Vīrietis lasa grāmatu vilcienā

Iznāca "kā vienmēr": viltīgā pensiju indeksācija

129
(atjaunots 11:11 16.11.2020)
Pie kā tad ir novedusi jaunākā pensiju indeksācija, kura, saskaņā ar valdības plāniem, notiek katru gadu oktobrī.

RĪGA, 16. novembris – Sputnik. Pensiju indeksācija Latvijā līdzinās populārai frāzei – ar vienu roku dod, ar otru atņem. Labi jau būtu, ja atņemtu tik pat, cik iedeva, bet nē. Atņemošā roka valstij ir daudz lielāka par devēja roku, raksta Bb.lv.

Skaitliskais priekšvārds

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras(VSAA) datiem, šogad Latvijā bija aptuveni 110 000 vecuma pensijas saņēmēju, kuri izgāja pelnītā atpūtā pēc 2012. gada un kuriem netiek izmaksāta pensija par darba stāžu līdz 1996. gadam.

Strādājošo un nestrādājošo pensionāru pensijas tiek indeksētas katru gadu, un pērn Labklājības ministrija paziņoja par rekordlielu indeksāciju. 2019. gada oktobrī tika palielinātas pensijas līdz 420 eiro. Šī gada oktobrī valsts paziņoja, ka pensiju indeksācijai tika iztērēti 22 miljoni eiro. Tie aizgāja pensiju indeksācijai, kuras nepārsniedz 454 eiro. Ja pensija ir lielāka, tad indeksēta tiek tās daļa, kura ir vienāda ar norādīto summu. Šī summa tiek noteikta ar patērētāju cenu indeksa un algu apjoma reālā pieauguma palīdzību, no kurām tiek maksātas sociālās iemaksas. Pērn tika veikti grozījumi Pensiju likumā, kuri sasaistīja šo indeksu ar darba stāžu.

Šis apstāklis, kā varētu likties, nosaka taisnīguma principu – jo vairāk strādāji, jo lielāka pensija. Taču patiesībā ārpus šī principa rāmjiem izrādās masa cilvēku, kuru alga bijusi pieticīga un kuru pensija nesasniedz pat neapliekamo minimumu, kurš šogad sastāda tieši 300 eiro, bet nākamgad plānots pacelt to līdz 330 eiro.

Nodoklis viens, bet kāds!

Un ja reiz runa skar neapliekamo minimumu, tad ir jāpiebilst par nodokli, kuru mūsu pensionāri ir spiesti maksāt no savām niecīgajām izmaksām – ienākumu nodoklis. Jāsaka, ka Latvija ir vienīgā Eiropas valsts, kur ir ieviests šāds nosacījums.

Citiem vārdiem sakot, pensijas (kā algas un citi ienākumi) tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākumu nodokli. Ja pensijas apmērs sastāda mazāk, nekā 1667 eiro mēnesī, tad ienākumu nodokļa likme būs 20%, ja pensijas apmērs pārsniedz 1667 eiro, tiek piemērota 23% likme. Ja pensionāram nav papildu atvieglojumu, nodoklis tiks aprēķināts no summas, kura pārsniedz neapliekamo minimumu 300 eiro apmērā mēnesī. Ja cilvēks saņem kaut kādus atvieglojumus sakarā ar to, ka viņa pensija nesasniedz neapliekamo minimumu, tad ar nodokli tiek aplikta visa pensijas summa. Tas pats attiecas arī uz strādājoša pensionāra algu – to apliek ar nodokļiem no pirmā eiro.

Un tagad paskaitīsim. Valsts no šī gada oktobra pensionāram ar 30 gadu stāžu pensijai 363,3 eiro apmērā pielikusi klāt 13,3 eiro. Tātad kopējais pensijas apmērs sastāda 376,6 eiro. Atņemam no šīs summas 300 eiro, iegūstam 76,6 eiro un piemērojam 20% iedzīvotāju ienākumu nodokli, kas ir 15,32 eiro. Iznāk, ka uz rokām seniors saņems 361,28 eiro. Citiem vārdiem sakot, pēc indeksācijas cilvēkam atņems vairāk, nekā pirms tās. Šajā gadījumā tīrais zaudējums pensionāriem, daudzi no kuriem katru kapeiku skaita, sastāda 2,02 eiro. Tāda lūk matemātika.

