Miroslavs Mitrofanovs

Mitrofanovs: krievu jautājuma risinājums Latvijā ir, tikai valdība iebilst

56
(atjaunots 08:12 19.11.2020)
Tie, kas organizē asimilācijas spiedienu pret krievvalodīgajiem Latvijā, nesaskata citu izeju, kā vien pāreju no krievu vides uz latviešu vidi. Patiesībā pastāv cits problēmas risinājums.

RĪGA, 19. novembris – Sputnik. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs aicināja UNESCO nepalikt malā, kad runa ir par krievu valodas likvidāciju izglītībā Latvijā un Ukrainā. Minists norādīja, ka organizācija nedrīkst palikt ēnā situācijās, kas saistītas ar tās augsto principu un ideālu rupjiem pārkāpumiem.

Lai minimizētu spiedienu pret UNESCO un citām starptautiskajām struktūrām no Baltijas valstu un to sabiedroto vadības puses, nepieciešams spiediens no Krievijas puses, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.

"Rietumi ir ieinteresēti mazināt Krievijas kultūras ietekmi pēcpadomju telpā. ES līmenī vērojama slieksme atbalstīt atteikšanos no krievu kultūras un krievu valodas pēcpadomju valstīs. Tāpēc Krievijas amatpersonu un organizāciju ietekme šajā jautājumā ir vitāli svarīga," akcentēja Mitrofanovs.

Krievijas Ārlietu ministrija turpina konsekventu darbu ar mērķi aizsargāt krievu valodu, atzīmēja Mitrofanovs.

"Mēs to augstu vērtējam un uzskatām resoru par mūsu galveno morālo atbalstu mūsdienu pasaulē. Krievijas diplomāti vienmēr atbildīgi strādā un demonstrē solidaritāti attiecībās ar krievu kopienām, kas izjūt grūtības dažādās pasaules valstīs," teica politiķis.

Viņš atgādināja, ka krievvalodīgie Baltijas valstīs saskaras ar spēcīgu asimilējošu spiedienu no valsts un sabiedrības puses, tomēr krievu kopienas drīzāk ir dzīvas, ne mirušas.

"Mums ir vēl daži gadu desmiti līdz brīdim, kad krievu valoda tiks galīgi izspiesta no izglītības procesa Latvijā. Mēs esam noskaņojušies cīņai, tā notiks ne tikai politikas frontē, bet arī – galvenokārt – cilvēku dvēselēs. Tā ir cīņa starp krievu civilizācijas valdzinājumu un tās valsts titulnācijas kultūras spēku, kurā mēs dzīvojam. Tā ir simpātiju pārsvēršanās uz vienu vai otru pusi ik dienas, ik stundas," pastāstīja politiķis.

Mitrofanovs atzīmēja, ka konflikta risinājums zināmā mērā atrodams kompromisa un dubultas identitātes meklējumos, taču tas neinteresē tos, kuri organizē asimilācijas spiedienu pret krievvalodīgajiem.

"Viņi saskata tikai vienu ceļu – no krievu vides uz latviešu vidi," piebilda Sputnik sarunbiedrs.

Krievu valoda ir dzimtā 40% iedzīvotāju, tomēr valsts valodas statuss piešķirts tikai latviešu valodai. Jau vairākus gadus valdība konsekventi padzen krievu valodu no dažādām dzīves jomām, sākot ar politiku un beidzot ar izglītību.

Valstī īstenotā reforma paredz vidējās izglītības pāreju pie latviešu mācību valodas līdz 2021.-2022. mācību gadam. Satversmes tiesa atzinusi, ka bilingvālās izglītības likvidācija ir likumīga.

Iepriekš valdība pieņēma noteikumus, kas paredz latviešu valodas lietojumu rotaļās bērniem no 5 gadu vecuma visās pirmskolas izglītības iestādēs Latvijā. Eksperti jau brīdināja, ka bilingvālās izglītības likvidācijas rezultātā mazināsies izglītības kvalitāte. Krievvalodīgie iedzīvotāji reformu novērtēja ļoti negatīvi, valstī sākās protesti.

Krievija kritiski vērtē izglītības pāreju pie mācībām valsts valodā. Šāds solis neatbilst Latvijas saistībām cilvēktiesību jomā, atgādināja Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova. Maskava apsolīja darīt visu iespējamo, lai panāktu krievvalodīgo tiesību ievērošanu uz izglītību dzimtajā valodā Latvijā.

Митрофанов: решение русского вопроса в Латвии есть, но власти против
56
Tagi:
Miroslavs Mitrofanovs, krievvalodīgie, valdība
Pēc temata
"Bērnam dara pāri, latviešu valoda kaitē": vecāki par mācībām "pareizajā" valodā
KF ĀM aicina Latviju sniegt iespēju krievu skolēniem mācīties krievu valodā
"Visus mācām latviski, nesaprotat – esiet debīli": krievu māti šokējis pedagogs
Valdībai ir izdevīgi turēt skolēnus mājās: kāpēc LKS iebilst pret tālmācībām
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā sākusies gada ienākumu deklarāciju sniegšana: par ko jāatceras

13
(atjaunots 16:35 02.03.2021)
VID aicina nesteigties iesniegt deklarāciju par iepriekšējo gadu marta pirmajās dienās, jo EDS var neizturēt; tiesa, vairāk nekā 62 000 Latvijas iedzīvotāju jau ir snieguši ziņas par saviem ienākumiem; kā palīdzēt tiem, kuriem ir grūti aizpildīt deklarāciju tiešsaistē.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 1. marta Latvijas iedzīvotāji var iesniegt ienākumu deklarāciju par 2020. gadu. Šo iespēju jau ir izmantojuši 62 414 cilvēki, pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme intervijā TV3.

Šajā gadā pandēmijas dēļ iesniegt informāciju par ienākumiem var tikai tiešsaistē, izmantojot EDS elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Tā kā VID tāpat izmaksā bezdarbnieka pabalstu, dienests brīdina, ka EDS darbā ir iespējamas nelielas tehniskās pauzes, kas saistītas ar šo datu iegūšanu no šīs datu sistēmas pabalstu aprēķināšanai.

Pirmajās deklarāciju iesniegšanas dienās parasti rodas ažiotāža, kuras dēļ pastāv EDS pārslodzes risks, tāpēc VID aicina nemēģināt iesniegt ziņas par ienākumiem marta pirmajās dienās. Tiem, kuriem tas ir jādara, ir trīs mēneši līdz pirmajam jūnijam, bet tie, kuri noformē deklarāciju par 2020. gadu, lai saņemtu nodokļa atmaksu par pamatotiem ienākumiem, var iesniegt to triju gadu laikā.

VID mājaslapā sadalē Gada ienākumu deklarācija ir pieejamas ziņas un izglītojošs video latviešu valodā par to, kā pareizi aizpildīt ienākumu deklarāciju. Tāpat 9. martā VID rīkos bezmaksas tiešsaistes semināru, kur parādīs, kā pieslēgties EDS un aizpildīt deklarāciju.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu atmaksas noformēšanai Latvijas iedzīvotāji var iekļaut savu vecāku, vecvecāku, kā arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību. No 2020. gada deklarācijā var iekļaut izglītības un ārstniecības izdevumus arī par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta pirmās vai otrās grupas invaliditāte.

VID atgādina, ka ir arī speciālā aplikācija "Attaisnotie izdevumi", kurā vēl pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var savadīt visus maksājuma dokumentus un informāciju par tiem.

13
Tagi:
Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju
23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts.

Pieminekli neviens vairs neieraudzīs: nopratinātais nacionālpatriots sniedza interviju

24
(atjaunots 16:22 02.03.2021)
Viens no nopratinātajiem sakarā ar lielgabala zādzību un pieminekļa apgānīšanu Jēkabpilī paziņoja, ka "viss ir zem kontroles" un pieminekli vairs neviens neieraudzīs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Tika nozagts lielgabals, kas rotāja memoriālu. Policijas izmeklēšana pagaidām panākumiem nevainagojās - nolaupīto lielgabalu atrast neizdevies. Tāpat nav ziņu par iespējamo vandāļu aizturēšanu, raksta nra.lv.

Taču baumas par to, ka sakarā ar lielgabala zādzību policijas redzeslokā nonākušais vietējais nacionālpatriots izrādījās patiesas. Neskatoties uz policijas izmeklēšanu, "varonis" uzdrošinājās pat sniegt nelielu interviju slavenajai latviešu publicistei Elitai Veidemanei, kura iepriekš neslēpa savu sajūsmu par lielgabala zādzību un cerēja, ka tas jau guļ Daugavas dibenā.

