RĪGA, 16. novembris – Sputnik. Pensiju indeksācija Latvijā līdzinās populārai frāzei – ar vienu roku dod, ar otru atņem. Labi jau būtu, ja atņemtu tik pat, cik iedeva, bet nē. Atņemošā roka valstij ir daudz lielāka par devēja roku, raksta Bb.lv.
Skaitliskais priekšvārds
Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras(VSAA) datiem, šogad Latvijā bija aptuveni 110 000 vecuma pensijas saņēmēju, kuri izgāja pelnītā atpūtā pēc 2012. gada un kuriem netiek izmaksāta pensija par darba stāžu līdz 1996. gadam.
Strādājošo un nestrādājošo pensionāru pensijas tiek indeksētas katru gadu, un pērn Labklājības ministrija paziņoja par rekordlielu indeksāciju. 2019. gada oktobrī tika palielinātas pensijas līdz 420 eiro. Šī gada oktobrī valsts paziņoja, ka pensiju indeksācijai tika iztērēti 22 miljoni eiro. Tie aizgāja pensiju indeksācijai, kuras nepārsniedz 454 eiro. Ja pensija ir lielāka, tad indeksēta tiek tās daļa, kura ir vienāda ar norādīto summu. Šī summa tiek noteikta ar patērētāju cenu indeksa un algu apjoma reālā pieauguma palīdzību, no kurām tiek maksātas sociālās iemaksas. Pērn tika veikti grozījumi Pensiju likumā, kuri sasaistīja šo indeksu ar darba stāžu.
Šis apstāklis, kā varētu likties, nosaka taisnīguma principu – jo vairāk strādāji, jo lielāka pensija. Taču patiesībā ārpus šī principa rāmjiem izrādās masa cilvēku, kuru alga bijusi pieticīga un kuru pensija nesasniedz pat neapliekamo minimumu, kurš šogad sastāda tieši 300 eiro, bet nākamgad plānots pacelt to līdz 330 eiro.
Nodoklis viens, bet kāds!
Un ja reiz runa skar neapliekamo minimumu, tad ir jāpiebilst par nodokli, kuru mūsu pensionāri ir spiesti maksāt no savām niecīgajām izmaksām – ienākumu nodoklis. Jāsaka, ka Latvija ir vienīgā Eiropas valsts, kur ir ieviests šāds nosacījums.
Citiem vārdiem sakot, pensijas (kā algas un citi ienākumi) tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākumu nodokli. Ja pensijas apmērs sastāda mazāk, nekā 1667 eiro mēnesī, tad ienākumu nodokļa likme būs 20%, ja pensijas apmērs pārsniedz 1667 eiro, tiek piemērota 23% likme. Ja pensionāram nav papildu atvieglojumu, nodoklis tiks aprēķināts no summas, kura pārsniedz neapliekamo minimumu 300 eiro apmērā mēnesī. Ja cilvēks saņem kaut kādus atvieglojumus sakarā ar to, ka viņa pensija nesasniedz neapliekamo minimumu, tad ar nodokli tiek aplikta visa pensijas summa. Tas pats attiecas arī uz strādājoša pensionāra algu – to apliek ar nodokļiem no pirmā eiro.
Un tagad paskaitīsim. Valsts no šī gada oktobra pensionāram ar 30 gadu stāžu pensijai 363,3 eiro apmērā pielikusi klāt 13,3 eiro. Tātad kopējais pensijas apmērs sastāda 376,6 eiro. Atņemam no šīs summas 300 eiro, iegūstam 76,6 eiro un piemērojam 20% iedzīvotāju ienākumu nodokli, kas ir 15,32 eiro. Iznāk, ka uz rokām seniors saņems 361,28 eiro. Citiem vārdiem sakot, pēc indeksācijas cilvēkam atņems vairāk, nekā pirms tās. Šajā gadījumā tīrais zaudējums pensionāriem, daudzi no kuriem katru kapeiku skaita, sastāda 2,02 eiro. Tāda lūk matemātika.
Tie bija ziediņi, ir arī odziņas
Tiesa, tie nav visnopietnākie zaudējumi, pie kuriem var novest indeksācija. Nomināli vien vai otrs pensijas pielikums izved lielu grupu cilvēku no dažādu sociālo pabalstu saņēmēju statusa. Un tie vairs nav mazi zaudējumi.