Tie bija ziediņi, ir arī odziņas

Tiesa, tie nav visnopietnākie zaudējumi, pie kuriem var novest indeksācija. Nomināli vien vai otrs pensijas pielikums izved lielu grupu cilvēku no dažādu sociālo pabalstu saņēmēju statusa. Un tie vairs nav mazi zaudējumi.

Pēc indeksācijas daudzi cilvēki saņems pensijas pielikumu atkarībā no stāža. Saskaņā ar noteikto indeksu (līdz 30 gadiem – 1,0380, 40 gadiem - 1,0446, 45 gadiem - 1,0512, virs 45 gadiem — 1,0578), daudzi pensionāri saņems pielikumu (tā daļu, protams, apēdīs ienākumu nodokli), kurš atņem viņiem dažādus atvieglojumus, kompensācijas un statusus, piemēram, mazturīgā statusu.

Šādus atvieglojumus un kompensācijas piešķir pašvaldības. Piemēram, Rīgā maznodrošinātā statuss pienākas ikvienam vientuļajam pensionāram vai invalīdam, kura ienākumi nepārsniedz 400 eiro mēnesī, vai jebkurai ģimenei, kuras ienākumi nepārsniedz 320 eiro uz katru ģimenes locekli. Izeja šeit ir viena – pārskatīt maznodrošināto cilvēku ienākumu apmēru. Tomēr pagaidām Rīgas domes Labklājības departaments negrasās izskatīt šo jautājumu.

Tikmēr, zaudējot maznodrošinātas personas statusu, Rīgas iedzīvotājs zaudē 70% atlaidi nekustamā īpašuma nodokļa apmaksai, tiesības saņemt siltās pusdienas vienā no pašvaldības ēdnīcām, palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, bezmaksas juridisko palīdzību no valsts. Šāds cilvēks nevar saņemt bezmaksas pārtikas un sadzīves lietu paketes. Bez maznodrošinātā statusa jebkuras Latvijas pilsētas iedzīvotājs nesaņems arī elektrības atvieglojumus 100 kilovatu apmērā uz katru ģimenes locekli.

Kādus sociālos pabalstus pensionāri var pazaudēt pēc indeksācijas:

- GMI (garantētā minimālā ienākumu) līmeņa nodrošināšanas pabalstu;

- mājokļa pabalstu – tā apmērs tiek aprēķināts kā starpība starp kopējo GMI summu, normatīvo izdevumu summu un pieteicēja kopējiem ienākumiem;

- veselības aprūpes pabalstu;

– zāļu un medicīnas līdzekļu daļas izdevumu apmaksas pabalstu, kuri ir iekļauti kompensējamo medikamentu sarakstā;

- inkontinences līdzekļu iegādes pabalstu;

- mācību piederumu iegādes pabalstu;

-izglītības iegūšanas atbalsta pabalstu (tiek piešķirts mācību gada sākumā);

- sociālās reabilitācijas mērķu sasniegšana pabalstu;

- kopšanas nodrošināšanas pabalstu;

- apbedīšanas pabalstu.

Katrs strādājošais var apskatīties savu pensijas apmēru tās bankas Interneta mājaslapā, kurā viņš šobrīd ir klients, vai izvēlēties piemērotu avotu – oficiālā valsts pakalpojumu portālā.

Te ir jāmin neliela dzīves situācija. Nesen es netīšam izdzirdēju divu glītu dāmu sarunu, kuras sēdēja pie galdiņa blakus man kafejnīcā. Viena stāstīja otrai, ka viņa strādājusi par finanšu speciālistu kompānijā, kura šobrīd vairs neeksistē. Viņa tur saņēma oficiāli (!) aptuveni 2000 eiro mēnesī. Un lūk, viņa nolēma paskatīties, kāda viņai būs pensija. Izrādījās, ka tie paši 300 eiro. Tajā brīdī piegāja klāt viņas vadītājs – galvenais menedžeris ar tīro algu gandrīz 10 000 eiro apmērā. Viņš prieka pēc arī palūdza apskatīties viņa izmaksas, būdams absolūti pārliecināts, ka viņš ir nopelnījis sev vismaz četru ciparu skaitļa pensiju. Ekrānā parādījās 600 eiro. Tātad, vien divas reizes vairāk, nekā parastam darbiniekam. Tik skumju galvenā vadītāja seju viņa darbinieki vēl nekad nebija redzējuši.

