Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

"Katrs dzīvo savā Latvijā": skolnieks un Latvijas lepnums uzrunāja Levita kungu

133
(atjaunots 18:19 20.11.2020)
15 gadus vecais skolēns Rojs Puķe, kurš plašāk zināms kā kulinārijas blogeris Pipars un no prezidenta rokām saņēmis balvu "Latvijas lepnums", tagad vērsies pie valsts prezidenta Egila Levita, sašutis par viņa algas pielikumu.

RĪGA, 20. novembris — Sputnik. 15 gadus vecais skolēns Rojs Puķe, plašāk pazīstams kā kulinārijas blogeris Pipars, nolēmis publiski uzrunāt valsts prezidentu Egilu Levitu.

Spriežot pēc visa, jaunietim bija divi iemesli. Pirmkārt, pērn viņš no prezidenta rokām saņēma balvu "Latvijas lepnums", otrkārt, viņš ir ļoti sašutis par to, ka šajos grūtajos laikos prezidentu Levitu gaida algas paaugstinājums.

"Man ir bijis tas gods ar Jums tikties personīgi. Es viesojos pie Jums 2019. gada nogalē, kad prezidenta pilī uzņēmāt "Latvijas lepnums" titulu ieguvējus. Pārmijām dažus vārdus un Jūs izteicāt atbalstu manām aktivitātēm, par ko biju priecīgs un patiesi lepojos," prezidentu savā publikācijā Facebook uzrunāja Rojs Puķe.

Autors pastāstīja, ka nodarbojas ar labdarību un zina, cik grūti tagad klājas vienkāršajiem cilvēkiem.

"Es neesmu izglītots politikā un neuzskatu sevi par ekspertu ekonomikā, bet, kā Jūs zināt, nodarbojos ar labdarības projektiem. Es katru dienu saņemu desmitiem vēstuļu no cilvēkiem, kuriem ir nepieciešams sabiedrības atbalsts. Mēs to sniedzam. Mēs cenšamies palīdzēt, kā vien iespējams! Es jūtu šo noskaņu, kas valda sabiedrībā. Mēs visi zinām, ka šobrīd ir sākusies, iespējams, lielākā krīze mūsu valstī. Brīdī, kad daudzi cilvēki paliek bez darba un iztikas līdzekļiem, kad uzņēmēji ir spiesti nevis attīstīt, bet gan samazināt vai pat izbeigt savu uzņēmumu darbību, krīzē, kad tiek celti arī nodokļi, Jūs vēlaties sev palielināt atalgojumu!" Rojs bija sašutis.

Skolniekam radies iespaids, ka Egils Levits dzīvo kaut kādā citā Latvijā. Puķe lūdz viņu vismaz uz laiku atlikt algas palielināšanu, par ko pašlaik varētu droši iztikt trīs ģimenes.

"Man tiešām rodas sajūta, ka dzīvojam dažādās valstīs. Jūs "savā" Latvijā, bet pārējie iedzīvotāji "savā". Jums ir "savi" ekonomiskie rādītāji un, acīmredzot, izaugsme, bet mums "sava", krīze un ekonomiskā lejupslīde. Tad rodas loģisks jautājums - kā labā Jūs strādājat? Kādi ir Jūsu mērķi un ko Jūs vēlaties panākt? Es nešaubos, ka augstākajai valsts amatpersonai ir jāsaņem atbilstošs atalgojums un tas droši vien uz kopējiem cipariem nebūs nekas traģisks, ja šo algas pielikumu Jūs saņemsiet, bet vai tas jādara tagad?" taujāja blogeris.

Viņš atgādināja, ka prezidenta krēslā Levits vēl sēdēs līdz 2023. gada 8. jūlijam. Iespējams, vēl pusotru gadu varētu pieciest ar šībrīža 5960 eiro mēnesī, neskaitot ikmēneša reprezentatīvos izdevumus, kas veido 1192 eiro.

"Vai tiešām ar šādiem cipariem "jūsu" Latvijā nevar izdzīvot? Man tie šķiet kosmiski cipari! Ar šādu naudu "mūsu" Latvijā var ļoti labi dzīvot trīs ģimenes. Es saprotu, ka mans viedoklis neietekmēs Jūsu lēmumu, bet es aicinu aizdomāties: ja tomēr pienāks diena un mēs ar Jums dzīvosim "vienā" Latvijā, kā Jūs skatīsieties acīs tiem bērniem, kuriem nepieciešami līdzekļi, lai viņi varētu staigāt, runāt, skriet un kļūt par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Lai nākotnē maksātu Latvijai nodokļus, no kuriem arī Jūsu pēcteči, nākamie prezidenti, saņems savus ikmēneša atalgojumus? Kā jūs skatīsieties acīs viņu vecākiem, kuri dzīvo "savā" valstī un krīzes dēļ saņem ar katru dienu mazāk un ir spiesti pārkāpt savam lepnumam un lūgt palīdzību sabiedrībai, lai viņu bērni varētu dzīvot? Man nevajag atbildēt. Atbildiet pats sev!" piezīmēja aktīvists.

