Meitene ar klēpjdatoru, foto no arhīva

Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis

83
(atjaunots 09:27 18.11.2020)
Pirmās ārkārtējās situācijas laikā Latvijā reģistrēti 56 kolektīvās štatu samazināšanas gadījumi, kuru rezultātā darbu zaudēja 5,5 tūkstoši cilvēku. Kāds ir stāvoklis patlaban?

RĪGA, 18. novembris — Sputnik. Nodarbinātības valsts aģentūra patlaban nesaskata pazīmes, kas liecinātu: ārkārtējās situācijas režīmā ieviesto ierobežojumu dēļ cietušie uzņēmumi plānotu plašu štata samazināšanu. Pavasarī 56 uzņēmumi atlaida 5500 cilvēkus, patlaban darbu zaudējuši tikai salīdzinoši nelieli kolektīvi divās viesnīcās, vēsta TV3.

NVA Darba meklēšanas nodaļas vadītāja vietniece Eva Lapsiņa paskaidroja, ka daudzi darba devēji gaida un skatās, kāds būs valsts atbalsts, kam jāpalīdz izvairīties no kolektīvās atlaišanas.

"Pagaidām mums netiek sūtīti paziņojumi par kolektīvajām atlaišanām kā martā, kad apstākļi bija daudz nezināmāki. Gaida un skatās, kā būs!" konstatēja E.Lapsiņa.

Kolektīvās atlaišanas varētu sākties, ja 6. decembrī vēl nebeigsies ārkārtējās situācijas uzliktie darbības liegumi un ierobežojumi ilgs arī nākamā gada pirmajā ceturksnī, vērtē ekonomisti. Daļa uzņēmēju, kuri turpina darbu un vēlas saglabāt darbiniekus, visticamāk, aiziešot ēnu ekonomikā.

"Samazinās apgrozījums, pieaug spiediens pildīt saistības pret saviem aizdevējiem, segt savas fiksētās izmaksas, tad, protams, viens no risinājumiem ir apiet nodokļus. Skaidrs, ka liela daļa uzņēmēju mēģinās mazināt darbinieku slogu un vairāk virzīties uz ēnu ekonomiku," uzskata "SEB banka" ekonomists Dainis Gašpuitis.

NVA šobrīd reģistrēti 16 tūkstoši vakanču, no tiem divi tūkstoši pievienoti novembrī. Drūmākās prognozes par ekonomikas kritumu nav piepildījušās.

"Nevarētu teikt, ka būtu ļoti dziļa krīze. Strādājošo skaits ir nedaudz samazinājies, bezdarbs ir pieaudzis par pāris procentpunktiem, bet nav lielas krīzes. Redzam, ka arī algu pieaugums ir turpinājies," saka "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka, salīdzinot ar situāciju pirms gada, tagad pandēmijā – jūlijā, augustā un septembrī – samazinājies minimālās algas saņēmēju skaits, bet nedaudz palielinājās cilvēku skaits, kas pelna virs 1000 eiro.

"Neteiktu, ka būtu prognozējama absolūta bezcerība, jo pietiekami daudz nozaru turpinās pietiekami labi attīstīties," uzskata Gašpuitis.

Ar mērķi uzlabot konkurētspēju darba tirgū, NVA organizējusi Latvijas iedzīvotājiem bezmaksas piekļuvi 4 tūkstošiem izglītības kursu starptautiskajā tiešsaistes platformā "Coursera". Tai saturu veidojuši mācībspēki no Hārvarda, Oksfordas, Jeila un citām izcilām universitātēm.

Savukārt CSP publicēja datus par attālināto darbu: ārkārtējā situācijā pavasarī šajā režīmā strādāja 140 tūkstoši cilvēku, jūlijā, augustā un septembrī – 75 tūkstoši. Vīriešu vidū pārsvarā attālināti strādā vecuma grupā līdz 34 gadiem – 38%. Sieviešu vidū attālināti pārsvarā (31%) strādā 35-44 gadu vecuma grupas pārstāvji.

83
Tagi:
ārkārtējā situācija, darbs, Latvija
Pēc temata
Nosaukta summa, kas būs vajadzīga pasaules ekonomikas atjaunošanai pēc Covid-19
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
NVA: tuvākajos mēnešos varētu pieaugt bezdarba līmenis
Bezdarba statistika Latvijā: Covid-19 krīze ieskāvusi pilsētas un pasaudzējusi laukus
Valsts ieņēmumu dienests

VID saņēmis vairāk nekā divus tūkstošus pieteikumu kompensāciju izmaksām

4
(atjaunots 15:27 05.12.2020)
Latvijas Valsts ieņēmumu dienests saņēmis 2400 pieteikumu kompensāciju izmaksām krīzes periodā.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pastāstīja, ka no 1. decembra dienests saņēmis 2400 pieteikumus valsts atbalstam krīzes periodā, kas sākusies Covid-19 pandēmijas rezultātā, vēsta Rus.lsm.lv.

Jaunzeme uzsvēra, ka pirmais pieteikums saņemts astoņas minūtes pēc pusnakts 1. decembrī.

VID ģenerāldirektore atzīmēja: pagaidām nav zināms, kāds atbalsta pieteikumu skaits saņemts no pašnodarbinātajiem, kāds – no uzņēmumiem. Taču, pēc viņas vārdiem, uzņēmumiem, kas saņēmuši valsts atbalstu ārkārtējās situācijas laikā pavasarī, izdevies atsākt darbību, maksāt nodokļus, un līdz augustam tie atgriezušies pie 2019. gada rādītājiem.

Jaunzeme pievērsa uzmanību tam, ka ar valsts atbalstu no krīzes izķepurojušies dzīvotspējīgie uzņēmumi, bet firmām, kas nav strādājušas visu šo laiku, ierēdne ieteica meklēt citus ceļus.

Iepriekš finanšu ministrs Jānis Reirs informēja, ka ārkārtējās situācijas laikā valsts atbalsts var sasniegt aptuveni 49 miljonus eiro, kas tiks ņemti no neparedzētiem gadījumiem atvēlēto līdzekļu budžeta programmas.

Reirs uzsvēra, ka nepieciešamības gadījumā valsts kasē atradīsies pietiekami līdzekļi, ko novirzīt atbalsta programmām.

Atzīmēts, ka tiek modelēti dažādi scenāriju, izskatīts atbalsts uzņēmumiem ar līdzekļiem, ko nevajadzēs atmaksāt, kā arī komunālo pakalpojumu izdevumu segšana ziemā.

4
Tagi:
ekonomiskā krīze, pandēmija, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Zema alga – pamats aizdomām: kā VID atklāj nodokļu nemaksātājus
"Šī vara ir sajukusi prātā!": juristi šokējusi saruna ar VID ierēdni
Latvijas valdība sola neatkārtot kļūdas: nauda būšot
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju
Eiro

Ieguldījumu un aktīvu apjoms audzis, peļņa kritusies: kas notiek Latvijas bankās

8
(atjaunots 12:37 05.12.2020)
Finanšu nozares asociācija iepazīstināja ar atskaiti par Latvijas banku darbības rādītājiem 2020. gada pirmo trīs ceturkšņu laikā.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Šī gada deviņu mēnešu laikā piecas Latvijā strādājošās bankas cietušas zaudējumus, lielākos – banka Citadele. Pie tam banku aktīvu kopējais apjoms pieaudzis par 3%, ieguldījumu apjoms – par 3,1%, liecina Finanšu nozares asociācijas dati, vēsta Baltic Course.

Zaudējumi un peļņa

Šī gada deviņu mēnešu laikā bankas Citadele zaudējumi sastādījuši 24,451 milj. eiro. Ar zaudējumiem strādāja arī Industra Bank (4,041 milj. eiro), PrivatBank (3,698 milj. eiro), Baltic International Bank (1,179 milj. eiro) un Expobank (978 800 eiro).

Lielāko peļņu starp bankām Latvijā šī gada deviņu mēnešu laikā guvusi Swedbank - 59,913 milj. eiro (-28,1%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu pērn). SEB banka peļņa sastādījusi 28,285 milj. eiro (-25,1%).

Asociācijas dati neietver informāciju par "Rietumu banku" – tā nav apvienības loceklis, tomēr, saskaņā ar bankas publicētajiem datiem, tās peļņa deviņu mēnešu laikā sastādījusi 18,108 milj. eiro – par 12,1% mazāk nekā 2019. gada janvārī – septembrī. Šie dati ierindo Rietumu banku trešajā vietā saņemtās peļņas ziņā.

Rigensis Bank peļņa šī gada deviņu mēnešu laikā sastādīja 6,352 milj. eiro (+52,4%), LPB Bank peļņa - 4,734 milj. eiro (-4,3%).

Signet Bank peļņa - 618 800 eiro (+14,2%), "Reģionālā investīciju banka" peļņa - 1,96 milj. eiro (- 48,4%), savukārt BlueOrange Bank peļņa - 2,991 milj. eiro (-34,9%).

Kopumā Latvijas bankas sektora peļņa 2020. gada deviņu mēnešu laikā sastādījusi 107,495 milj. eiro – par 45,8% mazāk nekā gadu iepriekš.

Aktīvi

Latvijas banku aktīvu kopējais apjoms šī gada deviņu mēnešu laikā audzis par 3%, jeb par 703,002 milj. eiro, un septembra beigās sastādīja 23,906 miljardus eiro.

Aktīvu apjomu ziņā pirmo vietu ieņem Swedbank, kuras aktīvi septembra beigās sastādīja 7,327 miljardus eiro (+24,3%).

Otro vietu aktīvus ziņā ieņēma banka Citadele ar aktīviem 4,253 miljardu eiro apmērā (+ 21,1%), trešo vietu – SEB banka, kuras aktīvi sasnieguši 4,175 miljardus eiro (+5,2%)

Aktīvu apjoms šī gada deviņu mēnešu laikā audzis arī BlueOrange Bank, Rigensis Bank, Signet Bank, Expobank.

Aktīvu apmērs deviņu mēnešu laikā sarucis Luminor Bank filiālei Latvijā – par 16,1%, līdz 3,552 miljardiem eiro. Strauji sarucis OP Corporate Bank filiāles aktīvu apjoms – par 43,8%, līdz 414,552 milj. eiro.

Turklāt sarucis "Reģionālās investīciju bankas" Baltic International Bank, LPB Bank, Industra Bank un PrivatBank  aktīvu apjoms.

Asociācijas atskaitē nav atspoguļoti Rietumu bankas rezultāti. Tā informēja, ka aktīvi minētajā laika posmā sarukuši par 10,7%, līdz 1,535 miljardiem eiro, tātad banka ierindojas piektajā vietā aktīvu apjoma ziņā.

Ieguldījumi

Ieguldījumu apjoms Latvijas bankās šī gada septembra beigās sasniedzis 17,739 miljardus eiro, par 3,1% vairāk nekā 2019. gada beigās.

Lielāko apjomu ieguldījumu piesaistījusi Swedbank - 5,488 miljarda eiro (-12,4%, salīdzinājumā ar 2019. gada nogali).

Banka Citadele piesaistījusi ieguldījumus 3,298 miljardu eiro apmērā (+10,9%), bet SEB banka – 3,225 miljardu eiro apmērā (+4,1%).

2020. gada deviņu mēnešu laikā ieguldījumu apjoms pieaudzis arī BlueOrange Bank, Rigensis Bank, Baltic International Bank, Signet Bank.

Sarucis ieguldījumu apjoms Luminor Bank filiālē Latvijā (-7,2%), Reģionālajā investīciju bankā (-22,5%), Industra Bank (-13,9%), PrivatBank (-12,9%), LPB Bank (-13,6%), OP Corporate Bank filiālē Latvijā (-84,1%) un Expobank (-8,9%).

Saskaņā ar asociācijas datiem, šī gada septembra beigās uzņēmumu ieguldījumi Latvijas bankās sastādīja 7,193 miljardus eiro, bet privātpersonu ieguldījumi - 9,871 miljardus eiro.

Rietumu bankas dati statistikā nav iekļauti.

8
Tagi:
Latvija, statistika, bankas
Pēc temata
Analītiķis: Latvijas skaistā dzīve ir beigusies, palikušas tikai šprotes
Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās
Latvijas Banka pauž optimismu: krīzes pīķis ir pārvarēts