129
Tagi:
pensija, pensionāri
Pēc temata
Valsts kļūda: cilvēks ar invaliditāti aizstāvēja tiesības uz pensiju Augstākajā tiesā
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Bāzes un koeficientu kāpums: kā tagad Latvijā tiks aprēķināta minimālā pensija
Latvijas dzelzceļš

Latvijas dzelzceļš pārdod 12 nevajadzīgas lokomotīves

10
(atjaunots 11:26 27.02.2021)
Pērnā gada nogalē "Latvijas dzelzceļam" neizdevās pārdot padomju lokomotīves M62. Koncerns organizēs atkārtotu izsoli.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Koncerns "Latvijas dzelzceļš" organizes atkārtotu izsoli, kurā plāno pārdot 12 dīzeļlokomotīves no sērijas M62. Sākotnējā kopējā cena – 465 tūkstoši eiro, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Desmit lokomotīves tiks piedāvātas par sākumcenu 38 224 eiro apmērā, divas – par sākumcenu 41 530 eiro apmērā.

LDz paskaidroja: kompānijai patlaban ir pietiekams skaits lokomotīvju, ir rezerve gadījumam, ja kravu pārvadājumu apjoms pieaugs. Tāpēc pieņemts lēmums pārdot lokomotīves, kas nav nepieciešamas saimnieciskās darbības veikšanai. Turklāt kravu pārvadājumiem LDz pārsvarā izmanto spēcīgākas lokomotīves nekā izsolē piedāvātās.

Iepriekš vēstīts, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā "Latvijas dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt kompānijai pārvarēt krīzi. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašinašanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Līdztekus "Latvijas dzelzceļš" pārskatījis plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To bija plānots veikt līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Bez tam "Latvijas dzelzceļš" līdz gada beigām būs spiests atlaist 1500 darbiniekus – aptuveni 24% štata.

Vienlaikus koncerns atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem un neprofila aktīviem.

10
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Melnie metāllūžņi: "Latvijas dzelzceļš" izsludināja jaunu izsoli
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Televizors un tālvadības pulti, foto no arhīva

"Dāvana" krievu skatītājiem: no TV ētera padzen pēdējo vietējo kanālu krievu valodā

30
(atjaunots 07:42 27.02.2021)
Līdz septembrim no LTV7 pilnībā pazudīs saturs krievu valodā. To apstiprināja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Ceturtdien, 25. februārī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija nolēma apspriest situāciju ar elektroniskajiem medijiem mazākumtautību auditorijai. Varētu domāt, ka pēc vairāku desmitu krievu valodā strādājošo televīzijas kanālu slēgšanas Latvijas sabiedriskajai apraidei strauji paveicies. Tomēr tik vienkārši nemaz nav, stāsta ВВ.lv.

Stratēģisks uzdevums

Jaunievedumi paredz – līdz septembrim saturs krievu valodā no LTV7 pilnībā pazudīs. To apstiprināja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. Paliks tikai radio un internets. Un to pat ar zināmu lepnumu dēvē par jauno "multivides platformu".

Tikšanās bija īpaši aktuāla, ņemot vērā topošo multivides platformu. To sēdes sākumā paziņoja komisijas vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība"). Lai sabiedrība būtu saliedēta, kā viņš izteicās, uzaicināta visa NEPLP vadība un virkne citu ierēdņu. LTV programmu direktore Rita Ruduša paziņoja, ka norādītās platformas koncepcija top jau kopš 2016. gada, tas esot "liela stratēģiska uzdevuma elements".

Viņa pastāstīja, ka darbs rit gluži kā visā Eiropā – priekšroka tiek dota digitālajai televīzijai. Diemžēl, viņa atzina, cilvēki aizvien retās skatās tradicionālo televīziju – no 2017. gada "biežo skatītāju" daļa sarukusi no 36% līdz 19%.

