Rīgas panorāma

Apturēt "Vasiļisas lāstu": bankas piedāvā finanšu sektora "kapitālremonta" remonta plānu

110
(atjaunots 13:10 17.11.2020)
Grandiozo sodu dēļ Latvijas bankām ir attīstījusies tāda paranoja, ka tagad konta atvēršanā var atteikt, jo potenciālo klienti sauc nevis Līga, bet, piemēram, Vasiļisa; nozarei ir konkrēti piedāvājumi, kā to labot.

RĪGA, 17. novembris – Sputnik. Lielie naudas sodi, kuri tika uzlikti komercbankām Latvijas finanšu sektora "kapitālremonta" ietvaros, noveduši pie paranoiskas banku attieksmes pret klientiem, kas atbaida investorus. Nozare lūdz politiķus izlabot savu haltūru un izstrādāt saprotamu risku novērtēšanas kārtību, lai bankas skaidri saprastu, kas ir un kas nav atļauts, un neatteiktu klientiem tikai tāpēc, ka paniski baidās no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Finanšu izlūkošanas dienesta, raksta Neatkarīgā.

Naudas sodi apēd peļņu

Lai arī pirms dažiem gadiem Latvijas banku sektors transformējās līdz nepazīšanai, gandrīz pilnībā atsakoties no ārzemnieku naudas, kura principā skaitās netīra, kaitējoša un ar terorisma finansēšanu saistīta, komercbankas joprojām soda ar lielām naudas summām. Bankām vienkārši atņem naudas par to, ka tās veic darījumus, kuri nepatīk uzraugošajām iestādēm, vai arī neievieš kaut kādu jaunu normu, kura patīk kontrolieriem.

Šopavasar vairāk nekā pusmiljonu lika samaksāt bankai Citadele, savukārt šomēnes FKTK izrakstīja naudas sodu "Reģionālajai investīciju bankas" gandrīz pusmiljona eiro apmērā, kas apēda lauvas daļu pirmā pusgada peļņas. Pārbaude konstatēja "nepietiekama līdzekļu izcelsmes noskaidrošana liela apjoma skaidras naudas darījumos, ko veikuši augsta riska bankas klienti no paaugstināta riska jurisdikcijas. Tādējādi banka nenodrošināja atbilstošu risku pārvaldību un tika pakļauta nesamērīgam reputācijas riskam".

Pati banka naudas sodu pagaidām nekomentē: "Banka šobrīd detalizēti izvērtē FKTK lēmumu un tādēļ pagaidām nevaram sniegt plašāku komentāru par to."

Atteikšanās no publiskiem saņemto naudas sodu vērtējumiem kļuvusi par ierastu praksi, jo bankas nevēlas atkārtot neapskaužamo ABLV bankas likteni: lai gan tā atrodas parauga stāvoklī, to slēdza politiska lēmuma rezultātā, saņemot attiecīgu pavēli no ASV.

Vasiļisas lāsts

Kāpēc banku naudas sodi ir tik lieli? FKTK skaidro, ka tie atbilst starptautiskai praksei, kuru paredz ES direktīva: par pārkāpumiem naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā tiek piemērots naudas sods līdz 10% no attiecīgā kredītiestādes vai finanšu iestādes gada apgrozījuma. Nosakot naudas soda apmēru, tiek ņemti vērā arī pārkāpuma smagums un ilgums, kā arī atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi:

"Naudas soda piemērošana ir viens no pasākumiem, kuru FKTK izmanto apstākļos, kad ir pārkāptas būtiskas Latvijas un arī Eiropas Savienības normatīvos noteiktās prasības un ir nepieciešams efektīvs preventīvs mehānisms, lai nodrošinātu drošu un piesardzīgu finanšu tirgus darbību."

Vērts atzīmēt, ka naudas sods nenozīmē, ka tiks veikta darījumu izmeklēšana, kuru dēļ tika uzlikts naudas sods. Naudas sods ir profilakses instruments, kuram jātur bankas pastāvīgā stresā, un tas viennozīmīgi ir efektīvs. Taču vai šāda lietu kārtība atbilst valsts politikas un pakalpojumu saņēmēju interesēm – tas ir diskutējams jautājums.

