Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, foto no arhīva

No slimnīcas mājup par 150 eiro: jauna problēma ar Covid-19 pacientiem

63
(atjaunots 09:08 19.11.2020)
Koronavīrusa pacientiem, kuri izrakstīti no slimnīcas un var turpināt ārstēšanos mājās, taču dažkārt nav nemaz tik viegli nokļūt mājās, it īpaši no galvaspilsētas uz laukiem. Dažkārt ceļa nauda var pārsniegt 100 eiro.

RĪGA, 18. novembris — Sputnik. Ja koronavīrusa slimnieks atveseļojies tiktāl, ka var turpināt ārstēties mājās, viņam jānokļūst dzīvesvietā, taču daudziem nav sava transporta, ne visas pašvaldības ir gatavas palīdzēt saviem cilvēkiem. Tāds brauciens var izmaksāt līdz 150 eiro, pat salīdzinoši nelielā attālumā, stāsta Latvijas Avīze.

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš pastāstīja, ka 80% pašvaldību ir gatavas palīdzēt ar savu automašīnu vai pasūtīt pakalpojumu pārvadātājiem. "Vienu mikroautobusu aprīkojām tā, lai šofera kabīne būtu hermētiski noslēgta no pasažieru salona," pastāstīja transporta uzņēmuma "VTU Valmiera" valdes priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš.

Vasarā braucienu tikpat kā nebija, bet tagad vajadzība transportēt slimniekus ir atgriezusies.

"Tas nav lēts pakalpojums, jo jānodrošina alga šoferim, ir arī citas izmaksas, taču mēs ar to nepelnām. Izdevumus sedz tā pašvaldība, kurā cilvēks dzīvo. Esam veduši slimniekus arī no Rīgas slimnīcas, piemēram, uz Jaunpiebalgu. Šādi braucieni izmaksā vairāk nekā 100 eiro, kas nav pa kabatai mūsu pasažieriem, tāpēc tos apmaksā pašvaldība," pastāstīja Spurdziņš.

Viņš paskaidroja, ka autovadītājam un pasažierim tiek izsniegta sejas maska, saskarsme ar pasažieri ir aizliegta, , šoferis no kabīnes neizkāpj un palīdzīgu roku nesniedz, arī tad, ja viņam slimnieks lūdz, piemēram, aiznest smagu somu. Pēc katra reisa Vidzemes slimnīcā tiekot veikta mikroautobusa dezinfekcija.

Taču ne visas pašvaldības ir tik pretimnākošas saviem cilvēkiem. Piemēram, Rīgas pašvaldības uzņēmums "Rīgas satiksme" norādījis, ka uzņēmuma darbības mērķis ir sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā un pārvadāt koronavīrusa slimniekus neesot iespējams – autoparks nav pielāgots šīm vajadzībām, turklāt RS nevar riskēt ar savu darbinieku veselību – dažus viņu vidū tāpat skārusi epidēmija.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca pati nogādā mājās tos koronavīrusa pacientus, kuriem nav radinieku un kuriem ārstēšanās ir jāturpina mājās vai kādā aprūpes centrā. Pārvadājumi notiek tikai Rīgas un Pierīgas teritorijā, bet lauku iedzīvotājiem jāvēršas savās pašvaldībās ar lūgumu palīdzēt ar transportu.

 "Mums ir trīs automašīnas, kuras no rīta līdz vakaram pārvadā pacientus. Gadās arī tā, ka jātransportē slimnieks, kas nevar nosēdēt. To ir ļoti grūti izdarīt ar pašreizējo transportu, tāpēc, visticamāk, tiks iepirkts ārpakalpojums," pastāstīja slimnīcas pārstāve Ilga Namniece.

Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško sola, ka ārstniecības iestādēm, kas sadarbojas ar pašvaldībām, tikšot segti izdevumi par pasažieru nogādāšanu mājās, taču būšot finanšu limits un nav zināms, cik liels tas būs.

"Mēs joprojām gaidām skaidrojumu no Veselības ministrijas par šo apmaksas kārtību," sacīja LPS padomnieks A. Salmiņš.

63
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Sirmgalvjus un "hroniskos" Latvijā neglābs. Likumīgi
Slimnīcas Latvijā ierobežo pakalpojumus
Pēc Covid-19 uzliesmojuma personāla vidū slēgta slimnīca
"Bezizeja un izmisums": NMPD atteicies vest pensionāru uz slimnīcu

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

28
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

28
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

30
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

30
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem