Latvijas attēls, foto no arhīva

Ja Latvija šķitīs KF piedēklis, mūs neglābs: eksperte stāsta par valsts jauno tēlu

70
(atjaunots 17:24 20.11.2020)
Latvijai ir vajadzīgs vienots tēls, lai Eiropā zinātu, ka tā nav "Krievijas piedēklis", citādi tas briesmu gadījumā var kaitēt, uzskata starptautisko attiecību eksperte Vita Matīsa.

RĪGA, 20. novembris — Sputnik. Ekonomikas ministrija plāno atvēlēt aptuveni 4 miljonus eiro tuvāko trīs gadu laikā Latvijas jaunā tēla veidošanai. Iedzīvotājiem radušās šaubas, vai tādi izdevumi ir prātīgi. Starptautisko attiecību un diplomātijas eksperte, akadēmiķe Vita Matīsa intervijā Latvijas Avīze paskaidroja, kāpēc šis projekts ir nepieciešams.

EM, skaidrojot izdevumu nepieciešamību, atzīmēja: tagad Latvijas reklāmas kampaņas ir sašķeltas, tās jāiekļauj vienotā koncepcijā. Resors uzskata, ka Latvijas valsts vienotajā tēlā līdzteku kultūras aspektam jānostiprina priekšstats par valsts ekonomisko potenciālu, lai padarītu to pievilcīgāku investoriem. Latviju reklamēs ne tikai ārzemēs, bet arī valsts iekšienē.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras aprēķini liecina, ka vienotā mārketinga kampaņa Latvijas tēla popularizācijai jau nākamgad piesaistīs investīcijas 130 miljonu eiro apjomā un radīs vismaz tūkstoti jaunu darba vietu. 2022. un 2023. gadā, pēc LIAA domām, ekonomiskais efekts vēl pieaugs.

Nodoms iztērēt vairākus miljonus eiro kaut kāda valsts tēla mākslīgai radīšanai sabiedrībā tika uztverts ar šaubām – daudzi nav pārliecināti, vai šādi tēriņi būtu mērķtiecīgi, it īpaši pandēmijas radītās krīzes apstākļos.

Izdevums lūdza starptautisko attiecību un diplomātijas eksperti Vitu Matīsu komentēt situāciju.

Atbildei viņa citēja maigās varas teorijas pamatlicēju Džozefu Naiju: "Informācijas laikmetā runa nav tikai par to, kura armija uzvarēs, ir svarīgi, kurš stāsts būs izcīnījis uzvaru."

Matīsa norādīja, ka mūsdienu informatīvajā telpā šie stāsti ir ļoti svarīgi, un princips darbojas arī starpvalstu attiecību līmenī. "Es varu teikt, ka Latvijai tas ir arī valsts drošības jautājums," viņa norādīja un paskaidroja sīkāk.

"Kā mūsdienu Latviju uztver Francijas vai Vācijas iedzīvotāji? Ja uzbrukuma gadījumā būtu jāaizstāv tāda valsts kā Latvija, vai šo valstu valdības līmenī būtu droša pārliecība, ka Francijas un Vācijas pilsoņiem ir jāsniedz mums atbalsts?

Ja Eiropas pilsoņu acīs Latvija būs anonīms punkts uz kartes, valsts, kur zeļ korupcija un kas ir tikai tāds Krievijas piedēklis, tas briesmu gadījumā mums var kaitēt. Savukārt, ja priekšstats par Latviju būs tāds, ka mūsu zeme ir sena Eiropas kultūrvalsts un Eiropas civilizācijas sastāvdaļa, cerības uz citu Eiropas valstu līdzdalību situācijā, kad tiek apdraudēta mūsu drošība, ir ievērojami lielākas. Līdz ar to – valsts stāsts ir ļoti no svara," teica Matīsa.

70
Tagi:
rusofobija, Krievija, Latvija
Pēc temata
Atsakot daudzām jēdzīgām vajadzībām: vai Latvijai palīdzēs reklāma par 4 miljoniem
Eksperte: ārvalstniekiem nav vienota Latvijas tēla
Pēcoperācijas palāta slimnīcā

Veselības ministrija palielinājusi gultasvietu skaitu Covid-19 pacientiem

5
(atjaunots 09:06 05.12.2020)
Plānveida pakalpojumu ierobežošana slimnīcās devusi iespēju atbrīvot 157 gultasvietas Covid-19 pacientiem, informē Veselības ministrija.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Covid-19 pacientu ārstēšanai paredzēto gultasvietu skaits slimnīcās palielināts aptuveni līdz 800, Latvijas televīzijā informēja Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis.

12. novembrī veselības ministre Ilze Viņķele konstatēja, ka maksimālais Covid-19 pacientiem paredzētais gultasvietu skaits, kura apstākļos nav vajadzības nopietni ierobežot veselības aprūpes plānveida pakalpojumus, valstī sasniedz 450-500 vietas.

