RĪGA, 25. novembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas valdība apstiprināja jaunus ierobežojumus sakarā ar koronavīrusa pandēmiju, kuri lielākoties ir paredzēti mācību iestādēm. Divpadsmit pašvaldībās skolas tiek pārvestas pie tālmācībām.

Jau šonedēļ Daugavpilī, Baldonē, Krāslavā, Salacgrīvā, Aknīstē, Varakļānos, Mārupē, Mālpilī, Smiltenē, Garkalnē, Limbažos un Salaspilī tiks ieviesti striktāki ierobežojošie pasākumi – tur, saskaņā ar epidemiologu datiem, Covid-19 izplatības līmenis ir īpaši augsts. Par ļoti augstu līmeni noteikts uzskatīt tādu, kad kumulatīvais 14 saslimstības rādītājs pārsniedz valsts vidējo rādītāju par 50%. Saskaņā ar otrdienas datiem, kumulatīvais līmenis Latvijā sastādīja 275,9 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, tātad jaunie drošības pasākumi tiek piemēroti reģioniem, kur saslimstības līmenis pārsniedz 413,8 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Domino efekts: pacienti ar Covid-19 aizveda no Ogres uz Daugavpili

Augstākminētajās pašvaldībās no 27. novembra tiek apturēta visu izglītības iestāžu darbs, izņemot bērnudārzus un sākumskolas no 1. līdz 4. klasei.

Ar mērķi samazināt iedzīvotāju sociālos kontaktus šajos rajonos pārtrauc darbu kultūras iestādes, izstādes, gadatirgi. Sporta nodarbības ir atļautas tikai svaigā gaisā. Izņēmums izdarīts tikai bibliotēkām, kur grāmatas var paņemt līdzi. Tāpat tiek aizliegti visi privātie pasākumi, kur piedalās vairāk nekā viena mājsaimniecība. Izņēmumu sastāda bēres, kuru dalībniekiem ir jālieto sejas aizsargmaskas.

Sabiedriskajā transportā drīkstēs atrasties ne vairāk par 50% no maksimālā pasažieru skaita. Ja vadītājs nespēj kontrolēt pasažieru skaitu, tad sēdvietām ir jābūt marķētām atbilstoši distancēšanās noteikumiem. Veikalos un tirgos (arī ārpustelpās) var atrasties ne vairāk par 20% no maksimāli iespējamā cilvēku skaita.

Kas attiecas uz skolām ārpus šīm 12 pašvaldībām, tad tās var turpināt mācību procesu klātienē, taču katram skolēnam no 1. līdz 6. klasei ir jānodrošina 3 kvadrātmetru platība. Skolotājiem no 30. novembra ir pienākums lietot sejas maskas, tostarp stundu laikā.

Valdības lēmums "uzvilkt" maskas pedagogiem jau ir izpelnījies kritiku no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītājas Ingas Vanagas puses. Savā Facebook publicētajā komentārā viņa atzīmē: "Vadīt 5-6 mācību stundas maskās, kas aizsedz degunu un muti??? Visus lēmumus izprotu, bet šo... Lēmuma pieņēmēji, esat laipni aicināti novadīt dažas stundas, izskaidrot maskā tā, lai dzird un saprot visi skolēni. Varbūt tad sapratīsiet, ko nolēmāt?!"

© CC0 / Michael Discenza on Unsplash

Pētījums: otrais Covid-19 vilnis negatīvi ietekmējis iedzīvotāju kaitīgos ieradumus

Veselības ministrija loģiku attiecībā uz masku lietošanas prasībām skolotājiem un 3 kvadrātmetriem katram skolēnam paskaidroja Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa: "Mēs ceram, ka šādas platības noteikšana ļaus ievērot distanci starp bērniem, kā arī starp skolēniem un skolotāju. Savukārt sejas masku lietošana ļaus skolotājiem samazināt infekcijas izplatību.

Attiecībā uz augstskolām un profesionālo izglītību, ierobežojumi praktiskām nodarbībām tiek ieviesti tikai gadījumā, ja tās nav iespējams rīkot attālināti. Taču arī šādu nodarbību laikā vienā telpā nedrīkst pulcēties vairāk par 10 cilvēkiem."

Galvenais jautājums – kad tas viss beigsies un ko lai gaida nākotnē. Spriežot pēc dienas laikā izteiktajiem veselības ministre Ilzes Viņķeles paziņojumiem, maz iespējams, ka ierobežojumu režīms tiks izbeigts 6. decembrī.

Tikmēr Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs atzīmē pat zināmas pozitīvas tendences: "Pastāv laba tendence, kuru mēs novērojam. Ja salīdzina nedēļas, tas saslimstības izaugsme ir vērojama, taču tās intensitāte ir arvien zemāka. Pagājušajā nedēļā bija reģistrēti 2573 gadījumi, tas ir tikai par 4,6% vairāk, nekā iepriekšējā nedēļā. Vēl pirms diviem mēnešiem, pat pirms mēneša, mēs runājām, ka izaugsme no nedēļas pie nedēļas sastāda 45%, savukārt vienā nedēļā pat 60%. Ja šāda tendence turpināsies vēl nedēļu, tad nedēļas pieaugums apstāsies, un tas liecinās par situācijas stabilizēšanos."

© Sputnik / Денис Абрамов

"Sarkanais karogs": ārste pastāstīja, kādus simptomus ignorējuši ar Covid-19 mirušie

Vienlaikus valdība pieņēma lēmumus par termiņa pagarināšanu, kura laikā uzņēmēji var iesniegt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumus. Šis termiņš tika pagarināts uz pusgadu, līdz 2021. gada 30. jūnijam. Sākotnējā variantā pieteikumu iesniegšanas termiņš nodokļu samaksas atlikšanai uzņēmējiem beidzās šī gada 31. decembrī.

Tāpat uz pusgadu, līdz 30. jūnijam, valsts un pašvaldību iestādēm ir pagarināta iespēja atbrīvot komersantus no telpu īres maksas, kuri izmanto īpašumu biznesā. Un visbeidzot, vēl viens atbalsta mehānisms uzņēmējiem, kuru apstiprināja valdība: līdz 30. jūnijam komersanti var "elastīgāk pielietot Darba likuma normas" un dīkstāves režīma laikā izmaksāt darbiniekiem 70% no darba algas, nevis 100%. Šīs normas termiņš arī ir pagarināts uz pusgadu. Galīgais lēmums par atbalsta mehānismu ir jāpieņem Saeimai.

Briesmīga lieta ir tā vakcīna pret koronavīrusu. Latvijā ar to potējies vien retais, bet komplikācijas jau spraucas laukā pa visām malām. Pasaulē, sak, notiek "vakcīnu karš". Var jau būt, ka tas notiek arī Latvijā, tomēr tas ir pilsonisks karš: sabiedrība ir sadalījusies divās grupās – tie kas plāno vakcinēsies un tie, kas neplāno.

Izskatās, viņi kaut ko zina...

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts ziņo par gatavību vakcinēt 10 000 cilvēku nedēļā. Pēc viņa aicinājuma ar sagatavotām šļircēm jau stāv aptiekāri, veterinārārsti un zobārsti. Taču tauta rindā pēc vakcīnas nestājas. Sak, kādam ir jāparāda piemērs un jāvakcinējas pirmajam. - Kam? Protams, mediķiem, jo, ja viņi visi (nedod Dievs!) saslimst, nebūs neviena, kam mūs ārstēt un vakcinēt.

© Sputnik / AFK Sistema

Latvija izteikusi pretenzijas BioNTech un Pfizer par koronavīrusa vakcīnu

Bet te sanāk sviests. Cilvēki uzskata, ka ārstiem, kuri reiz kaut ko mācījušies medicīnas institūtā, vajadzētu būt pašiem apzinīgākajiem. Sak, viņi jau nu gan zina: ja vakcīna arī nav droša par 100%, tad vismaz tas ir mazākais no ļaunumiem. Bet ārsti nesteidzas vakcinēties. Tā ir labākā vakcīnas antireklāma: varbūt viņi kaut ko zina. Jo viņi saprot, ko tas nozīmē.

Romāns Meļņiks Dienā vispār piedāvā visus mediķus vakcinēt piespiedu kārtā. Ne velti premjerministrs Krišjānis Kariņš gribēja vakcinēšanas procesā iesaistīt armiju. Un jau atkal nūja ar diviem galiem. Baumo, ka Vācija pārvilina Latvijas ārstus un māsas – aicina braukt uz Minheni un Frankfurti, solot trīs vai četras reizes lielāku algu. Tāpēc nebūtu prātīgi piespiest mediķus – ja nu aizbēgs?