Pat elementāra konta atvēršana Latvijas bankā kļuvusi par neiespējamu misiju, sevišķi, ja potenciālo klienti sauc nevis Līga, bet Vasiļisa.

Savukārt esošajiem klientiem nākas jāataisno savi kristāltīrie ienākumi un jāmeklē likumīguma pierādījums pat desmit gadus veciem darījumiem. Neērtības skārušas pat sabiedrotos-amerikāņus, kuri vēlējās nopelnīt uz Latvijas aizsardzības iepirkumu rēķina, tādēļ viņi apsēdināja Finanšu ministrijā savu cilvēku, kurš palīdzēs nošķirt labos aizdomīgos klientus no sliktajiem aizdomīgajiem klientiem. Amerikāņa klātbūtne noformēta kā tehniskā palīdzība.

Ko darīt

Ievērojot maksimālu diplomātiskumu, lai nesadusmotu uzraugošās iestādes, banku nozare tomēr cenšas pievērst politiķu uzmanību finanšu sistēmas "kapitālremonta" negatīvajām sekām. Iespējamie risinājumi tika apspriesti Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kur banku lobijs Finanšu nozares asociācijas personā prezentēja savu pārejas plānu pie saprotamākām prasībām, lai paaugstinātu banku spējas uzņemties riskus (lasiet – nebaidīties no klientiem).

Asociācija norāda, ka šobrīd pārāk liels uzsvars tiek likts uz sākotnējo klienta izpēti un informācijas pieprasījumu no viņa, un tiek sniegts pārāk maz iespēju klienta izpētei bez viņa piesaistīšanas. Normatīvajos aktos ir pārāk daudz formālu prasību un maz elastīguma. Prasības nerezidentiem tiek pārceltas arī uz rezidentiem. Tiek izvirzītas nesamērojamas prasības vietējo politiski nozīmīgo personu izpētei. Pārāk daudz prasību ir nekonsekventas un pārmērīgas, kas arī noved pie naudas sodu piemērošanas. Piekļuve valsts reģistriem nav ērta, ir dārga un nav ātra. Rezultātā bankas nevar un nevēlas uzņemties riskus.

No šiem secinājumiem izriet nozares piedāvājumi. To ir vairāk nekā 20, un tie skar ne vien informācijas izpēti par klientiem un prasības bankām, bet arī politiķu retoriku.

Iedodiet rokasgrāmatu

Nozarei ir nepieciešama vienota, konsekventa un mazāk emocionāla komunikācija no valsts iestāžu puses, kura nediskreditētu Latvijas finanšu nozari un finanšu noziegumu apkarošanu. Ir jāatsakās no prasības pārbaudīt un atkāroti pārbaudīt informāciju par klientiem, kura valstij jau tā ir zināma. Jānosprauž saprātīgi noilguma termiņi darījumu pārbaudei. Ir jāizbeidz nebeidzamais auditu cikls, kurš noved pie jauniem naudas sodiem un pie tā, ka bankas vienkārši nevēlas riskēt.

Tālāk seko asociācijas viedoklis attiecībā uz šobrīd pielietoto lielo naudas sodu sistēmu:

"Asociācija ir aicinājusi FKTK izveidot saprotamu, iepriekš noteiktu, vēlams publicētu, komisijas pārbaužu pieeju (rokasgrāmatu). Būtisks ir skaidrs un saprotams pārbaužu norises process un pārbaudes elementi. Bez pārbaužu procesa, kas ietver arī dialogu par konstatēto, un saprotami un paredzami interpretētām normatīvo aktu prasībām, de-riskings ir neizbēgams. Jāņem vērā, ka tikai pēc pārdzīvotas pārbaudes ar saprotamām prasībām būs iespējams atzīt, ka praksē tiek piemērota saprātīga, risku izvērtējumā balstīta pieeja. Šobrīd ļoti nozīmīga ir uzrauga un nozares savstarpējās uzticības un profesionālas sadarbības tālāka un pastāvīga stiprināšana, jo jau uzsāktais komisijas darbs šajā jomā vērtējams ļoti atzinīgi, taču par tā faktiskajām izpausmēm nozare varēs izdarīt secinājumus tikai pēc notikušajām pārbaudēm un to rezultātiem."