Ruduša apliecināja, ka LTV veic nopietnu darbu – tā ir nopietna žurnālistika, vizualizācija. Viņa informēja, ka LTV orientējas uz ekonomiski aktīvo auditoriju, 20-55 gadu vevuma grupu. Fokusā ir pilsētnieki ar augstāko izglītību, kam raksturīga lojalitāte un uzticība, kuri ieinteresēti Latvijas sociāli ekonomiskajos un politiskajos procesos.

Sabiedriskās televīzijas pārstāve novērtēja, ka patlaban Zaķusalā un Doma laukumā tapusī produkcija interesē 392 tūkstošus Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju. Ruduša norādīja, ka auguši tematiskie raidījumi, personiski izcelts sporta žurnālists Vladimirs Ivanovs.

Digitālais modelis paredz "ļoti minimālu personālu". Cita starpā to apkalpo kameras-roboti. Patlaban mediju kanālos vajadzīgi "universālie karavīri", kas prot visu. 2021. gada septembrī sola panākt principiāli jaunu kvalitāti. Tiek iepirktas iekārtas un aparatūra. Rezultātā teorētiski vajadzētu izdoties "daudzveidīgai un spilgtai" apraidei.

Mihails Joffe
© Sputnik / Александр Натрускин

Tagad ir vakuums

Taču tas plānots nelatviešiem paredzētai apraidei, atzina NEPLP vadītājs. Padomes locekle Ieva Kalderauska norādīja, ka minētajā kategorijā var iekļaut aptuveni 37% Latvijas iedzīvotāju – vairāk nekā 715 tūkstošus cilvēku.

Pavisam drīz ne viņi, ne arī citi skatītāji neieraudzīs republikāniskajā kanālā LTV7 pārraides krievu valodā.

NEPLP šajā jautājumā ir mazliet neskaidra pozīcija: lai arī LTV7 ir salīdzināmi augsta atpazīstamība un piekļuva, pērn LTV nesasniedza virkni nosprausto sabiedriskā labuma mērķu, kas vēlreiz apliecina, ka vajadzīgas pārmaiņas.

Tomēr Āboliņš vēlreiz uzsvēra, ka līdz septembrim no LTV7 pilnībā pazudīs saturs krievu valodā. Paliks tikai radio un internets.

Savā prezentācijā Kalderauska apsolīja nodrošināt mazākumtautību pārstāvniecību. Vienlaikus Saeimas komisijas sēdē neviens no šīs kategorijas nebija aicināts piedalīties.

30
Tagi:
NEPLP, krievu valoda, televīzijas kanāli
Pēc temata
"Sāksim badoties": REN TV atbildēja uz translācijas pārtraukšanu Latvijā
Grib, lai sāk domāt latviski: politiķis par krievu telekanālu atslēgšanu
Latvija uz gadu aizliegusi RTR retranslāciju valsts teritorijā
Latvijā aizliegta vēl 16 Krievijas telekanālu retranslācija

"Viņi jau pārvieto kuģus un lidmašīnas": kas notiek Melnajā jūrā

0
(atjaunots 11:46 27.02.2021)
Eskadras kuģi, izlūkošanas un stratēģiskā aviācija, plašas mācības ar sabiedrotajiem – NATO joprojām paplašina militāro klātbūtni Melnās jūras reģionā.

Organizācijas vadība apgalvo, ka tie esot piespiedu soļi, it kā "Krievijas augošās aktivitātes dēļ". Pie tam, plānojot operācijas, Rietumu ģenerāļi un admirāļi aizvien biežāk izmanto ukraiņu atbalstu, kuri gatavi darīt visu, lai tikai pietuvotos aliansei, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Aizbildņi no NATO

Nesen NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atklāti paziņoja, ka bloks "būtiski paplašinājis klātbūtni pie savām austrumu robežām, ieskaitot Baltijas un Melnās jūras reģionus", kā arī izteica mājienu par to, ka vajadzētu palielināt izdevumus "aizsardzībai un savaldīšanai".

Attaisnojot papildspēku savilkšanu Melnās jūras reģionā, viņš uzsvēra, ka Krievijas Jūras kara flote it kā esot paplašinājusi militāro klātbūtni "pēc Krimas nelikumīgās aneksijas". Turklāt NATO vadītājs apdomīgi noklusēja faktu, ka Krievijas kuģi un lidmašīnas izpilda vienīgi aizsardzības manevrus.

"Tikai pēdējo triju nedēļu laikā vien trīs ASV JKF kuģi uzturējās Melnajā jūrā, - nesen atzīmēja Stoltenbergs. – Cita starpā notika arī mācības ar Ukrainas JKS."

Šodien Ukraina ir NATO galvenais sabiedrotais reģionā. Kijeva par to, protams, ļoti priecājas un augstu vērtē alianses kuģu manevrus Melnajā jūrā. Ukrainas valdība neskumst arī par svešu armiju pastāvīgas klātbūtnes perspektīvu valsts teritorijā.

2021. gadā ieplānotas vairākas plašas Ukrainas un NATO vienību kopīgas mācības. Ukrainā šajā kontekstā pat pieņemts likums par ārvalstu bruņoto spēku pielaišanu valstī. Gada laikā valstī notiks astoņi daudznacionālie manevri, kuros tiks iesaistīti 11 tūkstoši ārvalstu kareivju – amerikāņi, poļi, rumāņi un briti.

ASV karavīri Ukrainas un NATO valstu kopīgo mācību Rapid Trident-2020 atklāšanas ceremonijā Javoras poligonā Ļvovas apgabalā

Lai iztaptu aizbildņiem, ukraiņu politiķi ieteicka izmantot Krimas gaisa telpu alianses gaisa operācijām. Piemēram, Ukrainas infrastruktūras ministrs Vladislavs Kriklijs vēlas piešķirt NATO spēku, iekārtu un kravu transportēšanai Simferopoles lidojumu informācijas rajonu, kurā, pēc Kijevas klasifikācijas, iekļauts Hersonas apgabals, Krimas pussala un Melnās jūras centrālā daļa. Piedevām ukraiņi cer uz NATO atbalstu gaisa situācijas monitoringā gar Krievijas robežu.

Atgādināsim, ka 2014. gadā Augstākā rada apstiprināja grozījumus likumdošanā un atteicās no valsts ārpusbloku statusa. 2016. gadā Kijeva apstiprināja papildu grozījumus, kas paredzēja: viens no valsts ārpolitiskajiem mērķiem ir iestāšanās NATO. Tomēr ukraiņus neuzņem aliansē, lai arī atzina par kandidātiem. Ukrainai ir NATO partnera statuss ar paplašinātām iespējām.

Amerikāņu karavīri mācībās Ukrainā

Agresija bez pamata

NATO un - jo īpaši – ASV jau sen aktīvi strādā Melnajā jūrā. Pēc Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā 2014. gadā amerikāņu kuģi, izlūkošanas lidmašīnas un bezpilota lidaparāti regulāri tuvojas Krievijas robežām, aizbildinoties ar "drošības apsvērumiem un aizsardzības klātbūtnes pastiprināšanos". Lai arī Maskava ne vienu vien reizi ir atgādinājusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus.

NATO izmanto katru iespēju, lai nosūtītu uz Melno jūru kara kuģus. ASV eskadras kuģi, bruņoti ar spārnotajām raķetēm "Tomahawk" un pretraķešu sistēmas Aegis elementiem, te ir pastāvīgi viesi. Pēc Ukrainas JKS provokācijas Kerčas šaurumā amerikāņi parādās aizvien biežāk. 2019. gadā ASV kuģi Melnajā jūrā iegāja astoņas reizes. Ekipāžas uzlaboja mijiedarbības iemaņas, piedalījās kopīgos treniņos ar ukraiņu jūrniekiem.

Krievijas Ģenerālštābs fiksējis arī Pentagona stratēģiskās aviācijas lidojumu augošo skaitu pie Krievijas robežām. Gaisa kosmiskie spēki vairākkārt fiksējuši "stratēģus" B-52 un gaisā to pārtveršanai pacēlās iznīcinātāji. Melnās jūras debesīs parādījušies veseli lidmašīnu posmi – amerikaņi nekautrīgi un atklāti izspēlē triecienus objektiem Krimā.

