Ilmārs Rimšēvičs

Vairāk nekā 150 tūkstoši eiro: bijušais Latvijas Bankas prezidents iztiesāja algu par gadu

23
(atjaunots 09:55 17.11.2020)
Bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs iztiesāja 151 704 eiro gada laikā neizmaksātās algas kārtā, kura garumā viņš tika atstādināts no amata.

RĪGA, 17. novembris – Sputnik. Bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics iesniedza apelāciju Rīgas apgabaltiesā pēc tam, kad Eiropas tiesa (CJEU) atcēla lēmumu par viņa pilnvaru apturēšanu. CJEU atzina, ka pat pagaidu aizliegumu atrasties amatā ir jāskata kā atlaišana, raksta Neatkarīga.

Banka nodarbojās ar pašdarbību

Rimšēvičs pieprasīja piedzīt no Latvijas Bankas (LB) 151 704 eiro, kurus viņš varēja nopelnīt, turpinot izpildīt Latvijas Bankas vadītāja, Latvijas Bankas padomes un Eiropas Centrālās Bankas padomes locekļa pienākumus no 2018. gada februāra līdz 2019. gada februārim. Tiesa apmierināja viņa prasību pilnā apmēra.

Latvijas Banka grasās pārsūdzēt šo lēmumu. LB intereses pārstāvošais jurists Dainis Lasmanis paskaidroja, ka pienākumu izpildi Rimšēvičam liedza drošības līdzeklis, kuru pielietoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Pēc viņa domām, LB nevar nest atbildību par neizmaksāto atalgojumu, jo banka tikai un vienīgi izpildīja KNAB lēmumu.

LB preses sekretārs Jānis Silakalns paziņoja apliecināja LETA, ka Rīgas rajona tiesa lēmums noteikti tiks pārsūdzēts.

"Vēršam uzmanību, ka 2018. gada februārī rīkojāmies, stingri ievērojot tiesībaizsardzības institūciju lēmumu un Rimšēviča advokātu sniegto informāciju par Rimšēvičam piemērotajiem drošības līdzekļiem," piebilda Silakalns.

Savukārt Rimšēviča advokāts Mārtiņš Kvēps uzskata tiesas lēmumu par taisnīgu un pamatotu. Viņš paskaidroja, ka, lai gan KNAB drošības līdzekļa kārtā izvēlējās aizliegumu izpildīt Latvijas Bankas vadītāja pienākumu, viņa algas izmaksāšana tika apturēta ar atsevišķu bankas lēmumu.

"KNAB jau neteica, ka ir jāaptur algas izmaksa, bet tikai ierobežoja Rimšēviča funkcijas," paskaidroja prasītāja pozīciju advokāts, piebilstot, ka KNAB lēmumam nav cēloniska sakara ar algas neizmaksāšanu Rimšēvičam.

Ko teiks Eiropas tiesa

Kā jau iepriekš ziņots, 2018. gada februārī KNAB darbinieki aizturēja Rimšēviču sakarā ar aizdomām par korumpētām darbībām. Pēcāk pret viņu tika pielietota virkne drošības līdzekļu, tostarp aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Rimšēvičš atsāka darbu bankā, taču nesaņēma algu.

Pēcāk Rimšēvičs iesniedza apelāciju Eiropas tiesā, kura atcēla lēmumu par viņa atstādināšanu no pienākumu izpildes. Savā lēmumā CJEU paziņoja, ka pat pagaidu atstādināšana skaitās atlaišana.

Eiropas tiesa neatrada pierādījumus tam, ka Rimšēviča atlaišana bijusi balstīta uz pietiekamiem pamatojumiem, kuri liecinātu par nopietnu likumpārkāpumu pastrādāšanu.

Krimināllieta pret Rimšēviču šobrīd atrodas Rīgas apgabaltiesā. Viņam ir jāsēž uz apsūdzēto sola kopā ar uzņēmēju Māri Martinsonu. Rimšēviču apsūdz divos noziegumos – kukuļa saņemšanā (apmaksāts atpūtas brauciens) un kukuļa saņemšanā naudas veidā. Tāpat viņu apsūdz naudas līdzekļu atmazgāšanā. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis savu vainu viņam izvirzītajās apsūdzībās.

Rīgas rajona tiesa Rimšēviča un Martinsona krimināllietā Jūrmalā uz laiku apturējusi tiesvedības un vērsās Eiropas tiesā ar virkni jautājumu, kuri skar Rimšēviča kriminālprocesuālo Eiropas Centrālās Bankas padomes locekļa imunitāti, paziņoja Tiesas administrācijas pārstāve Ināra Makarova.

Līdz ar to, krimināllietas izskatīšana tiek apturēta līdz Eiropas tiesas lēmuma saņemšanai.

23
Tagi:
nauda, Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas Banka
Pēc temata
Rimšēviču nevēlējās ņemt līdzi uz Vašingtonu, bet viņš vienalga atlidos
Par ko priecājas Rimšēvičs? Jūrmalā sākušās tiesvedības pret Latvijas Bankas prezidentu
Rimšēvičs iesniedzis ECT divas prasības pret Latviju
Prezidents Egils Levits un viņa dzīvesbiedre Andra Levite, foto no arhīva

Latvijas Saeima nolēma nepalielināt algu valsts prezidentam

2
(atjaunots 13:01 01.12.2020)
Izpildot prezidenta Egila Levita lūgumu, Saeimas deputātu vairākums pieņēma lēmumu nepaaugstināt algu valsts vadītājam.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas Saeima pieņēma lēmumu likumprojektā par vidējā termiņa budžetu 2021., 2022. un 2023. gadam nepaaugstināt prezidenta algu. Iespējams, analoģisks piedāvājums Saeimai būs jāizskata arī apspriežot valsts budžetu 2021. gadam, vēsta tvnet.lv.

Turklāt tika pieņemts lēmums, ka netiks palielināti Prezidenta kancelejas, premjerministra un ministru reprezentācijas izdevumi.

Iepriekš Latvijas Prezidenta kanceleja palūdza Saeimas Budžeta un finanšu komisijai nepalielināt algu Egilam Levitam 2021. gadā. Attiecīgā vēstule tika nosūtīta komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija 13. novembra sēdē atbalstīja Latvijas Valsts kancelejas finansējuma palielināšanu 2021. gadā. Komisijas locekļi nolēma, ka Latvijas prezidenta alga var pieaugt līdz 6 260 eiro, savukārt viņa reprezentācijas izdevumi – līdz 1 252 eiro. Lai gan sākotnēji valsts budžeta likumprojekts 2021. gadam paredzēja, ka izmaksas prezidenta algai nepārsniegs 5 960 eiro mēnesī, savukārt ikmēneša reprezentācijas izmaksas nepārsniegs 1 192 eiro.

Komisijas lēmums par prezidenta algas palielināšanu izraisīja lielu ažiotāžu, to nosodīja gan opozīcijas deputāti, gan arī parasti Latvijas iedzīvotāji.

Pēc tam Prezidenta kanceleja nosūtīja komisijai vēstuli, kurā bija teikts, ka koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze negatīvi ietekmējusi finanšu stāvokli Latvijā, tādēļ prezidenta algu ir ieteicam saglabāt esošajā līmenī. Dokumentā teikts, ka arī pats Levits tam piekrīt.

Kopš 2017. gada Latvijas prezidenta alga katru gadu ir palielinājusies: no 4 561 eiro 2017. gadā līdz 5 121 eiro 2018. gadā, pēc tam līdz 5 520 eiro 2019. gadā un 5 960 eiro 2020. gadā.

2
Tagi:
alga, prezidents, Egils Levits
Pēc temata
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Latvijas prezidentam pacels algu? Levits varētu saņemt vairāk nekā 7500 eiro
Prezidentam - 7 tūkstošus eiro: jaunā reforma cels ierēdņu algas
Starptautiskā izstāde Baltic beauty

Skaistumkopšanas industrijas pārstāvji par tikšanos ar Viņķeli: mūs nesadzirdēja

6
(atjaunots 23:38 30.11.2020)
Sakarā ar valdības nevēlēšanos rast kompromisu skaistumkopšanas nozares pārstāvji būs spiesti vērsties Tiesībsarga birojā.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Skaistumkopšanas industrijas pārstāvju tikšanās ar veselības ministri Ilzi Viņķeli nav nesusi nekādus rezultātus, pastāstīja Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas vadītāja Sabīne Ulberte telekanāla RigaTV24 ēterā.

Pagājušajā nedēļā skaistumkopšanas industrijas pārstāvji sarīkoja protesta akciju pie Ministru kabineta ēkas: valdība aizliedza viņiem strādāt, taču neparedzēja kompensāciju mehānismu.

Pēc Ulbertes sacītā, esošajā situācijā skaistumkopšanas nozare izrādījusies paralizēta.

"Es jūtu, cik lielu atbildību nozares pārstāvji lolo uz šo tikšanos, taču diemžēl man ir jāsaka, ka mēs netikām sadzirdēti. Saruna bija emocionāla. Mūsu industrija nav ierobežota, tā ir slēgta. Ja runa būtu tikai par ierobežojumiem, mums nebūtu nepieciešama šī tikšanās. Lai visi saprot – esmu par ierobežojumiem. Šajā situācijā tie ir nepieciešami, turklāt strikti. Taču tiem ir jābūt sabiedrībai saprotamiem, skaidri aprakstīties un kontrolējamiem. Un izpildāmiem," sacīja Ulberte.

Pēc viņas teiktā, sakarā ar valdības nevēlēšanos rast kompromisu skaistumkopšanas nozares pārstāvji būs spiesti vērsties Tiesībsarga birojā.

Viņķele intervijā atzina, ka cilvēkiem "nav skaidrības, no kā viņi dzīvos, jo pretī nav piedāvāts kompensējošais mehānisms", un bez tā skaistumkopšanas meistari aiziet pagrīdē. Pēc viņas sacītā, pārrunas par atbalsta mehānismiem notiek pārāk smagi, "jo šī fiskālās disciplīnas ietvara sajūta, ka ir jātaupa nauda, joprojām ir ļoti dzīva". Viņa uzsvēra, ka Ekonomikas ministrijai ir jāpiedāvā atbalsta mehānismi, un atgādināja, ka pagājušajā nedēļā diskusija par šo jautājumu valdībā ilga vairāk nekā piecas stundas.

6
Tagi:
Latvija, Ilze Viņķele
Pēc temata
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām
"Saņēmām tikai rēķinus": viesnīcas vadītāja par valsts atbalstu
Latvijas valdība sola neatkārtot kļūdas: nauda būšot