Divas nedēļas vēlāk premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka Covid-19 pacientiem piemēroto gultasvietu skaits palielināts līdz 595 vietām. Dažas dienas vēlāk Viņķele pastāstīja, ka slimnīcās pieejamas jau 633 gultasvietas Covid-19 pacientu ārstēšanai.

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu slimnīcās uz laiku ierobežota plānveida pakalpojumu sniegšana stacionārā un dienas stacionārā. Dūrītis uzskata, ka tādējādi tiks sarūpētas papildu 157 vietas Covid-19 pacientiem.

Vienlaikus notiek pārrunas ar slimnīcām, piemēram, Balvos, ko būtu iespējams iesaistīt Covid-19 pacientu kompšanā, tātad pieejamo vietu skaitu varētu vēl palielināt. Atgādināsim, ka Balvu slimnīcā līdz 14. decembrim slēgta dzemdību nodaļa pēc Covid-19 uzliesmojuma darbinieku vidū).

Dūrītis pastāstīja, ka VM šobrīd aktīvi izstrādā Covid-19 testēšanas iespēju paplašināšanas mehānismus, it īpaši brīvdienās, kad testu skaits ir mazāks.

Viņš nenoliedza, ka nākotnē valstī, iespējams, tiks paredzēti vēl stingrāki ierobežojumi, un paziņoja: patlaban ir ļoti svarīgi, lai cilvēki ievērotu ieviestos drošības pasākumus, lai izvairītos no tādas nepieciešamības.

Galvenais, pēc viņa domām, ir dabūt vakcīnas pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā, ka pēdējā laikā dubultojies mirušo Covid-19 slimnieku skaits.

5
Tagi:
veselības aprūpes sistēma, Veselības ministrija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem
Politologs: Kariņa konflikts ar Viņķeli iesēja paniku sabiedrībā
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas ir uzsāktas 600 lietas par ierobežojumu pārkāpumiem
Latvijas slimnīcas vēl spēj uzņemt pacientus: Viņķele par hospitāli Ķīpsalā
Tukša klases telpa

Šuplinska: vai nu skolēni nēsā maskas, vai arī visi pāriet pie "tālmācībām"

3
(atjaunots 08:59 05.12.2020)
1.-4. klašu audzēkņi varētu pāriet pie attālinātajām mācībām, ja parlaments neapstiprinās prasības par masku valkāšanu, paziņoja Ilga Šuplinska.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Ja Saeima noraidīs valdības prasību uzdot skolēniem un skolotājiem valkāt maskas mācību iestādēs un Covid-19 izplatība valstī pieaugs, valdība varētu pieņemt lēmumu par attālinātām mācībām 1.-4. klašu audzēkņiem, paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, vēsta Press.lv.

1. decembrī valdība pieņēmusi lēmumu par sejas masku obligāto valkāšanu 1.-4. klašu audzēkņiem, kuri pagaidām vēl mācās klātienē. 3. decembrī Saeimas spīkere Ināra Mūrniece paziņoja, ka Saeima varētu neapstiprināt valdības lēmumu par masku valkāšanu jaunāko klašu skolēniem.

Ilga Šuplinska norādīja, ka norma par sejas masku valkāšanu bērniem mācīu iestādēs izstrādāta, ņemot vērā Eiropas Savienības pieredzi, kur masku valkāšanu skolās oktobra sākumā ieviesa vairākas valstis.

Pirms nedēļas masku valkāšana bija obligāta 17 valstīm no 30 ES un EEZ valstīm. Deviņās valstīs maskas ir obligātas no sešu gadu vecuma, sešās – no 13 gadu, bet vēl divās – no 4 gadu vecuma. Šuplinska paziņoja, ka masku valkāšana skolās ne tikai skolotājiem, bet arī skolēniem lielākajā daļā ES valstu nodrošinājusi Covid-19 izplatības samazinašanos.

Ministre atzīmēja, ka janvārī IZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sameklēs līdzekļus masku iepirkumiem skolēniem un skolotājiem.

Tāpat ministrija iesaka tādus drošības pasākumus skolās, kā nodarbību skaita samazināšana, mūzikas un sporta nodarbību organizēšana attālinātā režīmā, daļēji attālināto mācību modeļa ieviešana un klašu sadalījums grupās.

Iepriekš sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss bija publicēta petīcija "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" par obligātā masku režīma atcelšanu jaunāko klašu skolēniem. Vienas dienas laikā tā saņēma vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu. Petīcijas iesniegšanai Saeimā pietiek ar 10 tūkstošiem.

3
Tagi:
Ilga Šuplinska, skola, izglītība
Pēc temata
Viņa saprot tikai spēka un agresijas valodu: LIZDA vadītāja par Šuplinsku
Īsta segregācija: nabadzīgās ģimenes nevar atļauties tālmācības
Mokas skolotājiem un vecākiem, plaisa sabiedrībā: skolu direktori par jaunajām prasībām
Skolas palikušas aci pret aci ar pandēmiju: kāpēc ministrei laiks demisionēt