Pēc indeksācijas daudzi cilvēki saņems pensijas pielikumu atkarībā no stāža. Saskaņā ar noteikto indeksu (līdz 30 gadiem – 1,0380, 40 gadiem - 1,0446, 45 gadiem - 1,0512, virs 45 gadiem — 1,0578), daudzi pensionāri saņems pielikumu (tā daļu, protams, apēdīs ienākumu nodokli), kurš atņem viņiem dažādus atvieglojumus, kompensācijas un statusus, piemēram, mazturīgā statusu.
Šādus atvieglojumus un kompensācijas piešķir pašvaldības. Piemēram, Rīgā maznodrošinātā statuss pienākas ikvienam vientuļajam pensionāram vai invalīdam, kura ienākumi nepārsniedz 400 eiro mēnesī, vai jebkurai ģimenei, kuras ienākumi nepārsniedz 320 eiro uz katru ģimenes locekli. Izeja šeit ir viena – pārskatīt maznodrošināto cilvēku ienākumu apmēru. Tomēr pagaidām Rīgas domes Labklājības departaments negrasās izskatīt šo jautājumu.
Tikmēr, zaudējot maznodrošinātas personas statusu, Rīgas iedzīvotājs zaudē 70% atlaidi nekustamā īpašuma nodokļa apmaksai, tiesības saņemt siltās pusdienas vienā no pašvaldības ēdnīcām, palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, bezmaksas juridisko palīdzību no valsts. Šāds cilvēks nevar saņemt bezmaksas pārtikas un sadzīves lietu paketes. Bez maznodrošinātā statusa jebkuras Latvijas pilsētas iedzīvotājs nesaņems arī elektrības atvieglojumus 100 kilovatu apmērā uz katru ģimenes locekli.
Kādus sociālos pabalstus pensionāri var pazaudēt pēc indeksācijas:
- GMI (garantētā minimālā ienākumu) līmeņa nodrošināšanas pabalstu;
- mājokļa pabalstu – tā apmērs tiek aprēķināts kā starpība starp kopējo GMI summu, normatīvo izdevumu summu un pieteicēja kopējiem ienākumiem;
- veselības aprūpes pabalstu;
– zāļu un medicīnas līdzekļu daļas izdevumu apmaksas pabalstu, kuri ir iekļauti kompensējamo medikamentu sarakstā;
- inkontinences līdzekļu iegādes pabalstu;
- mācību piederumu iegādes pabalstu;
-izglītības iegūšanas atbalsta pabalstu (tiek piešķirts mācību gada sākumā);
- sociālās reabilitācijas mērķu sasniegšana pabalstu;
- kopšanas nodrošināšanas pabalstu;
- apbedīšanas pabalstu.
Katrs strādājošais var apskatīties savu pensijas apmēru tās bankas Interneta mājaslapā, kurā viņš šobrīd ir klients, vai izvēlēties piemērotu avotu – oficiālā valsts pakalpojumu portālā.
Te ir jāmin neliela dzīves situācija. Nesen es netīšam izdzirdēju divu glītu dāmu sarunu, kuras sēdēja pie galdiņa blakus man kafejnīcā. Viena stāstīja otrai, ka viņa strādājusi par finanšu speciālistu kompānijā, kura šobrīd vairs neeksistē. Viņa tur saņēma oficiāli (!) aptuveni 2000 eiro mēnesī. Un lūk, viņa nolēma paskatīties, kāda viņai būs pensija. Izrādījās, ka tie paši 300 eiro. Tajā brīdī piegāja klāt viņas vadītājs – galvenais menedžeris ar tīro algu gandrīz 10 000 eiro apmērā. Viņš prieka pēc arī palūdza apskatīties viņa izmaksas, būdams absolūti pārliecināts, ka viņš ir nopelnījis sev vismaz četru ciparu skaitļa pensiju. Ekrānā parādījās 600 eiro. Tātad, vien divas reizes vairāk, nekā parastam darbiniekam. Tik skumju galvenā vadītāja seju viņa darbinieki vēl nekad nebija redzējuši.
