Vecākā gadagājuma sieviete, foto no arhīva

Sirmgalve ir šokēta: viņai atņemta ASV uzkrātā pensija

261
(atjaunots 10:24 18.11.2020)
ASV un Latvijas pilsone zaudējusi pensiju, ko viņa skaidrā naudā vedusi pāri robežai. Nauda bija deklarēta, tomēr muitniekiem šķita aizdomīga.

RĪGA, 18. novembris — Sputnik. Neticamu incidentu, kas šoruden noticis ar pensionāri Irēnu Kammloti, Latvijas un ASV pilsoni, apraksta portāls La.lv.

Sieviete ieradusies Latvijā ar reisu Kopenhāgena–Rīga šā gada 6. septembrī. Izrādās, 67 gadus vecā sieviete no ASV uz dzimteni regulāri lido kopš 1996. gada. Parasti viņa Latvijā uzturējās pāris mēnešus, tāpēc ņēma līdzi naudu. Viņa deva priekšroku skaidrajai naudai 10-20 tūkstošu eiro apmērā, dažkārt vairāk. Naudu Irēna vienmēr muitā deklarējusi un problēmas nekad neesot radušās.

Sieviete neslēpj ienākumu avotu – no 2008. gada viņa dzīvo Ņūdžersijā kopā ar partneri, kurš viņu uztur, piedevām viņa saņem pensiju ASV, kā arī sava mirušā amerikāņu dzīvesbiedra pensiju.

Septembrī pensionāre no jauna ieradās Latvijā un deklarēja Rīgas lidostā 30 610 ASV dolārus un 1185 eiro. Viņa atklāti norādīja, ka naudas avots ir vīra pensija.

Muita: jūs melojat

"Muitniece uzreiz pateica, ka es melojot, jo pensijas nevarot mantot. Tad manas mantas izkratīja, atnāca muitas priekšnieks un sacīja, ka atņemšot naudu. Es atbildēju, ka viņam nedošu, tikai policijas izmeklētājam," stāsta I. Kammlote.

Pēc trijām stundām atbraukusi policija, kundze aizvesta uz policijas iecirkni pie izmeklētājas Ingūnas Pankovas, kura uzreiz pateikusi, ka tikšot ierosināta krimināllieta.

No uztraukuma sirmgalve sāka raudāt un pat nevarēja izlasīt tekstu, ko lika parakstīt. Policijā viņa palūdza advokātu, izmeklētāja iedevusi sarakstu ar advokātiem. Sieviete lūdza piezvanīt dēlam, tomēr to aizliedza. Sieviete tomēr izmanījusies sazvanīt dēlu, un izmeklētāja uz viņu sakliedza. Pensionārei kļuva slikti, nācās izsaukt medicīnisko palīdzība. Policijā solija: lai parakstot papīrus, tad viņu atbrīvošot. Tomēr kundze no tā atteikusies.

Atsteidzies advokāts Aldis Liepiņš, tomēr pensionāre zaudējusi visu naudu – skaidrā nauda arestēta, sieviete palikusi bez centa. Viņa bija spiesta aizņemties naudu no tuviniekiem, lai izdzīvotu divas nedēļas ilgo pašizolāciju.

5. decembrī Irēna plāno atgriezties mājās ASV, bet viņas naudas liktenis ir neskaidrs. Advokāts iesniedzis sūdzības VID un prokuratūrā, mēģinot apstrīdēt naudas arestu, pat apgabaltiesā. Taču rezultāta nav, pat neskatoties uz to, ka pa šo laiku pensionāre sarūpējusi dokumentus no bankas ASV, kas apliecina naudas legalitāti.

Pensionāre-noziedzniece

Dokumenti liecina, ka 6. septembrī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes muitas lietu izmeklēšanas daļas vecākā izmeklētāja I. Pankova ierosinājusi kriminālprocesu pret I. Kammloti pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas: noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana lielā apmērā, par ko var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Lēmumā par kriminālprocesa uzsākšanu izmeklētāja raksta, ka I. Kammlote naudu ieguvusi nenoskaidrotā noziegumā ASV laika periodā no 2013. līdz 2020. gadam un, zinot, ka šī nauda iegūta noziedzīgi, mēģinājusi slēpt tās izcelsmi, mainot tās atrašanās vietu un piederību, atvedusi to no ASV uz Latviju.

Interesanti, ka šajā pašā lēmumā izmeklētāja minējusi, ka pirms tam I. Kammlote no 2013. gada astoņas reizes ieradusies Latvijā un līdzīgi deklarējusi naudu – kopā par 137 080 eiro. Par to, cik saprotams, muitai nekādas pretenzijas nav bijušas. Bet tagad gan izmeklētāja pieprasa uzrādīt dokumentus, kas apliecina šīs naudas izcelsmi.

Vēl svarīgāk: dokumentus pensionāre iesniegusi VID, gan laulības apliecību ar G. V. Kammlotu, viņa miršanas apliecību, bankas konta izdrukas uz 184 lappusēm, ASV sociālās apdrošināšanas administrācijas paziņojumus par pensijām. Jāpiezīmē, ka pensija nebija nekāda mazā – pensijas apmēri ik mēnesi pēc vīra nāves līdz 2014. gadam bijuši gandrīz 2000 dolāru, pēc tam – vairāk nekā 3500 dolāru, jo klāt nākusi otra pensija.

