcīnu. Atgādinām, ka pagaidām Latvija ir iegādājusies niecīgu preparāta daudzumu, pat salīdzinot ar kaimiņu Lietuvu un Igauniju, turklāt ir iespējamas problēmas ar tā uzglabāšanu un loģistiku.

16
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
"Sputnik V" nokļuvusi līdz Āfrikai. Kāpēc Krievijas vakcīna pelnījusi uzticību?
Rietumi ir apjēguši: Covid-19 ir Hitlers, tātad laiks aliansei ar Krieviju