Rīgas panorāma

Apturēt "Vasiļisas lāstu": bankas piedāvā finanšu sektora "kapitālremonta" remonta plānu

106
(atjaunots 13:10 17.11.2020)
Grandiozo sodu dēļ Latvijas bankām ir attīstījusies tāda paranoja, ka tagad konta atvēršanā var atteikt, jo potenciālo klienti sauc nevis Līga, bet, piemēram, Vasiļisa; nozarei ir konkrēti piedāvājumi, kā to labot.

RĪGA, 17. novembris – Sputnik. Lielie naudas sodi, kuri tika uzlikti komercbankām Latvijas finanšu sektora "kapitālremonta" ietvaros, noveduši pie paranoiskas banku attieksmes pret klientiem, kas atbaida investorus. Nozare lūdz politiķus izlabot savu haltūru un izstrādāt saprotamu risku novērtēšanas kārtību, lai bankas skaidri saprastu, kas ir un kas nav atļauts, un neatteiktu klientiem tikai tāpēc, ka paniski baidās no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Finanšu izlūkošanas dienesta, raksta Neatkarīgā.

Naudas sodi apēd peļņu

Lai arī pirms dažiem gadiem Latvijas banku sektors transformējās līdz nepazīšanai, gandrīz pilnībā atsakoties no ārzemnieku naudas, kura principā skaitās netīra, kaitējoša un ar terorisma finansēšanu saistīta, komercbankas joprojām soda ar lielām naudas summām. Bankām vienkārši atņem naudas par to, ka tās veic darījumus, kuri nepatīk uzraugošajām iestādēm, vai arī neievieš kaut kādu jaunu normu, kura patīk kontrolieriem.

Šopavasar vairāk nekā pusmiljonu lika samaksāt bankai Citadele, savukārt šomēnes FKTK izrakstīja naudas sodu "Reģionālajai investīciju bankas" gandrīz pusmiljona eiro apmērā, kas apēda lauvas daļu pirmā pusgada peļņas. Pārbaude konstatēja "nepietiekama līdzekļu izcelsmes noskaidrošana liela apjoma skaidras naudas darījumos, ko veikuši augsta riska bankas klienti no paaugstināta riska jurisdikcijas. Tādējādi banka nenodrošināja atbilstošu risku pārvaldību un tika pakļauta nesamērīgam reputācijas riskam".

Pati banka naudas sodu pagaidām nekomentē: "Banka šobrīd detalizēti izvērtē FKTK lēmumu un tādēļ pagaidām nevaram sniegt plašāku komentāru par to."

Atteikšanās no publiskiem saņemto naudas sodu vērtējumiem kļuvusi par ierastu praksi, jo bankas nevēlas atkārtot neapskaužamo ABLV bankas likteni: lai gan tā atrodas parauga stāvoklī, to slēdza politiska lēmuma rezultātā, saņemot attiecīgu pavēli no ASV.

Vasiļisas lāsts

Kāpēc banku naudas sodi ir tik lieli? FKTK skaidro, ka tie atbilst starptautiskai praksei, kuru paredz ES direktīva: par pārkāpumiem naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā tiek piemērots naudas sods līdz 10% no attiecīgā kredītiestādes vai finanšu iestādes gada apgrozījuma. Nosakot naudas soda apmēru, tiek ņemti vērā arī pārkāpuma smagums un ilgums, kā arī atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi:

"Naudas soda piemērošana ir viens no pasākumiem, kuru FKTK izmanto apstākļos, kad ir pārkāptas būtiskas Latvijas un arī Eiropas Savienības normatīvos noteiktās prasības un ir nepieciešams efektīvs preventīvs mehānisms, lai nodrošinātu drošu un piesardzīgu finanšu tirgus darbību."

Vērts atzīmēt, ka naudas sods nenozīmē, ka tiks veikta darījumu izmeklēšana, kuru dēļ tika uzlikts naudas sods. Naudas sods ir profilakses instruments, kuram jātur bankas pastāvīgā stresā, un tas viennozīmīgi ir efektīvs. Taču vai šāda lietu kārtība atbilst valsts politikas un pakalpojumu saņēmēju interesēm – tas ir diskutējams jautājums.

Pat elementāra konta atvēršana Latvijas bankā kļuvusi par neiespējamu misiju, sevišķi, ja potenciālo klienti sauc nevis Līga, bet Vasiļisa.