ASV GKS lidmašīna un pretbateriju cīņas radiolokācijas kompleksi Daņiila Galicka vārdā nosauktajā lidostā

Vēl vairāk, septembrī Kijeva pirmo reizi ielaida savā gaisa telpā ASV stratēģiskos bumbvedējus. Trīs "stratēģi" mācībās izspēlēja mijiedarbību ar Ukrainas iznīcinātājiem. B-52 ielidoja Volīnijas apgabalā no Polijas puses, šķērsoja Rovenas un Žitomiras apgabalu un galvaspilsētas gaisa telpu. Pēc tam – virs Hersonas un Melitopoles uz ziemeļiem no Krimas, pēc tam pusotru stundu riņķoja debesīs uz ziemeļaustrumiem no Geničeskas gar Azovas jūras krastu.

Toreiz Krievijas GKS komandieris Sergejs Surovikins atzīmēja NATO aviācijas bezprecedenta aktivitāti Melnās jūras gaisa telpā un informēja, ka izlūkošanas lidmašīnu lidojumu skaits reģionā pieaudzis par 40%, Krimas pussalas tuvumā – par 60%. Pie tam vienlaikus debesīs atradušās līdz piecas NATO lidmašīnas tikai 15 km attālumā no Krievijas robežas.

ASV GKS izlūkošanas lidmašīna RC-135 un degvielas uzpildes lidmašīna КС-135 Melnās jūras gaisa telpā. 2020. gada 26. jūnijs

Neieņemams cietoksnis

Krievijas JKF un GKS ir spiesti katru reizi reaģēt uz svešajiem kuģiem un lidmašīnām to atbildības zonās. No aizsardzības bruņojuma viedokļa Krima patlaban ir viens no vislabāk aizsargātajiem valsts reģioniem. Jebkādi mēģinājumi nelikumīgi šķērsot valsts robežu no gaisa vai jūrā tiek stingri neitralizēti.

Pussalu no gaisa piesedz 31. PGA divīzija, bruņota ar zenītraķešu sistēmām S-300 un S-400. Pārkāpēju pārveršanai Džankojas, Belbekas un Gvardeiskoje aerodromos pastāvīgā kaujas gatavībā dežurē iznīcinātāji Su-27 un Su-30, bumbvedēji Su-24 un trieciennieki Su-25.

Starp citu, nesen Krimas lidotāji atkal praktiski nodemonstrēja savas iespējas. Amerikāņu jūrnieki publicēja tīmeklī video ierakstu, kurā Su-24 Melnajā jūrā nelielā augstumā tuvojas eskadras kuģim "Donald Cook". Lai arī Rietumu mediji mēģināja noniecināt Su-24 iespējas un norādīja, ka tas esot novecojis, publicētie uzņēmumi skaidri liecina – situācijai saasinoties, diezin vai eskadras kuģis būtu palicis virs ūdens.

Bez tam pēdējo gadu laikā arī Melnās jūras flote ir manāmi atjaunojusies. Ik gadus tā saņem mūsdienīgus kuģus, zemūdenes un sagādes kuģus.

Su-24 lidojums līdzās ASV JKS eskadras kuģim "Donald Cook". Kadrs no video ieraksta

Par pussalas piekrastes aizsardzību atbild Melnās jūras flotes 22. armijas korpusa Krasta spēku vienības. To galvenais bruņojums – kompleksi "Bal" un "Bastion" ar spārnotajām raķetēm, kas spēj likvidēt virsūdens objektus līdz 500 km attālumā.

Uz sauszemes strādā 129. atsevišķā krasta aizsardzības brigāde, dislocēta starp Simferopoli un Aluštu. Tās galvenais trieciena spēks – modernizētie tantki T-72B3.

Perekopas joslu kontrolē 8. atsevišķais artilērijas pulks, bruņots ar 152 mm haubicēm "Msta S" zalves uguns reaktīvajām sistēmām "Tornago G" un prettanku kompleksiem "Hrizantema".

0
Tagi:
Krievija, NATO
Pēc temata
"Tas visu sagraus": kā Pentagons plāno "savaldīt" Krieviju
Diplomāts paskaidroja, kādi NATO soļi demonstrē Krievijai naidīgo noskaņojumu
Krievijā komentēja ASV paniku par "vienotību ar NATO" un "graušanu"
Uzmanība pievērsta Krimai. Kā NATO pārveidojas Baidena laikā