Tukša klases telpa

Skolas palikušas aci pret aci ar pandēmiju: kāpēc ministrei laiks demisionēt

44
(atjaunots 12:55 27.11.2020)
Jau pavasarī kļuva skaidrs, ka jaunajā mācību gadā nāksies izmantot tālmācību režīmu, tomēr ministrija faktiski pameta skolas aci pret aci ar problēmām, ko bija itin vienkārši prognozēt.

RĪGA, 27. novembris – Sputnik. Izglītības ministre Ilga Šuplinska spēlējas ar politiku, nevis attīsta izglītības nozari Latvijā: skolas palikušas aci pret aci ar koronavīrusa radītajām problēmām, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja skolotājs no Daugavpils, Latvijas Krievu savienības loceklis Aleksandrs Livčaks.

Jaunās sanitārās normas paredz, ka katram 1.-6. klašu audzēknim skolā jāatvēl 3 kvadrātmetru platība, skolotāju pienākums ir valkāt maskas arī nodarbību laikā. Ja skola nevar nodrošināt minēto normu izpildi, tai jāorganizē attālinātās mācības.

"Tiek sperti tīri politiski soļi, apgūta Eiropas nauda, bet no izglītības attīstības nav ne smakas. Jau pavasarī bija skaidrs, ka nākamajā mācību gadā nāksies mācīties attālināti. Ministrijai vajadzēja visu vasaru strādāt, lai rastu risinājumus tālmācībām, laikus sagatavotu lekcijas un programmatūru, organizētu kursus skolotājiem. Taču patiesībā nekas netika darīts," norādīja Livčaks.

Pedagogs uzsvēra, ka jaunais mācību gads sācies ar acīmredzamām problēmām, ko bija itin vienkārši prognozēt.

"Kā vienmēr, skolas palika aci pret aci ar problēmām. Ministrija tikai izvirza bezgalīgas prasības, dažkārt –pretrunīgas. Piemēram, agrākajos gados resors rūpējās par klašu palielināšanu. Taču pašreizējās skolu ēkas neļauj to izdarīt. Parastas klases platība – 6x9 metri, tas ir, 54 kvadrātmetri.  Fizikas, ķīmijas un bioloģijas klases – 6x12, bet angļu valodas klase – 6x6. Tātad nepieciešama visu skolu kapitāla rekonstrukcija, lai pildītu jaunās normas – 90 kvadrātmetri 30 cilvēku klasei. Patlaban tādi izmēri ir tikai aktu zālei vai ēdamtelpai," pastāstīja Livčaks.

Skolotājs atzīmēja: pēc viņa domām, Šuplinksas ieteikums mainīt "tālmācībās" priekšmetus pa nedēļām  vai mēnešiem ir nepilnīgs.

"Pastāv noteikts stundu skaits, ko apmaksā skolotājam. Nevar piespiest skolotāju strādāt caurām diennaktīm... Lai virknētu nodarbības, ir jāatsakās no puses priekšmetu – kā šonedēļ var mācīties ķīmiju, bet nākamnedēļ – fiziku?" Livčaks bija neizpratnē.

Jaunievedumus skolās negatīvi novērtēja arī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība – tā aicināja "godīgi" sūtīt mācību iestādes tālmācību režīmā, - tas šķiet mazāks ļaunums salīdzinājumā ar ministres prasībām. Arodbiedrība uzsvēra, ka plāno pieprasīt Šuplinskas demisiju un ir gatava šim nolūkam izmantot streiku.

Livčaks atzīmēja, ka ir grūti novērtēt skolotāju streika perspektīvas apstākļos, kad skolas pārsvarā strādā attālināti.

"Nekāda likuma norma nenosaka ministra demisijas atkarību no streikotāju skaita. Latvijā nav bijs tāds precedents, ka ministrs tiktu atstādinats ar streiku. Šuplinsku jau sen laiks atstādināt. Vai tas izdosies tagad, vai valdība uzklausīs arodbiedrības balsi – to rādīs laiks," secināja Livčaks.

Iepriekš Šuplinska paziņa, ka Covid-19 izplatības krišanās gadījumā 1.-6. klašu un izlaiduma klašu skolēli atgriezīsies pie mācībām klātienē. Ja epidemioloģiskā situācijā nemainīsies, pie tālmācībām pāries visas klases, izņemot sākumskolu.

44
Tagi:
Ilga Šuplinska, skola, pandēmija
Pēc temata
Īsta segregācija: nabadzīgās ģimenes nevar atļauties tālmācības
Trīs kvadrātmetri uz cilvēku: Latvijas Ministru kabinets apstiprināja jaunus ierobežojumus
Pedagogi saņems maksu par attālināto darbu: piešķirts vairāk nekā miljons eiro
Skolotāji Rīgā pamet darbu Covid-19 dēļ: Šuplinska uzskata, ka nauda nelīdzēs

Vasarā Latvijā valdīs cikloni: tveice atcelta

7
(atjaunots 17:09 16.05.2021)
Vasarā Baltijas valstis nemocīs nogurdinosā tveice, kas, saskaņā ar sinoptiķu prognozēm, klās Dienvideiropu. Latviju, Lietuvu un Igauniju gaida vēsums un lietus.

RĪGA, 16. maijs — Sputnik. Amerikāņu kompānijas "AccuWeather" meteorologu prognozes liecina, ka vasarā Baltijas valstis, Skandināvija un Polija nonāks ciklonu varā, tāpēc karstums nav sagaidāms, vēsta Mixnews.lv.

Laikā, kad Dienvideiropa cietīs no sausuma, cikloni ziemeļos bloķēs siltā gaisa plūsmas no dienvidiem un nesīs lielu daudzumu nokrišņu.

Meitenes bauda silto laiku Kopenhāgenā
© REUTERS / Liselotte Sabroe/Ritzau Scanpix

Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centrs Latvijā maijā un jūnijā sola nepavisam ne vasarīgas temperatūras, bieži vien – zem šiem mēnešiem atbilstošās normas. Tuvāko divu nedēļu laikā sagaidāms bagātīgs lietus. Jūlijā nokrišņu daudzums atbildīs ilggadējam vidējam rādītājam.

Arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nesniedz nekādas optimistiskās prognozes. Tā speciālisti uzskata, ka jūnijs būs daudz vēsāks nekā pērn, toties jūlijs, iespējams, būs siltāks.

Atgādinasim, ka no šīsdienas Latvijā sākas peldsezona. Tomēr iedzīvotājus brīdina: būtu vērts pagaidīt, līdz ūdens temperatūra tilpēs pacelsies vismaz līdz +18 grādiem.

7
Tagi:
laiks, klimats
Pēc temata
Kas notiek patiesībā – globālā sasilšana vai atdzišana
Meteoroloģe: ziema Latvijā kļūs īsāka
Katastrofāls megacunami: pie kā novedīs ledāju kušana Aļaskā
Sasilšanai beigas? Zinātnieks pastāstīja, kas notiek ar Golfa straumi

Mājokļa noma Latvijā pandēmijas laikā: mainījušas cenas, kas gaidāms nākotnē

12
(atjaunots 15:06 16.05.2021)
Īres maksa pirmskara mājās samazinājusies par 13%, renovētajās mājās – par 7%, tipveida mājās – par 8%, jaunceltnēs – par 19%.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Covid-19 pandēmijas laikā dzīvokļu īres maksa jaunceltnēs kritusies par 19%, paziņoja pakalpojumu sniedzējs nekustamo īpašumu jomā – uzņēmums "Colliers". Dzīvokļu ilgtermiņa nomas piedāvājums pandēmijas sākumā pieauga par 65%, vēsta Тvnet.lv.

Uzņēmuma direktora vietniece Agija Vērdiņa pastāstīja, īres maksa pirmskara mājās samazinājusies par 13%, renovētajās mājās – par 7%, tipveida mājās – par 8%.

Vidējais īres maksas apmērs jaunceltnēs sastāda 12,2 eiro par kvadrātmetru mēnesī, dažkārt var sasniegt 15 eiro par kvadrātmetru. Vidējā īres maksa renovētajās mājās – 9,4 eiro par kvadrātmetru, citās mājās – 7,4 eiro par kvadrātmetru.

Kopumā 11% nomas tirgū piedāvāto dzīvokļu atrodas jaunceltnēs, 54% - renovētajās majās, 34% - citās mājās.

Pēc Covid-19 pandēmijas sākuma dzīvokļu ilgtermiņa nomas piedāvājums pieaudzis par 65%, jo tūristu plūsmas sarukuma un īstermiņa tirgū iepriekš bijušo dzīvokļu cenu pieauguma tempu lejupslīdes dēļ tie tiek piedāvāti ilgtermiņā nomai. Tomēr šogad piedāvājums krities, atzīmēja Vērdiņa.

Pērn Rīgā uzbūvētas tikai divas nomas ēkas. Patlaban Rīgā ir apmēram 175 mājas ar aptuven 5500 iznomājamiem dzīvokļiem.

Iepriekš SEB banka organizēja aptauju jautājumā par iedzīvotāju cerībām uz mājokļu cenām. Vairāk nekā 42% respondentu gaida nekustamo īpašumu cenu pieaugumu šogad. Un cenu krišanos cer tikai 14,5% respondentu, 25,4% prognozē stabilitāti.

SEB bankas ekonomists Gatis Gašpuitis, komentējot aptaujas rezultātus, atzīmēja, ka Covid-19 pandēmijas radītā krīze nav tik smaga, kā bija gaidīts, turklāt daudzu iedzīvotāju finansiālais stāvoklis pēdējos gados pat uzlabojies. Nekāda "burbuļa" nekustamo īpašumu tirgū nav, un mājokļu cenu krišanās nav sagaidāma.

12
Tagi:
nekustamais īpašums, Latvija
Pēc temata
Latvijā sadārdzināsies nekustamo īpašumu darījumi: kā to ietekmēs jaunā apdrošināšana
Covid-19 būtiski ietekmē ofisa telpu tirgu Latvijā
Kapi mājas vietā: Valsts kontrole pieķērusi Rīgas domi nevīžībā
Dzīvokļu cenas sērijveida mājās turpina pieaugt