Pacients ratiņkrēslā. Foto no arhīva

Jāpalīdz mediķiem: kas traucē piesaistīt vairāk brīvprātīgo Latvijas slimnīcās

32
(atjaunots 10:05 25.11.2020)
Medicīniskais personāls ir spiests izpildīt daudz tehnisku darbību, kas nav saistītas ar medicīnu kā tādu; lai ārstiem un medmāsām būtu vairāk laika pacientiem, varētu piesaistīt brīvprātīgos, taču ne viss ir tik vienkārši.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma Latvijā ir inficējušies jau vairāk nekā 800 mediķu. Tas apgrūtina pilnvērtīgu pacientu aprūpi. Lai samazinātu medicīniskā personāla slodzi, noņemot tiem daļu pienākumu, kas nav saistīti ar medicīniskām manipulācijā, piedāvāts aktivizēt brīvprātīgo kustību, vēsta TV3.

Redzot, cik daudz laika mediķi ir spiesti katru dienu tērēt ar medicīnu nesaistītām tehniskām darbībām, radioloģe Maija Radziņa uzstājās ar privātu iniciatīvu. Sociālajā tīklā Facebook viņa palūdza atsaukties cilvēkus, kuri būtu gatavi pastrādāt slimnīcās brīvprātīgo kārtā – tai skaitā P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, kurā viņa strādā. Runa ir par darbu nevis specializētās koronavīrusa nodaļās, bet gan citās, lai mediķi varētu vairāk laika veltīt pacientiem.

"Teritorija ir liela, ļoti daudz materiālu ir jāiznēsā. Pusdienas jāizvadā. Paši pacienti jātransportē. Visiem šiem cilvēkiem nav nepieciešama medicīniskā izglītība. Ir kurjeri, kuri nes papīrus, nes lietas, nes analīzes, un tas nenozīmē, ka ir tiešs kontakts ar smagi slimiem pacientiem," paskaidroja Radziņa.

Viņa jau ir saņēmusi 20 atbildes, vairums – no medicīnas augstskolu pirmā kursa studentiem, kuri sākuši mācīties septembrī un vēlas klātienē iepazīt slimnīcas darbu. Viņiem ļauj izpildīt sanitāru pienākumu nakts stundās.

Ar tiem, kas profesionāli ar medicīnu nav saistīts, taču ir paudis gatavību palīdzēt, sazinās Stradiņa slimnīcas personāldaļa. Tiesa, tur norāda, ka brīvprātīgais darbs klasiskajā izpratnē, kad cilvēks nāk palīdzēt sev ērtā laikā, šajā gadījumā nebūs iespējama. Nāksies strādāt vismaz pusslodzi, un tā ir viena pilnvērtīga dežūra (24 stundas) nedēļā. Slimnīca noslēdz ar šādiem brīvprātīgajiem līgumu un maksā viņiem. Bezmaksas brīvprātīgo darbs netiek praktizēts.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca arī neredz iespēju piesaistīt brīvprātīgos kā nemedicīnisko personālu, jo pandēmijas laikā tas būtu pārāk riskanti. Nevar garantēt, ka ārpus slimnīcas sienām šie brīvprātīgie ievēros visas epidemioloģiskās normas. Austrumu slimnīca piesaista tikai brīvprātīgos no biedrības "Svētā ģimenes māja", kuri paliatīvās aprūpes nodaļas pacientiem lasa grāmatas.

Taču arī pēc pandēmijas slimnīca neredz iespēju plašākai brīvprātīgo piesaistei.

"Cik tas brīvprātīgais gatavas veltīt laiku. Ja tā ir viena stunda dienā, tad kura būs tā vēlamā stunda, kā mēs piemeklēsim, kad pacients būtu jāpārstumj. Tā lielākā problēma ar brīvprātīgajiem – es nākšu tad, kad es varēšu, bet mums tā palīdzība ir vajadzīga katru dienu," pastāstīja slimnīcā.

Medicīnas māsa slimnīcas gaitenī, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Сухоруков

Latvijas Slimnīcu biedrībā atzīmē, ka būtībā brīvprātīgā darba juridiskās noformēšanas jautājums slimnīcās šobrīd nav reglamentēts.

"Ja tam brīvprātīgajam kaut kas slimnīcā notiek, zaudē darba spējas, būs problēmas. Viņam nav sociālās apdrošināšanas, jo netiek maksāts par darbu. Viņam nav sociālās apdrošināšanas tajā gadījumā, ja kaut ko dara kā brīvprātīgais. Neskaidrie jautājumi par brīvprātīgajiem nav atrisināti," atzīmēja biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Ja cilvēki bez medicīniskās izglītības vēlas palīdzēt, šobrīd klīniskās universitātes slimnīcās ir daudz apmaksātu vakanču saimniecisko darbu veikšanai.

32
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Sejas maskas un nekādu ūdeļu: valdība pieņēmusi jaunus ierobežojumus
Totāla karantīna? Kas patlaban notiek Eiropas pilsētās
Kas notiks, ja Latvijas slimnīcas pārpildīs tūkstošiem pacientu ar Covid-19
Daugavpils netiek galā: Viņķele piedāvās jaunus ierobežojumus
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā sākusies gada ienākumu deklarāciju sniegšana: par ko jāatceras

18
(atjaunots 16:35 02.03.2021)
VID aicina nesteigties iesniegt deklarāciju par iepriekšējo gadu marta pirmajās dienās, jo EDS var neizturēt; tiesa, vairāk nekā 62 000 Latvijas iedzīvotāju jau ir snieguši ziņas par saviem ienākumiem; kā palīdzēt tiem, kuriem ir grūti aizpildīt deklarāciju tiešsaistē.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 1. marta Latvijas iedzīvotāji var iesniegt ienākumu deklarāciju par 2020. gadu. Šo iespēju jau ir izmantojuši 62 414 cilvēki, pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme intervijā TV3.

Šajā gadā pandēmijas dēļ iesniegt informāciju par ienākumiem var tikai tiešsaistē, izmantojot EDS elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Tā kā VID tāpat izmaksā bezdarbnieka pabalstu, dienests brīdina, ka EDS darbā ir iespējamas nelielas tehniskās pauzes, kas saistītas ar šo datu iegūšanu no šīs datu sistēmas pabalstu aprēķināšanai.

Pirmajās deklarāciju iesniegšanas dienās parasti rodas ažiotāža, kuras dēļ pastāv EDS pārslodzes risks, tāpēc VID aicina nemēģināt iesniegt ziņas par ienākumiem marta pirmajās dienās. Tiem, kuriem tas ir jādara, ir trīs mēneši līdz pirmajam jūnijam, bet tie, kuri noformē deklarāciju par 2020. gadu, lai saņemtu nodokļa atmaksu par pamatotiem ienākumiem, var iesniegt to triju gadu laikā.

VID mājaslapā sadalē Gada ienākumu deklarācija ir pieejamas ziņas un izglītojošs video latviešu valodā par to, kā pareizi aizpildīt ienākumu deklarāciju. Tāpat 9. martā VID rīkos bezmaksas tiešsaistes semināru, kur parādīs, kā pieslēgties EDS un aizpildīt deklarāciju.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu atmaksas noformēšanai Latvijas iedzīvotāji var iekļaut savu vecāku, vecvecāku, kā arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību. No 2020. gada deklarācijā var iekļaut izglītības un ārstniecības izdevumus arī par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta pirmās vai otrās grupas invaliditāte.

VID atgādina, ka ir arī speciālā aplikācija "Attaisnotie izdevumi", kurā vēl pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var savadīt visus maksājuma dokumentus un informāciju par tiem.

18
Tagi:
Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju
23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts.

Pieminekli neviens vairs neieraudzīs: nopratinātais nacionālpatriots sniedza interviju

29
(atjaunots 16:22 02.03.2021)
Viens no nopratinātajiem sakarā ar lielgabala zādzību un pieminekļa apgānīšanu Jēkabpilī paziņoja, ka "viss ir zem kontroles" un pieminekli vairs neviens neieraudzīs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Tika nozagts lielgabals, kas rotāja memoriālu. Policijas izmeklēšana pagaidām panākumiem nevainagojās - nolaupīto lielgabalu atrast neizdevies. Tāpat nav ziņu par iespējamo vandāļu aizturēšanu, raksta nra.lv.

Taču baumas par to, ka sakarā ar lielgabala zādzību policijas redzeslokā nonākušais vietējais nacionālpatriots izrādījās patiesas. Neskatoties uz policijas izmeklēšanu, "varonis" uzdrošinājās pat sniegt nelielu interviju slavenajai latviešu publicistei Elitai Veidemanei, kura iepriekš neslēpa savu sajūsmu par lielgabala zādzību un cerēja, ka tas jau guļ Daugavas dibenā.

Gundars Kalve, Jēkabpils Latviešu biedrības valdes loceklis, savulaik – Jēkabpils domes priekšsēdētājs no Nacionālās apvienības (2013.–2014.), viens no partijas "Visu Latvijai!" dibinātājiem, lauksaimnieks un patriots, uzskaita sava sarunbiedra regālijas Elita Veidemane. Savas lauksaimniecības zemes viņš nostalģiski nosauca "Abrene". "Lai Abrene man katrā mirklī ir sasniedzama," skaidro nacionālpatriots.

Savu tiešu iesaisti notikušajā publikācijas varonis neatzīst, taču Elita Veidemane atsaucas uz kādām puspatiesībām, ko viņa atradusi " krieviskajos portālos". Tāpēc kļūst skaidrs, ka Gundars Kalve nav gluži pēdējais cilvēks, kurš kaut ko zina par pazudušā pieminekļa likteni.

" Vai tā ir taisnība, ko krievu portāli raksta?" jautā Kalvi Veidemane, un stāsta nacionālpatriotam par to, ka "lielgabals tika atrasts pie latviešu nacionālista". "Vai šis latviešu nacionālists esot jūs. Ar savu traktoru norāvāt to krāmu no pjedestāla?"

"Tas mēsls ir aizvests, un tas vairs nekad neatradīsies mūsu pilsētā. Bet vai tas bija mans traktors - to es tā neapgalvotu," izvairīgi atbild Kalve.

Taču Elita Veidemane cenšas panākt skaidrību un jautā tieši, vai Kalve to izdarījis pats. Publikācijas varonis noliedz savu tiešo līdzdalību šajā vandālisma aktā, bet saka, "es visu zinu, viss ir zem kontroles". Tāpat viņš apliecina, ka viņu nopratināja policijas darbinieki.

Vai meklēt Daugavā?

Latviešu publiciste painteresējas par nozagtā lielgabala likteni, precīzāk viņu interesē nianse, vai tā ir patiesība, ka lielgabals jau esot Latvijas policijas rīcībā

"Nē, protams. Tie ir meli," atbild Gundars Kalve.

"Ceru, ka jūs izmetāt to lūzni Daugavā?", precizē Veidemane.

"To "pieminekli" neviens un nekad vairs neieraudzīs. Tas gan varētu būt Daugavas piesārņojums, bet jādomā, ka Daugaviņa - māmuliņa piedos. Tas ir tāpat kā Melnais bruņinieks savulaik tika iemests Daugavā" atkal izvairīgi paziņo nacionālpatriots.

Uz turpmākajiem precizējošajiem žurnālistes jautājumiem telefona intervijas varonis izvairās sniegt atbildes, skaidrojot, ka tālrunim ir ausis un acis, bet sola daudz ko izstāstīt personīgi, piebilstot, ka atbrauks uz Rīgu jau 16. martā.

Intervijas beigās Elita Veidemane atkal nevar noslēpt savu satraukumu par nolaupītā lielgabala atgriešanos Jēkabpilī. Taču sarunbiedrs mierina viņu, ka tie ir meli un lielgabals vairs nekad tur neparādīsies.

"Nē, nekā tamlīdzīga. Tas tur neatradīsies vairs nekad. Tā ir melīga informācija. Pat ja hipotētiski kāds varētu pieņemt tādu variantu... Mēs tomēr dzīvojam neatkarīgā valstī, un saskaņošanai jābūt, lai arī kādu pieminekli kāds vēlētos likt. Vēlreiz tur novietot kaut ko ar okupantiem saistītu - nu, tur jābūt plānprātīgiem, lai kaut ko tādu akceptētu. Ja vajadzēs, tad arī nākamais "piemineklis" tiks novākts," sola Gundars Kalve.

Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.

Jēkabpils policija meklē incidenta lieciniekus, taču nav skaidrs, vai ierosināta krimināllieta. Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas Ārlietu ministrijai protesta notu sakarā ar vandālisma aktu attiecībā uz padomju pieminekli Jēkabpilī, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

29
Tagi:
piemineklis
Pēc temata
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē
Latvijā vajā Saeimas deputātu Dombravu: viņš stāsta par desmitiem izskanējušu draudu
Aleksejs Šaripovs: nacionālā politika – strupceļš Latvijas attīstībā
Nacionālisti izrēķinās ar visiem krieviem: vēsturnieks par PSRS pārlieko humānismu