Atgādināsim, ka kritika par prezidenta Levita atrautību no realitātes izskanējusi arī agrāk. Nesen Twitter lietotāji oficiāli pasludināja Levitu par "pirmo Latvijas kosmonautu" par viņa pastāvīgo plivināšanos debesīs.

Komentētāji neslēpa vilšanos par prezidentu, salīdzināja viņu ar tukšu vietu un cilvēku, kas dzīvo citā dimensijā.

Sabiedrībā auga sašutums pēc ziņas par to, ka Saeimas Budžeta un finanšu komisija apstiprinājusi prezidenta algas pieaugumu līdz 6260 eiro un reprezentācijas izdevumus 1252 eiro apmērā.

Līdz ar citiem sašutumu pauda arī pazīstamais publicists Oto Ozols. Viņš bija tik satriekts, ka publiski atvainojās par agrākajiem komplimentiem, ko veltījis Egilam Levitam.

133
Tagi:
alga, Egils Levits
Pēc temata
"Pirmais Latvijas kosmonauts": prezidents Levits pasmīdinājis Twitter lasītājus
Paldies prezidentam: krievvalodīgie politiķi izsmej Levitu
Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās
Valsts valoda un "mežabrāļi": apkopoti Levita pirmā prezidentūras gada kopsavilkums
Valsts ieņēmumu dienests

VID saņēmis vairāk nekā divus tūkstošus pieteikumu kompensāciju izmaksām

4
(atjaunots 15:27 05.12.2020)
Latvijas Valsts ieņēmumu dienests saņēmis 2400 pieteikumu kompensāciju izmaksām krīzes periodā.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pastāstīja, ka no 1. decembra dienests saņēmis 2400 pieteikumus valsts atbalstam krīzes periodā, kas sākusies Covid-19 pandēmijas rezultātā, vēsta Rus.lsm.lv.

Jaunzeme uzsvēra, ka pirmais pieteikums saņemts astoņas minūtes pēc pusnakts 1. decembrī.

VID ģenerāldirektore atzīmēja: pagaidām nav zināms, kāds atbalsta pieteikumu skaits saņemts no pašnodarbinātajiem, kāds – no uzņēmumiem. Taču, pēc viņas vārdiem, uzņēmumiem, kas saņēmuši valsts atbalstu ārkārtējās situācijas laikā pavasarī, izdevies atsākt darbību, maksāt nodokļus, un līdz augustam tie atgriezušies pie 2019. gada rādītājiem.

Jaunzeme pievērsa uzmanību tam, ka ar valsts atbalstu no krīzes izķepurojušies dzīvotspējīgie uzņēmumi, bet firmām, kas nav strādājušas visu šo laiku, ierēdne ieteica meklēt citus ceļus.

Iepriekš finanšu ministrs Jānis Reirs informēja, ka ārkārtējās situācijas laikā valsts atbalsts var sasniegt aptuveni 49 miljonus eiro, kas tiks ņemti no neparedzētiem gadījumiem atvēlēto līdzekļu budžeta programmas.

Reirs uzsvēra, ka nepieciešamības gadījumā valsts kasē atradīsies pietiekami līdzekļi, ko novirzīt atbalsta programmām.

Atzīmēts, ka tiek modelēti dažādi scenāriju, izskatīts atbalsts uzņēmumiem ar līdzekļiem, ko nevajadzēs atmaksāt, kā arī komunālo pakalpojumu izdevumu segšana ziemā.

4
Tagi:
ekonomiskā krīze, pandēmija, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Zema alga – pamats aizdomām: kā VID atklāj nodokļu nemaksātājus
"Šī vara ir sajukusi prātā!": juristi šokējusi saruna ar VID ierēdni
Latvijas valdība sola neatkārtot kļūdas: nauda būšot
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju
Eiro

Ieguldījumu un aktīvu apjoms audzis, peļņa kritusies: kas notiek Latvijas bankās

8
(atjaunots 12:37 05.12.2020)
Finanšu nozares asociācija iepazīstināja ar atskaiti par Latvijas banku darbības rādītājiem 2020. gada pirmo trīs ceturkšņu laikā.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Šī gada deviņu mēnešu laikā piecas Latvijā strādājošās bankas cietušas zaudējumus, lielākos – banka Citadele. Pie tam banku aktīvu kopējais apjoms pieaudzis par 3%, ieguldījumu apjoms – par 3,1%, liecina Finanšu nozares asociācijas dati, vēsta Baltic Course.

Zaudējumi un peļņa

Šī gada deviņu mēnešu laikā bankas Citadele zaudējumi sastādījuši 24,451 milj. eiro. Ar zaudējumiem strādāja arī Industra Bank (4,041 milj. eiro), PrivatBank (3,698 milj. eiro), Baltic International Bank (1,179 milj. eiro) un Expobank (978 800 eiro).

Lielāko peļņu starp bankām Latvijā šī gada deviņu mēnešu laikā guvusi Swedbank - 59,913 milj. eiro (-28,1%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu pērn). SEB banka peļņa sastādījusi 28,285 milj. eiro (-25,1%).

Asociācijas dati neietver informāciju par "Rietumu banku" – tā nav apvienības loceklis, tomēr, saskaņā ar bankas publicētajiem datiem, tās peļņa deviņu mēnešu laikā sastādījusi 18,108 milj. eiro – par 12,1% mazāk nekā 2019. gada janvārī – septembrī. Šie dati ierindo Rietumu banku trešajā vietā saņemtās peļņas ziņā.

Rigensis Bank peļņa šī gada deviņu mēnešu laikā sastādīja 6,352 milj. eiro (+52,4%), LPB Bank peļņa - 4,734 milj. eiro (-4,3%).

Signet Bank peļņa - 618 800 eiro (+14,2%), "Reģionālā investīciju banka" peļņa - 1,96 milj. eiro (- 48,4%), savukārt BlueOrange Bank peļņa - 2,991 milj. eiro (-34,9%).

Kopumā Latvijas bankas sektora peļņa 2020. gada deviņu mēnešu laikā sastādījusi 107,495 milj. eiro – par 45,8% mazāk nekā gadu iepriekš.

Aktīvi

Latvijas banku aktīvu kopējais apjoms šī gada deviņu mēnešu laikā audzis par 3%, jeb par 703,002 milj. eiro, un septembra beigās sastādīja 23,906 miljardus eiro.

Aktīvu apjomu ziņā pirmo vietu ieņem Swedbank, kuras aktīvi septembra beigās sastādīja 7,327 miljardus eiro (+24,3%).

Otro vietu aktīvus ziņā ieņēma banka Citadele ar aktīviem 4,253 miljardu eiro apmērā (+ 21,1%), trešo vietu – SEB banka, kuras aktīvi sasnieguši 4,175 miljardus eiro (+5,2%)

Aktīvu apjoms šī gada deviņu mēnešu laikā audzis arī BlueOrange Bank, Rigensis Bank, Signet Bank, Expobank.

Aktīvu apmērs deviņu mēnešu laikā sarucis Luminor Bank filiālei Latvijā – par 16,1%, līdz 3,552 miljardiem eiro. Strauji sarucis OP Corporate Bank filiāles aktīvu apjoms – par 43,8%, līdz 414,552 milj. eiro.

Turklāt sarucis "Reģionālās investīciju bankas" Baltic International Bank, LPB Bank, Industra Bank un PrivatBank  aktīvu apjoms.

Asociācijas atskaitē nav atspoguļoti Rietumu bankas rezultāti. Tā informēja, ka aktīvi minētajā laika posmā sarukuši par 10,7%, līdz 1,535 miljardiem eiro, tātad banka ierindojas piektajā vietā aktīvu apjoma ziņā.

Ieguldījumi

Ieguldījumu apjoms Latvijas bankās šī gada septembra beigās sasniedzis 17,739 miljardus eiro, par 3,1% vairāk nekā 2019. gada beigās.

Lielāko apjomu ieguldījumu piesaistījusi Swedbank - 5,488 miljarda eiro (-12,4%, salīdzinājumā ar 2019. gada nogali).

Banka Citadele piesaistījusi ieguldījumus 3,298 miljardu eiro apmērā (+10,9%), bet SEB banka – 3,225 miljardu eiro apmērā (+4,1%).

2020. gada deviņu mēnešu laikā ieguldījumu apjoms pieaudzis arī BlueOrange Bank, Rigensis Bank, Baltic International Bank, Signet Bank.

Sarucis ieguldījumu apjoms Luminor Bank filiālē Latvijā (-7,2%), Reģionālajā investīciju bankā (-22,5%), Industra Bank (-13,9%), PrivatBank (-12,9%), LPB Bank (-13,6%), OP Corporate Bank filiālē Latvijā (-84,1%) un Expobank (-8,9%).

Saskaņā ar asociācijas datiem, šī gada septembra beigās uzņēmumu ieguldījumi Latvijas bankās sastādīja 7,193 miljardus eiro, bet privātpersonu ieguldījumi - 9,871 miljardus eiro.

Rietumu bankas dati statistikā nav iekļauti.

8
Tagi:
Latvija, statistika, bankas
Pēc temata
Analītiķis: Latvijas skaistā dzīve ir beigusies, palikušas tikai šprotes
Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās
Latvijas Banka pauž optimismu: krīzes pīķis ir pārvarēts