Savukārt esošajiem klientiem nākas jāataisno savi kristāltīrie ienākumi un jāmeklē likumīguma pierādījums pat desmit gadus veciem darījumiem. Neērtības skārušas pat sabiedrotos-amerikāņus, kuri vēlējās nopelnīt uz Latvijas aizsardzības iepirkumu rēķina, tādēļ viņi apsēdināja Finanšu ministrijā savu cilvēku, kurš palīdzēs nošķirt labos aizdomīgos klientus no sliktajiem aizdomīgajiem klientiem. Amerikāņa klātbūtne noformēta kā tehniskā palīdzība.

Ko darīt

Ievērojot maksimālu diplomātiskumu, lai nesadusmotu uzraugošās iestādes, banku nozare tomēr cenšas pievērst politiķu uzmanību finanšu sistēmas "kapitālremonta" negatīvajām sekām. Iespējamie risinājumi tika apspriesti Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kur banku lobijs Finanšu nozares asociācijas personā prezentēja savu pārejas plānu pie saprotamākām prasībām, lai paaugstinātu banku spējas uzņemties riskus (lasiet – nebaidīties no klientiem).

Asociācija norāda, ka šobrīd pārāk liels uzsvars tiek likts uz sākotnējo klienta izpēti un informācijas pieprasījumu no viņa, un tiek sniegts pārāk maz iespēju klienta izpētei bez viņa piesaistīšanas. Normatīvajos aktos ir pārāk daudz formālu prasību un maz elastīguma. Prasības nerezidentiem tiek pārceltas arī uz rezidentiem. Tiek izvirzītas nesamērojamas prasības vietējo politiski nozīmīgo personu izpētei. Pārāk daudz prasību ir nekonsekventas un pārmērīgas, kas arī noved pie naudas sodu piemērošanas. Piekļuve valsts reģistriem nav ērta, ir dārga un nav ātra. Rezultātā bankas nevar un nevēlas uzņemties riskus.

No šiem secinājumiem izriet nozares piedāvājumi. To ir vairāk nekā 20, un tie skar ne vien informācijas izpēti par klientiem un prasības bankām, bet arī politiķu retoriku.

Iedodiet rokasgrāmatu

Nozarei ir nepieciešama vienota, konsekventa un mazāk emocionāla komunikācija no valsts iestāžu puses, kura nediskreditētu Latvijas finanšu nozari un finanšu noziegumu apkarošanu. Ir jāatsakās no prasības pārbaudīt un atkāroti pārbaudīt informāciju par klientiem, kura valstij jau tā ir zināma. Jānosprauž saprātīgi noilguma termiņi darījumu pārbaudei. Ir jāizbeidz nebeidzamais auditu cikls, kurš noved pie jauniem naudas sodiem un pie tā, ka bankas vienkārši nevēlas riskēt.

Tālāk seko asociācijas viedoklis attiecībā uz šobrīd pielietoto lielo naudas sodu sistēmu:

"Asociācija ir aicinājusi FKTK izveidot saprotamu, iepriekš noteiktu, vēlams publicētu, komisijas pārbaužu pieeju (rokasgrāmatu). Būtisks ir skaidrs un saprotams pārbaužu norises process un pārbaudes elementi. Bez pārbaužu procesa, kas ietver arī dialogu par konstatēto, un saprotami un paredzami interpretētām normatīvo aktu prasībām, de-riskings ir neizbēgams. Jāņem vērā, ka tikai pēc pārdzīvotas pārbaudes ar saprotamām prasībām būs iespējams atzīt, ka praksē tiek piemērota saprātīga, risku izvērtējumā balstīta pieeja. Šobrīd ļoti nozīmīga ir uzrauga un nozares savstarpējās uzticības un profesionālas sadarbības tālāka un pastāvīga stiprināšana, jo jau uzsāktais komisijas darbs šajā jomā vērtējams ļoti atzinīgi, taču par tā faktiskajām izpausmēm nozare varēs izdarīt secinājumus tikai pēc notikušajām pārbaudēm un to rezultātiem."

"Remonta remonts" būs nākamgad

Komisijas sēdē politiķi un kontrolējošās iestādes konceptuāli vienojās, ka kļūdas, kas tika pielaistas finanšu sistēmas "kapitālremonta" laikā, ir jāizlabo. Kā to izdarīt praksē un vai visi nozares piedāvājumi tiks ņemti vērā, to rādīs laiks.

Tālāk diskusija par šo tematu notiks Finanšu sektora attīstības padomē, kuru vada premjers Krišjānis Kariņš. Konkrēta rīcības plāna izstrādi Finanšu ministrija sola uzsākt decembrī.

Asociācija cer, ka uzlabojumi sekos jau 2021. gada vidū.

Varbūt tad arī Vasiļisa varēs atvērt kontu kādā no Latvijas komercbankām?..

106
Tagi:
bankas
Pēc temata
"Arī Rumānija apdzen": pēc IKP uz iedzīvotāju Latvija atkal velkas astē
Esam bijuši pasīvi: FKTK sola apdrošinātājiem to pašu, kas ticis bankām
Beneficiārs – lācis: kādus pārsteigumus sagādā banku piesardzība
Latvijas karogs, foto no arhīva

VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana

20
(atjaunots 18:37 03.12.2020)
Latvijas Valsts drošības dienesta darbinieki šodien ieradušies pie portāla Baltnews.lv bijušā galvenā redaktora Andreja Jakovļeva un publicista Vladimira Lindermana.

RĪGA, 3. decembris — Sputnik. Latvijas Valsts drošības dienesta darbinieki organizējuši kratīšanu pie portāla Baltnews.lv bijušā galvenā redaktora Andreja Jakovļeva, informēja žurnālists, portāla IMHOClub galvenais redaktors Jurijs Aleksejevs. No rīta kratīšana notika arī publicista Vladimira Lindermana mājās, patlaban viņš tiek nopratināts, informēja žurnāliste Alla Berezovska.

"Pie Andreja Jakovļeva un Irinaas Ļitvinovas turpinās kratīšana. Latvijas VDD. Zvanīja viņu dēls Artjoms. Detaļas nezināja. Pagaidām neviens nezina," Aleksejevs uzrakstīja Facebook.

Berezovska informēja, ka Jakovļeva dēls pastāstījis: pēc kratīšanas viņa tēvu plānots vest uz nopratināšanu, pēc tam esot solījuši atlaist. Nekas sīkāk nav zināms. Aleksejeva publikacijas komentētāji izteica pieņēmumu, ka VDD vizīte, iespējams, saistīta ar filmu "Latvijas valsts standarts: krievu – non grata".

Berezovska atzīmēja, ka Andrejs Jakovļevs vienmēr strādājis saskaņā ar Satversmes 100. pantu par vārda un viedokļa brīvību un nekad nav pārkāpis likumus. Viņa ir pārliecināta, ka tā ir vajāšana par atšķirīgu viedokli.

"Jā, protams, tā ir citādi domājoša cilvēka vajāšana – protams, viņš nefilmēja to, kas būtu paticis varasvīriem. Tomēr esmu droša – Andrejs nekad nepieļāva nekādus tiesisko normu pārkāpumus. Viss pārējais ir tikai politiska interpretācija... Kauns! Neprot uzvarēt godīgā žurnālistiskā diskusijā, ķeras pie vardarbīga spiediena metodēm!" viņa pastāstīja Facebook.

"Vienu laiku viņš vadīja portāla "Baltnews.lv" redakciju, taču jau divus gadus tur nestrādā, pat neko nepublicē portālā. Kā redzam, tas neko nenozīmē, ja gestapo ir ieķēries, tik vienkārši neatlaidīs. Citādi vēl, nedod Dievs, kādam radīsies doma, ka viņi neko nedara, samazinās vēl budžetu... Tā pēc Latvijas krievvalodīgo žurnālistu un blogeru Aleksejeva, Lindermana, Gapoņenko, Fileja no pirksta izzīstajām lietām nobriedusi arī Jakovļeva lieta. Vai tagad ir kārtībā, naudiņa ir atpelnīta?" žurnāliste vaicāja.

Profesors Aleksandrs Gapoņenko informēja, ka Jakovļevs viņam nesen pastāstījis: VDD ierosinājis pret viņu lietu par sadarbību ar Krievijas medijiem, taču viņš nav vēlējies šo faktu publiskot.

"Nesen Andrejs man stāstīja, ka VDD ierosinājis pret viņu krimināllietu par to, ka viņš sadarbojies ar Krievijas medijiem. Es ierosināju informēt sabiedrību. Viņš atteicās, jo nejuta, ka būtu vainīgs. Domāja, viss nokārtosies. Nenokārtojās.

Terors pret krievu inteliģenci Latvijā turpinās. Vārda brīvība jau sen kļuvusi par tukšu skaņu. Specdienesti regulē visus politiskos un nepolitiskos procesus valstī," Gapoņenko pastāstīja Facebook.

Vēlāk Alla Berezovska informēja, ka kratīšana notikusi arī pie publicista Vladimira Lindermana, patlaban viņš tiek nopratināts, uz zvaniem neatbild.

Latvijas Krievu savienība ziņoja, ka kratīšanas laikā no Lindermana dzīvokļa izņemtas visas iekārtas.

"Šodien pazīstamā publicista un sabiedriskā darbinieka Vladimira Lindermana dzīvoklī notika kratīšana, izņemtas visas iekārtas – dators, telefons, diski, arī bankas kartes. Pats Vladimirs aizturēts, tagad atrodas nopratināšanā VDD.

Kratīšanas un aizturēšanas iemesli nav zināmi.

Mēs uzskatām, ka tamlīdzīga atkārtota attieksme pret cilvēku, kurš vienkārši pauž savu viedokli, atšķirīgu no valsts uzskatiem, nav pieļaujama," teikts partijas publikācijā Facebook.

20
Tagi:
Vladimirs Lindermans, Drošības dienests
Pēc temata
Pēc šādas shēmas par spiegu var padarīt ikvienu: Lindermans par spriedumu Burakam
"Bīstamajiem" aktīvistiem aizbāztas mutes: vecāku sapulces dalībnieki saņēmuši "piedošanu"
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
Nils Ušakovs

"Pūce visu šo laiku meloja": KNAB slēdza lietu par izšķērdību, kuras dēļ nocēla Ušakovu

13
(atjaunots 17:46 03.12.2020)
Pūce zināja, ka 18,4 miljoni pārskaitīti iedzīvotāju braukšanas atvieglojumu segšanai, bet izvēlējās samelot, ka Nils Ušakovs pieļāva izšķērdēšanu, paziņoja bijušais Rīgas mērs; tagad KNAB noskaidrojis patiesību, un ir jāgaida tiesas lēmums Ušakova atstādināšanas lietā.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 20. oktobrī izbeidza kriminālprocesu par iespējamo 18,4 miljonu eiro izšķērdēšanu "Rīgas satiksmē", paziņoja bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs savā Facebook lapā.

Lieta tika ierosināta pēc toreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces sūdzības pēc Krimināllikuma 319. panta – amatpersonas bezdarbība, kura novedusi pie smagām sekām. Runa bija par 2017. gada notikumiem, kad Rīgas dome pārskaitīja "Rīgas satiksmei" 18,4 miljonus eiro, norādot maksājuma mērķī ieguldījums uzņēmuma kapitālā.

Pūce ne vien saskatīja tajā izšķērdības pazīmes, bet arī izmantoja šo gadījumu kā ieganstu Ušakova nocelšanai no amata, visur apgalvojot, ka tieši mērs "izšķērdējis 18 miljonus eiro".

Pārbaudes un konsultāciju rezultātā ar neatkarīgajiem ekspertiem KNAB konstatēja, ka nauda patiešām aizgāja "Rīgas satiksmes" zaudējumu segšanai, kas saistīti ar dažādu iedzīvotāju kategoriju braukšanas atvieglojumu segšanu, kā to arī bija apgalvojusi toreizējā domes vadība. Maksājuma mērķis grāmatvedības dokumentos tika norādīts nekorekti, taču pie izšķērdības tas nenoveda.

Pēc Ušakova advokāta Viktora Tihonova apgalvotā, Pūce zinājis, ka runa ir par grāmatvedības pretrunām un nauda tika pārskaitīta iedzīvotāju atvieglojumu segšanai, taču ignorēja šo faktu un paziņoja, ka Ušakovs it kā samazinājis domei piederošo īpašumu.

"Pūce visu šo laiku ir melojis. Tieši tāpat, kā meloja par savu "Rīgas satiksmes" caurlaidi," uzrakstīja Ušakovs, atgādinot par ministra Pūces nesenās demisijas iemeslu.

Tagad Ušakovs sagaida otrās instances tiesas lēmumu par savu sūdzību pret Pūces rīkojumu par Ušakova nocelšanu no mēra amata, kuram jābūt paziņotam janvārī.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, 12. novembrī Juris Pūce atkāpās no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata, atzīstot, ka samelojis par nelikumīgu deputāta caurlaides izmantošanu "Rīgas satiksmes" stāvvietās, uz kuru viņam nav bijis tiesību. Īpašu pikantumu situācijai piešķir tas fakts, ka pats Pūce vairākkārt un skaļi apsūdzēja korupcijā bijušo Rīgas vadību un personīgi Nilu Ušakovu un solīja galvaspilsētai jaunu taisnīgas un godīgas vadības ēru, kad pie varas pilsētā atnāks viņa politiskais spēks.

13
Tagi:
Nils Ušakovs, Juris Pūce, KNAB
Pēc temata
Kā ministru maiņa ietekmēs novadu reformu Latvijā: LPS priekšsēdētāja viedoklis
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
Jurists: Pūces liktenis tagad ir tautas rokās