Gundars Kalve, Jēkabpils Latviešu biedrības valdes loceklis, savulaik – Jēkabpils domes priekšsēdētājs no Nacionālās apvienības (2013.–2014.), viens no partijas "Visu Latvijai!" dibinātājiem, lauksaimnieks un patriots, uzskaita sava sarunbiedra regālijas Elita Veidemane. Savas lauksaimniecības zemes viņš nostalģiski nosauca "Abrene". "Lai Abrene man katrā mirklī ir sasniedzama," skaidro nacionālpatriots.

Savu tiešu iesaisti notikušajā publikācijas varonis neatzīst, taču Elita Veidemane atsaucas uz kādām puspatiesībām, ko viņa atradusi " krieviskajos portālos". Tāpēc kļūst skaidrs, ka Gundars Kalve nav gluži pēdējais cilvēks, kurš kaut ko zina par pazudušā pieminekļa likteni.

" Vai tā ir taisnība, ko krievu portāli raksta?" jautā Kalvi Veidemane, un stāsta nacionālpatriotam par to, ka "lielgabals tika atrasts pie latviešu nacionālista". "Vai šis latviešu nacionālists esot jūs. Ar savu traktoru norāvāt to krāmu no pjedestāla?"

"Tas mēsls ir aizvests, un tas vairs nekad neatradīsies mūsu pilsētā. Bet vai tas bija mans traktors - to es tā neapgalvotu," izvairīgi atbild Kalve.

Taču Elita Veidemane cenšas panākt skaidrību un jautā tieši, vai Kalve to izdarījis pats. Publikācijas varonis noliedz savu tiešo līdzdalību šajā vandālisma aktā, bet saka, "es visu zinu, viss ir zem kontroles". Tāpat viņš apliecina, ka viņu nopratināja policijas darbinieki.

Vai meklēt Daugavā?

Latviešu publiciste painteresējas par nozagtā lielgabala likteni, precīzāk viņu interesē nianse, vai tā ir patiesība, ka lielgabals jau esot Latvijas policijas rīcībā

"Nē, protams. Tie ir meli," atbild Gundars Kalve.

"Ceru, ka jūs izmetāt to lūzni Daugavā?", precizē Veidemane.

"To "pieminekli" neviens un nekad vairs neieraudzīs. Tas gan varētu būt Daugavas piesārņojums, bet jādomā, ka Daugaviņa - māmuliņa piedos. Tas ir tāpat kā Melnais bruņinieks savulaik tika iemests Daugavā" atkal izvairīgi paziņo nacionālpatriots.

Uz turpmākajiem precizējošajiem žurnālistes jautājumiem telefona intervijas varonis izvairās sniegt atbildes, skaidrojot, ka tālrunim ir ausis un acis, bet sola daudz ko izstāstīt personīgi, piebilstot, ka atbrauks uz Rīgu jau 16. martā.

Intervijas beigās Elita Veidemane atkal nevar noslēpt savu satraukumu par nolaupītā lielgabala atgriešanos Jēkabpilī. Taču sarunbiedrs mierina viņu, ka tie ir meli un lielgabals vairs nekad tur neparādīsies.

"Nē, nekā tamlīdzīga. Tas tur neatradīsies vairs nekad. Tā ir melīga informācija. Pat ja hipotētiski kāds varētu pieņemt tādu variantu... Mēs tomēr dzīvojam neatkarīgā valstī, un saskaņošanai jābūt, lai arī kādu pieminekli kāds vēlētos likt. Vēlreiz tur novietot kaut ko ar okupantiem saistītu - nu, tur jābūt plānprātīgiem, lai kaut ko tādu akceptētu. Ja vajadzēs, tad arī nākamais "piemineklis" tiks novākts," sola Gundars Kalve.

Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.

Jēkabpils policija meklē incidenta lieciniekus, taču nav skaidrs, vai ierosināta krimināllieta. Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas Ārlietu ministrijai protesta notu sakarā ar vandālisma aktu attiecībā uz padomju pieminekli Jēkabpilī, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

24
Tagi:
piemineklis
Pēc temata
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē
Latvijā vajā Saeimas deputātu Dombravu: viņš stāsta par desmitiem izskanējušu draudu
Aleksejs Šaripovs: nacionālā politika – strupceļš Latvijas attīstībā
Nacionālisti izrēķinās ar visiem krieviem: vēsturnieks par PSRS pārlieko humānismu