"Remonta remonts" būs nākamgad

Komisijas sēdē politiķi un kontrolējošās iestādes konceptuāli vienojās, ka kļūdas, kas tika pielaistas finanšu sistēmas "kapitālremonta" laikā, ir jāizlabo. Kā to izdarīt praksē un vai visi nozares piedāvājumi tiks ņemti vērā, to rādīs laiks.

Tālāk diskusija par šo tematu notiks Finanšu sektora attīstības padomē, kuru vada premjers Krišjānis Kariņš. Konkrēta rīcības plāna izstrādi Finanšu ministrija sola uzsākt decembrī.

Asociācija cer, ka uzlabojumi sekos jau 2021. gada vidū.

Varbūt tad arī Vasiļisa varēs atvērt kontu kādā no Latvijas komercbankām?..

110
Tagi:
bankas
Pēc temata
"Arī Rumānija apdzen": pēc IKP uz iedzīvotāju Latvija atkal velkas astē
Esam bijuši pasīvi: FKTK sola apdrošinātājiem to pašu, kas ticis bankām
Beneficiārs – lācis: kādus pārsteigumus sagādā banku piesardzība
Igors Krupņiks

Ardievu, šprotes! Baltijas jūrā vairs nekas nav darāms

16
(atjaunots 18:35 15.05.2021)
Liepājas zivju konservu rūpnīcas bijušais īpašnieks pastāstīja, kāpēc slēgts uzņēmums, kā arī deva premjerministram Kariņam gudru ideju, ja jau šprotu ražošanu viņš uzskata par negudru.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik, Zinaida Juškeviča. Pēc Latvijas iestāšanās ES ķilavu zvejas kvotas samazinājās trīskārt, un dažu gadu laikā tās Latvijai atņems pavisam, domājams, par labu Dānijai, kas ekskluzīvam produktam (šprotēm) paredzētās izejvielas izmanto plaša patēriņa preču (zivju miltu) ražošanai. Tā uzskata Krievijas uzņēmējs un inženieris Igors Krupņiks.

Septiņpadsmit gadus viņš strādāja pie Liepājas zivju konservu rūpnīcas, pārcieta "benzopirēna", finanšu un ekonomisko krīzi, bet kļuva par "banku tīrīšanas" un maksātnespējas administratoru nevaldāmās alkatības upuri. 2020. gada 1. septembrī viņš ražotni slēdza.

Radio Baltkom ēterā uzņēmējs atklāja, kā tika izlaupītas viņa izveidotās rūpnīcas. Ar "naudas atmazgāšanas apkarošanas" saukļiem strādājošos uzņēmumus metodiski iznīcināja maksātnespējas administratori. Tos uzņēmējs salīdzināja ar tārpiem, kas grauž Latvijas ekonomiku no iekšienes.

Alkatīgie administratori

Kā par nelaimi, Krupņikam bija attīstībai ņemti kredīti "Trasta komercbankā". Kad tika atņemta licence aizdomās par "naudas atmazgāšanu" (tiesa to vēl aizvien nav pierādījusi), finanšu iestādē ieradās administratori, un viņi sāka plosīt klientus gabalos. Par 500 tūkstošiem eiro, kas saņemti saskaņā ar eirofondu programmu, Krupņiku ierakstīja bankas kreditoru sarakstā un citu nenodrošinātu kreditoru rindā. Un pieprasīja atmaksāt 1,1 miljonu eiro no uzņēmuma, kam piederēja 500 tūkstoši.

Uzsvērsim: runa nebija par ārzonu, bet gan par lielu ražotni Latvijā – "Kolumbija Ltd" ar 450 darbiniekiem, bet "finanšu remonta" organizatori tādam gadījumam izņēmumu neparedzēja.

"Neviens nedomāja veikt nekādas ieskaites, - teica Krupņiks. – Radās iespaids, ka nav jēgas cīnīties, taču manā pusē nostājās Liepājas mērs Uldis Sesks un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņi vērsās bankā "Citadele" ar lūgumu izskatīt jautājumu par manu ražotņu finansēšanas pārņemšanu, un kredītu komiteja pieņēma pozitīvu lēmumu. Taču, kad iesniedzu papīrus administratoram Mārim Sprūdam, viņš pajautāja: "Bet kas man no tā būs?" Savas intereses skaitļus viņš neiezīmēja, it kā nav pamata apsūdzēt viņu par izspiešanu, taču pārkreditēšanas darījums tika izjaukts."

Saskaņā ar dažādām "Trasta komercbanka" "finansiālā remonta" epizodēm Māris Sprūds un viņa kolēģis Ilmārs Krūms ir aizdomās turamie kriminālprocesā. Kad viņi tika aizturēti, bankā parādījās jauna personība – Armands Rasa. Šī gada janvārī viņš paziņoja, ka atradis pircēju Liepājas zivju rūpnīcas mantībai.

Pēc papīriem īpašums maksā 10,5 miljonus, izsolīts tika par 3,8 miljoniem, taču pircēju nebija. Tagad darījuma summa netiek izpausta, tomēr Krupņikam zināms – tā ir vismaz uz pusi mazāka par to, ko savulaik piedāvāja "Citadele", - 5 milj. eiro. Tātad no administratoru alkatības cietuši bankas kreditori, kuri tās parādu apmaksai saņems mazāk naudas.

Trīs resursi

Tomēr līdz 2020. gada vasarai Igors Krupņiks cīnījās par ražotnes dzīvotspēju. Zivis bija iepirktas, kadri bija gatavi atgriezties cehā. Tomēr 1. augustā sarunā ar Armandu Rasu noskaidrojās, ka administrators ir gatavs ļaut rūpnīcai pastrādāt vienu vai divus mēnešus nevis gadu, kā plānoja direktors. Viens vai divi mēneši ražošanai – tā ir ņirgāšanās, šķita Krupņikam. Galu galā viņš "atstāja atslēgas zem kājslauķa".

Taču arī tas vēl nav viss: alkatīgi lielās lietās, administratori izrādījās alkatīgi arī sīkumos. Viņi nodarīja uzņēmumam nelabojamu organizatorisku kaitējumu.

"Atstāju rūpnīcu pilnā kārtībā, gatavu darbam, nospied tikai pogu un laid vaļā, - apliecina uzņēmējs. – Taču, lai iekārtas darbotos, vitāli svarīgs tāds īpašs darba resurss, kā mehāniķi. Es lūdzu Armandu Rasu iekļaut viņus rūpnīcas apsardzē, lai saglabātu ražotnei. Viņš atbildēja, ka viņam ir sava apsardzes firma un tādi pakalpojumi viņam nav vajadzīgi. Tad es viņam taisni acīs teicu: "Tu tak esi valsts darbinieks, tev jārūpējas par valsts interesēm, kāpēc tad tu tās neaizstāvi?"

Mehāniķus atlaida, viņi iekārtojušies darbā citās rūpnīcās, un tagad būs daudz grūtāk palaist iekārtas.

Ar kadriem Liepājā ir grūti. Krupņiks ironizēja: kad sāka atjaunot rūpnīcu, viņa galvenais resurss bija "KB-45" (krievu bāba, 45 gadi), bet 17 gadu laikā nekas nav mainījies, tāpēc tagad resurss jānosauc "KB-62". Jaunieši aizbēguši, inženieru nav.

Kadri ir viens no trim galvenajiem resursiem, kas vajadzīgi sekmīgai ražošanai, ir pārliecināts uzņēmējs. Pārējie – tirgus un izejvielas. Krievijas tirgu, kur pārstrādātāji Latvijas pārdeva divas trešdaļas produkcijas, politiķi sekmīgi aprakuši. Taču ne tikai tāpēc vien sarūk "Latvijas brenda" ražošana.

"Baltijas jūra ir tukša, tur vairs nav, ko ķert," biznesmenis komentēja lēmumu samazināt zvejas kvotas, aizbildinoties ar ekosistēmas saglabāšanu un cīņu ar dioksīna piesārņojumu. Ja Dānijai ievajadzēsies lielāka izejvielu bāze zivju miltu ražošanai, ķilavas Latvijai pavisam atņems.

Zelta zivtiņa

Taču tas nenozīmē, ka zivju pārstrādei perspektīvu nav. Krupņiks tās izmēģinājis – radīts eksperimentāls zivju audzētavas cehs, kur audzē stores, foreles, Āfrikas samu.

"100 tonnas gadā – tas nav nekas, rūpnieciskam mērogam vajadzīgi vismaz 5 tūkstoši tonnu gadā, - atzina Krupņiks. – Jūras resursi visā pasaulē izsīkst, zivju cena pasaulē aug, bet Latvijā ir papilnam upju, ezeru, dīķu. Tie neko nemaksā. Ir labi pārvaldnieki, saglabājusies šāda tāda zinātniskā bāze. Akvakultūra – tā ir perspektīva gadu desmtiem, pat elektroenerģijas augsto cenu fonā valstī ar neprātīgu "zaļās" enerģijas iepirkuma obligāto komponenti (bēdīgi slaveno OIK). Attīstībai vajag vien valsts gribu, atbalstu nozarei, taču tā nav."

Tātad zivis nav Latvijas profils? Kāpēc, ja zivis dzīvo ūdenī, kura valstī ir papilnam?

Krupņiks ir pārliecināts: padarot zivju audzēšanu par prioritāru nozari, Latvija var kļūt par otro Norvēģiju, piegādājot Eiropas un pasaules tirgum kvalitatīvas saldūdens zivis, no storēm līdz karpām. Tāda varētu būt gudra, novatoriska ražošana, par ko sapņo premjerministrs Kariņš (ja jau šprotes ir negudra).

450 darba vietas, desmitiem jaunu eksporta tirgu no Eiropas līdz Austrālijai, jauni uzņēmumi – zivju audzētavas un krabju nūjiņu ražošana. Ar to nepietika, lai saglabātu Liepājai un Latvijai nozīmīgu zivju pārstrādes rūpnīcu ar simt gadu vēsturi. Tās glābējs saņēma vilšanos, nevis pateicību, Latvija viņam pat nedeva pastāvīgu uzturēšanās atļauju, kur nu vēl pilsonību.

Pērn Krupņiks devās uz Izraēlu. Tur, tiklīdz ieradies, viņš saņēma pasi, atbalsta līdzekļus un ierosinājumu stāties lielas rūpnīcas vadībā. Viņš iebilda, ka "direktora kandidāts" nepārvalda ivritu, viņam attrauca: "Pie mums smadzenes vada mēli, nevis mēle – smadzenes." Izraēlai ir svarīga viņa pieredze pārvaldē un inženiertehniskā izglītība, ko apstiprina Žukovska vārdā nosauktās Gaisa kara akadēmijas tehnisko zinātņu doktora kandidāta diploms.

Pēc paraduma viņš par Latviju stāsta "pie mums", "mēs" un apgalco, ka Latvijas diaspora Izraēlā sasniedz vairāk neka 30 tūkstošus cilvēku, kuri mīl savu mazo dzimteni un gribētu tai palīdzēt.

"Valstij vajadzīgs mērķis un finansiāli ekonomiskā programma. Par to, kā tas strādā, liecina Taivānas, Singapūras, Izraēlas, Īrijas piemēri, kas 30 gadu laikā pacēlušās virsotnēs no mīnusiem. Padomju Savienībā Latvija bija līderis, Eiropas Savienībā tā klumburo astē, un rodas iespaids, ka tā pastāvēs, kamēr šis valstsveidojums būs vajadzīgs Briselei kaut kādiem politiskiem uzdevumiem, - saka Krupņiks. – Tomēr es ticu, ka Latvijas iedzīvotāji gribēs paši vadīt savu valsti tās labumam. Paskat, Īrija ilgus gadus bija sugas vārds, bet tagad plaukst un zeļ, un jaunieši turp atgriežas. Mazās valstis var būt ļoti elastīgas. Tātad būtu pāragri vilkt krustu pāri Latvijai."