Kopš 2008. gada I. Kammlote dzīvo ar civilvīru, kas viņu pilnībā uzturot. Naudu viņa vedot uz Latviju un ieguldot īpašuma uzturēšanā Saulkrastos, finansiāli pabalstot Latvijā dzīvojošos bērnus un mazbērnus.

Pensionāres advokāta sūdzībām rezultāta nebija – prokuratūra atbildēja, ka VID darbinieki rīkojušies atbilstoši likumam, tikai izmeklētājas I. Pankovas lēmums noteikt I. Kammloti par aizdomās turēto bijis nepareizs, bet tas gan neatbrīvojot sievieti no pienākuma iesniegt ziņas par arestētās naudas izcelsmes likumību.

Skaidrās naudas ievešana ir aizliegta?

Neskatoties uz advokāta centieniem, Kammlotas statuss krimināllietā nav skaidrs, arī izmeklētāja neko nav varējusi paskaidrot. Advokāts uzskata, ka Irēna tagad var būt lieciniece, vai aizskartās mantas īpašniece, vai arī persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, – šāda persona no aizdomas turētās atšķiroties ar to, ka pret viņu nepiemērojot drošības līdzekļus un par viņu nav rakstveida lēmumu.

"Sanāk, ka valsts faktiski liedz ievest skaidru naudu. Ja tā, tad par to jābrīdina. Satversmē ir teikts, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības," teica A. Liepiņš.

VID atteicās skaidrot situāciju amerikāņu pensionāres lietā, tikai atbildēja, ka pēdējos gados likumi neesot mainījušies, skaidrā nauda joprojām jāuzrāda deklarācijā, ja summa pārsniedz 10 tūkstošus eiro, tomēr pastiprinājusies cīņa ar noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Iztapīgā cīņa ar noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizāciju izvērsusies par visas valsts finanšu nozares kapitālremontu.

Represijas rit pilnā sparā, tomēr kontrolējošās struktūras pieprasa aizvien jaunus upurus. Tā kā ārvalstnieki jau aizgājuši, bez darba tikušie finanšu uzraugi sākuši bloķēt vietējo uzņēmēju un vienkāršo iedzīvotāju kontus.

261
Tagi:
pensija, Latvija, ASV
Pēc temata
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās
Ziņas par "aizdomīgiem" Latvijas banku klientiem tiks nodotas ASV
Ienaidnieks pie vārtiem: bankas atteicās apkalpot vietējās aizsardzības kompānijas
Starptautiskā izstāde Baltic beauty

Skaistumkopšanas industrijas pārstāvji par tikšanos ar Viņķeli: mūs nesadzirdēja

6
(atjaunots 23:38 30.11.2020)
Sakarā ar valdības nevēlēšanos rast kompromisu skaistumkopšanas nozares pārstāvji būs spiesti vērsties Tiesībsarga birojā.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Skaistumkopšanas industrijas pārstāvju tikšanās ar veselības ministri Ilzi Viņķeli nav nesusi nekādus rezultātus, pastāstīja Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas vadītāja Sabīne Ulberte telekanāla RigaTV24 ēterā.

Pagājušajā nedēļā skaistumkopšanas industrijas pārstāvji sarīkoja protesta akciju pie Ministru kabineta ēkas: valdība aizliedza viņiem strādāt, taču neparedzēja kompensāciju mehānismu.

Pēc Ulbertes sacītā, esošajā situācijā skaistumkopšanas nozare izrādījusies paralizēta.

"Es jūtu, cik lielu atbildību nozares pārstāvji lolo uz šo tikšanos, taču diemžēl man ir jāsaka, ka mēs netikām sadzirdēti. Saruna bija emocionāla. Mūsu industrija nav ierobežota, tā ir slēgta. Ja runa būtu tikai par ierobežojumiem, mums nebūtu nepieciešama šī tikšanās. Lai visi saprot – esmu par ierobežojumiem. Šajā situācijā tie ir nepieciešami, turklāt strikti. Taču tiem ir jābūt sabiedrībai saprotamiem, skaidri aprakstīties un kontrolējamiem. Un izpildāmiem," sacīja Ulberte.

Pēc viņas teiktā, sakarā ar valdības nevēlēšanos rast kompromisu skaistumkopšanas nozares pārstāvji būs spiesti vērsties Tiesībsarga birojā.

Viņķele intervijā atzina, ka cilvēkiem "nav skaidrības, no kā viņi dzīvos, jo pretī nav piedāvāts kompensējošais mehānisms", un bez tā skaistumkopšanas meistari aiziet pagrīdē. Pēc viņas sacītā, pārrunas par atbalsta mehānismiem notiek pārāk smagi, "jo šī fiskālās disciplīnas ietvara sajūta, ka ir jātaupa nauda, joprojām ir ļoti dzīva". Viņa uzsvēra, ka Ekonomikas ministrijai ir jāpiedāvā atbalsta mehānismi, un atgādināja, ka pagājušajā nedēļā diskusija par šo jautājumu valdībā ilga vairāk nekā piecas stundas.