Nē, neizskatās vis, ka mediķi vienotā vilnī dosies vakcinēties un aizraus mūs visus līdzi.

Vai premjers visiem ir piemērs?

Kas varētu būt nākamais? Saeimā tika ierosināts vakcinēties jaunajam veselības ministram Pavļutam, lai uzmundrinātu tautu. Atkal – nemaz tik vienkārši nav. Tas ir vienīgais cilvēks Latvijā, kurš piekrita šajos grūtajos laikos kļūt par veselības ministru un atbildīgo par vakcinācijas procesu. Grēkāžus vajadzētu pietaupīt.

Varbūt tad prezidents un premjerministrs? Arī viņi ir gabalkrava. Sociālajos tīklos piedāvā upurēt Saeimas deputātus. Loģiski gan. Kalpot savai tautai (un zinātnei), - vai tas nav katra tautas kalpa sapnis? Nē?

© Sputnik / Владимир Песня

Pēc vakcinācijas ar Pfizer un BioNTech preparātu Vācijā miruši desmit cilvēki

Lieta tāda, ka no šīs tautas tik un tā nesagaidīsi nedz atzinību, nedz pateicību. Tik un tā pūlis apsūdzēs deputātus, kuri vakcinējušies ārpus rindas, atstumjot malā sirmgalvjus. Vienīgā iespēja izpelnīties deputātem pēcnācēju pateicību - gadījumā, ja vakcīna pienācīgi nedarbosies (nedod Dievs). Tad mums paradīsies "100 mocekļu panteons", kuri upurēja sevi un izglāba pārējos iedzīvotājus. Viņu portreti rotās mācību grāmatas skolās. Stāsta gan, ka arī mācību grāmatu drīz vairs nebūs.

Bet pagaidām vakcīna diemžēl nav saliedējusi sabiedrību, gluži pretēji — sašķēla. Pēc pēdējās aptaujas datiem, tikai 34% respondentu paziņoja, ka viņi vakcinētos pret Covid-19, kad vakcīna būs pieejama. 49% iedzīvotāju norādīja, ka nevakcinēsies, bet 17% nolēma vēl padomāt. Tikai 22% respondentu, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, norāda, ka viņi plāno vakcinēt savu bērnu. Vairāk nekā puse jeb 58% iedzīvotāju norādīja, ka neplāno vakcinēt bērnus. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai viņiem būtu mazbērni.

"Vakcīnpesimistu" uzmanību noteikti piesaistījis fakts, ka visiem vakcinētajiem pirms injekcijas lika parakstīt papīru par to, ka viņi esot informēti par iespējamām blakusparādībām, un uzņemas atbildību.

Gatavi stāvēt rindā un maksāt!

No otras puses, latviešu sociālajos tīklos (tur mīt gados jaunākā iedzīvotāju daļa) ir papilnam neizpratnes mocītu ļaužu, kuri gatavi jau rīt skriet pēc vakcīnas, gatavi par to pat samaksāt.

© Saeima / Juris Vīgulis

Rīgas mērs pastāstīja par gatavību vakcinēties un soda naudām Latvijā

Īpaši apņēmīgie jau grib vilkt mugurā balto halātu un izlikties par mediķiem, lai iegūtu iekāroto injekciju. Daudzi piekrīt tam, ka ir jāizstrādā rindas algoritms: ja ārsts nevēlēsies, tad vakcīna tiks pensionāram. Ja pensionārs atteiksies, tad jaunākam cilvēkam.

Taču varbūt tas ir labi, ka nav ažiotāžas vakcinēšanas punktos. Ja visi mediķi, visi policisti, skolotāji un ierēdņi, ugunsdzēsēji, kā arī pārējie iedzīvotāji vēlētos vakcinēties, tad visiem vienkārši nepietiktu vakcīnu. Atgādinām, ka pagaidām Latvija ir iegādājusies niecīgu preparāta daudzumu, pat salīdzinot ar kaimiņu Lietuvu un Igauniju, turklāt ir iespējamas problēmas ar tā uzglabāšanu un loģistiku.