16
Tagi:
zivrūpniecība, šprotes, rūpniecība, Baltijas jūra
Pēc temata
Parādi - miljoniem eiro: Latvijā izputējis vēl viens šprotu ražotājs
Eirofondi nav izglābuši šprotes: zivju pārstrādes uzņēmumu iekārtas pērk Krievija
Ne pandēmija, bet Krievija: šprotu importa aizliegums neļauj augt Latvijas uzņēmējiem
Latvijas šprotu ražotājs pastāstīja, uz kurieni pārdod konservus KF vietā
Pēteris Šmidre

Pēteris Šmidre: Latvijai noteikti jāatgūst Krievijas kravu tranzīts

17
(atjaunots 18:30 15.05.2021)
Ekonomikas ministra kandidāts Pēteris Šmidre intervijā Sputnik Latvija pastāstīja, kādos apstākļos piekritis pieņemt piedāvājumu, un komentēja jautājumu par Krievijas kravu tranzīta atgūšanu.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Uzņēmējs Pēteris Šmidre, ko partija KPV LV izvirzījusi ekonomikas ministra postenim, intervijā aģentūras Sputnik žurnālistam Maratam Kasemam pastāstīja, ka par posteņa piedāvājumu ilgi nav domājis, taču tūlīt piebilda, ka nevēlas pārstāvēt nekādu partiju, bet viņa darbības plānu postenī jāsaskaņo un jāatbalsta visām frakcijām.

"Principā, es domāju, un, kad iepriekš mani reiz uzaicināja pastrādāt politikā, teicu apmēram tā: es, protams, varētu piekrist, tikai ne piedalīties politiskajās batālijās. Ja būtu kāda vieta saimnieciskai darbībai, saistīta ar ekonomiku, es droši vien piekristu. Laikam tāpēc mani kaut kad kaut kur atcerējās.

Par piedāvājumu ieņemt ekonomikas ministra posteni ilgi nešaubījos, tikai uzreiz piebildu, ka, pirmkārt, negribu būt kādas politiskās partijas pārstāvis, gribu strādāt šajā amatā kā speciālists. Otrs jautājums – protams, man būs savs darbības plāns, varbūt ne viss plāns, bet kaut kāda daļa, kas jāsaskaņo ar visām frakcijām, - tad man ir jēga kaut ko darīt. Ja es sastādīšu savu plānu, un koalīcija to neatbalstīs, droši vien, man šajā postenī nekas nav darāms," teica Šmidre.

Uzņēmējs uzskata, ka šodien Latvijā jārisina vesela virkne jautājumu, lai ekonomika attīstītos.

"Kā mainīt pašreizējo situāciju, lai tā būtu labvēlīgāka ekonomikai. Ļoti daudzas pozīcijas šobrīt organizētas tā, ka tās vienkārši bremzē ekonomiku," atzīmēja Šmidre.

Noslēgumā ministra kandidāts komentēja Latvijas un Krievijas ekonomiskās attiecības, it īpaši kravu tranzīts, kas pēdējā laikā ir būtiski samazinājies.

"Neviens ekonomists jums neteiks, ka tranzītu atjaunot nevajag. Noteikti vajag. Starp citu, nedomāju, ka lēmums apiet mūs bija īpaši politisks. Krievijā noteiktas aprindas ar prieku iztērēja kapitālus valsts līdzekļus ostu celtniecībai un tā tālāk. Protams, bija problēmas no mūsu puses. Tomēr šodien jautājums ir par to, ka nevar neņemt vērā mūsu savstarpējo attiecību stāvokli," konstatēja Šmidre.

17
Tagi:
tranzīts, ekonomika
Pēc temata
Deputāts: bez kravu tranzīta Latvijai draud sociālā degradācija
Mazāk ogļu, vairāk graudu: kā jaunajos apstākļos darbojas Latvijas ostas
Politiķis: Krievija var atstāt Latviju bez kravām no Indijas un Ķīnas
Bijušais satiksmes ministrs: būtu labāk ostas likvidēt, vilcienus – sazāģēt