6
Tagi:
Latvija, Ilze Viņķele
Pēc temata
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām
"Saņēmām tikai rēķinus": viesnīcas vadītāja par valsts atbalstu
Latvijas valdība sola neatkārtot kļūdas: nauda būšot
Covid-19 antivielu testi, foto no arhīva

Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem

35
(atjaunots 15:52 30.11.2020)
Tomēr Veselības ministrijā atzīmēja, ka, ja situācija ar koronavīrusu valstī mainīsies, testēšanas algoritms var tikt pārskatīts.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Latvijas Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne paziņoja, ka dotajā posmā netiek plānots paplašināt Covid-19 testēšanu, iekļaujot testēšanas algoritmā cilvēkus, kuri strādā noteiktās profesijās, kā tas notika pavasarī, raksta Press.lv.

Uz jautājumu, vai netiek plānots prioritāri testēt noteiktas cilvēku grupas, ja tas būs nepieciešams drošai profesionālo pienākumu izpildei, Veselības ministrijas pārstāve atbildēja, ka pagaidām šādu plānu nav, bet, ja situācija mainīsies, testēšanas algoritms var tikt pārskatīts.

Veselības ministrija uzskata, ka esošais algoritms garantē mērķtiecīgu valsts apmaksātu testēšanu – tā ir pieejama visiem ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ja rodas saslimšanas simptomi vai epidemioloģiskie rādītāji. Turklāt Slimību profilakses un kontroles centrs lemj, kādos gadījumos ir pamats plašākai testēšanai uzņēmumos, skolās un citās iestādēs.

Tāpat testēšana tiek nodrošināta medicīnas iestādēs un sociālās aprūpes centros, kur ir daudz riska grupu.

Veselības ministrijā atzīmēja, ka pašlaik testēšanas punktos visā Latvijā rindu nav, un jebkurš cilvēks, iepriekš pierakstoties, var operatīvi nodot testu tajā pašā vai nākamajā dienā un tikpat operatīvi saņemt rezultātus.

35
Tagi:
Latvija, koronavīruss, Veselības ministrija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ļaužu pūļi TC un ballītes Rīgas centrā? Latvijā mazinājies jaunu Covid-19 gadījumu skaits
Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Jaunas šausmas: ASV cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19, sāk izkrist zobi
Kravu tranzīts, foto no arhīva

"Dīvaina laime": KF izvērtēja Latvijas panākumus pēdējo 16 gadu laikā

0
(atjaunots 00:11 01.12.2020)
Tranzīta sabrukums, zivsaimniecības nozares iznīcināšana un masveida migrācija: kā varasiestādes "padarīja laimīgus" Latvijas iedzīvotājus tās dalības laikā Eiropas Savienībā.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas ir ieguvusi ​"dīvainu laimi​" pēc iestāšanās Eiropas Savienībā: ekonomika ir sagrauta, cilvēki aizbraukuši – konstatēja Krievijas politiķis, KF Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs.

​"2004. gadā iestājoties ES, Latvija nolēma, ka ir ieguvusi laimi. Iznākums: Latvijas tranzīta krahs, zivsaimniecības nozares, gandrīz visas rūpniecības iznīcināšana, alus darītavu slēgšana (PSRS laikā bija aptuveni 80, palikušas 3-4). 370 tūkstoši cilvēku pa šo laiku pametuši valsti. Dīvaina laime," uzrakstīja Puškovs Twitter.

​Krievijas politiķis jau bija atzīmējis, ka Latvijas ekonomikas sabrukums kļuva par Baltijas republikas varasiestāžu rusofobas politikas rezultātu. Pēc viņa sacītā, Latvija tik cītīgi pārrāva visas saiknes ar Krieviju, ar tik lielu sajūsmu uzbruka Maskavai EDSO un EPPA, ka Krievija sāka uz to reaģēt ilgi pirms Ukrainas krīzes. Uz ko cerēja Rīgā – nav skaidrs, pauž neizpratni Puškovs.

Krievijas senators pieņēma, ka Latvijas varasiestādes nedomāja par savas politikas un retorikas sekām, un "saņēma to, ko nevarēja nesaņemt". Puškovs piedāvāja adresēt jautājumus par tranzīta nozari Latvijas ĀM vadītājam Edgaram Rinkēvičam – "karstasinīgam politiskā kara ar Krieviju piekritējam": varbūt viņš atradīs kravas Latvijas dzelzceļiem un Rīgas ostām.

Latvijas Satiksmes ministrija aizvadītajā nedēļā vērsās pie Krievijas Transporta ministrijas ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjoma kritumu Latvijā. Iestādes vadītājs Tālis Linkaits pauda ieinteresētību "katrā kravas tonnā, kas varētu nākt cauri Latvijai vai uz Latviju".

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī "Latvijas Dzelzceļš", kurš jau ir paziņojis par masveida darbinieku atlaišanu.

0
Tagi:
tranzīts, Latvija, Aleksejs Puškovs
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija – ienaidnieks!"
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū