Vīrietis lasa grāmatu vilcienā

Iznāca "kā vienmēr": viltīgā pensiju indeksācija

112
(atjaunots 11:11 16.11.2020)
Pie kā tad ir novedusi jaunākā pensiju indeksācija, kura, saskaņā ar valdības plāniem, notiek katru gadu oktobrī.

RĪGA, 16. novembris – Sputnik. Pensiju indeksācija Latvijā līdzinās populārai frāzei – ar vienu roku dod, ar otru atņem. Labi jau būtu, ja atņemtu tik pat, cik iedeva, bet nē. Atņemošā roka valstij ir daudz lielāka par devēja roku, raksta Bb.lv.

Skaitliskais priekšvārds

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras(VSAA) datiem, šogad Latvijā bija aptuveni 110 000 vecuma pensijas saņēmēju, kuri izgāja pelnītā atpūtā pēc 2012. gada un kuriem netiek izmaksāta pensija par darba stāžu līdz 1996. gadam.

Strādājošo un nestrādājošo pensionāru pensijas tiek indeksētas katru gadu, un pērn Labklājības ministrija paziņoja par rekordlielu indeksāciju. 2019. gada oktobrī tika palielinātas pensijas līdz 420 eiro. Šī gada oktobrī valsts paziņoja, ka pensiju indeksācijai tika iztērēti 22 miljoni eiro. Tie aizgāja pensiju indeksācijai, kuras nepārsniedz 454 eiro. Ja pensija ir lielāka, tad indeksēta tiek tās daļa, kura ir vienāda ar norādīto summu. Šī summa tiek noteikta ar patērētāju cenu indeksa un algu apjoma reālā pieauguma palīdzību, no kurām tiek maksātas sociālās iemaksas. Pērn tika veikti grozījumi Pensiju likumā, kuri sasaistīja šo indeksu ar darba stāžu.

Šis apstāklis, kā varētu likties, nosaka taisnīguma principu – jo vairāk strādāji, jo lielāka pensija. Taču patiesībā ārpus šī principa rāmjiem izrādās masa cilvēku, kuru alga bijusi pieticīga un kuru pensija nesasniedz pat neapliekamo minimumu, kurš šogad sastāda tieši 300 eiro, bet nākamgad plānots pacelt to līdz 330 eiro.

Nodoklis viens, bet kāds!

Un ja reiz runa skar neapliekamo minimumu, tad ir jāpiebilst par nodokli, kuru mūsu pensionāri ir spiesti maksāt no savām niecīgajām izmaksām – ienākumu nodoklis. Jāsaka, ka Latvija ir vienīgā Eiropas valsts, kur ir ieviests šāds nosacījums.

Citiem vārdiem sakot, pensijas (kā algas un citi ienākumi) tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākumu nodokli. Ja pensijas apmērs sastāda mazāk, nekā 1667 eiro mēnesī, tad ienākumu nodokļa likme būs 20%, ja pensijas apmērs pārsniedz 1667 eiro, tiek piemērota 23% likme. Ja pensionāram nav papildu atvieglojumu, nodoklis tiks aprēķināts no summas, kura pārsniedz neapliekamo minimumu 300 eiro apmērā mēnesī. Ja cilvēks saņem kaut kādus atvieglojumus sakarā ar to, ka viņa pensija nesasniedz neapliekamo minimumu, tad ar nodokli tiek aplikta visa pensijas summa. Tas pats attiecas arī uz strādājoša pensionāra algu – to apliek ar nodokļiem no pirmā eiro.

Un tagad paskaitīsim. Valsts no šī gada oktobra pensionāram ar 30 gadu stāžu pensijai 363,3 eiro apmērā pielikusi klāt 13,3 eiro. Tātad kopējais pensijas apmērs sastāda 376,6 eiro. Atņemam no šīs summas 300 eiro, iegūstam 76,6 eiro un piemērojam 20% iedzīvotāju ienākumu nodokli, kas ir 15,32 eiro. Iznāk, ka uz rokām seniors saņems 361,28 eiro. Citiem vārdiem sakot, pēc indeksācijas cilvēkam atņems vairāk, nekā pirms tās. Šajā gadījumā tīrais zaudējums pensionāriem, daudzi no kuriem katru kapeiku skaita, sastāda 2,02 eiro. Tāda lūk matemātika.

Tie bija ziediņi, ir arī odziņas

Tiesa, tie nav visnopietnākie zaudējumi, pie kuriem var novest indeksācija. Nomināli vien vai otrs pensijas pielikums izved lielu grupu cilvēku no dažādu sociālo pabalstu saņēmēju statusa. Un tie vairs nav mazi zaudējumi.

Pēc indeksācijas daudzi cilvēki saņems pensijas pielikumu atkarībā no stāža. Saskaņā ar noteikto indeksu (līdz 30 gadiem – 1,0380, 40 gadiem - 1,0446, 45 gadiem - 1,0512, virs 45 gadiem — 1,0578), daudzi pensionāri saņems pielikumu (tā daļu, protams, apēdīs ienākumu nodokli), kurš atņem viņiem dažādus atvieglojumus, kompensācijas un statusus, piemēram, mazturīgā statusu.

Šādus atvieglojumus un kompensācijas piešķir pašvaldības. Piemēram, Rīgā maznodrošinātā statuss pienākas ikvienam vientuļajam pensionāram vai invalīdam, kura ienākumi nepārsniedz 400 eiro mēnesī, vai jebkurai ģimenei, kuras ienākumi nepārsniedz 320 eiro uz katru ģimenes locekli. Izeja šeit ir viena – pārskatīt maznodrošināto cilvēku ienākumu apmēru. Tomēr pagaidām Rīgas domes Labklājības departaments negrasās izskatīt šo jautājumu.

Tikmēr, zaudējot maznodrošinātas personas statusu, Rīgas iedzīvotājs zaudē 70% atlaidi nekustamā īpašuma nodokļa apmaksai, tiesības saņemt siltās pusdienas vienā no pašvaldības ēdnīcām, palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, bezmaksas juridisko palīdzību no valsts. Šāds cilvēks nevar saņemt bezmaksas pārtikas un sadzīves lietu paketes. Bez maznodrošinātā statusa jebkuras Latvijas pilsētas iedzīvotājs nesaņems arī elektrības atvieglojumus 100 kilovatu apmērā uz katru ģimenes locekli.

Kādus sociālos pabalstus pensionāri var pazaudēt pēc indeksācijas:

- GMI (garantētā minimālā ienākumu) līmeņa nodrošināšanas pabalstu;

- mājokļa pabalstu – tā apmērs tiek aprēķināts kā starpība starp kopējo GMI summu, normatīvo izdevumu summu un pieteicēja kopējiem ienākumiem;

- veselības aprūpes pabalstu;

– zāļu un medicīnas līdzekļu daļas izdevumu apmaksas pabalstu, kuri ir iekļauti kompensējamo medikamentu sarakstā;

- inkontinences līdzekļu iegādes pabalstu;

- mācību piederumu iegādes pabalstu;

-izglītības iegūšanas atbalsta pabalstu (tiek piešķirts mācību gada sākumā);

- sociālās reabilitācijas mērķu sasniegšana pabalstu;

- kopšanas nodrošināšanas pabalstu;

- apbedīšanas pabalstu.

Katrs strādājošais var apskatīties savu pensijas apmēru tās bankas Interneta mājaslapā, kurā viņš šobrīd ir klients, vai izvēlēties piemērotu avotu – oficiālā valsts pakalpojumu portālā.

Te ir jāmin neliela dzīves situācija. Nesen es netīšam izdzirdēju divu glītu dāmu sarunu, kuras sēdēja pie galdiņa blakus man kafejnīcā. Viena stāstīja otrai, ka viņa strādājusi par finanšu speciālistu kompānijā, kura šobrīd vairs neeksistē. Viņa tur saņēma oficiāli (!) aptuveni 2000 eiro mēnesī. Un lūk, viņa nolēma paskatīties, kāda viņai būs pensija. Izrādījās, ka tie paši 300 eiro. Tajā brīdī piegāja klāt viņas vadītājs – galvenais menedžeris ar tīro algu gandrīz 10 000 eiro apmērā. Viņš prieka pēc arī palūdza apskatīties viņa izmaksas, būdams absolūti pārliecināts, ka viņš ir nopelnījis sev vismaz četru ciparu skaitļa pensiju. Ekrānā parādījās 600 eiro. Tātad, vien divas reizes vairāk, nekā parastam darbiniekam. Tik skumju galvenā vadītāja seju viņa darbinieki vēl nekad nebija redzējuši.

112
Tagi:
pensija, pensionāri
Pēc temata
Valsts kļūda: cilvēks ar invaliditāti aizstāvēja tiesības uz pensiju Augstākajā tiesā
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Bāzes un koeficientu kāpums: kā tagad Latvijā tiks aprēķināta minimālā pensija
Pasaules diktāts latviešu valodā

Latviski bez kļūdām: cik cilvēku tika galā ar diktātu latviešu valodā

2
(atjaunots 17:40 03.12.2020)
Kļuvuši zināmi VI Pasaules diktāta latviešu valodā rezultāti, kuru lielākoties rakstīja daiļā dzimuma pārstāves.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Septītajā novembrī notika VI Pasaules diktāts latviešu valodā, kuru sarīkoja Interneta platformā Raksti.org, vēsta Mixnews.lv.

Kā var secināt pēc nosaukuma, diktātu varēja uzrakstīt ikviens cilvēks, jebkurā pasaules malā. Kopumā tika uzrakstīti 2457 darbi. Turklāt 83% diktāta dalībnieku bija sievietes.

Pēc pārbaudes rezultātiem, tikai 4 cilvēki spējuši uzrakstīt diktātu bez kļūdām. Trīspadsmit darbos bija pieļauta viena kļūda. No šiem 17 darbiem 16 uzrakstīja Latvijas iedzīvotāji un vienu – Luksemburgas iedzīvotājs.

Visus, kas uzrakstīja diktātu bez kļūdām vai ar vienu kļūdu, saņēma vērtējumu "teicami". Teicamnieku vidū ir trīs skolnieces vecumā no 14 līdz 17 gadiem un divas 60 gadus vecas sievietes.

Tāpat ir zināms, ka 249 dalībnieki pieļāva no 2 līdz 5 kļūdām savos diktātos. Vēl 805 cilvēki, kuri uzrakstīja darbus, kļūdījās no 6 līdz 10 reizēm.

No 11 līdz 20 kļūdām pieļāva 1050 cilvēki, 237 cilvēki – 21-30 kļūdas, 47 cilvēki kļūdījās 41-50 reizes, 24 cilvēki kļūdījās 51 un vairāk reižu.

Viens no dalībniekiem pieļāva 139 kļūdas.

Organizatori izrēķināja vidējo kļūdu skaitu diktātā. Tas sastādīja 13 – vidēji pa 4 pareizrakstības un 9 interpunkcijas kļūdām.

Darbu skaits bija mazāks, teicamnieku skaits – lielāks

Iepriekšējo – V Pasaules diktātu latviešu valodā, – kurš tika rīkots 2019. gada 9. novembrī, "teicami" uzrakstīja 20 no 2042 dalībniekiem, jeb 0,98%.

Seši diktāti tika uzrakstīti bez kļūdām, savukārt 14 – ar vienu kļūdu. Visi "teicamnieku" darbi tika uzrakstīti Latvijā, 10 – Internetā (8 – Rīgā, pa vienam – Kuldīgā un Kārķos), un 10 – klātienē: 4 – Liepājā, 3 – Ventspilī, pa vienam – Rīgā, Jelgavā un Valmierā. Vienus no labākajiem darbiem uzrakstīja 17 gadus jauns vidusskolnieks un 73 gadus veca pensionāre.

Vidējais kļūdu skaits, rēķinot uz katru darbu, sastādīja 18: 8 pareizrakstības un 10 interpunkcijas kļūdas. Maksimālais kļūdu skaits, kas tika pieļauts vienā darbā, bija 239. Pārbaudei netika pieņemti 34 darbi, jo bija uzrakstīti tikai daļēji. Diktāta garums sastādīja 300 vārdus. Jaunākajam diktāta dalībniekam bija 8 gadi, vecākajam – 74.

2
Tagi:
latviešu valoda
Pēc temata
Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei
Runājiet latviski, mīliet krievu valodu: Ušakovs aicina krievus strādāt politikā

Latvijā viesnīcām gatavo valsts pasūtījumu, lai izolētu cilvēkus ar Covid-19

9
(atjaunots 11:31 03.12.2020)
Ar koronavīrusu inficētos jāizolē no citiem mājsaimniecības locekļiem, ja viņus izmitina viesnīcās, tas palīdzēs glābt šo biznesu: deputāts Eglītis sola viesnīcām valsts pasūtījumu.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Šonedēļ tiek gatavots valsts pasūtījums viesnīcām, lai tās palīdzētu nodrošināt pašizolāciju ar koronavīrusu inficētajiem, paziņoja Twitter Latvijas Saeimas deputāts Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija).

Pasūtījuma nepieciešamību Eglītis izskaidroja ar to, ka inficētie, izolējoties mājās, inficē citus mājsaimniecības locekļus, daži no kuriem nokļūst slimnīcā.

​Otra pozitīva lieta, neskaitot iespēju pilnībā izolēt inficētos, pēc Eglīša domām, ir darba esamība viesnīcām, to pavāriem, jeb iespēja "pārziemot".

Vakar tika ziņots par 690 jauniem Covid-19 gadījumiem un 14 mirušajiem. Tas līdz šim bijis lielākais letālo gadījumu skaits diennaktī.

Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta vakardienas datiem, tika stacionēti 76 cilvēki ar Covid-19, savukārt stacionāros kopumā ārstējās 516 pacienti, no kuriem 46 bija smaga slimība gaita.

9
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā
Izvēle parādīsies tuvāk 2021. gada beigām: Latvijas vakcinācijas plāns pret Covid-19
Ārsts no Daugavpils: kad Rīgu noslīcinās Covid-19 vilnis, mēs būsim nākamie
VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas