Konteineru termināls

Radikālas izmaiņas: pirmo reizi Krievijas ogles Rīgas ostā piekāpušās konteineriem

74
(atjaunots 16:49 16.11.2020)
Pirmo reizi ilgā laika periodā ogles nav galvenā Latvijas lielākās ostas krava; pirmajā vietā izgājuši konteineri, kopējam kravu apjomam nokrītot gandrīz par trešdaļu.

RĪGA, 16. novembris – Sputnik. Trīs Latvijas lielāko ostu kravu apgrozījums 2020. gada janvārī-oktobrī ir krities. Visievērojamāk samazinājusies kravu apkalpošana Ventspils ostā, liecina ostu pārskatu dati.

Rīgas osta

Latvijas lielākā osta – Rīgas osta – šī gada desmit mēnešos apkalpojusi 19,816 miljonus tonnu kravu, kas ir par 27,5% mazāk, nekā attiecīgajā periodā 2019. gadā.

Visvairāk pārkrauts beramkravu – 11,397 miljoni tonnu (-34,6%). Ģenerālo kravu pārkraušana sastādīja 6,121 miljonu tonnu (-10,5%), lejamkravu – 2,299 miljoni tonnu (-24,3%).

Saskaņā ar janvāra-oktobra rādītājiem, ogles ir atdevušas pirmo vietu kravu struktūrā konteinerkravām. To daļa sastādīja 19,3% no kopējā apjoma (pērn 14,9%). Šogad ostā ir apkalpoti 3,834 miljoni tonnu šo kravu, kas ir par 5,8% mazāk, nekā tajā pašā periodā 2019. gadā.

Ogļu iekraušana desmit mēnešos sastādījusi 2,546 miljonus tonnu (-70,7%), kas ir 12,8% no kopējā ostas kravu apgrozījuma (pērn 31,8%). Naftas produktu kravu apjoms sastādīja 2,234 miljonus tonnu (-25,7%), kas ir 11,3% no kopējā kravu apjoma.

Graudu un graudu produktu apjoms sastādīja 2,133 miljonus tonnu (+25,9%), kokmateriālu – 1,802 miljonus tonnu (-11,2%), koka granulu - 1,708 miljonus tonnu (+7%).

2019. gadā Rīgas ostā apkalpoja 32,762 miljonus tonnu kravu, tostarp desmit mēnešos – 27,314 miljonus tonnu.

Ventspils osta

Ventspils osta 2020. gada desmit mēnešos apkalpojusi 10,723 miljonus tonnu kravu, kas ir par 40,8% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn.

Lejamkravu apjoms sastādīja 6,905 miljonus tonnu, samazinoties par 21,1%, ģenerālo kravu apjoms – 2,127 miljoni tonnu (+1,7%), beramkravu – 1,691 miljons tonnu (-76,8%).

Oktobrī Ventspils ostā iekrauti 1,083 miljoni tonnu kravu, kas ir par 28,8% mazāk, nekā pērnā gada oktobrī, taču par 25,3% vairāk, nekā šī gada septembrī.

Lejamkravu apjoms sastādīja 644 tūkstošus tonnu, kas ir par 24,2% mazāk, nekā 2019. gada oktobrī, beramkravu apjoms – 226 tūkstoši tonnu (-51%), ģenerālo kravu – 213 tūkstoši tonnu (+1,4%).

Šī gada desmit mēnešos Ventspils ostā ir apkalpoti 1090 kuģi, kas ir par 15,7% mazāk, nekā attiecīgajā periodā 2019. gadā.

Liepājas osta

Liepājas ostā šī gada desmit mēnešos pārkrauti 5,304 miljoni tonnu kravu, kas ir par 10,5% mazāk, nekā attiecīgajā periodā pērn.

Beramkravu apjoms šogad sastādīja 3,809 miljonus tonnu (-15,1%), tostarp graudaugu apjoms sastādīja 2,184 miljonus tonnu (-2,1%) – tie ir 41,2% no kopējā ostas kravu apgrozījuma.

Apkalpoto ģenerālo kravu apjoms sastādīja 977,5 tūkstošus tonnu (-0,4%), tai skaitā Ro&Ro – 632,4 tūkstoši tonnu (+4,7%).

Lejamkravu apjoms Liepājas ostā sastādīja 516,8 tūkstošus tonnu (+11,8%).

Liepājas ostas stividoru kompāniju vidū visvairāk kravu šī gada desmit mēnešos apkalpoja Liepaja Bulk Terminal – 1,565 miljonus tonnu (-2,6%). Ekers Stividors LP kravu apgrozījums sastādīja 1,539 miljonus tonnu (-26,4%), Terrabalt – 810,9 tūkstošus tonnu (+7,1%).

Oktobrī Liepājas ostā pārkrauts 618,1 tūkstotis tonnu kravu, kas ir par 0,5% vairāk, nekā pērnā gada oktobrī. Beramkravu skaits sastādīja 452,7 tūkstošus tonnu, ģenerālo kravu – 121,7 tūkstoši tonnu, lejamkravu – 43,7 tūkstoši tonnu.

74
Tagi:
kravas, osta
Pēc temata
Rīgas osta izdomājusi, kā konkurēt ar Krievijas ostām Baltijas jūrā
Klaipēdas ostā uzskata, ka Baltkrievija tikai biedē ar kravu pārorientāciju uz Krieviju
Kā kārtīgi oktobrēni: Lembergs par valdību un ES dubultajiem standartiem krīzes laikā
Drauds biznesam: stividori Latvijā nevēlas laist valsti pie kravu pārkraušanas lietām
Tukša klases telpa

Šuplinska: vai nu skolēni nēsā maskas, vai arī visi pāriet pie "tālmācībām"

3
(atjaunots 08:59 05.12.2020)
1.-4. klašu audzēkņi varētu pāriet pie attālinātajām mācībām, ja parlaments neapstiprinās prasības par masku valkāšanu, paziņoja Ilga Šuplinska.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Ja Saeima noraidīs valdības prasību uzdot skolēniem un skolotājiem valkāt maskas mācību iestādēs un Covid-19 izplatība valstī pieaugs, valdība varētu pieņemt lēmumu par attālinātām mācībām 1.-4. klašu audzēkņiem, paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, vēsta Press.lv.

1. decembrī valdība pieņēmusi lēmumu par sejas masku obligāto valkāšanu 1.-4. klašu audzēkņiem, kuri pagaidām vēl mācās klātienē. 3. decembrī Saeimas spīkere Ināra Mūrniece paziņoja, ka Saeima varētu neapstiprināt valdības lēmumu par masku valkāšanu jaunāko klašu skolēniem.

Ilga Šuplinska norādīja, ka norma par sejas masku valkāšanu bērniem mācīu iestādēs izstrādāta, ņemot vērā Eiropas Savienības pieredzi, kur masku valkāšanu skolās oktobra sākumā ieviesa vairākas valstis.

Pirms nedēļas masku valkāšana bija obligāta 17 valstīm no 30 ES un EEZ valstīm. Deviņās valstīs maskas ir obligātas no sešu gadu vecuma, sešās – no 13 gadu, bet vēl divās – no 4 gadu vecuma. Šuplinska paziņoja, ka masku valkāšana skolās ne tikai skolotājiem, bet arī skolēniem lielākajā daļā ES valstu nodrošinājusi Covid-19 izplatības samazinašanos.

Ministre atzīmēja, ka janvārī IZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sameklēs līdzekļus masku iepirkumiem skolēniem un skolotājiem.

Tāpat ministrija iesaka tādus drošības pasākumus skolās, kā nodarbību skaita samazināšana, mūzikas un sporta nodarbību organizēšana attālinātā režīmā, daļēji attālināto mācību modeļa ieviešana un klašu sadalījums grupās.

Iepriekš sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss bija publicēta petīcija "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" par obligātā masku režīma atcelšanu jaunāko klašu skolēniem. Vienas dienas laikā tā saņēma vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu. Petīcijas iesniegšanai Saeimā pietiek ar 10 tūkstošiem.

3
Tagi:
Ilga Šuplinska, skola, izglītība
Pēc temata
Viņa saprot tikai spēka un agresijas valodu: LIZDA vadītāja par Šuplinsku
Īsta segregācija: nabadzīgās ģimenes nevar atļauties tālmācības
Mokas skolotājiem un vecākiem, plaisa sabiedrībā: skolu direktori par jaunajām prasībām
Skolas palikušas aci pret aci ar pandēmiju: kāpēc ministrei laiks demisionēt
cietums

Pēc iziešanas brīvībā notiesātie vēlas atkal atgriezties cietumā

13
(atjaunots 08:27 05.12.2020)
Pēc soda izciešanas 7% ieslodzīto valstī paliek bez pajumtes un atkal atgriežas cietumos.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Pēc soda izciešanas daudzi iedzīvotāji atkārtoti pastrādā noziegumus, lai nokļūtu atpakaļ cietumā, jo cita mājokļa viņiem nav, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure atklāja radio Baltkom ēterā.

Viņa konstatēja, ka no 3150 ieslodzītajiem, kuri atbrīvojušies 2019. gadā, 241 cilvēkam (7,6% no kopskaita) nebija deklarētas darba vietas.

"Ar šo problēmu saskaras visas cietumu sistēmas. Daļai ieslodzīto nekad nav bijis pastāvīgas dzīvesvietas brīvībā. Viņi to sen ir zaudējuši un nespēj problēmu atrisināt," uzsvēra Spure.

IVP vadītāja piezīmēja, ka Latvijā nav efektīvas sistēmas bijušo ieslodzīto adaptācijai, tāpēc daudzi brīvībā iznākušie cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas vēlāk atkal pastrādā noziegumus, lai atkal nokļūtu cietumā.

"Tā ir īpaši liela problēma tagad, pandēmijas laikā. Mēs saprotam, ka 241 cilvēks aiziet un viņiem nav jumta virs galvas, nav iztikas līdzekļu. Pirmā doma: varbūt atgriezties cietumā? Tur es esmu savējais, mani tur pieņem, ēdina. Tomēr mūsu cietumi nekādi nespēj izstrādāt konkrētu sistēmu tādu personu atbalstam, lai pēc viņu iziešanas brīvībā samazinātu atkārtotas noziegumu pastrādāšanas risku," viņa pastāstīja.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem līdera vietas ES ieslodzīto skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju: Lietuvā – 232 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Igaunijā – 207, Latvijā 193, taču vidējais skaits ES – 116 ieslodzītie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Pie tam Latvija nespēj sarūpēt normālus dzīves apstākļus sodu izcietušajiem ieslodzītajiem, lai arī pēdējo desmit gadu laikā viņu skaits ir divkārt samazinājies – no 7 tūkstošiem līdz 3500 cilvēkiem.

Covid-19 pandēmijas laikā situācija ir vēl saasinājusies. 13. novembrī Rīgas Centrālcietumā tika izsludināta karantīna, ko vēlāk pagarināja līdz 14. decembrim – testēšanas gaitā Covid-19 fiksēts 65 ieslodzītajiem un 10 cietuma darbiniekiem.

13
Tagi:
cietums, Latvija
Pēc temata
Valsts kontrole: miljoniem eiro ieslodzīto uzturēšanai tiek tērēti velti
Cik izmaksā viens ieslodzītais Latvijā
Kauns pa visu pasauli: Latvijai varētu likt slēgt cietumu